406. Gandhārajātakaṃ (7-2-1)
Hitvā gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasa;
Koṭṭhāgārāni phītāni, sannidhiṃ dāni kubbasi.
Hitvā gandhāravisayaṃ, pahūtadhanadhāriyaṃ ;
Pasāsanato nikkhanto, idha dāni pasāsasi.
Dhammaṃ bhaṇāmi vedeha, adhammo me na ruccati;
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati.
Yena kenaci vaṇṇena, paro labhati ruppanaṃ;
Mahatthiyampi ce vācaṃ, na taṃ bhāseyya paṇḍito.
Kāmaṃ ruppatu vā mā vā, bhusaṃva vikirīyatu;
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati.
No ce assa sakā buddhi, vinayo vā susikkhito;
Vane andhamahiṃsova careyya bahuko jano.
Yasmā ca panidhekacce, āceramhi susikkhitā;
Tasmā vinītavinayā, caranti susamāhitāti.
Gandhārajātakaṃ paṭhamaṃ.
407. Mahākapijātakaṃ (7-2-2)
Attānaṃ saṅkamaṃ katvā, yo sotthiṃ samatārayi;
Kiṃ tvaṃ tesaṃ kime tuyhaṃ, honti ete mahākapi.
Rājāhaṃ issaro tesaṃ, yūthassa parihārako;
Tesaṃ sokaparetānaṃ, bhītānaṃ te arindama.
Ullaṅghayitvā attānaṃ, vissaṭṭhadhanuno sataṃ;
Tato aparapādesu, daḷhaṃ bandhaṃ latāguṇaṃ.
Chinnabbhamiva vātena, nuṇṇo rukkhaṃ upāgamiṃ;
Sohaṃ appabhavaṃ tattha, sākhaṃ hatthehi aggahiṃ.
Taṃ maṃ viyāyataṃ santaṃ, sākhāya ca latāya ca;
Samanukkamantā pādehi, sotthiṃ sākhāmigā gatā.
Taṃ maṃ na tapate bandho, mato me na tapessati;
Sukhamāharitaṃ tesaṃ, yesaṃ rajjamakārayiṃ.
Esā te upamā rāja, taṃ suṇohi arindama ;
Raññā raṭṭhassa yoggassa, balassa nigamassa ca;
Sabbesaṃ sukhameṭṭhabbaṃ, khattiyena pajānatāti.
Mahākapijātakaṃ dutiyaṃ.
408. Kumbhakārajātakaṃ (7-2-3)
Ambāhamaddaṃ vanamantarasmiṃ, nīlobhāsaṃ phalitaṃ saṃvirūḷhaṃ;
Tamaddasaṃ phalahetu vibhaggaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Selaṃ sumaṭṭhaṃ naravīraniṭṭhitaṃ , nārī yugaṃ dhārayi appasaddaṃ;
Dutiyañca āgamma ahosi saddo, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Dijā dijaṃ kuṇapamāharantaṃ, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;
Āhārahetū paripātayiṃsu, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Usabhāhamaddaṃ yūthassa majjhe, calakkakuṃ vaṇṇabalūpapannaṃ;
Tamaddasaṃ kāmahetu vitunnaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Karaṇḍako kaliṅgānaṃ, gandhārānañca naggaji;
Nimirājā videhānaṃ, pañcālānañca dummukho;
Ete raṭṭhāni hitvāna, pabbajiṃsu akiñcanā.
Sabbepime devasamā samāgatā, aggī yathā pajjalito tathevime;
Ahampi eko carissāmi bhaggavi, hitvāna kāmāni yathodhikāni.
Ayameva kālo na hi añño atthi, anusāsitā me na bhaveyya pacchā;
Ahampi ekā carissāmi bhaggava, sakuṇīva muttā purisassa hatthā.
Āmaṃ pakkañca jānanti, atho loṇaṃ aloṇakaṃ;
Tamahaṃ disvāna pabbajiṃ, careva tvaṃ carāmahanti.
Kumbhakārajātakaṃ tatiyaṃ.
409. Daḷhadhammajātakaṃ (7-2-4)
Ahaṃ ce daḷhadhammassa , vahanti nābhirādhayiṃ;
Dharantī urasi sallaṃ, yuddhe vikkantacārinī.
Nūna rājā na jānāti , mama vikkamaporisaṃ;
Saṅgāme sukatantāni, dūtavippahitāni ca.
Sā nūnāhaṃ marissāmi, abandhu aparāyinī ;
Tadā hi kumbhakārassa, dinnā chakaṇahārikā.
Yāvatāsīsatī poso, tāvadeva pavīṇati;
Atthāpāye jahanti naṃ, oṭṭhibyādhiṃva khattiyo.
Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;
Atthā tassa palujjanti, ye honti abhipatthitā.
