301. Cūḷakāliṅgajātakaṃ (4-1-1)
Vivarathimāsaṃ dvāraṃ, nagaraṃ pavisantu aruṇarājassa;
Sīhena susiṭṭhena, surakkhitaṃ nandisenena.
Jayo kaliṅgānamasayhasāhinaṃ, parājayo anayo assakānaṃ;
Icceva te bhāsitaṃ brahmacāri, na ujjubhūtā vitathaṃ bhaṇanti.
Devā musāvādamupātivattā, saccaṃ dhanaṃ paramaṃ tesu sakka;
Taṃ te musā bhāsitaṃ devarāja, kiṃ vā paṭicca maghavā mahinda.
Nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassa;
Damo samādhi manaso abhejjo , abyaggatā nikkamanañca kāle;
Daḷhañca viriyaṃ purisaparakkamo ca, teneva āsi vijayo assakānanti.
Cūḷakāliṅgajātakaṃ paṭhamaṃ.
302. Mahāassārohajātakaṃ (4-1-2)
Adeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu nappavecchati;
Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyaṃ nādhigacchati.
Nādeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu yo pavecchati;
Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyamadhigacchati.
Saññogasambhogavisesadassanaṃ, anariyadhammesu saṭhesu nassati;
Katañca ariyesu ca ajjavesu, mahapphalaṃ hoti aṇumpi tādisu.
Yo pubbe katakalyāṇo, akā loke sudukkaraṃ;
Pacchā kayirā na vā kayirā, accantaṃ pūjanārahoti.
Mahāassārohajātakaṃ dutiyaṃ.
303. Ekarājajātakaṃ (4-1-3)
Anuttare kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasī ekarāja;
So dāni dugge narakamhi khitto, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṃ, sampatthitā dubbhisena ahosi;
Taṃ dāni laddhāna kathaṃ nu rāja, jahe ahaṃ vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni, yasassinaṃ paññavantaṃ visayha;
Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Panujja dukkhena sukhaṃ janinda, sukhena vā dukkhamasayhasāhi;
Ubhayattha santo abhinibbutattā, sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyāti.
Ekarājajātakaṃ tatiyaṃ.
304. Daddarajātakaṃ (4-1-4)
Imāni maṃ daddara tāpayanti, vācāduruttāni manussaloke;
Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, āsīvisaṃ maṃ avisā sapanti.
Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato;
Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nidhetave.
Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;
Na tattha mānaṃ kayirātha, vasamaññātake jane.
Videsavāsaṃ vasato, jātavedasamenapi ;
Khamitabbaṃ sapaññena, api dāsassa tajjitanti.
Daddarajātakaṃ catutthaṃ.
305. Sīlavīmaṃsanajātakaṃ (4-1-5)
Natthi loke raho nāma, pāpakammaṃ pakubbato;
Passanti vanabhūtāni, taṃ bālo maññatī raho.
Ahaṃ raho na passāmi, suññaṃ vāpi na vijjati;
Yattha aññaṃ na passāmi, asuññaṃ hoti taṃ mayā.
Dujjacco ca sujacco ca, nando ca sukhavaḍḍhito ;
Vejjo ca addhuvasīlo ca, te dhammaṃ jahu matthikā.
Brāhmaṇo ca kathaṃ jahe, sabbadhammāna pāragū;
Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamoti.
Sīlavīmaṃsanajātakaṃ pañcamaṃ.
306. Sujātajātakaṃ (4-1-6)
Kimaṇḍakā ime deva, nikkhittā kaṃsamallake;
Upalohitakā vaggū, taṃ me akkhāhi pucchito.
Yāni pure tuvaṃ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī;
Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṃ phalaṃ.
Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṃ ;
Tatthevimaṃ paṭinetha, yattha kolaṃ pacissati.
Honti hete mahārāja, iddhippattāya nāriyā;
Khama deva sujātāya, māssā kujjha rathesabhāti.
Sujātajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
307. Palāsajātakaṃ (4-1-7)
Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ;
Āraddhaviriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetu.
Dūre suto ceva brahā ca rukkho, dese ṭhito bhūtanivāsarūpo;
Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ, ye cettha bhūtā te dhanassa hetu.
So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ brāhmaṇa pekkhamāno;
Kathañhi āgamma sataṃ sakāse, moghāni te assu pariphanditāni.
Yo tindukarukkhassa paro pilakkho , parivārito pubbayañño uḷāro;
Tassesa mūlasmiṃ nidhi nikhāto, adāyādo gaccha taṃ uddharāhīti.
Palāsajātakaṃ sattamaṃ.
308. Sakuṇajātakaṃ (4-1-8)
Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase;
Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.
Mama lohitabhakkhassa, niccaṃ luddāni kubbato;
Dantantaragato santo, taṃ bahuṃ yampi jīvasi.
Akataññumakattāraṃ, katassa appaṭikārakaṃ;
Yasmiṃ kataññutā natthi, niratthā tassa sevanā.
Yassa sammukhaciṇṇena, mittadhammo na labbhati;
Anusūya manakkosaṃ, saṇikaṃ tamhā apakkameti.
Sakuṇajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
309. Chavakajātakaṃ (4-1-9)
Sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ , ubho dhammaṃ na passare;
Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṃ mantejjhāpeti ;
Yo ca mantaṃ adhīyati.
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Tasmā etaṃ na sevāmi, dhammaṃ isīhi sevitaṃ.
Paribbaja mahā loko , pacantaññepi pāṇino;
Mā taṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vāti.
Chavakajātakaṃ navamaṃ.
310. Seyyajātakaṃ (4-1-10)
Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
Na icche saha nindāya, evaṃ seyya vijānahi.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varanti.
Seyyajātakaṃ dasamaṃ.
Kāliṅgavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Vivarañca adeyya samiddhavaraṃ, atha daddara pāpamahātiraho;
Atha koli palāsavarañca kara, carimaṃ sasamuddavarena dasāti.