386. Kharaputtajātakaṃ (6-2-1)
Saccaṃ kirevamāhaṃsu, vastaṃ bāloti paṇḍitā;
Passa bālo rahokammaṃ, āvikubbaṃ na bujjhati.
Tvaṃ khopi samma bālosi, kharaputta vijānahi;
Rajjuyā hi parikkhitto, vaṅkoṭṭho ohitomukho.
Aparampi samma te bālyaṃ , yo mutto na palāyasi;
So ca bālataro samma, yaṃ tvaṃ vahasi senakaṃ.
Yaṃ nu samma ahaṃ bālo, ajarāja vijānahi;
Atha kena senako bālo, taṃ me akkhāhi pucchito.
Uttamatthaṃ labhitvāna, bhariyāya yo padassati ;
Tena jahissatattānaṃ, sā cevassa na hessati.
Na ve piyammeti janinda tādiso, attaṃ niraṃkatvā piyāni sevati ;
Attāva seyyo paramā ca seyyo, labbhā piyā ocitatthena pacchāti.
Kharaputtajātakaṃ paṭhamaṃ.
387. Sūcijātakaṃ (6-2-2)
Akakkasaṃ apharusaṃ, kharadhotaṃ supāsiyaṃ;
Sukhumaṃ tikhiṇaggañca, ko sūciṃ ketumicchati.
Sumajjañca supāsañca, anupubbaṃ suvaṭṭitaṃ;
Ghanaghātimaṃ paṭithaddhaṃ, ko sūciṃ ketumicchati.
Ito dāni patāyanti, sūciyo baḷisāni ca;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati.
Ito satthāni gacchanti, kammantā vividhā puthū;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati .
Sūciṃ kammāragāmasmiṃ, vikketabbā pajānatā;
Ācariyāva jānanti , kammaṃ sukatadukkaṭaṃ .
Imaṃ ce te pitā bhadde, sūciṃ jaññā mayā kataṃ;
Tayā ca maṃ nimanteyya, yañcatthaññaṃ ghare dhananti.
Sūcijātakaṃ dutiyaṃ.
388. Tuṇḍilajātakaṃ (6-2-3)
Navachannake dāni diyyati, puṇṇāyaṃ doṇi suvāminī ṭhitā;
Bahuke jane pāsapāṇike, no ca kho me paṭibhāti bhuñjituṃ.
Tasasi bhamasi leṇamicchasi, attāṇosi kuhiṃ gamissasi;
Appossukko bhuñja tuṇḍila, maṃsatthāya hi positāmhase .
Ogaha rahadaṃ akaddamaṃ, sabbaṃ sedamalaṃ pavāhaya;
Gaṇhāhi navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
Katamo rahado akaddamo, kiṃsu sedamalanti vuccati;
Katamañca navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
Dhammo rahado akaddamo, pāpaṃ sedamalanti vuccati;
Sīlañca navaṃ vilepanaṃ, tassa gandho na kadāci chijjati.
Nandanti sarīraghātino, na ca nandanti sarīradhārino;
Puṇṇāya ca puṇṇamāsiyā, ramamānāva jahanti jīvitanti.
Tuṇḍilajātakaṃ tatiyaṃ.
389. Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ (6-2-4)
Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo;
Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, hare sakhā kissa nu maṃ jahāsi.
So passasanto mahatā phaṇena, bhujaṅgamo kakkaṭamajjhapatto;
Sakhā sakhāraṃ paritāyamāno, bhujaṅgamaṃ kakkaṭako gahesi.
Na vāyasaṃ no pana kaṇhasappaṃ, ghāsatthiko kakkaṭako adeyya;
Pucchāmi taṃ āyatacakkhunetta, atha kissa hetumha ubho gahītā.
Ayaṃ puriso mama atthakāmo, yo maṃ gahetvāna dakāya neti;
Tasmiṃ mate dukkhamanappakaṃ me, ahañca eso ca ubho na homa.
Mamañca disvāna pavaddhakāyaṃ, sabbo jano hiṃsitumeva micche;
Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, kākāpi maṃ disvāna viheṭhayeyyuṃ.
Sacetassa hetumha ubho gahītā, uṭṭhātu poso visamāvamāmi ;
Mamañca kākañca pamuñca khippaṃ, pure visaṃ gāḷhamupeti maccaṃ.
Sappaṃ pamokkhāmi na tāva kākaṃ, paṭibandhako hohiti tāva kāko;
Purisañca disvāna sukhiṃ arogaṃ, kākaṃ pamokkhāmi yatheva sappaṃ.
Kāko tadā devadatto ahosi, māro pana kaṇhasappo ahosi;
Ānandabhaddo kakkaṭako ahosi, ahaṃ tadā brāhmaṇo homi satthāti .
Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ catutthaṃ.
390. Mayhakajātakaṃ (6-2-5)
Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro;
Pakkaṃ pipphalimāruyha, mayhaṃ mayhanti kandati.
Tassevaṃ vilapantassa, dijasaṅghā samāgatā;
Bhutvāna pipphaliṃ yanti, vilapatveva so dijo.
Evameva idhekacco, saṅgharitvā bahuṃ dhanaṃ;
Nevattano na ñātīnaṃ, yathodhiṃ paṭipajjati.
Na so acchādanaṃ bhattaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ;
Anubhoti sakiṃ kiñci, na saṅgaṇhāti ñātake.
Tassevaṃ vilapantassa, mayhaṃ mayhanti rakkhato;
Rājāno atha vā corā, dāyadā ye va appiyā;
Dhanamādāya gacchanti, vilapatveva so naro.
