474. Ambajātakaṃ (1)
Ahāsi me ambaphalāni pubbe, aṇūni thūlāni ca brahmacāri;
Teheva mantehi na dāni tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme.
Nakkhattayogaṃ paṭimānayāmi, khaṇaṃ muhuttañca mante na passaṃ ;
Nakkhattayogañca khaṇañca laddhā, addhāharissambaphalaṃ pahūtaṃ.
Nakkhattayogaṃ na pure abhāṇi, khaṇaṃ muhuttaṃ na pure asaṃsi;
Sayaṃ harī ambaphalaṃ pahūtaṃ, vaṇṇena gandhena rasenupetaṃ.
Mantābhijappena pure hi tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme;
Svājja na pāresi jappampi mantaṃ , ayaṃ so ko nāma tavajja dhammo.
Caṇḍālaputto mama sampadāsi, dhammena mante pakatiñca saṃsi;
Mā cassu me pucchito nāmagottaṃ, guyhittho atthaṃ vijaheyya manto .
Sohaṃ janindena janamhi puṭṭho, makkhābhibhūto alikaṃ abhāṇiṃ;
‘‘Mantā ime brāhmaṇassā’’ti micchā, pahīnamanto kapaṇo rudāmi.
Eraṇḍā pucimandā vā, atha vā pālibhaddakā;
Madhuṃ madhutthiko vinde, so hi tassa dumuttamo.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Yamhā dhammaṃ vijāneyya, so hi tassa naruttamo.
Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, gale gahetvā khalayātha jammaṃ;
Yo uttamatthaṃ kasirena laddhaṃ, mānātimānena vināsayittha.
Yathā samaṃ maññamāno pateyya, sobbhaṃ guhaṃ narakaṃ pūtipādaṃ;
Rajjūti vā akkame kaṇhasappaṃ, andho yathā jotimadhiṭṭhaheyya;
Evampi maṃ tvaṃ khalitaṃ sapañña , pahīnamantassa punappadāhi .
Dhammena mantaṃ tava sampadāsiṃ, tuvampi dhammena pariggahesi;
Pakatimpi te attamano asaṃsiṃ, dhamme ṭhitaṃ taṃ na jaheyya manto.
Yo bāla mantaṃ kasirena laddhaṃ, yaṃ dullabhaṃ ajja manussaloke;
Kiñcāpi laddhā jīvituṃ appapañño , vināsayī alikaṃ bhāsamāno.
Bālassa mūḷhassa akataññuno ca, musā bhaṇantassa asaññatassa;
Mante mayaṃ tādisake na dema, kuto mantā gaccha na mayha ruccasīti.
Ambajātakaṃ paṭhamaṃ.
475. Phandanajātakaṃ (2)
Kuṭhārihattho puriso, vanamogayha tiṭṭhasi;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ chetumicchasi.
Isso vanāni carasi, samāni visamāni ca;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ nemiyā daḷhaṃ.
Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo;
Rukkho ca phandano nāma, taṃ dāruṃ nemiyā daḷhaṃ.
Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso;
Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandanaṃ.
Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare;
So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṃ ṭhito.
Arānaṃ cakkanābhīnaṃ, īsānemirathassa ca;
Sabbassa te kammaniyo, ayaṃ hessati phandano.
Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha;
Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me.
Issassa upakkhandhamhā , ukkacca caturaṅgulaṃ;
Tena nemiṃ pasāresi , evaṃ daḷhataraṃ siyā.
Iti phandanarukkhopi, veraṃ appesi tāvade;
Jātānañca ajātānaṃ, issānaṃ dukkhamāvahi.
Iccevaṃ phandano issaṃ, isso ca pana phandanaṃ;
Aññamaññaṃ vivādena, aññamaññamaghātayuṃ.
Evameva manussānaṃ, vivādo yattha jāyati;
Mayūranaccaṃ naccanti, yathā te issaphandanā.
Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo , yāvantettha samāgatā;
Sammodatha mā vivadatha , mā hotha issaphandanā.
Sāmaggimeva sikkhetha, buddhehetaṃ pasaṃsitaṃ;
Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsatīti.
Phandanajātakaṃ dutiyaṃ.
476. Javanahaṃsajātakaṃ (3)
Idheva haṃsa nipata, piyaṃ me tava dassanaṃ;
Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedaya.
Savanena ekassa piyā bhavanti, disvā panekassa viyeti chando;
Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, kaccinnu me pīyasi dassanena.
Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṃ;
Evaṃ piyadassano me , vasa haṃsa mamantike .
Vaseyyāma tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;
Matto ca ekadā vajje , ‘‘haṃsarājaṃ pacantu me’’.
Dhiratthu taṃ majjapānaṃ, yaṃ me piyataraṃ tayā;
Na cāpi majjaṃ pissāmi , yāva me vacchasī ghare.
Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
Yasmiṃ mano nivisati, avidūre sahāpi so;
Santikepi hi so dūre, yasmiṃ nāvisate mano.
Antopi so hoti pasannacitto, pāraṃ samuddassa pasannacitto;
Antopi so hoti paduṭṭhacitto, pāraṃ samuddassa paduṭṭhacitto.
Saṃvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha;
Ārā santo saṃvasanti, manasā raṭṭhavaḍḍhana.
Aticiraṃ nivāsena, piyo bhavati appiyo;
Āmanta kho taṃ gacchāma , purā te homa appiyā .
Evaṃ ce yācamānānaṃ, añjaliṃ nāvabujjhasi;
Paricārakānaṃ sataṃ , vacanaṃ na karosi no;
Evaṃ taṃ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāyaṃ.
Evaṃ ce no viharataṃ, antarāyo na hessati;
Tuyhañcāpi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana;
Appeva nāma passemu , ahoratānamaccayeti.
Javanahaṃsajātakaṃ tatiyaṃ.
477. Cūḷanāradajātakaṃ (4)
Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṃ;
Aggīpi te na hāpito , kiṃ nu mandova jhāyasi.
Na ussahe vane vatthuṃ, kassapāmantayāmi taṃ;
Dukkho vāso araññasmiṃ, raṭṭhaṃ icchāmi gantave.
Yathā ahaṃ ito gantvā, yasmiṃ janapade vasaṃ;
Ācāraṃ brahme sikkheyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa maṃ.
Sace araññaṃ hitvāna, vanamūlaphalāni ca;
Raṭṭhe rocayase vāsaṃ, taṃ dhammaṃ nisāmehi me.
Visaṃ mā paṭisevittho , papātaṃ parivajjaya;
Paṅke ca mā visīdittho , yatto cāsīvise care.
Kiṃ nu visaṃ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṃ;
Kaṃ tvaṃ āsīvisaṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito;
Āsavo tāta lokasmiṃ, surā nāma pavuccati;
Manuñño surabhī vaggu, sādu khuddarasūpamo ;
Visaṃ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada.
Itthiyo tāta lokasmiṃ, pamattaṃ pamathenti tā;
Haranti yuvino cittaṃ, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto;
Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada.
Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca;
Paṅko eso ca akkhāto, brahmacariyassa nārada.
Sasatthā tāta rājāno, āvasanti mahiṃ imaṃ;
Te tādise manussinde, mahante tāta nārada.
Issarānaṃ adhipatīnaṃ, na tesaṃ pādato care;
Āsīvisoti akkhāto, brahmacariyassa nārada.
Bhattattho bhattakāle ca , yaṃ gehamupasaṅkame;
Yadettha kusalaṃ jaññā, tattha ghāsesanaṃ care.
Pavisitvā parakulaṃ, pānatthaṃ bhojanāya vā;
Mitaṃ khāde mitaṃ bhuñje, na ca rūpe manaṃ kare.
Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭañca , sabhā nikiraṇāni ca;
Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ pathanti.
Cūḷanāradajātakaṃ catutthaṃ.
478. Dūtajātakaṃ (5)
Dūte te brahme pāhesiṃ, gaṅgātīrasmi jhāyato;
Tesaṃ puṭṭho na byākāsi, dukkhaṃ guyhamataṃ nu te.
Sace te dukkhamuppajje, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana;
Mā kho naṃ tassa akkhāhi, yo taṃ dukkhā na mocaye.
Yo tassa dukkhajātassa, ekaṅgamapi bhāgaso ;
Vippamoceyya dhammena, kāmaṃ tassa pavedaya .
Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
Yo attano dukkhamanānupuṭṭho, pavedaye jantu akālarūpe;
Ānandino tassa bhavantimittā , hitesino tassa dukhī bhavanti.
Kālañca ñatvāna tathāvidhassa, medhāvīnaṃ ekamanaṃ viditvā;
Akkheyya tibbāni parassa dhīro, saṇhaṃ giraṃ atthavatiṃ pamuñce.
