1. Kāliṅgavaggo
301. Cūḷakāliṅgajātakaṃ (4-1-1)
Vivarathimāsaṃ dvāraṃ, nagaraṃ pavisantu aruṇarājassa;
Sīhena susiṭṭhena, surakkhitaṃ nandisenena.
Jayo kaliṅgānamasayhasāhinaṃ, parājayo anayo assakānaṃ;
Icceva te bhāsitaṃ brahmacāri, na ujjubhūtā vitathaṃ bhaṇanti.
Devā musāvādamupātivattā, saccaṃ dhanaṃ paramaṃ tesu sakka;
Taṃ te musā bhāsitaṃ devarāja, kiṃ vā paṭicca maghavā mahinda.
Nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassa;
Damo samādhi manaso abhejjo , abyaggatā nikkamanañca kāle;
Daḷhañca viriyaṃ purisaparakkamo ca, teneva āsi vijayo assakānanti.
Cūḷakāliṅgajātakaṃ paṭhamaṃ.
302. Mahāassārohajātakaṃ (4-1-2)
Adeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu nappavecchati;
Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyaṃ nādhigacchati.
Nādeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu yo pavecchati;
Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyamadhigacchati.
Saññogasambhogavisesadassanaṃ, anariyadhammesu saṭhesu nassati;
Katañca ariyesu ca ajjavesu, mahapphalaṃ hoti aṇumpi tādisu.
Yo pubbe katakalyāṇo, akā loke sudukkaraṃ;
Pacchā kayirā na vā kayirā, accantaṃ pūjanārahoti.
Mahāassārohajātakaṃ dutiyaṃ.
303. Ekarājajātakaṃ (4-1-3)
Anuttare kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasī ekarāja;
So dāni dugge narakamhi khitto, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṃ, sampatthitā dubbhisena ahosi;
Taṃ dāni laddhāna kathaṃ nu rāja, jahe ahaṃ vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni, yasassinaṃ paññavantaṃ visayha;
Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Panujja dukkhena sukhaṃ janinda, sukhena vā dukkhamasayhasāhi;
Ubhayattha santo abhinibbutattā, sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyāti.
Ekarājajātakaṃ tatiyaṃ.
304. Daddarajātakaṃ (4-1-4)
Imāni maṃ daddara tāpayanti, vācāduruttāni manussaloke;
Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, āsīvisaṃ maṃ avisā sapanti.
Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato;
Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nidhetave.
Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;
Na tattha mānaṃ kayirātha, vasamaññātake jane.
Videsavāsaṃ vasato, jātavedasamenapi ;
Khamitabbaṃ sapaññena, api dāsassa tajjitanti.
Daddarajātakaṃ catutthaṃ.
305. Sīlavīmaṃsanajātakaṃ (4-1-5)
Natthi loke raho nāma, pāpakammaṃ pakubbato;
Passanti vanabhūtāni, taṃ bālo maññatī raho.
Ahaṃ raho na passāmi, suññaṃ vāpi na vijjati;
Yattha aññaṃ na passāmi, asuññaṃ hoti taṃ mayā.
Dujjacco ca sujacco ca, nando ca sukhavaḍḍhito ;
Vejjo ca addhuvasīlo ca, te dhammaṃ jahu matthikā.
Brāhmaṇo ca kathaṃ jahe, sabbadhammāna pāragū;
Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamoti.
Sīlavīmaṃsanajātakaṃ pañcamaṃ.
306. Sujātajātakaṃ (4-1-6)
Kimaṇḍakā ime deva, nikkhittā kaṃsamallake;
Upalohitakā vaggū, taṃ me akkhāhi pucchito.
Yāni pure tuvaṃ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī;
Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṃ phalaṃ.
Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṃ ;
Tatthevimaṃ paṭinetha, yattha kolaṃ pacissati.
Honti hete mahārāja, iddhippattāya nāriyā;
Khama deva sujātāya, māssā kujjha rathesabhāti.
Sujātajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
307. Palāsajātakaṃ (4-1-7)
Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ;
Āraddhaviriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetu.
Dūre suto ceva brahā ca rukkho, dese ṭhito bhūtanivāsarūpo;
Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ, ye cettha bhūtā te dhanassa hetu.
So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ brāhmaṇa pekkhamāno;
Kathañhi āgamma sataṃ sakāse, moghāni te assu pariphanditāni.
Yo tindukarukkhassa paro pilakkho , parivārito pubbayañño uḷāro;
Tassesa mūlasmiṃ nidhi nikhāto, adāyādo gaccha taṃ uddharāhīti.
Palāsajātakaṃ sattamaṃ.
308. Sakuṇajātakaṃ (4-1-8)
Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase;
Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.
Mama lohitabhakkhassa, niccaṃ luddāni kubbato;
Dantantaragato santo, taṃ bahuṃ yampi jīvasi.
Akataññumakattāraṃ, katassa appaṭikārakaṃ;
Yasmiṃ kataññutā natthi, niratthā tassa sevanā.
Yassa sammukhaciṇṇena, mittadhammo na labbhati;
Anusūya manakkosaṃ, saṇikaṃ tamhā apakkameti.
Sakuṇajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
309. Chavakajātakaṃ (4-1-9)
Sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ , ubho dhammaṃ na passare;
Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṃ mantejjhāpeti ;
Yo ca mantaṃ adhīyati.
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Tasmā etaṃ na sevāmi, dhammaṃ isīhi sevitaṃ.
Paribbaja mahā loko , pacantaññepi pāṇino;
Mā taṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vāti.
Chavakajātakaṃ navamaṃ.
310. Seyyajātakaṃ (4-1-10)
Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
Na icche saha nindāya, evaṃ seyya vijānahi.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varanti.
Seyyajātakaṃ dasamaṃ.
Kāliṅgavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Vivarañca adeyya samiddhavaraṃ, atha daddara pāpamahātiraho;
Atha koli palāsavarañca kara, carimaṃ sasamuddavarena dasāti.
2. Pucimandavaggo
311. Pucimandajātakaṃ (4-2-1)
Uṭṭhehi cora kiṃ sesi, ko attho supanena te;
Mā taṃ gahesuṃ rājāno, gāme kibbisakārakaṃ.
Yaṃ nu coraṃ gahessanti, gāme kibbisakārakaṃ;
Kiṃ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato.
Na tvaṃ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṃ;
Coraṃ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṃ;
Appenti nimbasūlasmiṃ, tasmiṃ me saṅkate mano.
Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;
Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.
Pucimandajātakaṃ paṭhamaṃ.
312. Kassapamandiyajātakaṃ (4-2-2)
Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti vā;
Sabbaṃ taṃ khamate dhīro, paṇḍito taṃ titikkhati.
Sacepi santo vivadanti, khippaṃ sandhīyare puna;
Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū.
Ete bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṃ na jīrati;
Yo cādhipannaṃ jānāti, yo ca jānāti desanaṃ.
Eso hi uttaritaro, bhāravaho dhuraddharo;
Yo paresādhipannānaṃ, sayaṃ sandhātumarahatīti.
Kassapamandiyajātakaṃ dutiyaṃ.
313. Khantīvādījātakaṃ (4-2-3)
Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinasā idaṃ.
Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
Ciraṃ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisā.
Ahū atītamaddhānaṃ , samaṇo khantidīpano;
Taṃ khantiyāyeva ṭhitaṃ, kāsirājā achedayi.
Tassa kamma pharusassa, vipāko kaṭuko ahu;
Yaṃ kāsirājā vedesi, nirayamhi samappitoti.
Khantīvādījātakaṃ tatiyaṃ.
314. Lohakumbhijātakaṃ (4-2-4)
Dujjīvitamajīvimha, ye sante na dadamhase;
Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano.
Saṭṭhi vassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati.
Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā .
Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahunti.
Lohakumbhijātakaṃ catutthaṃ.
