1. Jentattheragāthāvaṇṇanā
Duppabbajjaṃ ve duradhivāsā gehāti āyasmato jentattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto sikhissa bhagavato kāle devaputto hutvā nibbatti. So ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto kiṃkirātapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe jentagāme ekassa maṇḍalikarājassa putto hutvā nibbatti, jentotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto daharakāleyeva hetusampattiyā codiyamāno pabbajjāninnamānaso hutvā puna cintesi – ‘‘pabbajjā nāma dukkarā, gharāpi durāvāsā, dhammo ca gambhīro, bhogā ca duradhigamā, kiṃ nu kho kattabba’’nti evaṃ pana cintābahulo hutvā vicaranto ekadivasaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇi. Sutakālato paṭṭhāya pabbajjābhirato hutvā satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.21-24) –
‘‘Devaputto ahaṃ santo, pūjayiṃ sikhināyakaṃ;
Kakkārupupphaṃ paggayha, buddhassa abhiropayiṃ.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Ito ca navame kappe, rājā sattuttamo ahuṃ;
Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhanto, ‘‘asakkhiṃ vatāhaṃ ādito mayhaṃ uppannavitakkaṃ chinditu’’nti somanassajāto vitakkassa uppannākāraṃ tassa ca sammadeva chinnataṃ dassento –
‘‘Duppabbajjaṃ ve duradhivāsā gehā, dhammo gambhīro duradhigamā bhogā;
Kicchā vutti no itarītareneva, yuttaṃ cintetuṃ satatamaniccata’’nti. –
Gāthaṃ abhāsi.
Tattha duppabbajjanti appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhañceva ñātiparivaṭṭañca pahāya imasmiṃ sāsane uraṃ datvā pabbajanassa dukkarattā dukkhaṃ pabbajanaṃ, dukkarā pabbajjāti duppabbajjaṃ. Veti nipātamattaṃ, daḷhattho vā ‘‘pabbajjā dukkhā’’ti. Gehañce āvaseyyaṃ, duradhivāsā gehā, yasmā gehaṃ adhivasantena raññā rājakiccaṃ, issarena issarakiccaṃ, gahapatinā gahapatikiccaṃ kattabbaṃ hoti, parijano ceva samaṇabrāhmaṇā ca saṅgahetabbā, tasmiṃ tasmiñca kattabbe kariyamānepi gharāvāso chiddaghaṭo viya mahāsamuddo viya ca duppūro, tasmā gehā nāmete adhivasituṃ āvasituṃ dukkhā dukkarāti katvā duradhivāsā durāvāsāti. Pabbajjañce anutiṭṭheyyaṃ dhammo gambhīro, yadatthā pabbajjā, so pabbajitena adhigantabbo paṭivedhasaddhammo gambhīro, gambhīrañāṇagocarattā duddaso, duppaṭivijjho dhammassa gambhīrabhāvena duppaṭivijjhattā. Gehañce āvaseyyaṃ, duradhigamā bhogā yehi vinā na sakkā gehaṃ āvasituṃ, te bhogā dukkhena kasirena adhigantabbatāya duradhigamā. Evaṃ sante gharāvāsaṃ pahāya pabbajjaṃyeva anutiṭṭheyyaṃ, evampi kicchā vutti no itarītarena idha imasmiṃ buddhasāsane itarītarena yathāladdhena paccayena amhākaṃ vutti jīvikā kicchā dukkhā, gharāvāsānaṃ duradhivāsatāya bhogānañca duradhigamatāya gehe itarītarena paccayena yāpetabbatāya kicchā kasirā vutti amhākaṃ, tattha kiṃ kātuṃ vaṭṭatīti? Yuttaṃ cintetuṃ satatamaniccataṃ sakalaṃ divasaṃ pubbarattāpararattañca tebhūmakadhammajātaṃ aniccatanti, tato uppādavayavantato ādiantavantato tāvakālikato ca na niccanti ‘‘anicca’’nti cintetuṃ vipassituṃ yuttaṃ. Aniccānupassanāya siddhāya itarānupassanā sukheneva sijjhantīti aniccānupassanāva ettha vuttā, aniccassa dukkhānattatānaṃ abyabhicaraṇato sāsanikassa sukhaggahaṇato ca. Tenāha – ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā’’ti (saṃ. ni. 3.15), ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammaṃ’’ (mahāva. 16; dī. ni. 2.371; saṃ. ni. 5.1081), ‘‘vayadhammā saṅkhārā’’ti (dī. ni. 2.218) ca tadaminā evaṃ aññamaññaṃ paṭipakkhavasena aparāparaṃ uppanne vitakke niggahetvā aniccatāmukhena vipassanaṃ ārabhitvā idāni katakicco jātoti dasseti. Tena vuttaṃ ‘‘attano paṭipatti’’ntiādi. Idameva therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
Jentattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Vacchagottattheragāthāvaṇṇanā
Tevijjohaṃ mahājhāyīti āyasmato vacchagottattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalabījaṃ ropento vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ raññā nāgarehi ca saddhiṃ buddhapūjaṃ katvā tato paraṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, tassa vacchagottatāya vacchagottotveva samaññā ahosi. So viññutaṃ patvā brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gato vimuttiṃ gavesanto tattha sāraṃ adisvā paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā vicaranto satthāraṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā tasmiṃ vissajjite pasannamānaso satthu santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.15-20) –
‘‘Udentaṃ sataraṃsiṃva, pītaraṃsiṃva bhāṇumaṃ;
Pannarase yathā candaṃ, niyyantaṃ lokanāyakaṃ.
