2. Bhūtagāmavaggo

89.Pharasuṃ niggahetuṃ asakkontoti dassitabhāvaṃ jānāpeti. Kasmā ayaṃ pharasuṃ uggirīti ce? Manussānantiādi tassa parihāro. ‘‘Ākoṭesi chindīti ca vacanato rukkhadevatānaṃ hatthāni chijjanti, na cātumahārājikādīnaṃ viya acchejjānī’’ti vadanti.

90-92.Bhavanti ahuvuñcāti dvikāliko bhūtasaddo. Yadi bījato nibbattena bījaṃ dassitaṃ, tadeva santakaṃ yadidaṃ. Sova kukkuṭo maṃsimakkhitoti ayameva hi parihāro. Aṭṭhakathāsupi hi ‘‘bīje bījasaññī’’ti likhitaṃ. Yaṃ bījaṃ bhūtagāmo nāma hoti, tasmiṃ bīje bhūtagāmabījeti yojetvā. Amūlakattā kira sampuṇṇabhūtagāmo na hoti, ‘‘samūlapatto eva hi bhūtagāmo nāmā’’ti kāraṇaṃ vadanti. ‘‘Abhūtagāmamūlattāti bhūtagāmato anuppannattā abhūtagāmamūlaṃ, bhūtagāmassa amūlakattā vā. Na hi tato añño bhūtagāmo uppajjatī’’ti dvidhāpi likhitaṃ. Piyaṅgu asanarukkho vaḍḍhanattaco khajjaphalo, ‘‘pītasālo’’tipi vuccati. Amūlakabhūtagāme saṅgahaṃ gacchatīti nāḷikerassevāyaṃ. Ghaṭapiṭṭhijātattā, bījagāmānulomattā ca dukkaṭavatthu. Na vāsetabbaṃ ‘‘durūpaciṇṇattā’’ti likhitaṃ, ‘‘yesaṃ rukkhānaṃ sākhā ruhatīti vacanato yesaṃ na ruhati, tesaṃ sākhāya kappiyakaraṇakiccaṃ natthīti siddha’’nti vuttaṃ. Muddatiṇanti tassa nāmaṃ. ‘‘Muñjatiṇanti pāṭho’’ti likhitaṃ.

Samaṇakappehīti samaṇavohārehi, tasmā vattabbaṃ bhikkhunā ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti. Tassa āṇattiyā karontenāpi sāmaṇerādinā ‘‘kappiya’’nti vatvāva aggiparijitaṃ kātabbanti siddhaṃ. Aggiparijitādīni viya kappiyattā abījanibbaṭṭabījānipi ‘‘pañcahi samaṇakappehī’’ti (cūḷava. 250) ettha paviṭṭhāni, yathālābhato vā samaṇakappavacanaṃ gahetabbaṃ. ‘‘Kappiya’nti vattukāmo ‘kappa’nti ce vadati, ‘vaṭṭatī’ti vadantī’’ti vuttaṃ. ‘‘Kappiya’nti vacanaṃ sakasakabhāsāyapi vaṭṭatī’’ti vadanti. ‘‘Kappiyanti vatvā’’ti vuttattā bhikkhunā ‘kappiyaṃ’icceva vattabbaṃ, ‘‘itarena pana yāya kāyaci bhāsāyā’’ti vadanti, vīmaṃsitabbaṃ. ‘‘Ucchuṃ kappiyaṃ karissāmīti dāruṃ vijjhatī’’ti vacanato kappiyaṃ kātabbaṃ sandhāya viraddheti vuttaṃ hoti, ācariyā pana ‘‘kappiyaṃ kāretabbaṃ sandhāya kappiyanti sitthādiṃ kāreti, vaṭṭatī’’ti vadanti, tassa kāraṇaṃ vadantā kātuṃ vaṭṭanabhāveneva virajjhitvā katepi kappiyaṃ jātaṃ. Yadi na vaṭṭeyya, sitthādimhi kate na vaṭṭeyyāti, upaparikkhitabbaṃ. Uṭṭhitasevālaghaṭaṃ ātape nikkhipituṃ vaṭṭati, vikopetukāmatāya sati dukkaṭaṃ yuttaṃ viya. ‘‘Puppharajjubhājanagatikā, tasmā na vaṭṭati. Nāḷe vā baddhapupphakalāpe nāḷasmiṃ katepi vaṭṭati tasmiṃ pupphassa atthitāyā’’ti vadanti. Porāṇagaṇṭhipade ‘‘bījagāmena bhūtagāmo dassito anavasesapariyādānattha’’nti vuttaṃ.

