2. Andhakāravaggavaṇṇanā

839.‘‘Divāpi andhakāraṃ atthi, tappaṭisedhanatthaṃ ‘rattandhakāre’ti vutta’’nti vadanti porāṇā. Santiṭṭheyyāti ettha ṭhānāpadesena catubbidhopi iriyāpatho saṅgahito, tasmā purisassa hatthapāse tena saddhiṃ caṅkamanādiṃ karontiyā pācittiyameva. ‘‘Sallapeyya vā’’ti kevalaṃ nidānavasena vuttaṃ visesābhāvato. ‘‘Sallapeyyavāti purisassa hatthapāse ṭhitā sallapati, āpatti pācittiyassā’’ti hi vuttaṃ, taṃ na yuttanti eke. Kasmā? Yasmā tassa purisassa hatthapāse ṭhiteneva ekaṃ pācittiyaṃ. Sallapanenapi aparampi ekaṃ āpajjatīti nāpajjati, kathaṃ paññāyatīti? Aṅgavasena. Imassa hi rattandhakāratā, purisassa hatthapāse ṭhānaṃ vā sallapanaṃ vā, sahāyābhāvo, rahopekkhatāti imāni cattāri aṅgāni vuttāni. Tattha yadi ṭhānapaccayā ekā āpatti visuṃ siyā, tassā cattāri aṅgāni siyuṃ. Yadi sallapanapaccayā ekā, tassāpi pañca aṅgāni siyuṃ. Tasmā mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘cattāri vā pañca vā aṅgānī’’ti vattabbaṃ siyā, na ca vuttaṃ, tasmā sallapanapaccayā visuṃ natthīti. Atthiyeva, mātikāṭṭhakathāvacanañca tadatthamevāti eke. Kathaṃ? Sahuppattito dvinnaṃ āpattīnaṃ. Kiṃ vuttaṃ hoti? Sallapane sati ṭhānapaccayā āpajjitabbaṃ caturaṅgikaṃ, sallapanapaccayā āpajjitabbaṃ caturaṅgikanti dve pācittiyāni sahuppannāni ekato āpajjantīti. Idaṃ ayuttaṃ pāḷivirodhato. Pāḷiyañhi ‘‘sallapeyya vāti purisassa hatthapāse ṭhitā sallapati, āpatti pācittiyassā’’ti vuttaṃ. Yadi dve siyuṃ, ‘‘āpatti dvinnaṃ pācittiyāna’’nti na vattabbatā siyāti. Ayaṃ nayo dutiyādīsupi yathāyogaṃ veditabbo. Ettha dutiyenāpi saddhiṃ yadi bhikkhuniyā rahopekkhatā atthi, so ce puriso, na dutiyo, purisagaṇanāya āpattiyo. Atha dutiyā bhikkhunī hoti, tassā ca tena purisena saddhiṃ rahopekkhatā atthi, sā ca bhikkhunī na dutiyā hoti. Ubhinnampi āpajjatīti eke, vicāretvā pana gahetabbaṃ. Porāṇagaṇṭhipade pana vuttaṃ ‘‘hatthapāse ṭhānena dukkaṭa’’nti, taṃ pāḷiyā virujjhati. ‘‘Purisassa hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassā’’ti hi pāḷi, kiṃbahunā. Catutthasikkhāpade mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘santiṭṭhanādīsu tīṇi pācittiyānī’’tiādivacanato vatthugaṇanāya āpatti veditabbā. ‘‘Aṅgāni cettha cattāri pañca vā’’ti vattabbanti sanniṭṭhānaṃ.

842-6.Dutiyatatiyacatutthāni uttānāni. Sabbattha ‘‘sallapatīti yaṃ kiñci tiracchānakathaṃ kathetī’’ti porāṇagaṇṭhipade vuttaṃ.

