4. Bhojanavaggo

203-4.Pūgassāti pūgena. Kukkuccāyantoti nissaraṇenettha bhavitabbaṃ, taṃ mayaṃ na jānāmāti sanniṭṭhānassa karaṇavasena ‘‘kukkuccāyanto’’ti vuccati. Yathā hi āyasmā upāli nayaggāhena ‘‘anāpatti āvuso supinantenā’’ti (pārā. 78) āha, tathā theropi ‘‘anāpatti gilānassā’’ti kasmā na paricchindatīti? Anattādhikārattā vinayapaññattiyā, ‘‘nāyaṃ attano okāso’’ti paṭikkhittattā, sikkhāpadassa aparipuṇṇattā. Paṭhamapārājikasikkhāpade paripuṇṇaṃ katvā paññatteyeva hi so thero ‘‘anāpatti supinantenā’’ti āha ‘‘aññatra supinantā’’ti vuttapadānusārenāti. Yasmā odissa ayāvadattheva dāyakānaṃ pīḷā natthi, tasmā ‘‘anodissa yāvadattho’’ti vuttaṃ.

208.‘‘Antarāmagge ekadivasa’nti ekaṃyeva sandhāya vutta’’nti ca ‘‘eseva nayoti vuttanayameva dassetuṃ gantvā paccāgacchanto hītiādimāhā’’ti ca ‘‘suddhacitto hutvā pakatigamaneva bhuñjituṃ labhatī’’ti ca ‘‘agilānassa gilānasaññino kāyena samuṭṭhātī’’ti ca likhitaṃ.

209-218.Guḷhapaṭicchannoti apākaṭova. Eko puttenāti ekassekaṃ bhattaṃ ‘‘ahaṃ aññena nimantito’’ti na vuccati. ‘‘Sace ekato gaṇhanti , gaṇabhojanaṃ hotī’’ti (pāci. aṭṭha. 217-218) vuttattā cattāro upāsakā cattāro bhikkhū visuṃ visuṃ nimantetvā hatthapāse ṭhitānaṃ ce denti, gaṇabhojanaṃ hoti evāti eke, taṃ na yuttaṃ viya. ‘‘Viññattito pasavane gaṇassa ekato gahaṇe iminā sikkhāpadena āpatti, visuṃ gahaṇe paṇītabhojanasūpodanaviññattīhī’’ti likhitaṃ. ‘‘Viññattito pasavanaṃ aṭṭhuppattivasena aṭṭhakathāyaṃ anuññātaṃ. Sūpodanādivasena tattha āpatti evā’’ti vuttaṃ, taṃ na yuttaṃ. Kasmā? Parivāre (pari. 168) eva dvinnaṃ ākārānaṃ āgatattā, tasmā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anuññāta’’nti duvuttaṃ. Aṭṭhuppattiyaṃyeva pākaṭanti ‘‘padabhājane na vutta’’nti vattabbaṃ. Ekato gaṇhantīti gahitabhattāpi aññe yāva gaṇhanti, tāva ce tiṭṭhanti, ekato gaṇhantiyeva nāma. ‘‘Gacchati ce, anāpattī’’ti vadanti.

Etthāha – ‘‘paṭiggahaṇameva hettha pamāṇa’’nti vuttaṃ, atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘gaṇabhojanaṃ nāma yattha cattāro…pe… bhuñjanti, etaṃ gaṇabhojanaṃ nāmā’’ti (pāci. 218) vuttanti? Vuccati – yatthāti upayogatthe bhummavacanaṃ. Cattāroti gaṇassa heṭṭhimaparicchedanidassanaṃ. Pañcannaṃ bhojanānanti āpattippahonakabhojananidassanaṃ. Aññatarena bhojanena nimantitāti akappiyanimantananidassanaṃ. Nimantanavaseneva pana gaṇabhojanassa vuttattā ‘‘nimantitā bhuñjantīti vutta’’nti vuttaṃ. ‘‘Aññataraṃ bhojanaṃ viññāpetvā bhuñjantī’’ti pana na vuttaṃ aṭṭhuppattiyaṃyeva pākaṭattā. Yaṃ bhuñjantīti evaṃ sambandho veditabbo. Tattha bhuñjantīti paṭiggāhakaniyamavacanaṃ. Na hi appaṭiggahitakaṃ bhikkhū bhuñjanti. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘gaṇassa yato paṭiggahitāhārabhojanahetu pācittiya’’nti. Āgantukapaṭṭaṃ moghasuttena sibbitvā ṭhapenti, tattha anuvāte yathā ekatalaṃ hoti, tathā hatthehi ghaṭṭeti. Valetīti āvaṭṭeti. Parivattananti suttaṃ gaṇhantānaṃ sukhaggahaṇatthaṃ suttaparivattanaṃ karoti, paṭṭaṃ sibbantānaṃ sukhasibbanatthaṃ paṭṭaparivattanañca. Navacīvarakārako idhādhippeto, na itaroti. ‘‘Bimbisāraṃ āpucchitvā sambhāre kayiramāneyeva kālā atikkantā, pacchā gaṇabhojanasikkhāpade paññatte bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchī’’ti vadanti, aññathā aṭṭhakathāya virujjhanato.

