311. Pucimandajātakaṃ (4-2-1)
Uṭṭhehi cora kiṃ sesi, ko attho supanena te;
Mā taṃ gahesuṃ rājāno, gāme kibbisakārakaṃ.
Yaṃ nu coraṃ gahessanti, gāme kibbisakārakaṃ;
Kiṃ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato.
Na tvaṃ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṃ;
Coraṃ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṃ;
Appenti nimbasūlasmiṃ, tasmiṃ me saṅkate mano.
Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;
Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.
Pucimandajātakaṃ paṭhamaṃ.
312. Kassapamandiyajātakaṃ (4-2-2)
Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti vā;
Sabbaṃ taṃ khamate dhīro, paṇḍito taṃ titikkhati.
Sacepi santo vivadanti, khippaṃ sandhīyare puna;
Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū.
Ete bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṃ na jīrati;
Yo cādhipannaṃ jānāti, yo ca jānāti desanaṃ.
Eso hi uttaritaro, bhāravaho dhuraddharo;
Yo paresādhipannānaṃ, sayaṃ sandhātumarahatīti.
Kassapamandiyajātakaṃ dutiyaṃ.
313. Khantīvādījātakaṃ (4-2-3)
Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinasā idaṃ.
Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
Ciraṃ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisā.
Ahū atītamaddhānaṃ , samaṇo khantidīpano;
Taṃ khantiyāyeva ṭhitaṃ, kāsirājā achedayi.
Tassa kamma pharusassa, vipāko kaṭuko ahu;
Yaṃ kāsirājā vedesi, nirayamhi samappitoti.
Khantīvādījātakaṃ tatiyaṃ.
314. Lohakumbhijātakaṃ (4-2-4)
Dujjīvitamajīvimha, ye sante na dadamhase;
Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano.
Saṭṭhi vassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati.
Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā .
Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahunti.
Lohakumbhijātakaṃ catutthaṃ.
315. Sabbamaṃsalābhajātakaṃ (4-2-5)
Pharusā vata te vācā, maṃsaṃ yācanako asi ;
Kilomasadisī vācā, kilomaṃ samma dammi te.
Aṅgametaṃ manussānaṃ, bhātā loke pavuccati;
Aṅgassa sadisī vācā , aṅgaṃ samma dadāmi te.
Tātāti putto vadamāno, kampeti hadayaṃ pitu;
Hadayassa sadisī vācā, hadayaṃ samma dammi te.
Yassa gāme sakhā natthi, yathāraññaṃ tatheva taṃ;
Sabbassa sadisī vācā, sabbaṃ samma dadāmi teti.
Sabbamaṃsalābhajātakaṃ pañcamaṃ.
316. Sasapaṇḍitajātakaṃ (4-2-6)
Satta me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhataṃ;
Maṃsasūlā ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṃ;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Ambapakkaṃ dakaṃ sītaṃ, sītacchāyā manoramā ;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Na sasassa tilā atthi, na muggā napi taṇḍulā;
Iminā agginā pakkaṃ, mamaṃ bhutvā vane vasāti.
Sasapaṇḍitajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
317. Matarodanajātakaṃ (4-2-7)
Mataṃ mataṃ eva rodatha, na hi taṃ rodatha yo marissati;
Sabbepi sarīradhārino, anupubbena jahanti jīvitaṃ.
Devamanussā catuppadā, pakkhigaṇā uragā ca bhogino;
Samhi sarīre anissarā, ramamānāva jahanti jīvitaṃ.
Evaṃ calitaṃ asaṇṭhitaṃ, sukhadukkhaṃ manujesvapekkhiya;
Kanditaruditaṃ niratthakaṃ, kiṃ vo sokagaṇābhikīrare.
Dhuttā ca soṇḍā akatā, bālā sūrā ayogino ;
Dhīraṃ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidāti.
Matarodanajātakaṃ sattamaṃ.
318. Kaṇaverajātakaṃ (4-2-8)
Yaṃ taṃ vasantasamaye, kaṇaveresu bhāṇusu;
Sāmaṃ bāhāya pīḷesi, sā taṃ ārogyamabravi.
Ambho na kira saddheyyaṃ, yaṃ vāto pabbataṃ vahe;
Pabbatañce vahe vāto, sabbampi pathaviṃ vahe;
Yattha sāmā kālakatā , sā maṃ ārogyamabravi.
Na ceva sā kālakatā, na ca sā aññamicchati;
Ekabhattikinī sāmā, tameva abhikaṅkhati.
Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena , nimīni sāmā adhuvaṃ dhuvena;
Mayāpi sāmā nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissanti.
Kaṇaverajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
319. Tittirajātakaṃ (4-2-9)
Susukhaṃ vata jīvāmi, labhāmi ceva bhuñjituṃ;
Paripantheva tiṭṭhāmi, kā nu bhante gatī mama.
Mano ce te nappaṇamati, pakkhi pāpassa kammuno;
Abyāvaṭassa bhadrassa, na pāpamupalimpati.
Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano;
Paṭicca kammaṃ phusati, tasmiṃ me saṅkate mano.
Na paṭicca kammaṃ phusati, mano ce nappadussati;
Appossukkassa bhadrassa, na pāpamupalimpatīti.
Tittirajātakaṃ navamaṃ.
320. Succajajātakaṃ (4-2-10)
Succajaṃ vata naccaji, vācāya adadaṃ giriṃ;
Kiṃ hitassa cajantassa, vācāya adada pabbataṃ.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi;
Yassa te byasanaṃ patto, saccasmiṃ ramate mano.
Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima ;
Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyoti.
Succajajātakaṃ dasamaṃ.
Pucimandavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha cora sakassapa khantīvaro, dujjīvitatā ca varā pharusā;
Atha sasa matañca vasanta sukhaṃ, succajaṃvatanaccajinā ca dasāti.