371. Dīghītikosalajātakaṃ (5-3-1)
Evaṃbhūtassa te rāja, āgatassa vase mama;
Atthi nu koci pariyāyo, yo taṃ dukkhā pamocaye.
Evaṃbhūtassa me tāta, āgatassa vase tava;
Natthi no koci pariyāyo, yo maṃ dukkhā pamocaye.
Nāññaṃ sucaritaṃ rāja, nāññaṃ rāja subhāsitaṃ;
Tāyate maraṇakāle, evamevitaraṃ dhanaṃ.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantanoti.
Dīghītikosalajātakaṃ paṭhamaṃ.
372. Migapotakajātakaṃ (5-3-2)
Agārā paccupetassa, anagārassa te sato;
Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.
Saṃvāsena have sakka, manussassa migassa vā;
Hadaye jāyate pemaṃ, na taṃ sakkā asocituṃ.
Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;
Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.
Roditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahi vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.
Migapotakajātakaṃ dutiyaṃ.
373. Mūsikajātakaṃ (5-3-3)
Kuhiṃ gatā kattha gatā, iti lālappatī jano;
Ahameveko jānāmi, udapāne mūsikā hatā.
Yañcetaṃ iti cīti ca, gadrabhova nivattasi;
Udapāne mūsikaṃ hantvā, yavaṃ bhakkhetumicchasi.
Daharo cāsi dummedha, paṭhamuppattiko susu;
Dīghañcetaṃ samāsajja , na te dassāmi jīvitaṃ.
Nāntalikkhabhavanena, nāṅgaputtapinena vā;
Puttena hi patthayito, silokehi pamocito.
Sabbaṃ sutamadhīyetha, hīnamukkaṭṭhamajjhimaṃ;
Sabbassa atthaṃ jāneyya, na ca sabbaṃ payojaye;
Hoti tādisako kālo, yattha atthāvahaṃ sutanti.
Mūsikajātakaṃ tatiyaṃ.
374. Cūḷadhanuggahajātakaṃ (5-3-4)
Sabbaṃ bhaṇḍaṃ samādāya, pāraṃ tiṇṇosi brāhmaṇa;
Paccāgaccha lahuṃ khippaṃ, mampi tārehi dānito .
Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena, nimīni bhotī addhuvaṃ dhuvena;
Mayāpi bhotī nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissaṃ.
Kāyaṃ eḷagalāgumbe , karoti ahuhāsiyaṃ;
Nayīdha naccagītaṃ vā , tāḷaṃ vā susamāhitaṃ;
Anamhikāle susoṇi , kiṃ nu jagghasi sobhane .
Siṅgāla bāla dummedha, appapaññosi jambuka;
Jīno macchañca pesiñca, kapaṇo viya jhāyasi.
Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;
Jīnā patiñca jārañca, maññe tvaññeva jhāyasi.
Evametaṃ migarāja, yathā bhāsasi jambuka;
Sā nūnāhaṃ ito gantvā, bhattu hessaṃ vasānugā.
Yo hare mattikaṃ thālaṃ, kaṃsathālampi so hare;
Katañceva tayā pāpaṃ, punapevaṃ karissasīti.
Cūḷadhanuggahajātakaṃ catutthaṃ.
375. Kapotajātakaṃ (5-3-5)
Idāni khomhi sukhito arogo, nikkaṇṭako nippatito kapoto;
Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṃ, tathāhimaṃ maṃsasākaṃ baleti.
Kāyaṃ balākā sikhino, corī laṅghipitāmahā;
Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.
Alañhi te jagghitāye, mamaṃ disvāna edisaṃ;
Vilūnaṃ sūdaputtena, piṭṭhamaṇḍena makkhitaṃ.
Sunhāto suvilittosi, annapānena tappito;
Kaṇṭhe ca te veḷuriyo, agamā nu kajaṅgalaṃ.
Mā te mitto amitto vā, agamāsi kajaṅgalaṃ;
Piñchāni tattha lāyitvā, kaṇṭhe bandhanti vaṭṭanaṃ.
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
Kapotajātakaṃ pañcamaṃ.
Aḍḍhavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha vaṇṇa sasīla hiri labhate, sumukhā visa sāḷiyamittavaro;
Atha cakka palāsa sarāja sato, yava bāla kapotaka pannarasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Jīnañca vaṇṇaṃ asamaṃvaguppari, sudesitā jātakanti santi vīsati ;
Mahesino brahmacarittamutta-mavoca gāthā atthavatī subyañjanāti.