220.‘‘Dve tayo ekatoti yepi akappiyanimantanaṃ sādiyitvā’’tiādivacanena akappiyanimantanapaccayā eva anāpatti, viññattito āpattiyevāti dīpeti. Animantito catuttho yassa tadetaṃ animantitacatutthaṃ. Esa nayo sabbattha. Pavesetvāti nisīdāpetvā. Cīvaradānasamayaladdhakacatukkaṃ cīvarakārasamayaladdhakacatukkanti evamādīni. Tāni cāti yehi bhojanehi visaṅketo natthi, tāni. Mahāthereti upasampanne. Aṭṭhatvāti ṭhitena nimittaṃ dassitaṃ hoti. Tattha tattha gantvāti rathikādīsu bhikkhusamīpe gantvā. Imasmiṃ pana sikkhāpade katthaci potthake ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cīvaradānasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñjituṃ. Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūna’’nti pāṭho dissati. Katthaci ‘‘bhuñjitu’’nti vatvā ‘‘evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyāthā’’ti pāṭho, ayaṃ sobhano.

221.Adhiṭṭhitāti niccappavattā. Badaracuṇṇasakkarādīhi yojitaṃ badarasāḷavaṃ. Kirakammakārenāti kirassa kammakārena.

226.‘‘Vikappetvā gaṇhāhī’’ti etthāhu porāṇattherā ‘‘bhagavato sammukhā avikappetvā gehato nikkhamitvā rathikāya aññatarassa bhikkhuno santike vikappesi, vikappentena pana ‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ itthannāmassa dammī’ti vattabbaṃ, itarena vattabbaṃ ‘tassa santakaṃ paribhuñja vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’’ti. Pañcasusahadhammikesūti sammukhā ṭhitassa sahadhammikassa yassa vikappetukāmo, taṃ sahadhammikaṃ adisvā gahaṭṭhassa vā santike, sayameva vā ‘‘pañcasu sahadhammikesu itthannāmassa vikappemī’’ti vatvā bhuñjitabbanti eke, evaṃ sati thero tasmiṃyeva nisinnova tathā vācaṃ nicchāretvā paṭiggaṇhātīti takko dissati. Mahāpaccariyādīsu pana parammukhā vikappanāva vuttā, sā ‘‘tena hānanda, vikappetvā gaṇhāhī’’ti iminā sameti, tathāpi mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘tasmā yo bhikkhu pañcasu sahadhammikesu aññatarassa ‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ tuyhaṃ dammī’ti vā ‘vikappemī’ti vā evaṃ sammukhā vā ‘itthannāmassa dammī’ti vā ‘vikappemī’ti vā evaṃ parammukhā vā’’ti vacanato sahadhammikassa santike eva vattabbaṃ, na sayamevāti dissati. Yasmā ayaṃ pacchimanayo porāṇagaṇṭhipadenapi sameti, tasmā idha mātikāṭṭhakathānusārena attho veditabbo. Ettha kiñcāpi ‘‘te manussā…pe… bhojanamadaṃsū’’ti vacanato akappiyanimantanaṃ paññāyati, tathāpi therassa kukkuccuppattikāraṇena bhattena so nimantitoti veditabbo. Aññathā parato ‘‘dve tayo nimantane ekato bhuñjatī’’ti vacanena, anāpattivārena ca virujjhati.

229.Etthāyaṃ vicāraṇā – ‘‘añño manusso pattaṃ gaṇhāti, na dātabba’’nti vacanato aparabhāge akappiyanimantanena natthi payojanaṃ, pubbabhāgeyeva akappiyanimantanena payojananti svepi bhante āgaccheyyāthāti ettha kataraṃ akappiyanimantanaṃ, tasmā adhippāyo cettha pamāṇanti. Na, ‘‘piṇḍāya caritvā laddhabhattaṃ bhuñjati, āpattī’’ti vacanatoti. Tattha ‘‘svepi bhante’’ti ettha yathā vacanamattaṃ aggahetvā akappiyanimantanakkamena attho gahito, tathā ‘‘piṇḍāya caritvā’’ti etthāpi antarā akappiyanimantanena laddhabhattaṃ sandhāya vuttanti attho gahetabbo. Piṇḍāya hi carantaṃ disvā ‘‘ettha, bhante, bhattaṃ gaṇhathā’’ti dinnampi akappiyanimantanena laddhaṃ nāma hoti. Vohārena pana ‘‘piṇḍāya caritvā laddhabhatta’’nti vuccati, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Aññathā mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘gaṇabhojane vuttanayeneva pañcahi bhojanehi nimantitassa…pe… parassa parassa bhojane’’ti vuttavacanavirodho. Idañhi vacanaṃ yena paṭhamaṃ nimantito, tato paṭhamanimantitaṃ ādāya gato parassa parassa nimantanakadāyakassa bhojaneti atthaparidīpanato nimantanato laddhabhattassa bhojaneyeva āpattīti dīpeti. ‘‘Dve tayo nimantane ekato’’ti vacanenapi sameti, aññathā ‘‘yena nimantito, tassa bhojanato parassa bhojane’’ti ettakaṃ vattabbaṃ siyā, pāḷiyaṃ vā ‘‘nimantanena ekatobhuñjatī’’ti ettakaṃ vattabbaṃ siyā. Dutiyanimantanassa paṭhamabhojane āpattippasaṅganivāraṇatthaṃ ‘‘yena yenā’’tiādi vuttaṃ. Nimantanapaṭipāṭiyā bhuñjatīti pāḷīti ce? Na, ‘‘anāpatti niccabhatte’’tiādipāḷivirodhato.

