1. Avāriyavaggo
376. Avāriyajātakaṃ (6-1-1)
Māsu kujjha bhūmipati, māsu kujjha rathesabha;
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, rājā raṭṭhassa pūjito.
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjha rathesabha.
Avāriyapitā nāma, ahu gaṅgāya nāviko;
Pubbe janaṃ tāretvāna, pacchā yācati vetanaṃ;
Tenassa bhaṇḍanaṃ hoti, na ca bhogehi vaḍḍhati.
Atiṇṇaṃyeva yācassu, apāraṃ tāta nāvika;
Añño hi tiṇṇassa mano, añño hoti pāresino .
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjhittha nāvika.
Yāyevānusāsaniyā, rājā gāmavaraṃ adā;
Tāyevānusāsaniyā, nāviko paharī mukhaṃ.
Bhattaṃ bhinnaṃ hatā bhariyā, gabbho ca patito chamā;
Migova jātarūpena, na tenatthaṃ abandhi sūti .
Avāriyajātakaṃ paṭhamaṃ.
377. Setaketujātakaṃ (6-1-2)
Mā tāta kujjhi na hi sādhu kodho, bahumpi te adiṭṭhamassutañca;
Mātā pitā disatā setaketu, ācariyamāhu disataṃ pasatthā.
Agārino annadapānavatthadā , avhāyikā tampi disaṃ vadanti;
Esā disā paramā setaketu, yaṃ patvā dukkhī sukhino bhavanti.
Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, dummakkharūpā yeme jappanti mante;
Kacci nu te mānusake payoge, idaṃ vidū parimuttā apāyā.
Pāpāni kammāni katvāna rāja, bahussuto ce na careyya dhammaṃ;
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā.
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā;
Maññāmi vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva saccaṃ.
Na heva vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva saccaṃ;
Kittiñhi pappoti adhicca vede, santiṃ puṇeti caraṇena dantoti.
Setaketujātakaṃ dutiyaṃ.
378. Darīmukhajātakaṃ (6-1-3)
Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, bhayañca metaṃ timūlaṃ pavuttaṃ;
Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsitā, hitvā tuvaṃ pabbaja brahmadatta.
Gadhito ca ratto ca adhimucchito ca, kāmesvahaṃ brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ;
Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, kāhāmi puññāni anappakāni.
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Idameva seyyo iti maññamāno, punappunaṃ gabbhamupeti mando.
So ghorarūpaṃ nirayaṃ upeti, subhāsubhaṃ muttakarīsapūraṃ;
Sattā sakāye na jahanti giddhā, ye honti kāmesu avītarāgā.
Mīḷhena littā ruhirena makkhitā, semhena littā upanikkhamanti;
Yaṃ yañhi kāyena phusanti tāvade, sabbaṃ asātaṃ dukhameva kevalaṃ.
Disvā vadāmi na hi aññato savaṃ, pubbenivāsaṃ bahukaṃ sarāmi;
Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi, darīmukho nijjhāpayi sumedhanti.
Darīmukhajātakaṃ tatiyaṃ.
379. Nerujātakaṃ (6-1-4)
Kākolā kākasaṅghā ca, mayañca patataṃ varā ;
Sabbeva sadisā homa, imaṃ āgamma pabbataṃ.
Idha sīhā ca byagghā ca, siṅgālā ca migādhamā;
Sabbeva sadisā honti, ayaṃ ko nāma pabbato.
Imaṃ nerūti jānanti, manussā pabbatuttamaṃ;
Idha vaṇṇena sampannā, vasanti sabbapāṇino.
Amānanā yattha siyā, santānaṃ vā vimānanā;
Hīnasammānanā vāpi, na tattha vasatiṃ vase .
Yatthālaso ca dakkho ca, sūro bhīru ca pūjiyā;
Na tattha santo vasanti, avisesakare nare .
Nāyaṃ neru vibhajati, hīnaukkaṭṭhamajjhime;
Avisesakaro neru, handa neruṃ jahāmaseti.
