331. Kokilajātakaṃ (4-4-1)
Yo ve kāle asampatte, ativelaṃ pabhāsati;
Evaṃ so nihato seti, kokilāyiva atrajo.
Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalāmiva ;
Evaṃ nikaṭṭhe pāteti, vācā dubbhāsitā yathā.
Tasmā kāle akāle vā , vācaṃ rakkheyya paṇḍito;
Nātivelaṃ pabhāseyya, api attasamamhi vā.
Yo ca kāle mitaṃ bhāse, matipubbo vicakkhaṇo;
Sabbe amitte ādeti, supaṇṇo uragāmivāti.
Kokilajātakaṃ paṭhamaṃ.
332. Rathalaṭṭhijātakaṃ (4-4-2)
Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati;
Pubbavakkhāyino rāja, aññadatthu na saddahe.
Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassapi;
Ubhinnaṃ vacanaṃ sutvā, yathā dhammo tathā kare.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
Nisammakārino rāja , yaso kitti ca vaḍḍhatīti.
Rathalaṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.
333. Pakkagodhajātakaṃ (4-4-3)
Tadeva me tvaṃ vidito, vanamajjhe rathesabha;
Yassa te khaggabaddhassa, sannaddhassa tirīṭino;
Assatthadumasākhāya, pakkā godhā palāyatha.
Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;
Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.
Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;
Dijo dumaṃ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi loko.
So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ khattiye pekkhamāno;
Sabbañca te issariyaṃ dadāmi, yassicchasī tassa tuvaṃ dadāmīti.
Pakkagodhajātakaṃ tatiyaṃ.
334. Rājovādajātakaṃ (4-4-4)
Gavaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā jimhaṃ gacchanti , nette jimhaṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.
Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃ yanti , nette ujuṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammikoti.
Rājovādajātakaṃ catutthaṃ.
335. Jambukajātakaṃ (4-4-5)
Brahā pavaḍḍhakāyo so, dīghadāṭho ca jambuka;
Na tvaṃ tattha kule jāto, yattha gaṇhanti kuñjaraṃ.
Asīho sīhamānena, yo attānaṃ vikubbati;
Kotthūva gajamāsajja, seti bhūmyā anutthunaṃ.
Yasassino uttamapuggalassa, sañjātakhandhassa mahabbalassa;
Asamekkhiya thāmabalūpapattiṃ, sa seti nāgena hatoyaṃ jambuko.
Yo cīdha kammaṃ kurute pamāya, thāmabbalaṃ attani saṃviditvā;
Jappena mantena subhāsitena, parikkhavā so vipulaṃ jinātīti.
Jambukajātakaṃ pañcamaṃ.
336. Brahāchattajātakaṃ (4-4-6)
Tiṇaṃ tiṇanti lapasi, ko nu te tiṇamāhari;
Kiṃ nu te tiṇakiccatthi, tiṇameva pabhāsasi.
Idhāgamā brahmacārī, brahā chatto bahussuto;
So me sabbaṃ samādāya, tiṇaṃ nikkhippa gacchati.
Evetaṃ hoti kattabbaṃ, appena bahumicchatā;
Sabbaṃ sakassa ādānaṃ, anādānaṃ tiṇassa ca. ( )
Sīlavanto na kubbanti, bālo sīlāni kubbati;
Aniccasīlaṃ dussīlyaṃ , kiṃ paṇḍiccaṃ karissatīti.
Brahāchattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
337. Pīṭhajātakaṃ (4-4-7)
Na te pīṭhamadāyimhā , na pānaṃ napi bhojanaṃ;
Brahmacāri khamassu me, etaṃ passāmi accayaṃ.
Nevābhisajjāmi na cāpi kuppe, na cāpi me appiyamāsi kiñci;
Athopi me āsi manovitakko, etādiso nūna kulassa dhammo.
Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;
Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, sabbetaṃ nipadāmase.
Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;
Sakkaccaṃ upatiṭṭhāma, uttamaṃ viya ñātakanti.
Pīṭhajātakaṃ sattamaṃ.
338. Thusajātakaṃ (4-4-8)
Viditaṃ thusaṃ undurānaṃ , viditaṃ pana taṇḍulaṃ;
Thusaṃ thusaṃ vivajjetvā, taṇḍulaṃ pana khādare.
Yā mantanā araññasmiṃ, yā ca gāme nikaṇṇikā;
Yañcetaṃ iti cīti ca, etampi viditaṃ mayā.
Dhammena kira jātassa, pitā puttassa makkaṭo;
Daharasseva santassa, dantehi phalamacchidā.
Yametaṃ parisappasi , ajakāṇova sāsape;
Yopāyaṃ heṭṭhato seti , etampi viditaṃ mayāti.
Thusajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
339. Bāverujātakaṃ (4-4-9)
Adassanena morassa, sikhino mañjubhāṇino;
Kākaṃ tattha apūjesuṃ, maṃsena ca phalena ca.
Yadā ca sarasampanno, moro bāverumāgamā;
Atha lābho ca sakkāro, vāyasassa ahāyatha.
Yāva nuppajjatī buddho, dhammarājā pabhaṅkaro;
Tāva aññe apūjesuṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe.
Yadā ca sarasampanno, buddho dhammaṃ adesayi;
Atha lābho ca sakkāro, titthiyānaṃ ahāyathāti.
Bāverujātakaṃ navamaṃ.
340. Visayhajātakaṃ (4-4-10)
Adāsi dānāni pure visayha, dadato ca te khayadhammo ahosi;
Ito paraṃ ce na dadeyya dānaṃ, tiṭṭheyyuṃ te saṃyamantassa bhogā.
Anariyamariyena sahassanetta, suduggatenāpi akiccamāhu;
Mā vo dhanaṃ taṃ ahu devarāja , yaṃ bhogahetu vijahemu saddhaṃ.
Yena eko ratho yāti, yāti tenāparo ratho;
Porāṇaṃ nihitaṃ vattaṃ, vattataññeva vāsava.
Yadi hessati dassāma, asante kiṃ dadāmase;
Evaṃbhūtāpi dassāma, mā dānaṃ pamadamhaseti.
Visayhajātakaṃ dasamaṃ.
Kokilavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Ativelapabhāsati jītavaro, vanamajjha rathesabha jimhagamo;
Atha jambu tiṇāsanapīṭhavaraṃ, atha taṇḍula mora visayha dasāti.