98-9.Aññaṃ vadatīti aññavādakaṃ, ‘‘vacanaṃ kareyyā’’ti likhitaṃ. ‘‘Tuṇhībhūtassetaṃ nāma’’nti pāṭho. Ugghātetukāmoti samohanitukāmo, antarāyaṃ kattukāmoti porāṇā.

100.‘‘Sudiṭṭho bhante, na paneso kahāpaṇotiādīsu anāropite dukkaṭena musāvādapācittiyaṃ, aropite pācittiyadvayaṃ hotī’’ti vadanti, vīmaṃsitabbaṃ.

102.Adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vāti ettha ‘‘mayi vutte maṃ vā aññaṃ vā saṅgho adhammena vā kammaṃ, vaggena vā kammaṃ karissati, na kammārahassa vā me, aññassa vā kammaṃ karissatī’’ti na kathetīti yojetabbaṃ.

103.‘‘Chandāyā’’ti akkharakkharāyātiādi viya liṅgavipallāsena vuttaṃ, chandatthanti vā attho. Yesaṃ senāsanāni paññapeti, tesaṃ attani chandatthanti adhippāyo.

106.Anupasampannantiādīsu karaṇattho gahetabbo. Aññaṃ anupasampannanti aññena anupasampannena. Tassa vāti anupasampannassa. ‘‘Sammutikāle pañcaṅgavirahādayo asammatā nāmā’’ti, ‘‘upasampannena laddhasammuti sikkhāpaccakkhānena vinassatī’’ti ca vuttaṃ. Saṅghenāti sabbena saṅghena kammavācāya assāvetvā ‘‘taveso bhāro’’ti kevalaṃ āropitabhāro. Kevala-saddo hettha kammavācāya assāvitabhāvamattameva dīpeti. Sayamevāti itaresaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā. Abhūtena khīyanakassa ādikammikassa kathaṃ anāpattīti ce? Iminā sikkhāpadena. Musāvāde āpattiyeva dve pācittiyo vuttā viya dissanti pubbapayoge rukkhādichindanādīsu viya, vicāretabbaṃ.

110.‘‘Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hotī’’ti vacanato, parivāre ‘‘ekā paññatti, ekā anupaññattī’’ti (pari. 226) vacanato ca idha atthi anupaññattīti siddhaṃ. Kiñcāpi siddhaṃ, ‘‘evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyāthā’’tiādinā pana paññattiṭṭhānaṃ na paññāyati, kevalaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhamāse…pe… nikkhipitu’’nti ettakameva vuttaṃ, taṃ kasmāti ce? Paṭhamapaññattiyaṃ vuttanayeneva vattabbato avisesattā na vuttaṃ. Yadi evaṃ kā ettha anupaññattīti? Ajjhokāseti. Ayamanupaññatti paññattiyampi atthīti ce? Atthi, taṃ pana okāsamattadīpanaṃ, dutiyaṃ cātuvassikamāsasaṅkhātakāladīpanaṃ. Yasmā ubhayampi ekaṃ kālokāsaṃ ekato katvā ‘‘ajjhokāse’’ti vuttanti dīpento bhagavā ‘‘anujānāmi, bhikkhave…pe… nikkhipitu’’nti āhāti veditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘yattha ca yadā ca santharituṃ na vaṭṭati, taṃ sabbamidha ajjhokāsasaṅkhyameva gatanti veditabba’’nti. Hemantakālassa anāpattisamayattā idaṃ sikkhāpadaṃ nidānānapekkhanti siddhaṃ, tathā hi ajjhokāsapadasāmatthiyena ayaṃ viseso – vassānakāle ovassakaṭṭhāne ajjhokāse, maṇḍapādimhi ca na vaṭṭati. Hemantakāle pakatiajjhokāse na vaṭṭati, sabbamidha ovassakepi maṇḍapādimhi vaṭṭati, tañca kho yattha himavassena senāsanaṃ na temeti, gimhakāle pakatiajjhokāsepi vaṭṭati, tañca kho akālameghādassaneyevāti ayaṃ viseso ‘‘aṭṭha māse’’ti ca ‘‘avassikasaṅkete’’ti ca etesaṃ dvinnaṃ padānaṃ sāmatthiyatopi siddho.

