361. Vaṇṇārohajātakaṃ (5-2-1)
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
Subāhu na mayā seyyo, sudāṭha iti bhāsasi.
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
Sudāṭho na mayā seyyo, subāhu iti bhāsasi.
Evaṃ ce maṃ viharantaṃ, subāhu samma dubbhasi;
Na dānāhaṃ tayā saddhiṃ, saṃvāsamabhirocaye.
Yo paresaṃ vacanāni, saddaheyya yathātathaṃ;
Khippaṃ bhijjetha mittasmiṃ, verañca pasave bahuṃ.
Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehīti.
Vaṇṇārohajātakaṃ paṭhamaṃ.
362. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (5-2-2)
Sīlaṃ seyyo sutaṃ seyyo, iti me saṃsayo ahu;
Sīlameva sutā seyyo, iti me natthi saṃsayo.
Moghā jāti ca vaṇṇo ca, sīlameva kiruttamaṃ;
Sīlena anupetassa, sutenattho na vijjati.
Khattiyo ca adhammaṭṭho, vesso cādhammanissito;
Te pariccajjubho loke, upapajjanti duggatiṃ.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Idha dhammaṃ caritvāna, bhavanti tidive samā.
Na vedā samparāyāya, na jāti nāpi bandhavā;
Sakañca sīlaṃ saṃsuddhaṃ, samparāyāya sukhāya cāti .
Sīlavīmaṃsajātakaṃ dutiyaṃ.
363. Hirijātakaṃ (5-2-3)
Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmī iti bhāsamānaṃ;
Seyyāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehi.
Pāmojjakaraṇaṃ ṭhānaṃ, pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ;
Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.
Pavivekarasaṃ pitvā, rasaṃ upasamassa ca;
Niddaro hoti nippāpo, dhammappītirasaṃ pivanti.
Hirijātakaṃ tatiyaṃ.
364. Khajjopanakajātakaṃ (5-2-4)
Ko nu santamhi pajjote, aggipariyesanaṃ caraṃ;
Addakkhi ratti khajjotaṃ, jātavedaṃ amaññatha.
Svassa gomayacuṇṇāni, abhimatthaṃ tiṇāni ca;
Viparītāya saññāya, nāsakkhi pajjaletave.
Evampi anupāyena, atthaṃ na labhate migo ;
Visāṇato gavaṃ dohaṃ, yattha khīraṃ na vindati.
Vividhehi upāyehi, atthaṃ papponti māṇavā;
Niggahena amittānaṃ, mittānaṃ paggahena ca.
Senāmokkhapalābhena , vallabhānaṃ nayena ca;
Jagatiṃ jagatipālā, āvasanti vasundharanti.
Khajjopanakajātakaṃ catutthaṃ.
365. Ahituṇḍikajātakaṃ (5-2-5)
Dhuttomhi samma sumukha, jūte akkhaparājito;
Harehi ambapakkāni, vīriyaṃ te bhakkhayāmase.
Alikaṃ vata maṃ samma, abhūtena pasaṃsasi;
Ko te suto vā diṭṭho vā, sumukho nāma makkaṭo.
Ajjāpi me taṃ manasi , yaṃ maṃ tvaṃ ahituṇḍika;
Dhaññāpaṇaṃ pavisitvā, matto chātaṃ hanāsi maṃ.
Tāhaṃ saraṃ dukkhaseyyaṃ, api rajjampi kāraye;
Nevāhaṃ yācito dajjaṃ, tathā hi bhayatajjito.
Yañca jaññā kule jātaṃ, gabbhe tittaṃ amacchariṃ;
Tena sakhiñca mittañca, dhīro sandhātumarahatīti.
Ahituṇḍikajātakaṃ pañcamaṃ.
366. Gumbiyajātakaṃ (5-2-6)
Madhuvaṇṇaṃ madhurasaṃ, madhugandhaṃ visaṃ ahu;
Gumbiyo ghāsamesāno, araññe odahī visaṃ.
Madhu iti maññamānā , ye taṃ visamakhādisuṃ ;
Tesaṃ taṃ kaṭukaṃ āsi, maraṇaṃ tenupāgamuṃ.
Ye ca kho paṭisaṅkhāya, visaṃ taṃ parivajjayuṃ;
Te āturesu sukhitā, ḍayhamānesu nibbutā.
Evameva manussesu, visaṃ kāmā samohitā;
Āmisaṃ bandhanañcetaṃ, maccuveso guhāsayo.
Evameva ime kāme, āturā paricārike ;
Ye sadā parivajjenti, saṅgaṃ loke upaccagunti.
Gumbiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
367. Sāḷiyajātakaṃ (5-2-7)
Yvāyaṃ sāḷiya chāpoti, kaṇhasappaṃ agāhayi;
Tena sappenayaṃ daṭṭho, hato pāpānusāsako.
Ahantāra mahantāraṃ, yo naro hantumicchati;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
Ahantāra maghātentaṃ, yo naro hantumicchati;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
Yathā paṃsumuṭṭhiṃ puriso, paṭivātaṃ paṭikkhipe;
Tameva so rajo hanti, tathāyaṃ puriso hato.
Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa;
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khittoti.
Sāḷiyajātakaṃ sattamaṃ.
368. Tacasārajātakaṃ (5-2-8)
Amittahatthatthagatā , tacasārasamappitā;
Pasannamukhavaṇṇāttha, kasmā tumhe na socatha.
Na socanāya paridevanāya, atthova labbho api appakopi;
Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā, paccatthikā attamanā bhavanti.
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, na vedhatī atthavinicchayaññū;
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.
Jappena mantena subhāsitena, anuppadānena paveṇiyā vā;
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ, tathā tathā tattha parakkameyya.
Yato ca jāneyya alabbhaneyyo, mayā va aññena vā esa attho;
Asocamāno adhivāsayeyya, kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānīti.
Tacasārajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
369. Mittavindakajātakaṃ (5-2-9)
Kyāhaṃ devānamakaraṃ, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Yaṃ me sirasmiṃ ohacca , cakkaṃ bhamati matthake.
Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
Brahmattarañca pāsādaṃ, kenatthena idhāgato.
Ito bahutarā bhogā, atra maññe bhavissare;
Iti etāya saññāya, passa maṃ byasanaṃ gataṃ.
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.
Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī ;
Ye ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārinoti.
Mittavindakajātakaṃ navamaṃ.
370. Palāsajātakaṃ (5-2-10)
Haṃso palāsamavaca, nigrodho samma jāyati;
Aṅkasmiṃ te nisinnova, so te mammāni checchati .
Vaḍḍhatāmeva nigrodho, patiṭṭhassa bhavāmahaṃ;
Yathā pitā ca mātā ca , evaṃ me so bhavissati.
Yaṃ tvaṃ aṅkasmiṃ vaḍḍhesi, khīrarukkhaṃ bhayānakaṃ;
Āmanta kho taṃ gacchāma, vuḍḍhi massa na ruccati.
Idāni kho maṃ bhāyeti, mahānerunidassanaṃ;
Haṃsassa anabhiññāya, mahā me bhayamāgataṃ.
Na tassa vuḍḍhi kusalappasatthā, yo vaḍḍhamāno ghasate patiṭṭhaṃ;
Tassūparodhaṃ parisaṅkamāno, patārayī mūlavadhāya dhīroti.
Palāsajātakaṃ dasamaṃ.
Vaṇṇārohavaggo dutiyo .