1. Sañciccapāṇasikkhāpadavaṇṇanā
382.Sañciccapāṇasikkhāpadaṃ uttānatthameva.
2. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā
387.‘‘Pāṇo atthī’’ti jānantopi ‘‘marissantī’’ti avicāretvā pivatice, anāpatti.
Jale pakkhipanaṃ pupphaṃ, jalappavesanaṃ idaṃ;
Evaṃ ubhinnaṃ nānattaṃ, ñeyyaṃ ñāṇavatā sadāti.
Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Ukkoṭanasikkhāpadavaṇṇanā
392.Tatiye dvādasa ukkoṭā veditabbā. Tattha akataṃ kammaṃ, dukkaṭaṃ kammaṃ, puna kātabbaṃ kammanti anuvādādhikaraṇe labbhanti. Anihaṭaṃ, dunnihaṭaṃ, na puna haritabbanti vivādādhikaraṇe labbhanti, avinicchitaṃ, duvinicchitaṃ, puna vinicchitabbanti āpattādhikaraṇe labbhanti. Avūpasantaṃ, duvūpasantaṃ, puna vūpasametabbanti kiccādhikaraṇe labbhantīti aṭṭhakathānayo, pāḷiyaṃ panettha mukhamattameva dassitaṃ.
Ukkoṭanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Duṭṭhullasikkhāpadavaṇṇanā
399.‘‘Pārājikānīti atthuddhāravasena dassitānī’’ti kathaṃ viññāyatīti ce? Parivārapāḷito. Vuttañhi tattha ‘‘āpattādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati. Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa. Vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa. Bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa. Ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassā’’ti (pari. 290). Pārājikaṃ paṭicchādento bhikkhu anāpatti, no āpattiṃ āpajjati avuttattāti ce? Na, saṃkiliṭṭhena cittena paṭicchādane vinā āpattiyā asambhavato. Dukkaṭavāre vattabbāpi pārājikāpattiyo paṭhamaṃ atthuddhāravasena saṅghādisesehi saha vuttattā na sakkā puna vattunti na vuttāti veditabbā.
Yāva koṭi na chijjatīti cettha yo antamaso paṭicchādanatthaṃ aññassa ārocetu vā, mā vā, paṭicchādanacitteneva āpattiṃ āpanno. Tassa puna aññassa paṭicchādanatthaṃ anārocaneneva na koṭi chinnā hoti, kiṃ puna paṭinivattitvā vacanena payojananti na antimassa anārocanena chinnā hoti, appaṭicchādanena eva chinnā hoti, tato appaṭicchādanatthaṃ apubbassa ārocetabbaṃ, tato paṭṭhāya koṭi chinnā hoti, tadabhāvo paṭinivattitvā appaṭicchādanatthaṃ ārocetabbaṃ, evampi koṭi chinnā hotīti evaṃ no paṭibhātīti ācariyo. Tatiyena dutiyassāti ettha ‘‘dutiyo nāma paṭhamo’’ti vadantānaṃ ‘‘vatthu puggalo na vattabbo’’ti vāritattā na sundaraṃ. Aññassa catutthassa ārocanepi na sundaraṃ. Kasmā? Pubbeva sutvā aññassa anārocitattā. ‘‘Sutena aññassa ārocetabbaṃ siyā’’ti vadanti.
Duṭṭhullasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā
404.Punappunaṃ uppajjanato bahudhā. Hāyanavaḍḍhananti mātukucchismiṃ ce dvādasannaṃ māsānaṃ ūnatāya hāyanaṃ kataṃ. Pasūtassa vaḍḍhanaṃ kātabbaṃ. Mātukucchismiṃ ce vaḍḍhanaṃ kataṃ. Pasūtassa hāyanaṃ kātabbaṃ. Nikkhamanīyapuṇṇamāsī nāma sāvaṇamāsassa puṇṇamāsī. ‘‘Pāṭipadadivaseti dutiye upagacchati divase’’ti likhitaṃ. So hi pasūtadivasato paṭṭhāya paripuṇṇavīsativasso hoti. Avasesānaṃ dvinnaṃ vassānaṃ adhikadivasāni honteva, tasmā nikkaṅkhā hutvā upasampādenti. Taṃ sandhāyāti gabbhavassañca pavāretvā laddhavassañca agaṇetvā jātadivasato paṭṭhāya gaṇetvā ekūnavīsativassaṃ. Ekūnavīsativassoti ‘‘gabbhavassaṃ eva pahāyā’’ti likhitaṃ, taṃ dullikhitaṃ.