Yo pubbe katakalyāṇo, katattho manubujjhati;
Atthā tassa pavaḍḍhanti, ye honti abhipatthitā.
Taṃ vo vadāmi bhaddante , yāvantettha samāgatā;
Sabbe kataññuno hotha, ciraṃ saggamhi ṭhassathāti.
Daḷhadhammajātakaṃ catutthaṃ.
410. Somadattajātakaṃ (7-2-5)
Yo maṃ pure paccuḍḍeti , araññe dūramāyato;
So na dissati mātaṅgo, somadatto kuhiṃ gato.
Ayaṃ vā so mato seti, allasiṅgaṃva vacchito ;
Bhumyā nipatito seti, amarā vata kuñjaro.
Anagāriyupetassa, vippamuttassa te sato;
Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.
Saṃvāsena have sakka, manussassa migassa vā;
Hadaye jāyate pemaṃ, taṃ na sakkā asocituṃ.
Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;
Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.
Kanditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.
Somadattajātakaṃ pañcamaṃ.
411. Susīmajātakaṃ (7-2-6)
Kāḷāni kesāni pure ahesuṃ, jātāni sīsamhi yathāpadese;
Tānajja setāni susīma disvā, dhammaṃ cara brahmacariyassa kālo.
Mameva deva palitaṃ na tuyhaṃ, mameva sīsaṃ mama uttamaṅgaṃ;
‘‘Atthaṃ karissa’’nti musā abhāṇiṃ , ekāparādhaṃ khama rājaseṭṭha.
Daharo tuvaṃ dassaniyosi rāja, paṭhamuggato hosi yathā kaḷīro;
Rajjañca kārehi mamañca passa, mā kālikaṃ anudhāvī janinda.
Passāmi vohaṃ dahariṃ kumāriṃ, sāmaṭṭhapassaṃ sutanuṃ sumajjhaṃ;
Kāḷappavāḷāva pavellamānā, palobhayantīva naresu gacchati.
Tamena passāmiparena nāriṃ, āsītikaṃ nāvutikaṃ va jaccā;
Daṇḍaṃ gahetvāna pavedhamānaṃ, gopānasībhoggasamaṃ carantiṃ.
Sohaṃ tamevānuvicintayanto, eko sayāmi sayanassa majjhe;
‘‘Ahampi evaṃ’’ iti pekkhamāno, na gahe rame brahmacariyassa kālo.
Rajjuvālambanī cesā, yā gehe vasato rati;
Evampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyāti.
Susīmajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
412. Koṭasimbalijātakaṃ (7-2-7)
Ahaṃ dasasataṃbyāmaṃ, uragamādāya āgato;
Tañca mañca mahākāyaṃ, dhārayaṃ nappavedhasi .
Athimaṃ khuddakaṃ pakkhiṃ, appamaṃsataraṃ mayā;
Dhārayaṃ byathasi bhītā , kamatthaṃ koṭasimbali .
Maṃsabhakkho tuvaṃ rāja, phalabhakkho ayaṃ dijo;
Ayaṃ nigrodhabījāni, pilakkhudumbarāni ca;
Assatthāni ca bhakkhitvā, khandhe me ohadissati.
Te rukkhā saṃvirūhanti, mama passe nivātajā;
Te maṃ pariyonandhissanti, arukkhaṃ maṃ karissare.
Santi aññepi rukkhā se, mūlino khandhino dumā;
Iminā sakuṇajātena, bījamāharitā hatā.
Ajjhārūhābhivaḍḍhanti , brahantampi vanappatiṃ;
Tasmā rāja pavedhāmi, sampassaṃnāgataṃ bhayaṃ.
Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;
Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.
Koṭasimbalijātakaṃ sattamaṃ.
413. Dhūmakārijātakaṃ (7-2-8)
Rājā apucchi vidhuraṃ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo;
Api brāhmaṇa jānāsi, ko eko bahu socati.
Brāhmaṇo ajayūthena, pahūtedho vane vasaṃ;
Dhūmaṃ akāsi vāseṭṭho, rattindivamatandito.
Tassa taṃ dhūmagandhena, sarabhā makasaḍḍitā ;
Vassāvāsaṃ upāgacchuṃ, dhūmakārissa santike.
Sarabhesu manaṃ katvā, ajā so nāvabujjhatha;
Āgacchantī vajantī vā , tassa tā vinasuṃ ajā.
Sarabhā sarade kāle, pahīnamakase vane;
Pāvisuṃ giriduggāni, nadīnaṃ pabhavāni ca.
Sarabhe ca gate disvā, ajā ca vibhavaṃ gatā ;
Kiso ca vivaṇṇo cāsi, paṇḍurogī ca brāhmaṇo.
Evaṃ yo saṃ niraṃkatvā, āgantuṃ kurute piyaṃ;
So eko bahu socati, dhūmakārīva brāhmaṇoti.
Dhūmakārijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
414. Jāgarajātakaṃ (7-2-9)
Kodha jāgarataṃ sutto, kodha suttesu jāgaro;
Ko mametaṃ vijānāti, ko taṃ paṭibhaṇāti me.
Ahaṃ jāgarataṃ sutto, ahaṃ suttesu jāgaro;
Ahametaṃ vijānāmi, ahaṃ paṭibhaṇāmi te.
Kathaṃ jāgarataṃ sutto, kathaṃ suttesu jāgaro;
Kathaṃ etaṃ vijānāsi, kathaṃ paṭibhaṇāsi me.
Ye dhammaṃ nappajānanti, saṃyamoti damoti ca;
Tesu suppamānesu, ahaṃ jaggāmi devate.
Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
Tesu jāgaramānesu, ahaṃ suttosmi devate.
Evaṃ jāgarataṃ sutto, evaṃ suttesu jāgaro;
Evametaṃ vijānāmi, evaṃ paṭibhaṇāmi te.
Sādhu jāgarataṃ sutto, sādhu suttesu jāgaro;
Sādhumetaṃ vijānāsi, sādhu paṭibhaṇāsi meti.
Jāgarajātakaṃ navamaṃ.
415. Kummāsapiṇḍijātakaṃ (7-2-10)
Na kiratthi anomadassisu, pāricariyā buddhesu appikā ;
Sukkhāya aloṇikāya ca, passaphalaṃ kummāsapiṇḍiyā.
Hatthigavassā cime bahū , dhanadhaññaṃ pathavī ca kevalā;
Nāriyo cimā accharūpamā, passaphalaṃ kummāsapiṇḍiyā.
Abhikkhaṇaṃ rājakuñjara, gāthā bhāsasi kosalādhipa;
Pucchāmi taṃ raṭṭhavaḍḍhana, bāḷhaṃ pītimano pabhāsasi.
Imasmiññeva nagare, kule aññatare ahuṃ;
Parakammakaro āsiṃ, bhatako sīlasaṃvuto.
Kammāya nikkhamantohaṃ, caturo samaṇeddasaṃ;
Ācārasīlasampanne, sītibhūte anāsave.
Tesu cittaṃ pasādetvā, nisīdetvā paṇṇasanthate;
Adaṃ buddhāna kummāsaṃ, pasanno sehi pāṇibhi.
Tassa kammassa kusalassa, idaṃ me edisaṃ phalaṃ;
Anubhomi idaṃ rajjaṃ, phītaṃ dharaṇimuttamaṃ.
Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo , cakkaṃ vattaya kosalādhipa;
Mā rāja adhammiko ahu, dhammaṃ pālaya kosalādhipa.
Sohaṃ tadeva punappunaṃ, vaṭumaṃ ācarissāmi sobhane;
Ariyācaritaṃ sukosale, arahanto me manāpāva passituṃ.
Devī viya accharūpamā, majjhe nārigaṇassa sobhasi;
Kiṃ kammamakāsi bhaddakaṃ, kenāsi vaṇṇavatī sukosale.
Ambaṭṭhakulassa khattiya, dāsyāhaṃ parapesiyā ahuṃ;
Saññatā ca dhammajīvinī, sīlavatī ca apāpadassanā.
Uddhaṭabhattaṃ ahaṃ tadā, caramānassa adāsi bhikkhuno;
Vittā sumanā sayaṃ ahaṃ, tassa kammassa phalaṃ mamedisanti.
Kummāsapiṇḍijātakaṃ dasamaṃ.
416. Parantapajātakaṃ (7-2-11)
Āgamissati me pāpaṃ, āgamissati me bhayaṃ;
Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā.
Bhīruyā nūna me kāmo, avidūre vasantiyā;
Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapaṃ.
Socayissati maṃ kantā, gāme vasamaninditā;
Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapaṃ.
Tayā maṃ asitāpaṅgi , sitāni bhaṇitāni ca;
Kisaṃ paṇḍuṃ karissanti, sāva sākhā parantapaṃ.
Agamā nūna so saddo, asaṃsi nūna so tava;
Akkhātaṃ nūna taṃ tena, yo taṃ sākhamakampayi.
Idaṃ kho taṃ samāgamma, mama bālassa cintitaṃ;
Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā.
Tatheva tvaṃ avedesi, avañci pitaraṃ mama;
Hantvā sākhāhi chādento, āgamissati me bhayanti.
Parantapajātakaṃ ekādasamaṃ.
Gandhāravaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Varagāma mahākapi bhaggava ca, daḷhadhamma sakuñjara kesavaro;
Urago vidhuro puna jāgarataṃ, atha kosalādhipa parantapa cāti.
Atha vagguddānaṃ –
Atha sattanipātamhi, vaggaṃ me bhaṇato suṇa;
Kukku ca puna gandhāro, dveva guttā mahesināti.