Gaṇṭhipade pana ‘‘piṇḍāya caritvā laddhabhattaṃ kasmā bhuñjituṃ na labhatīti ce? ‘Paramparabhojanaṃ nāma pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantito, taṃ ṭhapetvā pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ bhuñjati, etaṃ paramparabhojanaṃ nāmā’ti vuttattā’’ti likhitaṃ. Yadi evaṃ niccabhattādikampi na vaṭṭatīti āpajjatīti niccabhattādi odissakanti ce? Taṃ na, tadaññassa attano dhanena nipphannassa, saṅghato laddhassa vā pāto pacanakayāgu ce ghanā hoti, tassāpi, ekakuṭikaṃ gāmaṃ upanissāya viharato bhikkhācariyavasena labhitabbaniccabhattassa ca akappiyabhāvappasaṅgato. Tattha bhikkhācariyavasena laddhaṃ na kappati nimantanakānaṃ appasādāvahanatoti ce? Na, ‘‘pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpattī’’ti vacanavirodhato. Khādanīyampi hi parassa khāditvā bhuttattā nimantanabhojanaṃ abhuñjanto appasādaṃ karoti eva, tasmā appasādāvahaṃ appamāṇaṃ, tasmā niccabhattādi odissakaṃ na sambhavati. Apica heṭṭhā vuttanayena saddhiṃ idha vuttanayena saṃsanditvā yaṃ yaṃ khamati, taṃ taṃ gahetabbanti sabbopi kesañci ācariyānaṃ vinicchayo. Ācariyassa pana vinicchayo ante āvi bhavissati. ‘‘Khīraṃ vā rasaṃ vā pivato amissampīti adhippāyo’’ti vuttaṃ. Gaṇṭhipade ‘‘heṭṭhā odanenāmissetvā upari tiṭṭhatī’’ti likhitaṃ.

Mahāupāsakoti gehasāmiko. Mahāaṭṭhakathāyaṃ ‘‘āpattī’’ti vacanena kurundiyaṃ ‘‘vaṭṭatī’’ti vacanaṃ viruddhaṃ viya dissati. ‘‘Dvinnampi adhippāyo mahāpaccariyaṃ vicārito’’ti likhitaṃ. ‘‘Cārittatoti ‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’ti parato vattabbato’’ti vuttaṃ. Vacīkammaṃ avikappanaṃ. Ettha ‘‘mahāupāsako bhikkhū nimanteti…pe… pacchā laddhaṃ bhattaṃ bhuñjantassa āpatti. Piṇḍāya caritvā laddhabhattaṃ bhuñjati, āpattī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vacanato, ‘‘kālasseva piṇḍāya caritvā bhuñjimhā’’ti pāḷito, khandhake ‘‘na ca, bhikkhave, aññatra nimantane aññassa bhojjayāgu paribhuñjitabbā, yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti (mahāva. 283) vacanato ca nimantetvā vā pavedetu animantetvā vā, paṭhamagahitanimantanassa bhikkhuno paṭhamanimantanabhojanato aññaṃ yaṃ kiñci parasantakaṃ bhojanaṃ paramparabhojanāpattiṃ karoti. Attano santakaṃ, saṅghagaṇato laddhaṃ vā agahaṭṭhasantakaṃ vaṭṭati, nimantanato paṭhamaṃ nibaddhattā pana niccabhattādi parasantakampi vaṭṭati. Khandhake ‘‘na ca, bhikkhave…pe… yathādhammo kāretabbo’’ti (mahāva. 283) vacanaṃ parasantakabhojanavuttaniyamanaṃ. Tato hatthakova no takkoti ācariyo.