Kiñca bhiyyo – aṭṭhakathāyaṃ sandassitavisesova. Cammādinā onaddhako vā navavāyimo vā na sīghaṃ vinassati. Kāyānugatikattāti kāye yattha, tattha gatattā. Saṅghikamañcādimhi kāyaṃ phusāpetvā viharituṃ na vaṭṭatīti dhammasiritthero. ‘‘Saṅghikaṃ pana ‘ajjhokāsaparibhogena paribhuñjatha, bhante, yathāsukha’nti dāyakā denti senāsanaṃ, evarūpe anāpattī’’ti andhakaṭṭhakathāyaṃ vacanato, idha ca paṭikkhepābhāvato vaṭṭati. ‘‘Aññañca evarūpanti apare’’ti vuttaṃ. ‘‘Pādaṭṭhānābhimukhāti nisīdantassa pādapatanaṭṭhānābhimukhā’’ti likhitaṃ. Sammajjantassa pādaṭṭhānābhimukhanti ācariyassa takko.

111.‘‘Pāduddhārenāti bahiupacāre ṭhitattā’’ti likhitaṃ. Gacchanti, dukkaṭaṃ dhammakathikassa viya. Kasmā na pācittiyaṃ? Pacchā āgatehi vuḍḍhatarehi uṭṭhāpetvā gahetabbato. Dhammakathikassa pana anuṭṭhapetabbattā. ‘‘Anāṇattiyā paññattiyampi tassa bhāro’’ti vuttaṃ.

112.Pariharaṇeyevāti ettha gahetvā vicāraṇeti dhammasiritthero. Attano santakakaraṇeti upatissatthero. Bījanīpattakaṃ caturassabījanī.

113.‘‘Yo bhikkhu vā sāmaṇero vā…pe… lajjī hotī’ti vuttattā alajjiṃ āpucchitvā gantuṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Pāṭhe ‘‘kenaci palibuddhaṃ hotī’’ti ca aṭṭhakathāyaṃ ‘‘palibuddha’’nti ca senāsanaṃyeva sandhāya vuttaṃ, tasmā tathāpi atthīti gahetabbaṃ. ‘‘Anāpucchaṃ vā’’ti pāṭho.

116-7.Ettakameva vuttamaṭṭhakathāsu, tathāpi padaṭṭhādayopi labbhanti eva. Anugaṇṭhipade ‘‘aññaṃ attharaṇādi akappiyattā na vutta’’nti vuttaṃ. ‘‘Mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā vihāre vā vihārūpacāre vā’ti imināpi saṃsandanatthaṃ ‘kiñcāpi vutto, atha kho’tiādi āraddha’’nti ca vuttaṃ. Upacāramattañcetaṃ ‘‘rukkhamūle’’ti, tattha vattabbaṃ natthi.

118.Anāpucchitvāpi gantuṃ vaṭṭatīti asatiyā gacchatopi anāpatti, āpucchanaṃ pana vattaṃ sañcicca anāpucchato vattabhedadukkaṭattā. Puggalikasenāsane saṅghikaseyyaṃ, saṅghikasenāsane vā puggalikaseyyaṃ attharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ yuttaṃ viya. Kasmā? ‘‘Seyyāmattameva nasseyyā’’ti vuttattā. Idha pana ‘‘palibuddhaṃ palibuddho’’ti duvidhampi atthi.

