211. Somadattajātakaṃ (2-7-1)
Akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasmiṃ;
Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayha, na niyyamo tāyati appapaññaṃ.
Dvayaṃ yācanako tāta, somadatta nigacchati;
Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanāti.
Somadattajātakaṃ paṭhamaṃ.
212. Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ (2-7-2)
Añño uparimo vaṇṇo, añño vaṇṇo ca heṭṭhimo;
Brāhmaṇī tveva pucchāmi, kiṃ heṭṭhā kiñca uppari.
Ahaṃ naṭosmi bhaddante, bhikkhakosmi idhāgato;
Ayañhi koṭṭhamotiṇṇo, ayaṃ so yaṃ gavesasīti.
Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ dutiyaṃ.
213. Bharujātakaṃ (2-7-3)
Isīnamantaraṃ katvā, bharurājāti me sutaṃ;
Ucchinno saha raṭṭhehi , sarājā vibhavaṅgato.
Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccupasaṃhitanti.
Bharujātakaṃ tatiyaṃ.
214. Puṇṇanadījātakaṃ (2-7-4)
Puṇṇaṃ nadiṃ yena ca peyyamāhu, jātaṃ yavaṃ yena ca guyhamāhu;
Dūraṃ gataṃ yena ca avhayanti, so tyāgato handa ca bhuñja brāhmaṇa.
Yato maṃ saratī rājā, vāyasampi pahetave;
Haṃsā koñcā mayūrā ca , asatīyeva pāpiyāti.
Puṇṇanadījātakaṃ catutthaṃ.
215. Kacchapajātakaṃ (2-7-5)
Avadhī vata attānaṃ, kacchapo byāharaṃ giraṃ ;
Suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ, vācāya sakiyāvadhi.
Etampi disvā naravīriyaseṭṭha, vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ;
Passasi bahubhāṇena, kacchapaṃ byasanaṃ gatanti.
Kacchapajātakaṃ pañcamaṃ.
216. Macchajātakaṃ (2-7-6)
Na māyamaggi tapati, na sūlo sādhutacchito;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gato.
So maṃ dahati rāgaggi, cittaṃ cūpatapeti maṃ;
Jālino muñcathāyirā maṃ, na kāme haññate kvacīti.
Macchajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
217. Seggujātakaṃ (2-7-7)
Sabbo loko attamano ahosi, akovidā gāmadhammassa seggu;
Komāri ko nāma tavajja dhammo, yaṃ tvaṃ gahitā pavane parodasi.
Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi vane karoti;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ karotīti.
Seggujātakaṃ sattamaṃ.
218. Kūṭavāṇijajātakaṃ (2-7-8)
Saṭhassa sāṭheyyamidaṃ sucintitaṃ, paccoḍḍitaṃ paṭikūṭassa kūṭaṃ;
Phālañce khādeyyuṃ mūsikā, kasmā kumāraṃ kulalā na hareyyuṃ.
Kūṭassa hi santi kūṭakūṭā, bhavati cāpi nikatino nikatyā;
Dehi puttanaṭṭha phālanaṭṭhassa phālaṃ, mā te puttamahāsi phālanaṭṭhoti.
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
219. Garahitajātakaṃ (2-7-9)
Hiraññaṃ me suvaṇṇaṃ me, esā rattiṃ divā kathā;
Dummedhānaṃ manussānaṃ, ariyadhammaṃ apassataṃ.
Dve dve gahapatayo gehe, eko tattha amassuko;
Lambatthano veṇikato, atho aṅkitakaṇṇako;
Kīto dhanena bahunā, so taṃ vitudate jananti.
Garahitajātakaṃ navamaṃ.
220. Dhammadhajajātakaṃ (2-7-10)
Sukhaṃ jīvitarūposi, raṭṭhā vivanamāgato;
So ekako rukkhamūle , kapaṇo viya jhāyasi.
Sukhaṃ jīvitarūposmi, raṭṭhā vivanamāgato;
So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyāmi;
Sataṃ dhammaṃ anussaraṃti.
Dhammadhajajātakaṃ dasamaṃ.
Bīraṇathambhavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Atha bīraṇathambhavaro ca naṭo, bharurājavaruttamapuṇṇanadī;
Bahubhāṇi aggipavane mūsikā, sahalambatthano kapaṇena dasāti.