852.Catutthe panāyaṃ viseso – ‘‘ekenekā’’ti paṭhamaṃ vuttattā dutiyikaṃ vā bhikkhunīnaṃ uyyojeyya, pācittiyaṃ na sambhavatīti ce? Sambhavati. Kasmā? Santiṭṭhanādittayamattāpekkhattā, tassa vacanassāpi vā aññāyapi rahopekkhanassādasambhave sati ubhinnaṃ ekatthasambhavato ca sādhitametaṃ. ‘‘Hatthapāsaṃ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā’’ti ettakameva vuttaṃ. Kasmā ‘‘nikaṇṇikaṃ vā jappetī’’ti na vuttaṃ? Hatthapāsātikkame asambhavato. Tassa tatiyassa padassa pacchinnattā sambhavantampi ‘‘dutiyikaṃ vā uyyojetī’’ti na vuttaṃ, tasmā atthato hatthapāsaṃ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā dutiyikaṃ vā uyyojeti, āpatti dukkaṭassāti vuttaṃ hoti. Esa nayo yakkhena vātiādīsupi. Tattha ‘‘hatthapāse’’ti vā ‘‘hatthapāsaṃ vijahitvā’’ti vā na vuttaṃ ubhayattha dukkaṭattā. Anāpattivārepi asambhavato ‘‘nikaṇṇikaṃ vā jappetī’’ti na vuttanti ce? Sambhavati sati karaṇīye nikaṇṇikaṃ vā jappetīti sambhavato. Atha kasmā evaṃ na vuttanti ce? Anavajjakathāyaṃ nikaṇṇikajappane payojanābhāvā, dhammakathāyampi udāyiṃ ārabbha paṭisiddhattā ca.

856.‘‘Kulaṃ nāma cattāri kulānī’’ti vuttattā titthiyārāme kappati tassa kulavohārābhāvatoti eke. Titthiyānaṃ khattiyādipariyāpannattā na kappatīti eke. Tassa kappiyabhūmittā na yuttanti ce? Na, yathāvuttakhattiyādīnaṃ sambhavato. Tathāpi gocarakulaṃ idhādhippetaṃ. ‘‘Upacāro dvādasahattho’’ti likhitaṃ.

860.‘‘Nisīdantiyā ekā, nipajjantiyā ekā’’ti avatvā ‘‘nisīditvā gacchantiyā’’tiādi na vattabbaṃ. Na hi gamanapaccayā esā āpattīti? Na, pariyosānādhippāyavasena vuttattā. ‘‘Nisīditvā nipajjantiyā dve’’ti vacanenapi gamanaṃ idha nādhippetanti dassitaṃ hoti, tathā ‘‘nipajjitvā nisīdantiyā dve’’tipi vattabbaṃ. Yadi evaṃ ‘‘tasmiṃ abhinipajjati, āpatti dvinnaṃ pācittiyāna’’nti kasmā na vuttanti ce? Anisīditvāpi nipajjanasambhavato. Nipajjanatthāya nisīditvā nipajjantiyā nipajjanakapayogattā ekā āpattīti keci.

867.Anāpattivāre ‘‘dhuvapaññatte’’ti na vuttaṃ ‘‘santharitvā vā santharāpetvā vā’’ti vuttattā. Idha chaṭṭhe vuttanayena pakatiyā paññatte abhinisīdati vā abhinipajjati vā, pācittiyameva. Aññattha dhuvapaññattaṃ. Idha vuttanayena santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā, pācittiyameva. Ubhayatthāpi pañcame vuttanayena anāpucchā pakkameyya, pācittiyameva, anāpattivāre mātikāyaṃ vuttakālato aññakālassa aparāmaṭṭhattāti no takkoti ācariyo. Apica atthāpattikāle āpajjati, no vikāletiādittike, atthāpatti rattiṃ āpajjati, no divātiādittike ca aṭṭhakathāyaṃ idha pañcamachaṭṭhasattamasikkhāpadehi saṅgahitāpattīnaṃ aparāmaṭṭhattā yathāsambhavaṃ tividhakāle tividhametaṃ yojetvā dassetuṃ vaṭṭati eva mahāpadesanayānulomato.

869.Aṭṭhame bhikkhussa dukkaṭaṃ sambhavati.

875-7.Duggāhavasena vā suggāhavasena vā yathāvuttanayena sapathakaraṇe āpattīti veditabbaṃ. Yasmā mātikāyaṃ ‘‘attānaṃ vā paraṃ vā’’ti vuttaṃ, tasmā yā attānameva ārabbha sapathaṃ kareyya, tassā ekā. Paramevārabbha tassā ekā. Ubhopi ārabbha tassā dve āpattiyo sambhavanti. Tikacchedo panettha paramevārabbha sapathakaraṇaṃ sandhāya pavatto.

882.Dasame anāpattivāro rodanasseva, na vadhassa, tasmā ñātibyasanādīhi phuṭṭhāpi attānaṃ vadhati eva, na rodati, dukkaṭameva.