Nerujātakaṃ catutthaṃ.
380. Āsaṅkajātakaṃ (6-1-5)
Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane;
Tassā vassasahassena, ekaṃ nibbattate phalaṃ.
Taṃ devā payirupāsanti, tāva dūraphalaṃ satiṃ;
Āsīseva tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā.
Āsīsateva so pakkhī, āsīsateva so dijo;
Tassa cāsā samijjhati, tāva dūragatā satī;
Āsīseva tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā.
Sampesi kho maṃ vācāya, na ca sampesi kammunā;
Mālā sereyyakasseva, vaṇṇavantā agandhikā.
Aphalaṃ madhuraṃ vācaṃ, yo mittesu pakubbati;
Adadaṃ avissajaṃ bhogaṃ, sandhi tenassa jīrati.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Balañca vata me khīṇaṃ, pātheyyañca na vijjati;
Saṅke pāṇūparodhāya, handa dāni vajāmahaṃ.
Etadeva hi me nāmaṃ, yaṃ nāmasmi rathesabha;
Āgamehi mahārāja, pitaraṃ āmantayāmahanti.
Āsaṅkajātakaṃ pañcamaṃ.
381. Migālopajātakaṃ (6-1-6)
Na me rucci migālopa, yassa te tādisī gatī;
Atuccaṃ tāta patasi, abhūmiṃ tāta sevasi.
Catukkaṇṇaṃva kedāraṃ, yadā te pathavī siyā;
Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṃ gami.
Santi aññepi sakuṇā, pattayānā vihaṅgamā;
Akkhittā vātavegena, naṭṭhā te sassatīsamā.
Akatvā apanandassa , pitu vuddhassa sāsanaṃ;
Kālavāte atikkamma, verambhānaṃ vasaṃ agā .
Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino;
Sabbe byasanamāpāduṃ, anovādakare dije.
Evampi idha vuddhānaṃ, yo vākyaṃ nāvabujjhati;
Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano;
Sabbe byasanaṃ papponti, akatvā buddhasāsananti.
Migālopajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
382. Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ (6-1-7)
Kā nu kāḷena vaṇṇena, na cāpi piyadassanā;
Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
Mahārājassahaṃ dhītā, virūpakkhassa caṇḍiyā;
Ahaṃ kāḷī alakkhikā, kāḷakaṇṇīti maṃ vidū;
Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike.
Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ;
Puṭṭhā me kāḷi akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
Makkhī paḷāsī sārambhī, issukī maccharī saṭho;
So mayhaṃ puriso kanto, laddhaṃ yassa vinassati.
Kodhano upanāhī ca, pisuṇo ca vibhedako;
Kaṇḍakavāco pharuso, so me kantataro tato.
Ajja suveti puriso, sadatthaṃ nāvabujjhati;
Ovajjamāno kuppati, seyyaṃ so atimaññati.
Davappaluddho puriso, sabbamittehi dhaṃsati;
So mayhaṃ puriso kanto, tasmiṃ homi anāmayā.
Apehi etto tvaṃ kāḷi, netaṃ amhesu vijjati;
Aññaṃ janapadaṃ gaccha, nigame rājadhāniyo.
Ahampi kho taṃ jānāmi, netaṃ tumhesu vijjati;
Santi loke alakkhikā, saṅgharanti bahuṃ dhanaṃ;
Ahaṃ devo ca me bhātā, ubho naṃ vidhamāmase.
Kā nu dibbena vaṇṇena, pathabyā supatiṭṭhitā;
Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
Mahārājassahaṃ dhītā, dhataraṭṭhassa sirīmato ;
Ahaṃ sirī ca lakkhī ca, bhūripaññāti maṃ vidū;
Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike.
Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ;
Puṭṭhā me lakkhi akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
Yo cāpi sīte athavāpi uṇhe, vātātape ḍaṃsasarīsape ca;
Khudhaṃ pipāsaṃ abhibhuyya sabbaṃ, rattintivaṃ yo satataṃ niyutto;
Kālāgatañca na hāpeti atthaṃ, so me manāpo nivise ca tamhi.
Akkodhano mittavā cāgavā ca, sīlūpapanno asaṭhojubhūto ;
Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, mahattapattopi nivātavutti;
Tasmiṃhaṃ pose vipulā bhavāmi, ūmi samuddassa yathāpi vaṇṇaṃ.
Yo cāpi mitte athavā amitte, seṭṭhe sarikkhe atha vāpi hīne;
Atthaṃ carantaṃ athavā anatthaṃ, āvī raho saṅgahameva vatte .
Vācaṃ na vajjā pharusaṃ kadāci, matassa jīvassa ca tassa homi.
Etesaṃ yo aññataraṃ labhitvā, kantā sirī majjati appapañño;
Taṃ dittarūpaṃ visamaṃ carantaṃ, karīsaṭhānaṃva vivajjayāmi.
Attanā kurute lakkhiṃ, alakkhiṃ kurutattanā;
Na hi lakkhiṃ alakkhiṃ vā, añño aññassa kārakoti.
Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ sattamaṃ.
383. Kukkuṭajātakaṃ (6-1-8)
Sucittapattachadana, tambacūḷa vihaṅgama;
Oroha dumasākhāya, mudhā bhariyā bhavāmi te.
Catuppadī tvaṃ kalyāṇi, dvipadāhaṃ manorame;
Migī pakkhī asaññuttā, aññaṃ pariyesa sāmikaṃ.
Komārikā te hessāmi, mañjukā piyabhāṇinī;
Vinda maṃ ariyena vedena, sāvaya maṃ yadicchasi.
Kuṇapādini lohitape, cori kukkuṭapothini;
Na tvaṃ ariyena vedena, mamaṃ bhattāramicchasi.
Evampi caturā nārī, disvāna sadhanaṃ naraṃ;
Nenti saṇhāhi vācāhi, biḷārī viya kukkuṭaṃ.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
Muccate sattusambādhā, kukkuṭova biḷāriyāti.
Kukkuṭajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
384. Dhammadhajajātakaṃ (6-1-9)
Dhammaṃ caratha ñātayo, dhammaṃ caratha bhaddaṃ vo ;
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi ca.
Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;
Ekapādena tiṭṭhanto, dhammamevānusāsati.
Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
Bhutvā aṇḍañca potañca , dhammo dhammoti bhāsati.
Aññaṃ bhaṇati vācāya, aññaṃ kāyena kubbati;
Vācāya no ca kāyena, na taṃ dhammaṃ adhiṭṭhito.
Vācāya sakhilo manoviduggo, channo kūpasayova kaṇhasappo;
Dhammadhajo gāmanigamāsusādhu , dujjāno purisena bālisena.
Imaṃ tuṇḍehi pakkhehi, pādā cimaṃ viheṭhatha ;
Chavañhimaṃ vināsetha, nāyaṃ saṃvāsanārahoti.
Dhammadhajajātakaṃ navamaṃ.
385. Nandiyamigarājajātakaṃ (6-1-10)
Sace brāhmaṇa gacchesi, sākete ajjunaṃ vanaṃ;
Vajjāsi nandiyaṃ nāma, puttaṃ asmākamorasaṃ;
Mātā pitā ca te vuddhā, te taṃ icchanti passituṃ.
Bhuttā mayā nivāpāni, rājino pānabhojanaṃ;
Taṃ rājapiṇḍaṃ avabhottuṃ , nāhaṃ brāhmaṇa mussahe.
Odahissāmahaṃ passaṃ, khurappānissa rājino;
Tadāhaṃ sukhito mutto, api passeyya mātaraṃ.
Migarājā pure āsiṃ, kosalassa niketane ;
Nandiyo nāma nāmena, abhirūpo catuppado.