315. Sabbamaṃsalābhajātakaṃ (4-2-5)
Pharusā vata te vācā, maṃsaṃ yācanako asi ;
Kilomasadisī vācā, kilomaṃ samma dammi te.
Aṅgametaṃ manussānaṃ, bhātā loke pavuccati;
Aṅgassa sadisī vācā , aṅgaṃ samma dadāmi te.
Tātāti putto vadamāno, kampeti hadayaṃ pitu;
Hadayassa sadisī vācā, hadayaṃ samma dammi te.
Yassa gāme sakhā natthi, yathāraññaṃ tatheva taṃ;
Sabbassa sadisī vācā, sabbaṃ samma dadāmi teti.
Sabbamaṃsalābhajātakaṃ pañcamaṃ.
316. Sasapaṇḍitajātakaṃ (4-2-6)
Satta me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhataṃ;
Maṃsasūlā ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṃ;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Ambapakkaṃ dakaṃ sītaṃ, sītacchāyā manoramā ;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Na sasassa tilā atthi, na muggā napi taṇḍulā;
Iminā agginā pakkaṃ, mamaṃ bhutvā vane vasāti.
Sasapaṇḍitajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
317. Matarodanajātakaṃ (4-2-7)
Mataṃ mataṃ eva rodatha, na hi taṃ rodatha yo marissati;
Sabbepi sarīradhārino, anupubbena jahanti jīvitaṃ.
Devamanussā catuppadā, pakkhigaṇā uragā ca bhogino;
Samhi sarīre anissarā, ramamānāva jahanti jīvitaṃ.
Evaṃ calitaṃ asaṇṭhitaṃ, sukhadukkhaṃ manujesvapekkhiya;
Kanditaruditaṃ niratthakaṃ, kiṃ vo sokagaṇābhikīrare.
Dhuttā ca soṇḍā akatā, bālā sūrā ayogino ;
Dhīraṃ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidāti.
Matarodanajātakaṃ sattamaṃ.
318. Kaṇaverajātakaṃ (4-2-8)
Yaṃ taṃ vasantasamaye, kaṇaveresu bhāṇusu;
Sāmaṃ bāhāya pīḷesi, sā taṃ ārogyamabravi.
Ambho na kira saddheyyaṃ, yaṃ vāto pabbataṃ vahe;
Pabbatañce vahe vāto, sabbampi pathaviṃ vahe;
Yattha sāmā kālakatā , sā maṃ ārogyamabravi.
Na ceva sā kālakatā, na ca sā aññamicchati;
Ekabhattikinī sāmā, tameva abhikaṅkhati.
Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena , nimīni sāmā adhuvaṃ dhuvena;
Mayāpi sāmā nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissanti.
Kaṇaverajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
319. Tittirajātakaṃ (4-2-9)
Susukhaṃ vata jīvāmi, labhāmi ceva bhuñjituṃ;
Paripantheva tiṭṭhāmi, kā nu bhante gatī mama.
Mano ce te nappaṇamati, pakkhi pāpassa kammuno;
Abyāvaṭassa bhadrassa, na pāpamupalimpati.
Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano;
Paṭicca kammaṃ phusati, tasmiṃ me saṅkate mano.
Na paṭicca kammaṃ phusati, mano ce nappadussati;
Appossukkassa bhadrassa, na pāpamupalimpatīti.
Tittirajātakaṃ navamaṃ.
320. Succajajātakaṃ (4-2-10)
Succajaṃ vata naccaji, vācāya adadaṃ giriṃ;
Kiṃ hitassa cajantassa, vācāya adada pabbataṃ.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi;
Yassa te byasanaṃ patto, saccasmiṃ ramate mano.
Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima ;
Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyoti.
Succajajātakaṃ dasamaṃ.
Pucimandavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha cora sakassapa khantīvaro, dujjīvitatā ca varā pharusā;
Atha sasa matañca vasanta sukhaṃ, succajaṃvatanaccajinā ca dasāti.
