6. Surāpānavaggo

Āyasmato yaṃ muni sāgatassa,

Mahiddhikattassa nidassanena;

Pānassa doso tassa dassanatthaṃ,

Pubbeva so bhaddavatiṃ payāto.

Tasmā passaṃ nāgamapothayitvā,

Vinissaṭaṃ sāgataṃ iddhiyā ca;

Nato surāpānanisedhanatthaṃ,

Kosambimevajjhagamāti ñeyyaṃ.

326-8.Pasupālakāti ajapālakā. Yena majjati, tassa bījato paṭṭhāya. Keci ‘‘sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevāti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttattā vatthuṃ jānitvā pivato akusala’’nti vadanti. Evaṃ sati ‘‘akusaleneva pātabbatāyāti na vattabba’’nti vutte ‘‘sacittakapakkhameva sandhāyā’’ti vadanti. Evaṃ sati ‘‘kusalākusalābyākatacittanti vattabba’’nti vutte tampi ‘‘tabbahulanayena vutta’’nti vadanti. Kaṅkhāvitaraṇiyampi avisesetvā ‘‘akusalacitta’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. surāpānasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, tasmā ‘‘taṃ akusaleneva pivatī’’ti vadantīti.

330.Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ uttānatthameva.

336.Tatiye kathaṃ tivedanaṃ? Hasādhippāyeneva ‘‘parassa dukkhaṃ uppādessāmī’’ti udakaṃ khipantassa dukkhavedanaṃ. Sesaṃ uttānaṃ.

Idaṃ saññāvimokkhañce, tikapācittiyaṃ kathaṃ;

Kīḷitaṃva akīḷāti, micchāgāhena taṃ siyā.

Ettāvatā kathaṃ kīḷā, iti kīḷāyaṃ evāyaṃ;

Akīḷāsaññī hotettha, vinayatthaṃ samādaye.

Ekantākusalo yasmā, kīḷāyābhiratamano;

Tasmā akusalaṃ cittaṃ, ekamevettha labbhatīti.

344.‘‘Lokavajjaṃ atikkamitvā ‘idaṃ amhākaṃ ācariyuggaho’ti vadantassa na vaṭṭatī’’ti likhitaṃ. Yaṃ saṃkiliṭṭheneva cittena āpajjati, yaṃ vā ariyapuggalo apaññatte sikkhāpade ajjhācarati, idaṃ lokavajjanti sabbatthikavādīādīni ācariyakulāni. Tattha dutiyatatiyavikappo idha na adhippeto sekhiyānaṃ lokavajjattā.

Gārayho ācariyuggahoti ettha ‘‘yasmā ucchuraso sattāhakāliko, tassa kasaṭo yāvajīviko, dvinnaṃyeva samavāyo ucchuyaṭṭhi, tasmā vikāle ucchuyaṭṭhiṃ khādituṃ vaṭṭati guḷaharīṭakaṃ viyā’ti evamādiko sampati nibbatto gārayhācariyavādo na gahetabbo’’ti ca, paṇṇattivajje pana vaṭṭatīti ‘‘na pattahatthena kavāṭo paṇāmetabbo’ti imassa ‘yena hatthena patto gahito, tena hatthena na paṇāmetabbo, itarena paṇāmetabbo’ti atthaṃ gahetvā tathā ācaranto na āpattiyā kāretabbo. ‘Tathā buddhabodhicetiyānaṃ pupphaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatīti tathā ācaranto’’ti ca. Tathā ācarati abhayagirivāsiko. Mahāvihāravāsino ce evaṃ vadanti, ‘‘mā evaṃ vadā’’ti apasādetabbo. Tena vuttaṃ ‘‘suttaṃ suttānulomañca uggahitakānaṃyevā’’tiādi. ‘‘Idaṃ sabbaṃ upatissatthero āhā’’ti ca vuttaṃ. ‘‘Suttānulomaṃ aṭṭhakathā’’ti likhitaṃ.

345.Bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ uttānatthameva.

354.‘‘Visibbanāpekkho’’ti vacanato yassa apekkhā natthi, tassa anāpatti.

364.Nahānasikkhāpadaṃ uttānatthameva.

368.Alabhīti labho. Yathā ‘‘pacatīti paco, pathatīti patho’’ti vuccati, evaṃ ‘‘labhatīti labho’’ti kasmā na vuttaṃ? Pariniṭṭhitalābhasseva idhādhippetattā. Maggeti sibbinimagge. Kappakatena saddhiṃ akappakataṃ sibbeti. Yāvatā adhiṭṭhānaṃ na vijahati, tāvatā pubbaṃ kappameva. Kappaṃ na vijahati ce, puna kappaṃ dātabbanti ācariyassa takko.

374.Paribhogo ettha kāyakammaṃ. Apaccuddhāraṇaṃ vacīkammaṃ.

379.Dasame yasmā nisīdanasanthataṃ cīvaranisīdanampīti ubhayampi sadasameva, tasmā taṃ ubhayampi ekato katvā ‘‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti āha. Tatthāpi cīvaraggahaṇena cīvaranisīdanaṃ gahitamevāti atthato santhatanisīdanameva vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ ‘‘nisīdanasanthataṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti vattabbanti? Na, itarassa anisīdanaadasabhāvappasaṅgato. Ettha nisīdanasanthatassa pācittiyavatthuttā itarampi pācittiyavatthumevāti veditabbaṃ tajjātikattā. Sassāmike sūcighare sūcigaṇanāya āpattiyoti porāṇā.