Taṃ maṃ vadhitumāgacchi, dāyasmiṃ ajjune vane;
Dhanuṃ ārajjaṃ katvāna, usuṃ sannayha kosalo.
Tassāhaṃ odahiṃ passaṃ, khurappānissa rājino;
Tadāhaṃ sukhito mutto, mātaraṃ daṭṭhumāgatoti.
Nandiyamigarājajātakaṃ dasamaṃ.
Avāriyavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Atha kujjharathesabha ketuvaro, sadarīmukha neru latā ca puna;
Apananda sirī ca sucittavaro, atha dhammika nandimigena dasāti.
2. Kharaputtavaggo
386. Kharaputtajātakaṃ (6-2-1)
Saccaṃ kirevamāhaṃsu, vastaṃ bāloti paṇḍitā;
Passa bālo rahokammaṃ, āvikubbaṃ na bujjhati.
Tvaṃ khopi samma bālosi, kharaputta vijānahi;
Rajjuyā hi parikkhitto, vaṅkoṭṭho ohitomukho.
Aparampi samma te bālyaṃ , yo mutto na palāyasi;
So ca bālataro samma, yaṃ tvaṃ vahasi senakaṃ.
Yaṃ nu samma ahaṃ bālo, ajarāja vijānahi;
Atha kena senako bālo, taṃ me akkhāhi pucchito.
Uttamatthaṃ labhitvāna, bhariyāya yo padassati ;
Tena jahissatattānaṃ, sā cevassa na hessati.
Na ve piyammeti janinda tādiso, attaṃ niraṃkatvā piyāni sevati ;
Attāva seyyo paramā ca seyyo, labbhā piyā ocitatthena pacchāti.
Kharaputtajātakaṃ paṭhamaṃ.
387. Sūcijātakaṃ (6-2-2)
Akakkasaṃ apharusaṃ, kharadhotaṃ supāsiyaṃ;
Sukhumaṃ tikhiṇaggañca, ko sūciṃ ketumicchati.
Sumajjañca supāsañca, anupubbaṃ suvaṭṭitaṃ;
Ghanaghātimaṃ paṭithaddhaṃ, ko sūciṃ ketumicchati.
Ito dāni patāyanti, sūciyo baḷisāni ca;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati.
Ito satthāni gacchanti, kammantā vividhā puthū;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati .
Sūciṃ kammāragāmasmiṃ, vikketabbā pajānatā;
Ācariyāva jānanti , kammaṃ sukatadukkaṭaṃ .
Imaṃ ce te pitā bhadde, sūciṃ jaññā mayā kataṃ;
Tayā ca maṃ nimanteyya, yañcatthaññaṃ ghare dhananti.
Sūcijātakaṃ dutiyaṃ.
388. Tuṇḍilajātakaṃ (6-2-3)
Navachannake dāni diyyati, puṇṇāyaṃ doṇi suvāminī ṭhitā;
Bahuke jane pāsapāṇike, no ca kho me paṭibhāti bhuñjituṃ.
Tasasi bhamasi leṇamicchasi, attāṇosi kuhiṃ gamissasi;
Appossukko bhuñja tuṇḍila, maṃsatthāya hi positāmhase .
Ogaha rahadaṃ akaddamaṃ, sabbaṃ sedamalaṃ pavāhaya;
Gaṇhāhi navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
Katamo rahado akaddamo, kiṃsu sedamalanti vuccati;
Katamañca navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
Dhammo rahado akaddamo, pāpaṃ sedamalanti vuccati;
Sīlañca navaṃ vilepanaṃ, tassa gandho na kadāci chijjati.
Nandanti sarīraghātino, na ca nandanti sarīradhārino;
Puṇṇāya ca puṇṇamāsiyā, ramamānāva jahanti jīvitanti.
Tuṇḍilajātakaṃ tatiyaṃ.
389. Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ (6-2-4)
Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo;
Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, hare sakhā kissa nu maṃ jahāsi.