3. Kuṭidūsakavaggo
321. Kuṭidūsakajātakaṃ (4-3-1)
Manussasseva te sīsaṃ, hatthapādā ca vānara;
Atha kena nu vaṇṇena, agāraṃ te na vijjati.
Manussasseva me sīsaṃ, hatthapādā ca siṅgila ;
Yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjati.
Anavaṭṭhitacittassa, lahucittassa dubbhino ;
Niccaṃ addhuvasīlassa, sukhabhāvo na vijjati.
So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;
Sītavātaparittāṇaṃ, karassu kuṭavaṃ kapīti.
Kuṭidūsaka jātakaṃ paṭhamaṃ.
322. Duddubhajātakaṃ (4-3-2)
Duddubhāyati bhaddante, yasmiṃ dese vasāmahaṃ;
Ahampetaṃ na jānāmi, kimetaṃ duddubhāyati.
Beluvaṃ patitaṃ sutvā, duddubhanti saso javi;
Sasassa vacanaṃ sutvā, santattā migavāhinī.
Appatvā padaviññāṇaṃ, paraghosānusārino;
Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā.
Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā;
Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyāti.
Duddubhajātakaṃ dutiyaṃ.
323. Brahmadattajātakaṃ (4-3-3)
Dvayaṃ yācanako rāja, brahmadatta nigacchati;
Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanā.
Yācanaṃ rodanaṃ āhu, pañcālānaṃ rathesabha;
Yo yācanaṃ paccakkhāti, tamāhu paṭirodanaṃ.
Mā maddasaṃsu rodantaṃ, pañcālā susamāgatā;
Tuvaṃ vā paṭirodantaṃ, tasmā icchāmahaṃ raho.
Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;
Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā , sutvāna gāthā tava dhammayuttāti.
Brahmadattajātakaṃ tatiyaṃ.
324. Cammasāṭakajātakaṃ (4-3-4)
Kalyāṇarūpo vatayaṃ catuppado, subhaddako ceva supesalo ca;
Yo brāhmaṇaṃ jātimantūpapannaṃ, apacāyati meṇḍavaro yasassī.
Mā brāhmaṇa ittaradassanena, vissāsamāpajji catuppadassa;
Daḷhappahāraṃ abhikaṅkhamāno , avasakkatī dassati suppahāraṃ.
Ūruṭṭhi bhaggaṃ pavaṭṭito khāribhāro, sabbañca bhaṇḍaṃ brāhmaṇassa bhinnaṃ;
Ubhopi bāhā paggayha kandati , abhidhāvatha haññate brahmacārī.
Evaṃ so nihato seti, yo apūjaṃ pasaṃsati ;
Yathāhamajja pahato, hato meṇḍena dummatīti.
Cammasāṭakajātakaṃ catutthaṃ.
325. Godharājajātakaṃ (4-3-5)
Samaṇaṃ taṃ maññamāno, upagacchimasaññataṃ;
So maṃ daṇḍena pāhāsi, yathā assamaṇo tathā.
Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasi.
Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṃ;
Telaṃ loṇañca me atthi, pahūtaṃ mayha pipphali.
Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṃ sataporisaṃ;
Telaṃ loṇañca kittesi , ahitaṃ mayha pipphalīti.
Godharājajātakaṃ pañcamaṃ.
326. Kakkārujātakaṃ (4-3-6)
Kāyena yo nāvahare, vācāya na musā bhaṇe;
Yaso laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.
Dhammena vittameseyya, na nikatyā dhanaṃ hare;
Bhoge laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.
Yassa cittaṃ ahāliddaṃ, saddhā ca avirāginī;
Eko sāduṃ na bhuñjeyya, sa ve kakkārumarahati.
Sammukhā vā tirokkhā vā , yo sante na paribhāsati;
Yathāvādī tathākārī, sa ve kakkārumarahatīti.
Kakkārujātakaṃ chaṭṭhaṃ.