‘‘Aṭṭhasaṭṭhisahassāni, sabbe khīṇāsavā ahuṃ;
Parivāriṃsu sambuddhaṃ, dvipadindaṃ narāsabhaṃ.
‘‘Sammajjitvāna taṃ vīthiṃ, niyyante lokanāyake;
Ussāpesiṃ dhajaṃ tattha, vippasannena cetasā.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ dhajaṃ abhiropayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Ito catutthake kappe, rājāhosiṃ mahabbalo;
Sabbākārena sampanno, sudhajo iti vissuto.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Chaḷabhiñño pana hutvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajāto udānavasena –
‘‘Tevijjohaṃ mahājhāyī, cetosamathakovido;
Sadattho me anuppatto, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
Tattha tevijjohanti yadipi maṃ pubbe tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṃ gatattā ‘‘brāhmaṇo tevijjo’’ti sañjānanti, taṃ pana samaññāmattaṃ vedesu vijjākiccassa abhāvato. Idāni pana pubbenivāsañāṇādīnaṃ tissannaṃ vijjānaṃ adhigatattā paramatthato tevijjo ahaṃ, mahantassa anavasesassa samudayapakkhiyassa kilesagaṇassa jhāpanato, mahantena maggaphalajhānena mahantassa uḷārassa paṇītassa nibbānassa jhāyanato ca mahājhāyī. Cetosamathakovidoti cittasaṅkhobhakarānaṃ saṃkilesadhammānaṃ vūpasamanena cetaso samādahane kusalo. Etena tevijjabhāvassa kāraṇamāha. Samādhikosallasahitena hi āsavakkhayena tevijjatā, na kevalena. Sadatthoti sakattho ka-kārassāyaṃ da-kāro kato ‘‘anuppattasadattho’’tiādīsu (ma. ni. 1.9; a. ni. 3.38) viya. ‘‘Sadattho’’ti ca arahattaṃ veditabbaṃ. Tañhi attapaṭibandhaṭṭhena attānaṃ avijahanaṭṭhena attano paramatthaṭṭhena attano atthattā ‘‘sakattho’’ti vuccati. Svāyaṃ sadattho me mayā anuppatto adhigato. Etena yathāvuttaṃ mahājhāyibhāvaṃ sikhāpattaṃ katvā dasseti. Sesaṃ vuttanayameva.
Vacchagottattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Vanavacchattheragāthāvaṇṇanā
Acchodikā puthusilāti āyasmato vanavacchattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalabījaṃ ropento vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto parassa kammaṃ katvā jīvanto kassaci aparādhaṃ katvā maraṇabhayena tajjito palāyanto antarāmagge bodhirukkhaṃ disvā pasannamānaso tassa mūlaṃ sammajjitvā piṇḍibandhehi asokapupphehi pūjaṃ katvā vanditvā bodhiṃ abhimukho namassamāno pallaṅkena nisinno māretuṃ āgate paccatthike disvā tesu cittaṃ akopetvā bodhiṃ eva āvajjento sataporise papāte papati. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, ‘‘vaccho’’tissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto bimbisārasamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.7-14) –
‘‘Parakammāyane yutto, aparādhaṃ akāsahaṃ;
Vanantaṃ abhidhāvissaṃ, bhayaverasamappito.
‘‘Pupphitaṃ pādapaṃ disvā, piṇḍibandhaṃ sunimmitaṃ;
Tambapupphaṃ gahetvāna, bodhiyaṃ okiriṃ ahaṃ.