So passasanto mahatā phaṇena, bhujaṅgamo kakkaṭamajjhapatto;
Sakhā sakhāraṃ paritāyamāno, bhujaṅgamaṃ kakkaṭako gahesi.
Na vāyasaṃ no pana kaṇhasappaṃ, ghāsatthiko kakkaṭako adeyya;
Pucchāmi taṃ āyatacakkhunetta, atha kissa hetumha ubho gahītā.
Ayaṃ puriso mama atthakāmo, yo maṃ gahetvāna dakāya neti;
Tasmiṃ mate dukkhamanappakaṃ me, ahañca eso ca ubho na homa.
Mamañca disvāna pavaddhakāyaṃ, sabbo jano hiṃsitumeva micche;
Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, kākāpi maṃ disvāna viheṭhayeyyuṃ.
Sacetassa hetumha ubho gahītā, uṭṭhātu poso visamāvamāmi ;
Mamañca kākañca pamuñca khippaṃ, pure visaṃ gāḷhamupeti maccaṃ.
Sappaṃ pamokkhāmi na tāva kākaṃ, paṭibandhako hohiti tāva kāko;
Purisañca disvāna sukhiṃ arogaṃ, kākaṃ pamokkhāmi yatheva sappaṃ.
Kāko tadā devadatto ahosi, māro pana kaṇhasappo ahosi;
Ānandabhaddo kakkaṭako ahosi, ahaṃ tadā brāhmaṇo homi satthāti .
Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ catutthaṃ.
390. Mayhakajātakaṃ (6-2-5)
Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro;
Pakkaṃ pipphalimāruyha, mayhaṃ mayhanti kandati.
Tassevaṃ vilapantassa, dijasaṅghā samāgatā;
Bhutvāna pipphaliṃ yanti, vilapatveva so dijo.
Evameva idhekacco, saṅgharitvā bahuṃ dhanaṃ;
Nevattano na ñātīnaṃ, yathodhiṃ paṭipajjati.
Na so acchādanaṃ bhattaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ;
Anubhoti sakiṃ kiñci, na saṅgaṇhāti ñātake.
Tassevaṃ vilapantassa, mayhaṃ mayhanti rakkhato;
Rājāno atha vā corā, dāyadā ye va appiyā;
Dhanamādāya gacchanti, vilapatveva so naro.
Dhīro bhoge adhigamma, saṅgaṇhāti ca ñātake;
Tena so kittiṃ pappoti, pecca sagge pamodatīti .
Mayhakajātakaṃ pañcamaṃ.
391. Vijjādharajātakaṃ (6-2-6)
Dubbaṇṇarūpaṃ tuvamariyavaṇṇī, purakkhatvā pañjaliko namassasi;
Seyyo nu te so udavā sarikkho, nāmaṃ parassattano cāpi brūhi.
Na nāmagottaṃ gaṇhanti rāja, sammaggatānujjugatāna devā;
Ahañca te nāmadheyyaṃ vadāmi, sakkohamasmī tidasānamindo.
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
Pucchāmi taṃ devarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so.
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā.
Lakkhī vata me udapādi ajja, yaṃ vāsavaṃ bhūtapatiddasāma;
Bhikkhuñca disvāna tuvañca sakka, kāhāmi puññāni anappakāni.
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Bhikkhuñca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakāni.
Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithīyācayogo bhavitvā;
Nihacca mānaṃ abhivādayissaṃ, sutvāna devinda subhāsitānīti.
Vijjādhara jātakaṃ chaṭṭhaṃ.
392. Siṅghapupphajātakaṃ (6-2-7)
Yametaṃ vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi;
Ekaṅgametaṃ theyyānaṃ, gandhathenosi mārisa.
Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;
Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccati.
Yoyaṃ bhisāni khaṇati, puṇḍarīkāni bhañjati;
Evaṃ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccati.
Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;
Tasmiṃ me vacanaṃ natthi, tañcārahāmi vattave.
Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino;
Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhāmattaṃva khāyati.
Addhā maṃ yakkha jānāsi, atho maṃ anukampasi;
Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisaṃ.
Neva taṃ upajīvāmi, napi te bhatakāmhase ;
Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatinti.
Siṅghapuppha jātakaṃ sattamaṃ.
393. Vighāsādajātakaṃ (6-2-8)
Susukhaṃ vata jīvanti, ye janā vighāsādino;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatī.
Sukassa bhāsamānassa, na nisāmetha paṇḍitā;
Idaṃ suṇātha sodariyā, amhevāyaṃ pasaṃsati.
Nāhaṃ tumhe pasaṃsāmi, kuṇapādā suṇātha me;
Ucchiṭṭhabhojino tumhe, na tumhe vighāsādino.
Sattavassā pabbajitā, mejjhāraññe sikhaṇḍino;
Vighāseneva yāpentā, mayaṃ ce bhoto gārayhā;
Ke nu bhoto pasaṃsiyā.
Tumhe sīhānaṃ byagghānaṃ, vāḷānañcāvasiṭṭhakaṃ;
Ucchiṭṭheneva yāpentā, maññivho vighāsādino.
Ye brāhmaṇassa samaṇassa, aññassa vā vanibbino ;
Datvāva sesaṃ bhuñjanti, te janā vighāsādinoti.
Vighāsādajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
394. Vaṭṭakajātakaṃ (6-2-9)
Paṇītaṃ bhuñjase bhattaṃ, sappitelañca mātula;
Atha kena nu vaṇṇena, kiso tvamasi vāyasa.
Amittamajjhe vasato, tesu āmisamesato;
Niccaṃ ubbiggahadayassa, kuto kākassa daḷhiyaṃ.
Niccaṃ ubbegino kākā, dhaṅkā pāpena kammunā;
Laddho piṇḍo na pīṇeti, kiso tenasmi vaṭṭaka.
Lūkhāni tiṇabījāni, appasnehāni bhuñjasi;
Atha kena nu vaṇṇena, thūlo tvamasi vaṭṭaka.
Appicchā appacintāya, adūragamanena ca;
Laddhāladdhena yāpento, thūlo tenasmi vāyasa.
Appicchassa hi posassa, appacintasukhassa ca;
Susaṅgahitamānassa , vuttī susamudānayāti.
Vaṭṭakajātakaṃ navamaṃ.
395. Pārāvatajātakaṃ (6-2-10)
Cirassaṃ vata passāmi, sahāyaṃ maṇidhārinaṃ;
Sukatā massukuttiyā, sobhate vata me sakhā.
Parūḷhakacchanakhalomo, ahaṃ kammesu byāvaṭo;
Cirassaṃ nhāpitaṃ laddhā, lomaṃ taṃ ajjaṃ hārayiṃ .
Yaṃ nu lomaṃ ahāresi, dullabhaṃ laddha kappakaṃ;
Atha kiñcarahi te samma, kaṇṭhe kiṇikiṇāyati .
Manussasukhumālānaṃ, maṇi kaṇṭhesu lambati;
Tesāhaṃ anusikkhāmi, mā tvaṃ maññi davā kataṃ.
Sacepimaṃ pihayasi, massukuttiṃ sukāritaṃ;
Kārayissāmi te samma, maṇiñcāpi dadāmi te.
Tvaññeva maṇinā channo, sukatāya ca massuyā;
Āmanta kho taṃ gacchāmi, piyaṃ me tava dassananti.
Pārāvatajātakaṃ dasamaṃ.
Kharaputtavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha passa sasūci ca tuṇḍilako, miga mayhakapañcamapakkhivaro;
Atha pañjali vārija mejjha puna, atha vaṭṭa kapotavarena dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Atha vaggaṃ pakittissaṃ, chanipātaṃ varuttame;
Avāriyā ca kharo ca , dve ca vuttā subyañjanāti.