31-3.Paṭiyālokanti pacchimaṃ desaṃ. Pūvagaṇanāyāti atirittapūvagaṇanāyāti attho. Sace ‘‘apātheyyādiatthāya sajjita’’nti saññāya gaṇhāti, acittakattā sikkhāpadassa āpatti eva. Atha uggahitaṃ gaṇhāti, na muccatiyeva. Asaṃvibhāge pana anāpatti akappiyattā. Acittakatā paññattijānanābhāveneva, na vatthujānanābhāvenāti eke. Na, mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘pātheyyādiatthāya sajjitabhāvajānana’’nti aṅgesu avuttattā. Porāṇagaṇṭhipade panevaṃ vuttaṃ ‘‘ekena vā anekehi vā dvattipattapūresu gahitesu tesaṃ anārocanena vā sayaṃ vā jānitvā yo aññaṃ gaṇhāti, tassa dukkaṭaṃ. Ekato tīsu, catūsu vā paviṭṭhesu ekena ce dvepattapūrā gahitā, dutiye dve gaṇhante paṭhamo ce na nivāreti, paṭhamassa pācittiyaṃ. Nivāreti ce, anāpatti, dutiyasseva dukkaṭa’’nti. Sace sañcicca na vadati, porāṇagaṇṭhipade vuttanayena pācittiyaṃ, mātikāṭṭhakathāvasena (kaṅkhā. aṭṭha. kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā) dukkaṭaṃ. ‘‘Atirekapaṭiggahaṇa’’nti tattha pañcamaṃ aṅgaṃ vuttaṃ, tasmā appaṭiggahitattā na pācittiyaṃ, kattabbākaraṇato pana dukkaṭaṃ. Aññathā kiriyākiriyaṃ idaṃ āpajjati, anivāraṇaṃ, anārocanaṃ vā chaṭṭhaṅgaṃ vattabbaṃ siyā. Ekanikāyikānaṃ vāti ettha ‘‘āsannavihārabhikkhū, āsannaāsanasālāgatā vā sace visabhāgehi ānītaṃ na paṭiggaṇhanti, ‘ārāmikādīnaṃyeva vā dāpentī’ti jānāti, yattha paribhogaṃ gacchati, tattha dātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Dvattipattapūrā’ti vacanato pacchiādīsu adhikampi gaṇhato anāpattī’’ti keci vinayadharamānino vadanti, taṃ tesaṃyeva nisīdatu, ācariyā pana ‘‘pacchiādīsupi ukkaṭṭhapattassa pamāṇavasena dvattipattapūrā gahetabbā. Ukkaṭṭhaparicchedakathā hesā’’ti vadanti.

236.Yāvadatthapavāraṇāya pavāritā kiñcāpi ‘‘pavāritā’’icceva adhippetā aṭṭhuppattiyāva, atha kho pacchimāva idhādhippetā.

237.‘‘Alametaṃ sabba’’nti vuttattā atirittaṃ nāma hoti. Bhikkhussa idampi te adhikaṃ, ito aññaṃ na lacchatīti kira attho.

238-9.‘‘Asanaṃ paññāyatī’’ti eteneva ‘‘bhuttāvī’’ti etassa siddhattā visuṃ atthasiddhi natthi. Yadi atthi, aṅgānaṃ chakkattadassananti. Vuttampi cetantiādi pavāraṇaṅgānaṃ pañcakattadassanaṃ. Varakoti yo koci varako. ‘‘Pavāraṇaṃ pana janetiyevāti visuṃ sitthaṃ vodakaṃ karonti, pavāraṇaṃ na janeti. Yāguṃ vā pivanto paṭhamaṃ udakaṃ pivati, vaṭṭati. Avasiṭṭhaṃ heṭṭhāsitthaṃ pavāraṇaṃ na janetī’’ti likhitaṃ. Upatissatthero ‘‘janetiyevā’’ti vadati, taṃ na icchanti ācariyā. Bhajjitapiṭṭhanti taṇḍulacuṇṇameva. Bhajjitasattuyo piṇḍetvā katamodako sattumodako.