Sace ca jaññā avisayhamattano, na te hi mayhaṃ sukhāgamāya;
Ekova tibbāni saheyya dhīro, saccaṃ hirottappamapekkhamāno.
Ahaṃ raṭṭhāni vicaranto, nigame rājadhāniyo;
Bhikkhamāno mahārāja, ācariyassa dhanatthiko.
Gahapatī rājapurise, mahāsāle ca brāhmaṇe;
Alatthaṃ satta nikkhāni, suvaṇṇassa janādhipa;
Te me naṭṭhā mahārāja, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
Purisā te mahārāja, manasānuvicintitā;
Nālaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tesaṃ na byāhariṃ.
Tvañca kho me mahārāja, manasānuvicintito;
Alaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tuyhaṃ pavedayiṃ.
Tassādāsi pasannatto, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Jātarūpamaye nikkhe, suvaṇṇassa catuddasāti.
Dūtajātakaṃ pañcamaṃ.
479. Kāliṅgabodhijātakaṃ (6)
Rājā kāliṅgo cakkavatti, dhammena pathavimanusāsaṃ ;
Agamā bodhisamīpaṃ, nāgena mahānubhāvena.
Kāliṅgo bhāradvājo ca, rājānaṃ kāliṅgaṃ samaṇakolaññaṃ;
Cakkaṃ vattayato pariggahetvā , pañjalī idamavoca.
Paccoroha mahārāja, bhūmibhāgo yathā samaṇuggato ;
Idha anadhivarā buddhā, abhisambuddhā virocanti.
Padakkhiṇato āvaṭṭā, tiṇalatā asmiṃ bhūmibhāgasmiṃ;
Pathaviyā nābhiyaṃ maṇḍo, iti no sutaṃ mante mahārāja .
Sāgarapariyantāya, mediniyā sabbabhūtadharaṇiyā;
Pathaviyā ayaṃ maṇḍo, orohitvā namo karohi.
Ye te bhavanti nāgā ca, abhijātā ca kuñjarā;
Ettāvatā padesaṃ te, nāgā neva mupayanti.
Abhijāto nāgo kāmaṃ, pesehi kuñjaraṃ dantiṃ;
Ettāvatā padeso , sakkā nāgena mupagantuṃ.
Taṃ sutvā rājā kāliṅgo, veyyañjanikavaco nisāmetvā;
Sampesesi nāgaṃ ñassāma, mayaṃ yathimassidaṃ vacanaṃ.
Sampesito ca raññā, nāgo koñcova abhinaditvāna;
Paṭisakkitvā nisīdi, garuṃva bhāraṃ asahamāno.
Kāliṅgabhāradvājo, nāgaṃ khīṇāyukaṃ viditvāna;
Rājānaṃ kāliṅgaṃ, taramāno ajjhabhāsittha;
Aññaṃ saṅkama nāgaṃ, nāgo khīṇāyuko mahārāja.
Taṃ sutvā kāliṅgo, taramāno saṅkamī nāgaṃ;
Saṅkanteva raññe, nāgo tattheva pati bhumyā;
Veyyañjanikavaco, yathā tathā ahu nāgo.
Kāliṅgo rājā kāliṅgaṃ, brāhmaṇaṃ etadavoca;
Tvameva asi sambuddho, sabbaññū sabbadassāvī.
Taṃ anadhivāsento kāliṅgaṃ , brāhmaṇo idamavoca;
Veyyañjanikā hi mayaṃ, buddhā sabbaññuno mahārāja.
Sabbaññū sabbavidū ca, buddhā na lakkhaṇena jānanti;
Āgamabalasā hi mayaṃ, buddhā sabbaṃ pajānanti.
Mahayitvā sambodhiṃ , nānāturiyehi vajjamānehi;
Mālāvilepanaṃ abhiharitvā atha rājā manupāyāsi .
Saṭṭhi vāhasahassāni, pupphānaṃ sannipātayi;
Pūjesi rājā kāliṅgo, bodhimaṇḍamanuttaranti .
Kāliṅgabodhijātakaṃ chaṭṭhaṃ.
480. Akittijātakaṃ (7)
Akittiṃ disvā sammantaṃ, sakko bhūtapatī bravi;
Kiṃ patthayaṃ mahābrahme, eko sammasi ghammani.