121.Chabbaggiyesuyeva therā bhikkhūti keci. Pāde dhovitvātiādimhi pavisantassa vā pādadhovanapāsāṇato yāva mañcapīṭhaṃ passāvatthāya nikkhamantassa vā yāva passāvaṭṭhānanti yojanā kātabbā. Evaṃ sante ‘‘passāvatthāya nikkhamantassa vā’’ti na vattabbaṃ, ‘‘passāvaṭṭhānato nikkhamantassa vā’’ti vattabbaṃ. Passāvaṭṭhānanti katthaci potthake. Tathā hi mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘pavisantassa pādadhovanapāsāṇato yāva mañcapīṭhaṃ nikkhamantassa mañcapīṭhato yāva passāvaṭṭhānaṃ, tāva upacāro’’ti vuttaṃ, tasmā ‘‘pāde dhovitvā pavisantassa, passāvatthāya nikkhamantassa ca dvāre nikkhittapādadhovanapāsāṇato, passāvaṭṭhānato ca mañcapīṭha’’nti katthaci potthake pāṭho, so apāṭho. Kasmā? Mañcapīṭhānaṃ upacārassa vuttattā. Pavisantassa yāva mañcapīṭhānaṃ upacāro, nikkhamantassa tato paṭṭhāya yāva passāvaṭṭhānaṃ vaccakuṭicaṅkamaṭṭhānanti iminā atthena yathā saṃsandati, tathāvidho pāṭhoti ācariyo.

122.Upacāraṃ ṭhapetvāti idha vuttaupacāraṃ ṭhapetvā. ‘‘Dassanasavanūpacārepi santharantassā’’ti likhitaṃ.

126-7.Chasattakoṭṭhakāni vāti ettha dvārakoṭṭhakaṃ adhippetaṃ. ‘‘Nikkhamā’’ti vacanaṃ sutvāpi attano ruciyā nikkhamati, anāpatti; idha aggisālādi eva upacāroti.

129.‘‘Pamāṇamajjhimassa galappamāṇe dinnatulāpi vehāsakuṭiyevā’’ti likhitaṃ, ‘‘na sā idha adhippetā’’ti vuttaṃ.

135.Yāva dvārakosāti dvārasamīpā, yāva bhittīti attho, taṃ suvuttaṃ. Kavāṭavitthārappamāṇoti hatthapāsassādhippetattā, samantā kavāṭavitthārappamāṇaupacārassa gahitattā aparipūraupacārāpi hoti. Ālokaṃ karotīti ālokaṃ sandheti pidhetīti sandhi eva ālokasandhināmakā honti. Vātapānakavāṭalepakamme appaharitaṭṭhānakiccaṃ natthi.

136.Iṭṭhakāti chadanakapālāsilādiiṭṭhakā. Chadanūparīti ettha paṭhamaṃ tāva ekavāraṃ aparisesaṃ chādetvā puna chādanadaṇḍake bandhitvā dutiyavāraṃ tatheva chādetabbaṃ. ‘‘Tatiyavāracatutthavāre sampatte dve magge adhiṭṭhahitvā tatiyamaggaṃ āṇāpetvā pakkamitabba’’nti vuttaṃ, taṃ ‘‘punappunaṃ chādāpetī’’ti iminā yujjati.

Porāṇā pana ‘‘paṭhamavāreyeva tayo magge adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati, catutthato paṭṭhāya āpatti pācittiyaṃ, catutthalepato paṭṭhāya āpattī’’ti vadanti. Tattha chadane vuttavidhinidānena sameti, lepe vuttavidhitikacchedena sameti. Tathāpi so na yuttova. Nidāne, aṭṭhakathāyañca siddhalepattā sabbasovāpi acchanne, channevāpi anekaso pariyāyassa tatiyasseva adhiṭṭhānanti no sametīti ācariyo. ‘‘Dve magge’’ti, ‘‘dve chadane’’ti ca ‘‘tatiyavārato paṭṭhāya evaṃ chādāpehī’ti āṇāpetvā pakkamitabba’’nti ca upatissatthero vadati kira.

140.Sappāṇakasikkhāpadaṃ uttānatthameva.