‘‘Yāgusitthamattāneva dve…pe… paṭikkhipati, na pavāretī’’ti vuttattā paracaṅkamacchādayo pakkhipitvā pakkayāguṃ pivanto sace aññaṃ tādisaṃyeva paṭikkhipati, pavāraṇā na hotīti kira dhammasiritthero. Sace aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Asanasaṅkhātassa vippakatabhojanassābhāvato. Bhojanasālāyaṃ bhuñjanto ce, attano apāpuṇanakoṭṭhāsaṃ abhihaṭaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kāmaṃ paṭikkhipati, patte pana ārāmiko ākirati, tato bhuñjituṃ na vaṭṭati. Idañhi buddhappaṭikuṭṭhaanesanāya uppanneyeva saṅgahaṃ gacchati. Yathā hi saṅghato uddhaṭapiṇḍaṃ dussīlo deti, taṃ paṭikkhipati, na pavāreti, evaṃsampadamidaṃ. ‘‘Visabhāgo lajjī ce deti, taṃ tena sambhogaṃ akattukāmatāya paṭikkhipati, pavāretīti apare’’ti vuttaṃ. Parivesanāyāti bhattagge. ‘‘Maṃsena rasaṃ, maṃsañca rasañca maṃsarasanti āpajjanato ‘maṃsarasa’nti vutte paṭikkhepato hoti, maṃsassa rasaṃ maṃsarasanti viggaho nādhippeto’’ti vuttaṃ. Maṃsakarambako nāma…pe… vaṭṭatīti suddhayāgu eva hoti. Appavāraṇamissakakarambakoyeva hoti, tasmā na pavāreti, tena vuttaṃ parato ‘‘idañca karambakena na samānetabba’’ntiādi, tasmā ‘‘taṃ abhiharitvā kañjiyaṃ gaṇhathā’ti vadantaṃ paṭikkhipati, pavāraṇā na hotī’’ti ca ‘‘missakayāguṃ gaṇhathā’ti avuttattā ‘sammissitaṃ visuṃ katvā detī’ti vuttattā’’ti ca vuttaṃ, yasmā yāgumissakanti ettha padadvaye pavāraṇārahassa nāmaggahaṇaṃ natthi, tasmā tatra ce yāgu bahutarā vā hoti samasamā vā, na pavāreti. Kasmā? Tattha abhihārakapaṭikkhepakānaṃ yāgusaññattā. Yāgu ce mandā, bhattaṃ bahutaraṃ, pavāreti. Kasmā? Tesaṃ ubhinnampi tattha bhinnasaññattāti takko ācariyassa. Bhattamissake pavāraṇārahassa nāmassa sabbhāvato sabbadā pavāreti eva. Missake pana vuttanayena kāraṇaṃ vattabbaṃ. Visuṃ katvā detīti yathā bhattasiṭṭhaṃ na patati, tathā gāḷhaṃ hatthena pīḷetvā parissāvetvā deti.

Akappiyakatanti ettha ‘‘kappiyaṃ akārāpitehi kadalipphalādīhi saddhiṃ atirittaṃ kappiyaṃ kārāpetvāpi taṃ kadalipphalādiṃ ṭhapetvā avasesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. Amissakarasattā puna tāni kappiyaṃ kārāpetvā aññasmiṃ bhājane ṭhapetvā atirittaṃ kāretvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Kasmā? Pubbe tesu vinayakammassa anāruḷhattā’’ti vadanti. ‘‘Bhuttāvinā ca pavāritena āsanā vuṭṭhitena kata’’nti vacanato bhuttāvinā appavāritena āsanā vuṭṭhitena kattabbanti siddhaṃ, tasmā ‘‘pātova addhānaṃ gacchantesu dvīsu eko pavārito avuṭṭhito tattha nisīdati, so itarena piṇḍāya caritvā laddhaṃ bhikkhaṃ attanā abhutvāpi ‘alametaṃ sabba’nti kātuṃ labhati evā’’ti vuttaṃ, taṃ sukkapakkhe ‘‘bhuttāvinā kataṃ hotī’’ti imināva siddhaṃ, tasmiṃ pakkhe attano sattaṅgāni na pūrenti, kaṇhapakkhe paṭibhāgena satta vuttānīti veditabbaṃ. Bhuttāvinā appavāritena āsanā vuṭṭhitena, avuṭṭhitena vā kataṃ hoti, vaṭṭati. ‘‘Pavāritena āsanā avuṭṭhitenevā’’ti imaṃ pana atthavikappaṃ dīpetuṃ ‘‘sattaṅgāni vuttānī’’tipi vattuṃ vaṭṭati. So puna kātuṃ na labhati paṭhamaṃ katassa puna teneva kattabbappasaṅgato. Yañca akataṃ, taṃ kattabbanti hi vuttaṃ. Atha sova paṭhamo puna kattukāmo hoti, aññasmiṃ bhājane pubbe akataṃ kātuṃ labhati. Dutiyo paṭhamabhājanepi kātuṃ labhati. ‘‘Yena akataṃ, tena kātabba’’nti hi vuttaṃ. Imamevatthaṃ sandhāya ‘‘yena yaṃ paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ, tameva so puna kātuṃ na labhati, aññena kātabba’’nti likhitaṃ. Tattha tanti taṃ paṭhamaṃ katanti attho. Pesetvā kāretabbanti ettha anupasampanno ce gato, tatraṭṭhena ekena bhikkhunā paṭiggāhetvā aparena kāretabbanti tattha ekova evameva kātuṃ na labhatīti. ‘‘Yaṃ kiñci gilānaṃ uddissā’tiādivacanato vihārādīsu gilānassa pāpuṇanakoṭṭhāsampi gilānātirittaṃ nāma, tasmā vaṭṭatī’’ti vadanti. Āhāratthāyāti vikāle evāti eke.

241.Kāyakammaṃ ajjhoharaṇato. Vacīkammaṃ vācāya ‘‘atirittaṃ karotha bhante’’ti akārāpanenāti veditabbaṃ.

243.Sādhāraṇamevāti sabbapavāraṇānaṃ sādhāraṇaṃ ‘‘yāvattakaṃ icchasī’’ti idaṃ.