327. Kākavatījātakaṃ (4-3-7)
Vāti cāyaṃ tato gandho, yattha me vasatī piyā;
Dūre ito hi kākavatī , yattha me nirato mano.
Kathaṃ samuddamatarī, kathaṃ atari kepukaṃ ;
Kathaṃ satta samuddāni, kathaṃ simbalimāruhi.
Tayā samuddamatariṃ, tayā atari kepukaṃ ;
Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhiṃ.
Dhiratthumaṃ mahākāyaṃ, dhiratthumaṃ acetanaṃ;
Yattha jāyāyahaṃ jāraṃ, āvahāmi vahāmi cāti.
Kākavatījātakaṃ sattamaṃ.
328. Ananusociyajātakaṃ (4-3-8)
Bahūnaṃ vijjatī bhotī, tehi me kiṃ bhavissati;
Tasmā etaṃ na socāmi, piyaṃ sammillahāsiniṃ.
Taṃ taṃ ce anusoceyya, yaṃ yaṃ tassa na vijjati;
Attānamanusoceyya, sadā maccuvasaṃ pataṃ.
Na heva ṭhitaṃ nāsīnaṃ, na sayānaṃ na paddhaguṃ ;
Yāva byāti nimisati, tatrāpi rasatī vayo.
Tatthattani vatappaddhe , vinābhāve asaṃsaye;
Bhūtaṃ sesaṃ dayitabbaṃ, vītaṃ ananusociyanti .
Ananusociyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
329. Kāḷabāhujātakaṃ (4-3-9)
Yaṃ annapānassa pure labhāma, taṃ dāni sākhamigameva gacchati;
Gacchāma dāni vanameva rādha, asakkatā casma dhanañjayāya .
Lābho alābho yaso ayaso ca, nindā pasaṃsā ca sukhañca dukkhaṃ;
Ete aniccā manujesu dhammā, mā soci kiṃ socasi poṭṭhapāda.
Addhā tuvaṃ paṇḍitakosi rādha, jānāsi atthāni anāgatāni;
Kathaṃ nu sākhāmigaṃ dakkhisāma , niddhāvitaṃ rājakulatova jammaṃ.
Cāleti kaṇṇaṃ bhakuṭiṃ karoti, muhuṃ muhuṃ bhāyayate kumāre;
Sayameva taṃ kāhati kāḷabāhu, yenārakā ṭhassati annapānāti.
Kāḷabāhujātakaṃ navamaṃ.
330. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (4-3-10)
Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.
Yāvadevassahū kiñci, tāvadeva akhādisuṃ;
Saṅgamma kulalā loke, na hiṃsanti akiñcanaṃ.
Sukhaṃ nirāsā supati, āsā phalavatī sukhā;
Āsaṃ nirāsaṃ katvāna, sukhaṃ supati piṅgalā.
Na samādhiparo atthi, asmiṃ loke paramhi ca;
Na paraṃ nāpi attānaṃ, vihiṃsati samāhitoti.
Sīlavīmaṃsajātakaṃ dasamaṃ.
Kuṭidūsakavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Samanussa -saduddubha-yācanako, atha meṇḍavaruttama-godhavaro;
Atha kāyasakepuka bhotīvaro, atha rādhasusīlavarena dasāti.
4. Kokilavaggo
331. Kokilajātakaṃ (4-4-1)
Yo ve kāle asampatte, ativelaṃ pabhāsati;
Evaṃ so nihato seti, kokilāyiva atrajo.
Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalāmiva ;
Evaṃ nikaṭṭhe pāteti, vācā dubbhāsitā yathā.
Tasmā kāle akāle vā , vācaṃ rakkheyya paṇḍito;
Nātivelaṃ pabhāseyya, api attasamamhi vā.
Yo ca kāle mitaṃ bhāse, matipubbo vicakkhaṇo;
Sabbe amitte ādeti, supaṇṇo uragāmivāti.
Kokilajātakaṃ paṭhamaṃ.