406.Aññaṃ upasampādetīti upajjhāyo vā ācariyo vā hutvā upasampādeti. ‘‘Opapātikassa soḷasavassuddesikabhāvato puna cattāro vasse atikkamitvā upasampadā kātabbā’’ti ācariyā vadantīti keci.
Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Theyyasatthasikkhāpadavaṇṇanā
409.Theyyasattho ce suddhamātugāmo dve āpattiyo. Atha bhikkhuniyo, samayo rakkhati. Theyyasatthabhāvassa ṭhānaṃ katvā rakkhaṇīyattā sahadhammikānaṃ rakkhatiyevāti eke. Theyyabhāve na sahadhammikatā, tasmā na rakkhati evāti eke. Apārājikatheyyabhāve sati sahadhammikabhāvoti ce? Itarasmiṃ itaranti samayo anissaṭo āpajjati. Bhikkhu theyyasattho ce, yathāvatthukameva. Theyyasatthe theyyasatthasaññī saddhiṃ saṃvidhāyāti ca. ‘‘Saddhi’’nti padaṃ kesuci natthi, taṃ ananurūpaṃ. Tathā dutiyepi.
Theyyasatthasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā
412.‘‘Tena kho pana samayena aññatarā itthī’’ti ca pāṭho atthi, kesuci natthi. Natthibhāvo sundaro ‘‘tena kho samayenā’’ti adhikārattāti keci. Idha ekatoupasampannā, sikkhamānā, sāmaṇerīti imāpi tisso saṅgahaṃ gacchanti. Imāsaṃ pana samayo rakkhati, ayamimāsaṃ, mātugāmassa ca viseso.
414.Apicettha ‘‘viññū paṭibalā’’ti vacanato appaṭibalā anāpattivatthukāti eke, taṃ na yuttaṃ dukkaṭavatthukattā. ‘‘Bhikkhu saṃvidahati, mātugāmo na saṃvidahati, āpatti dukkaṭassā’’ti hi vuttaṃ. Tathā hi upaparikkhitabbaṃ.
Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Ariṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
417.Gahaṭṭhassāpi bhikkhunīdūsakakammaṃ mokkhantarāyikameva, tasmā tassa pabbajjāpi paṭikkhittā. Vipākantarāyikā ahetukattā. Pubbe sañcicca āpannā sammuṭṭhā suddhasaññino antarāyikā eva. Sesāti jātikā. Rasenāti bhāvena. Adhikuṭṭanaṭṭhenāti adhikaraṇaṃ katvā kuṭṭanaṭṭhena chindanaṭṭhena. Asisūnūpamā kusaladhammacchedanaṭṭhena. Sattisūlūpamā cittavitudanaṭṭhenāti porāṇā. Anāpattipāḷiyaṃ ‘‘ādikammikassā’’ti mukhāruḷhavasena likhitaṃ.
Ariṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā
425.‘‘Taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhenāti iminā laddhinānāsaṃvāsakataṃ dīpetī’’ti vuttaṃ. Ticittanti ettha vipākābyākatacittena sahavāseyyaṃ kappeyyāti evamattho daṭṭhabbo. Aññathā sacittakattā sikkhāpadassa kiriyābyākataṃ sandhāya na yujjati.
Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā
428.Yattha te na passāmāti teti taṃ. Atha vā tava rūpādiṃ na passāma. Ayaṃ samaṇuddeso pārājiko hoti. ‘‘Sace taṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjati, saṅghassa ārocetvā saṅghānumatiyā pabbājetabbo’’ti porāṇagaṇṭhipade vuttaṃ, taṃ na yuttaṃ, daṇḍakammanāsanā hi idhādhippetā. Yadi so pārājiko, liṅganāsanā nāma siyā. Te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti ca diṭṭhi satthari asatthādidiṭṭhi na hoti. Sace sā yassa uppajjati, so pārājiko hoti, tasmimpi evameva paṭipajjitabbaṃ saṃvare atiṭṭhanto liṅganāsanāyeva nāsetabboti ācariyassa takko.
Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
Samatto vaṇṇanākkamena sappāṇakavaggo sattamo.