247-9.Naṭānaṃ nāṭakāni naṭanāṭakāni, sītāharaṇādīni. Mūlañca taṃ khādanīyañcāti mūlakhādanīyaṃ. Esa nayo sabbattha. Piṭṭhanti cuṇṇaṃ. Khārakamūlanti yūpasamūlaṃ. Caccumūlaṃ neḷiyamūlaṃ. Tambakaṃ vacaṃ. Taṇḍuleyyakaṃ cūḷakuhu. Vatthuleyyakaṃ mahākuhu. Vajakali nikoṭṭhaṃ. Jajjharī hirato.

Koṭṭhaṃ jaraṭṭhaṃ vuccati. Gaṇṭhi muhukulamudu vicayattha vajamuju vaduḷavi.

Vajjayetime kiṃsukaṃ, haliddi. Kaseruko, kaṭibalavanti tassa nāmaṃ. Ambāṭakaṃ amūlakaṃ piḍhala kakkula. Masālu kinaḷa. Āluva kaḷi taḍḍhiaḷi alasa kaṭissala namedati mera. Siggu sīri koḷa kālakaṃ nekaḷavi. Khīravallikando tumūroriyo hoti. Saṅkhato dhovanameva. Ayaṃ ‘‘parisaṅkhāro’’ti likhitaṃ. Khīrakākolī kirikaveḷi. Jīvikaṃ jīvihi. Usabhaka ummasuviyi.

Hintālaṃ kitili. Kuntāla toho tilisatā padikaḷiro paṭasevalakaḷi. Karamandakaṃ karamba daṇḍokira udakajoti kaṇḍako. ‘‘Siṅghatakotipi vuccatī’’ti likhitaṃ. Phaggava hakiḷi. Nattamālanti karañji.

Sellu loholiyaṃ. Kāsamaddaka kuduvavali anasikina. Ummādiya melelidiya. Cīnamuggo venamutti huramugga. Rājamāso māhaviliti. Aggimanto muñci. Sunipaṇṇako tipilavanināḷikā tilaka. Bhūmiyaṃ jātaloṇīti ettha loṇīnāmassa sādhāraṇattā ‘‘bhūmiya’’nti visesetvā vuttaṃ. Brahmīpattaṃ demeteye paṇasā. ‘‘Dīpavāsino vadantī’’ti sithilaṃ katvā kasmā vuttanti ce? ‘‘Khādanīyatthaṃ pharatīti lakkhaṇena asamānattā’’ti vuttaṃ. Padeliviniteki. Sulasipaṇṇanti tasāpalikaṃ.

Agandhikapupphaṃ karissayeti cekavādidapupphaṃ celepatimalaṃ. Jīvantīpupphaṃ jīvitandigamala. Bakula muthuvala. Kuyyaka punapunnāmapunnarā, jātisumana. Navamālikā cehemala.

Tintiṇika kacinī vileyi. Mātuluṅga lavano. Pussaphala supuli. Timbarūsaka tigibberehiti susatudhuta. Tipusavātiṅgaṇa dhutatikeṇa paṭiyi. Coca variyiyeli. Moca atireli. Goṭṭhaphalaṃ pūvaphalanti eke. Koṭṭhase kira acchiva.

Asamussi bimba iti keci. Kāsmarīti sepaṇṇi. Atitemeti kariyametissa. Jātiphalaṃ kataṃmeti. Kaṭukaphalaṃ tiriraka.

Taruṇaphalaṃ kiriupulu. Pokkharaṭṭhi kiñcakkhaṭṭhi. Siddhatthakaṃ sāsapaṃ setavaṇṇaṃ. Rājikaṃ rattaṃ hoti.

Hiṅguṃ hiṅgujatunti sabbāpi hiṅguvikatiyo. Ettha hiṅgujatu nāma pattasākhā pacitvā kātabbā. Sākhā pacitvā katā sipāṭikā. Aññehi missetvā katāti keci. Takaṃ kaṭṭhajanti aggikeḷini. Nikitissākālesayo. Timera, takapatti pasākhāpatte pacitvā kātabbā. ‘‘Takapaṇṇi sāvati eva kātabbā’’ti likhitaṃ.

253.Aparajju sannidhi nāma hotīti attho. Ajja paṭiggahitanti na kevalaṃ paṭiggahitameva, atha kho uggahitakampi, teneva aṭṭhakathāyaṃ ‘‘paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassāti evaṃ sannidhikataṃ yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā ajjhoharitukāmatāya gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva āpatti dukkaṭassā’’ti vuttaṃ. Yadi taṃ paṭhamameva paṭiggahitaṃ, ‘‘paṭiggahaṇe tāvā’’ti na vattabbaṃ, tasmā veditabbametaṃ ‘‘attano kāle gahitaṃ ajja paṭiggahita’nti vutta’’nti.