Dukkho punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṃ;
Sammohamaraṇaṃ dukkhaṃ, tasmā sammāmi vāsava.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Yena putte ca dāre ca, dhanadhaññaṃ piyāni ca;
Laddhā narā na tappanti, so lobho na mayī vase.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Khettaṃ vatthuṃ hiraññañca, gavassaṃ dāsaporisaṃ;
Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Bālaṃ na passe na suṇe, na ca bālena saṃvase;
Bālenallāpa sallāpaṃ, na kare na ca rocaye.
Kiṃ nu te akaraṃ bālo, vada kassapa kāraṇaṃ;
Kena kassapa bālassa, dassanaṃ nābhikaṅkhasi.
Anayaṃ nayati dummedho, adhurāyaṃ niyuñjati;
Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati;
Vinayaṃ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṃ.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase;
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
Kiṃ nu te akaraṃ dhīro, vada kassapa kāraṇaṃ;
Kena kassapa dhīrassa, dassanaṃ abhikaṅkhasi.
Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Tato ratyā vivasāne , sūriyuggamanaṃ pati;
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakka varaṃ vare.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Na maṃ puna upeyyāsi, etaṃ sakka varaṃ vare.
Bahūhi vatacariyāhi , narā ca atha nāriyo;
Dassanaṃ abhikaṅkhanti, kiṃ nu me dassane bhayaṃ.
Taṃ tādisaṃ devavaṇṇaṃ , sabbakāmasamiddhinaṃ;
Disvā tapo pamajjeyya , etaṃ te dassane bhayanti.
Akittijātakaṃ sattamaṃ.
481. Takkāriyajātakaṃ (8)
Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bālo, bhekovaraññe ahimavhāyamāno ;
Takkāriye sobbhamimaṃ patāmi, na kireva sādhu ativelabhāṇī .
Pappoti macco ativelabhāṇī, bandhaṃ vadhaṃ sokapariddavañca;
Attānameva garahāsi ettha, ācera yaṃ taṃ nikhaṇanti sobbhe.
Kimevahaṃ tuṇḍilamanupucchiṃ, kareyya saṃ bhātaraṃ kāḷikāyaṃ ;
Naggovahaṃ vatthayugañca jīno, ayampi attho bahutādisova.
Yo yujjhamānānamayujjhamāno , meṇḍantaraṃ accupatī kuliṅgo;
So piṃsito meṇḍasirehi tattha, ayampi attho bahutādisova.
Caturo janā potthakamaggahesuṃ, ekañca posaṃ anurakkhamānā;
Sabbeva te bhinnasirā sayiṃsu, ayampi attho bahutādisova.
Ajā yathā veḷugumbasmiṃ baddhā , avakkhipantī asimajjhagacchi;
Teneva tassā galakāvakantaṃ , ayampi attho bahutādisova.
Ime na devā na gandhabbaputtā, migā ime atthavasaṃ gatā me ;
Ekañca naṃ sāyamāse pacantu, ekaṃ punappātarāse pacantu.
Sataṃ sahassāni dubhāsitāni, kalampi nāgghanti subhāsitassa;
Dubbhāsitaṃ saṅkamāno kileso , tasmā tuṇhī kimpurisā na bālyā.
Yā mesā byāhāsi pamuñcathetaṃ, giriñca naṃ himavantaṃ nayantu;
Imañca kho dentu mahānasāya, pātova naṃ pātarāse pacantu.
Pajjunnanāthā pasavo, pasunāthā ayaṃ pajā;
Tvaṃ nāthosi mahārāja, nāthohaṃ bhariyāya me ;
Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbataṃ.
Na ve nindā suparivajjayetha , nānā janā sevitabbā janinda;
Yeneva eko labhate pasaṃsaṃ, teneva añño labhate ninditāraṃ.
Sabbo loko paricitto aticitto , sabbo loko cittavā samhi citte;
Paccekacittā puthu sabbasattā, kassīdha cittassa vase na vatte.
Tuṇhī ahū kimpuriso sabhariyo , yo dāni byāhāsi bhayassa bhīto;
So dāni mutto sukhito arogo, vācākirevattavatī narānanti.
Takkāriyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
482. Rurumigarājajātakaṃ (9)
Tassa gāmavaraṃ dammi, nāriyo ca alaṅkatā;
Yo metaṃ migamakkhāti , migānaṃ migamuttamaṃ.
Mayhaṃ gāmavaraṃ dehi, nāriyo ca alaṅkatā;
Ahaṃ te migamakkhissaṃ, migānaṃ migamuttamaṃ.