332. Rathalaṭṭhijātakaṃ (4-4-2)
Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati;
Pubbavakkhāyino rāja, aññadatthu na saddahe.
Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassapi;
Ubhinnaṃ vacanaṃ sutvā, yathā dhammo tathā kare.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
Nisammakārino rāja , yaso kitti ca vaḍḍhatīti.
Rathalaṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.
333. Pakkagodhajātakaṃ (4-4-3)
Tadeva me tvaṃ vidito, vanamajjhe rathesabha;
Yassa te khaggabaddhassa, sannaddhassa tirīṭino;
Assatthadumasākhāya, pakkā godhā palāyatha.
Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;
Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.
Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;
Dijo dumaṃ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi loko.
So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ khattiye pekkhamāno;
Sabbañca te issariyaṃ dadāmi, yassicchasī tassa tuvaṃ dadāmīti.
Pakkagodhajātakaṃ tatiyaṃ.
334. Rājovādajātakaṃ (4-4-4)
Gavaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā jimhaṃ gacchanti , nette jimhaṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.
Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃ yanti , nette ujuṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammikoti.
Rājovādajātakaṃ catutthaṃ.
335. Jambukajātakaṃ (4-4-5)
Brahā pavaḍḍhakāyo so, dīghadāṭho ca jambuka;
Na tvaṃ tattha kule jāto, yattha gaṇhanti kuñjaraṃ.
Asīho sīhamānena, yo attānaṃ vikubbati;
Kotthūva gajamāsajja, seti bhūmyā anutthunaṃ.
Yasassino uttamapuggalassa, sañjātakhandhassa mahabbalassa;
Asamekkhiya thāmabalūpapattiṃ, sa seti nāgena hatoyaṃ jambuko.
Yo cīdha kammaṃ kurute pamāya, thāmabbalaṃ attani saṃviditvā;
Jappena mantena subhāsitena, parikkhavā so vipulaṃ jinātīti.
Jambukajātakaṃ pañcamaṃ.
336. Brahāchattajātakaṃ (4-4-6)
Tiṇaṃ tiṇanti lapasi, ko nu te tiṇamāhari;
Kiṃ nu te tiṇakiccatthi, tiṇameva pabhāsasi.
Idhāgamā brahmacārī, brahā chatto bahussuto;
So me sabbaṃ samādāya, tiṇaṃ nikkhippa gacchati.
Evetaṃ hoti kattabbaṃ, appena bahumicchatā;
Sabbaṃ sakassa ādānaṃ, anādānaṃ tiṇassa ca. ( )
Sīlavanto na kubbanti, bālo sīlāni kubbati;
Aniccasīlaṃ dussīlyaṃ , kiṃ paṇḍiccaṃ karissatīti.
Brahāchattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
337. Pīṭhajātakaṃ (4-4-7)
Na te pīṭhamadāyimhā , na pānaṃ napi bhojanaṃ;
Brahmacāri khamassu me, etaṃ passāmi accayaṃ.
Nevābhisajjāmi na cāpi kuppe, na cāpi me appiyamāsi kiñci;
Athopi me āsi manovitakko, etādiso nūna kulassa dhammo.
Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;
Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, sabbetaṃ nipadāmase.
Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;
Sakkaccaṃ upatiṭṭhāma, uttamaṃ viya ñātakanti.
Pīṭhajātakaṃ sattamaṃ.
338. Thusajātakaṃ (4-4-8)
Viditaṃ thusaṃ undurānaṃ , viditaṃ pana taṇḍulaṃ;
Thusaṃ thusaṃ vivajjetvā, taṇḍulaṃ pana khādare.
Yā mantanā araññasmiṃ, yā ca gāme nikaṇṇikā;
Yañcetaṃ iti cīti ca, etampi viditaṃ mayā.
Dhammena kira jātassa, pitā puttassa makkaṭo;
Daharasseva santassa, dantehi phalamacchidā.
Yametaṃ parisappasi , ajakāṇova sāsape;
Yopāyaṃ heṭṭhato seti , etampi viditaṃ mayāti.
Thusajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
339. Bāverujātakaṃ (4-4-9)
Adassanena morassa, sikhino mañjubhāṇino;
Kākaṃ tattha apūjesuṃ, maṃsena ca phalena ca.
Yadā ca sarasampanno, moro bāverumāgamā;
Atha lābho ca sakkāro, vāyasassa ahāyatha.
Yāva nuppajjatī buddho, dhammarājā pabhaṅkaro;
Tāva aññe apūjesuṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe.
Yadā ca sarasampanno, buddho dhammaṃ adesayi;
Atha lābho ca sakkāro, titthiyānaṃ ahāyathāti.
Bāverujātakaṃ navamaṃ.
340. Visayhajātakaṃ (4-4-10)
Adāsi dānāni pure visayha, dadato ca te khayadhammo ahosi;
Ito paraṃ ce na dadeyya dānaṃ, tiṭṭheyyuṃ te saṃyamantassa bhogā.
Anariyamariyena sahassanetta, suduggatenāpi akiccamāhu;
Mā vo dhanaṃ taṃ ahu devarāja , yaṃ bhogahetu vijahemu saddhaṃ.
Yena eko ratho yāti, yāti tenāparo ratho;
Porāṇaṃ nihitaṃ vattaṃ, vattataññeva vāsava.
Yadi hessati dassāma, asante kiṃ dadāmase;
Evaṃbhūtāpi dassāma, mā dānaṃ pamadamhaseti.
Visayhajātakaṃ dasamaṃ.
Kokilavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Ativelapabhāsati jītavaro, vanamajjha rathesabha jimhagamo;
Atha jambu tiṇāsanapīṭhavaraṃ, atha taṇḍula mora visayha dasāti.
5. Cūḷakuṇālavaggo
341. Kaṇḍarījātakaṃ (4-5-1)
Narānamārāmakarāsu nārisu, anekacittāsu aniggahāsu ca;
Sabbattha nāpītikarāpi ce siyā , na vissase titthasamā hi nāriyo.
Yaṃ ve disvā kaṇḍarīkinnarānaṃ , sabbitthiyo na ramanti agāre;
Taṃ tādisaṃ maccaṃ cajitvā bhariyā, aññaṃ disvā purisaṃ pīṭhasappiṃ.
Bakassa ca bāvarikassa rañño, accantakāmānugatassa bhariyā;
Avācarī paṭṭhavasānugassa , kaṃ vāpi itthī nāticare tadaññaṃ.
Piṅgiyānī sabbalokissarassa, rañño piyā brahmadattassa bhariyā;
Avācarī paṭṭhavasānugassa, taṃ vāpi sā nājjhagā kāmakāminīti.
Kaṇḍarījātakaṃ paṭhamaṃ.
342. Vānarajātakaṃ (4-5-2)
Asakkhiṃ vata attānaṃ, uddhātuṃ udakā thalaṃ;
Na dānāhaṃ puna tuyhaṃ, vasaṃ gacchāmi vārija.
Alametehi ambehi, jambūhi panasehi ca;
Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
Muccate sattusambādhā, na ca pacchānutappatīti.
Vānarajātakaṃ dutiyaṃ.
343. Kuntinījātakaṃ (4-5-3)
Avasimha tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;
Tvameva dānimakari, handa rāja vajāmahaṃ.
Yo ve kate paṭikate, kibbise paṭikibbise;
Evaṃ taṃ sammatī veraṃ, vasa kuntini māgamā.
Na katassa ca kattā ca, metti sandhīyate puna;
Hadayaṃ nānujānāti, gacchaññeva rathesabha.
Katassa ceva kattā ca, metti sandhīyate puna;
Dhīrānaṃ no ca bālānaṃ, vasa kuntini māgamāti.
Kuntinījātakaṃ tatiyaṃ.
344. Ambajātakaṃ (4-5-4)
Yo nīliyaṃ maṇḍayati, saṇḍāsena vihaññati;
Tassa sā vasamanvetu, yā te ambe avāhari.