Etthāha – yathā pañca bhesajjāni uggahitakāni anadhippetāni. Sattāhātikkame anāpatti anajjhoharaṇīyattā, tathā idhāpi uggahitakaṃ nādhippetanti? Ettha vuccati – bhesajjasikkhāpade (pārā. 618 ādayo) uggahitakaṃ nādhippetanti yuttaṃ attano kālātikkamanamattena tattha āpattippasaṅgato. Ettha na yuttaṃ attano kālātikkamanamattena āpattippasaṅgābhāvato. Ajjhoharaṇeneva hi ettha āpattīti adhippāyo, tasmā anugaṇṭhipadamatena ajja uggahetvā punadivase bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati.

Tatrāyaṃ vicāraṇā – attanā bhuñjitukāmo ajja uggahetvā punadivase bhuñjati, dve āpattiyo āpajjati. Sāmaṇerādīnaṃyeva atthāya uggahetvā gahitaṃ punadivase paṭiggahetvā bhuñjanto āpattiyā na kāretabboti. Paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassāti etthāyamadhippāyo – sace belaṭṭhasīso viya dutiyatatiyādidivasatthāya ajja paṭiggahetvā sāmaṇerādīnaṃ gopanatthāya deti, tassa punadivase ajjhoharaṇatthaṃ paṭiggahaṇe āpatti dukkaṭassāti sambhavati. Sayameva sace taṃ gopetvā ṭhapeti, punadivase patitaṃ kacavaraṃ disvā vimativasena vā paṭiggaṇhato paṭiggahaṇatova āpatti dukkaṭassāti sambhavati. No ce paṭiggaṇhāti, taṃ dukkaṭaṃ natthi. ‘‘Idañhi ‘ekaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassā’tiādi viyā’’ti vuttaṃ. Yo pana ekappahāreneva dvepi pāde atikkāmeti, tassa taṃ thullaccayaṃ natthi, evaṃsampadamidanti veditabbaṃ. Ettha paṭiggahitabhāvaṃ avijahantameva sannidhiṃ janetīti dhammasiritthero, taṃ ‘‘paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’ti pāḷiyā virujjhati. Kapālena pīto pana sneho abbohāriko. Kiñcāpi uṇhe otāpentassa paggharati, tathāpi ‘‘bhesajjasikkhāpade viyā’’ti vuttaṃ. Itarathā kapālena pītā sappiādayopi sattāhātikkame āpattiṃ janeyyunti. Sayaṃ paṭiggahetvāti idhāpi pubbe vuttavidhiyeva. Duddhotapattakathāpi etena sameti viya. Āhāratthāyāti kālepi labbhati. Pakatiāmiseti kappiyāmise. Sāmisena mukhena ajjhoharato dveti ‘‘hiyyo paṭiggahitayāmakālikaṃ ajja purebhattaṃ sāmisena mukhena ajjhoharato dve pācittiyānī’’ti likhitaṃ. Ajja paṭiggahitaṃ yāvakālikampi hi yāmātikkantapānakena saṃsaṭṭhaṃ sannidhiṃ karoti. Akappiyamaṃsesu manussamaṃse thullaccayaṃ, sesamaṃse dukkaṭañca vaḍḍhati.

255.Sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāyāti kālepi dukkaṭameva sannidhiṃ anāpajjanatoti keci. Tadahu paṭiggahitaṃ tadahu purebhattaṃ vaṭṭatīti ce? Na, pāḷiyampi aṭṭhakathāyampi visesassa natthitāya. Bhesajjasikkhāpade purebhattaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjanaṃ vuttanti ce? Āhāre sappiādi saṅgahaṃ yāti, tena taggatikavasena vuttaṃ, na bhesajjavasena vuttanti upatisso.

259.Akappiyasappināti yesaṃ maṃsaṃ na kappati, tesaṃ sappinā. ‘‘Vasātelañhi ṭhapetvā akappiyasappi nāma natthī’’ti likhitaṃ. Visaṅketanti ettha ‘‘sūpodanaviññattipi na hotī’’ti vuttaṃ. Kāyikānīti kāyena āpajjitabbāni.

261.Mahānāmasikkhāpadena kāretabboti saṅghavasena pavārite bhesajjatthāya sappiādipañcakaṃ viññāpeti ce, tattha ‘‘na bhesajjena karaṇīyena bhesajja’’nti ettha saṅgahaṃ gacchati, tasmā ‘‘tena pācittiya’’nti vuttaṃ. Pāḷimuttakesu ‘‘bhikkhunīnampi dukkaṭa’’nti likhitaṃ.