Dhīro bhoge adhigamma, saṅgaṇhāti ca ñātake;
Tena so kittiṃ pappoti, pecca sagge pamodatīti .
Mayhakajātakaṃ pañcamaṃ.
391. Vijjādharajātakaṃ (6-2-6)
Dubbaṇṇarūpaṃ tuvamariyavaṇṇī, purakkhatvā pañjaliko namassasi;
Seyyo nu te so udavā sarikkho, nāmaṃ parassattano cāpi brūhi.
Na nāmagottaṃ gaṇhanti rāja, sammaggatānujjugatāna devā;
Ahañca te nāmadheyyaṃ vadāmi, sakkohamasmī tidasānamindo.
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
Pucchāmi taṃ devarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so.
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā.
Lakkhī vata me udapādi ajja, yaṃ vāsavaṃ bhūtapatiddasāma;
Bhikkhuñca disvāna tuvañca sakka, kāhāmi puññāni anappakāni.
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Bhikkhuñca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakāni.
Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithīyācayogo bhavitvā;
Nihacca mānaṃ abhivādayissaṃ, sutvāna devinda subhāsitānīti.
Vijjādhara jātakaṃ chaṭṭhaṃ.
392. Siṅghapupphajātakaṃ (6-2-7)
Yametaṃ vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi;
Ekaṅgametaṃ theyyānaṃ, gandhathenosi mārisa.
Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;
Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccati.
Yoyaṃ bhisāni khaṇati, puṇḍarīkāni bhañjati;
Evaṃ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccati.
Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;
Tasmiṃ me vacanaṃ natthi, tañcārahāmi vattave.
Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino;
Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhāmattaṃva khāyati.
Addhā maṃ yakkha jānāsi, atho maṃ anukampasi;
Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisaṃ.
Neva taṃ upajīvāmi, napi te bhatakāmhase ;
Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatinti.
Siṅghapuppha jātakaṃ sattamaṃ.
393. Vighāsādajātakaṃ (6-2-8)
Susukhaṃ vata jīvanti, ye janā vighāsādino;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatī.
Sukassa bhāsamānassa, na nisāmetha paṇḍitā;
Idaṃ suṇātha sodariyā, amhevāyaṃ pasaṃsati.
Nāhaṃ tumhe pasaṃsāmi, kuṇapādā suṇātha me;
Ucchiṭṭhabhojino tumhe, na tumhe vighāsādino.
Sattavassā pabbajitā, mejjhāraññe sikhaṇḍino;
Vighāseneva yāpentā, mayaṃ ce bhoto gārayhā;
Ke nu bhoto pasaṃsiyā.
Tumhe sīhānaṃ byagghānaṃ, vāḷānañcāvasiṭṭhakaṃ;
Ucchiṭṭheneva yāpentā, maññivho vighāsādino.
Ye brāhmaṇassa samaṇassa, aññassa vā vanibbino ;
Datvāva sesaṃ bhuñjanti, te janā vighāsādinoti.
Vighāsādajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
394. Vaṭṭakajātakaṃ (6-2-9)
Paṇītaṃ bhuñjase bhattaṃ, sappitelañca mātula;
Atha kena nu vaṇṇena, kiso tvamasi vāyasa.
Amittamajjhe vasato, tesu āmisamesato;
Niccaṃ ubbiggahadayassa, kuto kākassa daḷhiyaṃ.
Niccaṃ ubbegino kākā, dhaṅkā pāpena kammunā;
Laddho piṇḍo na pīṇeti, kiso tenasmi vaṭṭaka.
Lūkhāni tiṇabījāni, appasnehāni bhuñjasi;
Atha kena nu vaṇṇena, thūlo tvamasi vaṭṭaka.
Appicchā appacintāya, adūragamanena ca;
Laddhāladdhena yāpento, thūlo tenasmi vāyasa.
Appicchassa hi posassa, appacintasukhassa ca;
Susaṅgahitamānassa , vuttī susamudānayāti.
Vaṭṭakajātakaṃ navamaṃ.
395. Pārāvatajātakaṃ (6-2-10)
Cirassaṃ vata passāmi, sahāyaṃ maṇidhārinaṃ;
Sukatā massukuttiyā, sobhate vata me sakhā.
Parūḷhakacchanakhalomo, ahaṃ kammesu byāvaṭo;
Cirassaṃ nhāpitaṃ laddhā, lomaṃ taṃ ajjaṃ hārayiṃ .
Yaṃ nu lomaṃ ahāresi, dullabhaṃ laddha kappakaṃ;
Atha kiñcarahi te samma, kaṇṭhe kiṇikiṇāyati .
Manussasukhumālānaṃ, maṇi kaṇṭhesu lambati;
Tesāhaṃ anusikkhāmi, mā tvaṃ maññi davā kataṃ.
Sacepimaṃ pihayasi, massukuttiṃ sukāritaṃ;
Kārayissāmi te samma, maṇiñcāpi dadāmi te.
Tvaññeva maṇinā channo, sukatāya ca massuyā;
Āmanta kho taṃ gacchāmi, piyaṃ me tava dassananti.
Pārāvatajātakaṃ dasamaṃ.
Kharaputtavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha passa sasūci ca tuṇḍilako, miga mayhakapañcamapakkhivaro;
Atha pañjali vārija mejjha puna, atha vaṭṭa kapotavarena dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Atha vaggaṃ pakittissaṃ, chanipātaṃ varuttame;
Avāriyā ca kharo ca , dve ca vuttā subyañjanāti.