Vīsaṃ vā pañcavīsaṃ vā, ūnatiṃsaṃ va jātiyā;
Tādisā pati mā laddhā , yā te ambe avāhari.
Dīghaṃ gacchatu addhānaṃ, ekikā abhisārikā;
Saṅkete pati mā adda , yā te ambe avāhari.
Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;
Ekikā sayane setu, yā te ambe avāharīti.
Ambajātakaṃ catutthaṃ.
345. Gajakumbhajātakaṃ (4-5-5)
Vanaṃ yadaggi dahati, pāvako kaṇhavattanī;
Kathaṃ karosi pacalaka, evaṃ dandhaparakkamo.
Bahūni rukkhachiddāni, pathabyā vivarāni ca;
Tāni ce nābhisambhoma, hoti no kālapariyāyo.
Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhati;
Sukkhapaṇṇaṃva akkamma, atthaṃ bhañjati attano.
Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tārayi;
Sasīva rattiṃ vibhajaṃ, tassattho paripūratīti.
Gajakumbhajātakaṃ pañcamaṃ.
346. Kesavajātakaṃ (4-5-6)
Manussindaṃ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ;
Kathaṃ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame .
Sādūnī ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā;
Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti maṃ.
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Kathaṃ sāmākanīvāraṃ, aloṇaṃ chādayanti taṃ.
Sāduṃ vā yadi vāsāduṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;
Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasāti.
Kesavajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
347. Ayakūṭajātakaṃ (4-5-7)
Sabbāyasaṃ kūṭamatippamāṇaṃ, paggayha yo tiṭṭhasi antalikkhe;
Rakkhāya me tvaṃ vihito nusajja, udāhu me cetayase vadhāya.
Dūto ahaṃ rājidha rakkhasānaṃ, vadhāya tuyhaṃ pahitohamasmi;
Indo ca taṃ rakkhati devarājā, tenuttamaṅgaṃ na te phālayāmi.
Sace ca maṃ rakkhati devarājā, devānamindo maghavā sujampati;
Kāmaṃ pisācā vinadantu sabbe, na santase rakkhasiyā pajāya.
Kāmaṃ kandantu kumbhaṇḍā, sabbe paṃsupisācakā;
Nālaṃ pisācā yuddhāya, mahatī sā vibhiṃsikāti .
Ayakūṭajātakaṃ sattamaṃ.
348. Araññajātakaṃ (4-5-8)
Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ;
Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.
Yo taṃ vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te;
Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito gato.
Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;
Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.
Haliddirāgaṃ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ;
Tādisaṃ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyāti.
Araññajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
349. Sandhibhedajātakaṃ (4-5-9)
Neva itthīsu sāmaññaṃ, nāpi bhakkhesu sārathi;
Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṃ.
Asi tikkhova maṃsamhi, pesuññaṃ parivattati;
Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā.
Imaṃ so sayanaṃ seti, yamimaṃ passasi sārathi;
Yo vācaṃ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati.
Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva;
Ye vācaṃ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathīti.
Sandhibhedajātakaṃ navamaṃ.
350. Devatāpañhajātakaṃ (4-5-10)
Hanti hatthehi pādehi, mukhañca parisumbhati;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi .
Akkosati yathākāmaṃ, āgamañcassa icchati;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.
Abbhakkhāti abhūtena, alikenābhisāraye;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.
Haraṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
Aññadatthuharā santā, te ve rāja piyā honti;
Kaṃ tena tvābhipassasīti.
Devatāpañhajātakaṃ dasamaṃ.
Cūḷakuṇālavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Narānaṃ asakkhivasimhavaro, nīliyamaggivarañca puna;
Puna rasāyasakūṭavaro, tathārañña sārathi hanti dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Kāliṅgaṃ pucimandañca, kuṭidūsaka kokilā ;
Cūḷakuṇālavaggo so, pañcamo suppakāsitoti.