Etasmiṃ vanasaṇḍasmiṃ, ambā sālā ca pupphitā;
Indagopakasañchannā, ettheso tiṭṭhate migo.
Dhanuṃ advejjhaṃ katvāna, usuṃ sannayhupāgami ;
Migo ca disvā rājānaṃ, dūrato ajjhabhāsatha.
Āgamehi mahārāja, mā maṃ vijjhi rathesabha;
Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo.
Esa pāpacaro poso, samma tiṭṭhati ārakā;
Soyaṃ me idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo.
Saccaṃ kireva māhaṃsu, narā ekacciyā idha;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacci yo naro.
Kiṃ nu ruru garahasi migānaṃ, kiṃ pakkhīnaṃ kiṃ pana mānusānaṃ;
Bhayañhi maṃ vindatinapparūpaṃ, sutvāna taṃ mānusiṃ bhāsamānaṃ.
Yamuddhariṃ vāhane vuyhamānaṃ, mahodake salile sīghasote;
Tatonidānaṃ bhayamāgataṃ mama, dukkho have rāja asabbhi saṅgamo.
Sohaṃ catuppattamimaṃ vihaṅgamaṃ, tanucchidaṃ hadaye ossajāmi;
Hanāmi taṃ mittadubbhiṃ akiccakāriṃ , yo tādisaṃ kammakataṃ na jāne.
Dhīrassa bālassa have janinda, santo vadhaṃ nappasaṃsanti jātu;
Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dehi;
Ahañca te kāmakaro bhavāmi.
Addhā ruru aññataro sataṃ so , yo dubbhato mānusassa na dubbhi;
Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dammi;
Ahañca te kāmacāraṃ dadāmi.
Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañcavassitaṃ;
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Migā sassāni khādanti, taṃ devo paṭisedhatu.
Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
Na tvevāhaṃ ruruṃ dubbhe, datvā abhayadakkhiṇaṃ.
Mā me janapado āsi , raṭṭhañcāpi vinassatu;
Na tvevāhaṃ migarājassa, varaṃ datvā musā bhaṇeti.
Rurumigarājajātakaṃ navamaṃ.
483. Sarabhamigajātakaṃ (10)
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;
Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccamupabbajanti .
Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā.
Sarabhaṃ giriduggasmiṃ, yaṃ tvaṃ anusarī pure;
Alīnacittassa tuvaṃ, vikkantamanujīvasi .
Yo taṃ viduggā narakā samuddhari, silāya yoggaṃ sarabho karitvā;
Dukkhūpanītaṃ maccumukhā pamocayi, alīnacittaṃ taṃ migaṃ vadesi.
Kiṃ tvaṃ nu tattheva tadā ahosi, udāhu te koci naṃ etadakkhā;
Vivaṭṭacchaddo nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ.
Na cevahaṃ tattha tadā ahosiṃ, na cāpi me koci naṃ etadakkhā;
Gāthāpadānañca subhāsitānaṃ, atthaṃ tadānenti janinda dhīrā.
Ādāya pattiṃ paraviriyaghātiṃ, cāpe saraṃ kiṃ vicikicchase tuvaṃ;
Nunno saro sarabhaṃ hantu khippaṃ, annañhi etaṃ varapañña rañño.
Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, annaṃ migo brāhmaṇa khattiyassa;
Pubbe katañca apacāyamāno, tasmā migaṃ sarabhaṃ no hanāmi.
Neso migo mahārāja, asureso disampati;
Etaṃ hantvā manussinda, bhavassu amarādhipo.
Sace ca rājā vicikicchase tuvaṃ, hantuṃ migaṃ sarabhaṃ sahāyakaṃ ;
Saputtadāro naravīraseṭṭha , gantvā tuvaṃ vetaraṇiṃ yamassa.
Kāmaṃ ahaṃ jānapadā ca sabbe, puttā ca dārā ca sahāyasaṅghā;
Gacchemu taṃ vetaraṇiṃ yamassa, na tveva hañño mama pāṇado yo .
Ayaṃ migo kicchagatassa mayhaṃ, ekassa kattā vivanasmi ghore;
Taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto, jānaṃ mahābrahme kathaṃ haneyyaṃ.
Mittābhirādhī cirameva jīva, rajjaṃ imaṃ dhammaguṇe pasāsa;
Nārīgaṇehi paricāriyanto, modassu raṭṭhe tidiveva vāsavo.
Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithī yācayogo bhavitvā ;
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupehi ṭhānanti.
Sarabhamigajātakaṃ dasamaṃ.