241. Sabbadāṭhijātakaṃ (2-10-1)
Siṅgālo mānathaddho ca, parivārena atthiko;
Pāpuṇi mahatiṃ bhūmiṃ, rājāsi sabbadāṭhinaṃ.
Evameva manussesu, yo hoti parivāravā;
So hi tattha mahā hoti, siṅgālo viya dāṭhinanti.
Sabbadāṭhijātakaṃ paṭhamaṃ.
242. Sunakhajātakaṃ (2-10-2)
Bālo vatāyaṃ sunakho, yo varattaṃ na khādati;
Bandhanā ca pamuñceyya, asito ca gharaṃ vaje.
Aṭṭhitaṃ me manasmiṃ me, atho me hadaye kataṃ;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, yāva passupatū jano .
Sunakhajātakaṃ dutiyaṃ.
243. Guttilajātakaṃ (2-10-3)
Sattatantiṃ sumadhuraṃ, rāmaṇeyyaṃ avācayiṃ;
So maṃ raṅgamhi avheti, saraṇaṃ me hohi kosiya.
Ahaṃ taṃ saraṇaṃ samma , ahamācariyapūjako;
Na taṃ jayissati sisso, sissamācariya jessasīti.
Guttilajātakaṃ tatiyaṃ.
244. Vigaticchajātakaṃ (2-10-4)
Yaṃ passati na taṃ icchati, yañca na passati taṃ kiricchati;
Maññāmi ciraṃ carissati, na hi taṃ lacchati yaṃ sa icchati.
Yaṃ labhati na tena tussati, yañca pattheti laddhaṃ hīḷeti;
Icchā hi anantagocarā, vigaticchāna namo karomaseti.
Vigaticcha jātakaṃ catutthaṃ.
245. Mūlapariyāyajātakaṃ (2-10-5)
Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā;
Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṃ paci.
Bahūni narasīsāni, lomasāni brahāni ca;
Gīvāsu paṭimukkāni, kocidevettha kaṇṇavāti.
Mūlapariyāyajātakaṃ pañcamaṃ.
246. Bālovādajātakaṃ (2-10-6)
Hantvā chetvā vadhitvā ca, deti dānaṃ asaññato;
Edisaṃ bhattaṃ bhuñjamāno, sa pāpamupalimpati .
Puttadārampi ce hantvā, deti dānaṃ asaññato;
Bhuñjamānopi sappañño, na pāpamupalimpatīti.
Bālovādajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
247. Pādañjalījātakaṃ (2-10-7)
Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocati;
Tathā hi oṭṭhaṃ bhañjati, uttariṃ nūna passati.
Nāyaṃ dhammaṃ adhammaṃ vā, atthānatthañca bujjhati;
Aññatra oṭṭhanibbhogā, nāyaṃ jānāti kiñcananti.
Pādañjalījātakaṃ sattamaṃ.
248. Kiṃsukopamajātakaṃ (2-10-8)
Sabbehi kiṃsuko diṭṭho, kiṃnvettha vicikicchatha;
Na hi sabbesu ṭhānesu, sārathī paripucchito.
Evaṃ sabbehi ñāṇehi, yesaṃ dhammā ajānitā;
Te ve dhammesu kaṅkhanti, kiṃsukasmiṃva bhātaroti.
Kiṃsukopamajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
249. Sālakajātakaṃ (2-10-9)
Ekaputtako bhavissasi, tvañca no hessasi issaro kule;
Oroha dumasmā sālaka, ehi dāni gharakaṃ vajemase.
Nanu maṃ suhadayoti maññasi, yañca maṃ hanasi veḷuyaṭṭhiyā;
Pakkambavane ramāmase, gaccha tvaṃ gharakaṃ yathāsukhanti.
Sālakajātakaṃ navamaṃ.
250. Kapijātakaṃ (2-10-10)
Ayaṃ isī upasamasaṃyame rato, sa tiṭṭhati sisirabhayena aṭṭito;
Handa ayaṃ pavisatumaṃ agārakaṃ, vinetu sītaṃ darathañca kevalaṃ.
Nāyaṃ isī upasamasaṃyame rato, kapī ayaṃ dumavarasākhagocaro;
So dūsako rosako cāpi jammo, sacevajemampi dūseyyagāranti .
Kapijātakaṃ dasamaṃ.
Siṅgālavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Atha rājā siṅgālavaro sunakho, tathā kosiya icchati kālaghaso;
Atha dānavaroṭṭhapi sārathinā, punambavanañca sisirakapi dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Daḷhañca vaggaṃ aparena santhavaṃ, kalyāṇavaggāsadiso ca rūhakaṃ;
Nataṃdaḷha bīraṇathambhakaṃ puna, kāsāvupāhana siṅgālakena dasāti.