264-5.Mukhadvāranti kaṇṭhanāḷi. Uccāraṇamattanti ukkhipitabbamattakaṃ. Kasaṭaṃ chaḍḍetvāti samudācāravasena, achaḍḍitepi ‘‘vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Hatthapāsātikkamanti dāyakassa. Bhikkhussa detīti aññassa bhikkhussa. Kañjikanti yaṃ kiñci dravaṃ. Patto paṭiggahetabboti bhūmiyaṃ ṭhapite abhihārābhāvato. ‘‘Yathā paṭhamataraṃ patitatheve doso natthi, tathā ākiritvā apanentānaṃ patitathevepi abhihaṭattā nevatthi doso’’ti likhitaṃ. Carukenāti khuddakapiṇḍena. Jāgarantassapīti ‘‘api-saddena suttassapī’’ti likhitaṃ. Kecīti abhayagirivāsino. Tehi kāyasaṃsagge kāyapaṭibaddhenāpi tappaṭibaddhenāpi thullaccayāpatti dassitā evāti attho. Kāyapaṭibaddhapaṭibaddhenāti vacanamattamevetaṃ. ‘‘Satthakenāti paṭiggahitakenā’’ti likhitaṃ, taṃ dullikhitaṃ satipi male puna paṭiggahetabbakiccābhāvato. Kesañci atthāyāti anupasampannānaṃ atthāya. ‘‘Sāmaṇerassa hatthaṃ phuṭṭhamattameva taṃ pariccatta’’nti likhitaṃ.

Paṭiggahaṇupagabhāraṃ nāma majjhimapurisena ukkhipitabbakaṃ. Mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭatīti ettha ‘‘macchikavāraṇatthanti vuttattā ‘abhuñjanatthāyāpi paṭiggahetvā gahite vaṭṭatī’’’ti ye vadanti, te vattabbā ‘‘sīsamakkhanatelaṃ paṭiggahetvā ‘idaṃ sīsamakkhana’nti anābhogeneva sattāhaṃ atikkāmentassa kiṃ nissaggiyaṃ bhaveyyā’’tiādi, suttādhippāyo pana evaṃ gahetabbo ‘‘macchikavāraṇatthaṃ bījantassa tasmiṃ laggarajādimhi patte patite sukhaṃ paribhuñjituṃ sakkā’ti saññāya pubbe paṭiggahitabba’’nti vuttaṃ. Parivattanakathāyaṃ ‘‘amhākaṃ taṇḍulesu khīṇesu etehi amhākaṃ hatthagatehi sāmaṇerasantakehipi sakkā patiṭṭhapetu’nti bhikkhūnaṃ cittuppādo ce sambhavati, ‘parivattanaṃ sātthaka’nti upatissatthero’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ suddhacittānaṃ niratthakanti āpannameva, tathā ‘‘paṇḍito esa sāmaṇero pattaparivattanaṃ katvā dassati, mayameva ca imassa vissāsena vā yācitvā vā bhuñjissāmā’’ti citte sati bhuñjituṃ na vaṭṭati katepi parivattaneti ca āpannaṃ, kiṃ bahunā. Nirapekkheheva gaṇhitabbaṃ, na sāpekkhehīti dassanatthaṃ vuttanti ācariyo. Ayamevattho ‘‘sace pana sakkoti vitakkaṃ sodhetuṃ, tato laddhaṃ khāditumpi vaṭṭatī’’ti vacanena siddhova. Ādhārake patto ṭhapito hoti yathāpaṭiggahitabhāve nirālayo. Samuddodakena appaṭiggahitakena. Meṇḍakassa khīraṃ khīrattāva vaṭṭati. ‘‘Attano pana khīraṃ mukheneva pivantassa anāpattīti dassetuṃ vutta’’nti vuttaṃ. ‘‘Sarīranissitamahābhūtāni hi idhādhippetānī’’ti likhitaṃ, tadubhayampi ‘‘kappiyamaṃsakhīraṃ vā’’tiādinā nayena virujjhati.

Apica ‘‘appaṭiggahitabhājane aññabhikkhusantake attano piṇḍapātaṃ pakkhipati, ‘taṃ thoka’nti vā aññena vā kāraṇena vadati, taṃ sabbesaṃ na kappati. Kasmā? Vinayadukkaṭattā. Attanā paṭiggahetvā pakkhipitabbaṃ vinayavidhiṃ akatvā dukkaṭanti adhippāyo. Evaṃ tādisaṃ kimatthaṃ na bhuñjatīti? Aṭṭhakathāyaṃ ‘uggahitako hotī’ti vuttattā. Evañhi tattha vuttaṃ bhūmiyaṃ vā bhājane vā phalaṃ vā yaṃ kiñci āmisaṃ vā yāvajīvikampi appaṭiggahitakaṃ ajānanto āmasati, na vaṭṭati, uggahitakaṃ hotī’’ti anugaṇṭhipade vuttaṃ, tasmā imassa matena bhikkhu bhikkhussa sace patte appaṭiggahite piṇḍaṃ ṭhapeti, taṃ akappiyaṃ uggahitakanti siddhaṃ. Ayamevattho ‘‘sace attano vā bhikkhūnaṃ vā yāgupacanakabhājane…pe… nirāmisaṃ katvā paribhuñjitabba’’nti vacanena saṃsanditvā kathetabbo. ‘‘Kappiyamaṃsakhīraṃ vā’’ti pasaṅgavasena vuttaṃ. Dadhi ce paṭiladdhaṃ, tañca adhippetanti keci.