‘‘Sammajjitvāna taṃ bodhiṃ, pāṭaliṃ pādaputtamaṃ;
Pallaṅkaṃ ābhujitvāna, bodhimūle upāvisiṃ.
‘‘Gatamaggaṃ gavesantā, āgacchuṃ mama santikaṃ;
Te ca disvānahaṃ tattha, āvajjiṃ bodhimuttamaṃ.
‘‘Vanditvāna ahaṃ bodhiṃ, vippasannena cetasā;
Anekatāle papatiṃ, giridugge bhayānake.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, bodhipūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Ito ca tatiye kappe, rājā susaññato ahaṃ;
Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā vivekābhiratiyā vaneyeva vasi, tena vanavacchoti samaññā udapādi. Atha kadāci thero ñātijanānuggahatthaṃ rājagahaṃ gato tattha ñātakehi upaṭṭhiyamāno katipāhaṃ vasitvā gamanākāraṃ sandasseti. Taṃ ñātakā, ‘‘bhante, amhākaṃ anuggahatthaṃ dhuravihāre vasatha, mayaṃ upaṭṭhahissāmā’’ti yāciṃsu. Thero tesaṃ pabbatarāmaṇeyyakittanāpadesena vivekābhiratiṃ nivedento –
‘‘Acchodikā puthusilā, gonaṅgulamigāyutā;
Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti ma’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
Tattha acchodikāti acchaṃ abahalaṃ sukhumaṃ udakaṃ etesūti ‘‘acchodakā’’ti vattabbe liṅgavipallāsena acchodikā’’ti vuttaṃ. Etena tesaṃ udakasampattiṃ dasseti. Puthusilāti puthulā vitthatā mudusukhasamphassā silā etesūti puthusilā. Etena nisajjanaṭṭhānasampattiṃ dasseti. Gunnaṃ viya naṅgulaṃ naṅguṭṭhaṃ etesanti gonaṅgulā, kāḷamakkaṭā, ‘‘pakatimakkaṭā’’tipi vadantiyeva. Gonaṅgulehi ca pasadādikehi migehi ca tahaṃ tahaṃ vicarantehi āyutā missitāti gonaṅgulamigāyutā. Etena tesaṃ amanussūpacāritāya araññalakkhaṇūpetataṃ dasseti. Ambusevālasañchannāti pasavanato satataṃ paggharamānasalilatāya tahaṃ tahaṃ udakasevālasañchāditā. Te selā ramayanti manti yatthāhaṃ vasāmi; te edisā selā pabbatā vivekābhiratiyā maṃ ramayanti, tasmā tatthevāhaṃ gacchāmīti adhippāyo. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
Vanavacchattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Adhimuttattheragāthāvaṇṇanā
Kāyaduṭṭhullagarunoti āyasmato adhimuttattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gato kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññe viharanto buddhuppādaṃ sutvā manussūpacāraṃ upagantvā satthāraṃ bhikkhusaṅghaparivutaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso attano vākacīraṃ satthu pādamūle patthari. Satthā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā tasmiṃ aṭṭhāsi. Tattha ṭhitaṃ bhagavantaṃ kāḷānusārena gandhena pūjetvā ‘‘samuddharasimaṃ loka’’ntiādikāhi dasahi gāthāhi abhitthavi. Taṃ satthā ‘‘anāgate ito satasahassakappamatthake gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane pabbajitvā chaḷabhiñño bhavissatī’’ti byākaritvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā tato yāvāyaṃ buddhuppādo, tāva devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā adhimuttoti laddhanāmo viññutaṃ patto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gantvā tattha sāraṃ apassanto pacchimabhavikattā nissaraṇaṃ gavesanto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho satthu santike pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.304-332) –
‘‘Kaṇikāraṃva jalitaṃ, dīparukkhaṃva ujjalaṃ;
Osadhiṃva virocantaṃ, vijjutaṃ gagane yathā.
‘‘Asambhītaṃ anuttāsiṃ, migarājaṃva kesariṃ;
Ñāṇālokaṃ pakāsentaṃ, maddantaṃ titthiye gaṇe.
‘‘Uddharantaṃ imaṃ lokaṃ, chindantaṃ sabbasaṃsayaṃ;
Gajjantaṃ migarājaṃva, addasaṃ lokanāyakaṃ.
‘‘Jaṭājinadharo āsiṃ, brahā uju patāpavā;
Vākacīraṃ gahetvāna, pādamūle apatthariṃ.
‘‘Kāḷānusāriyaṃ gayhaṃ, anulimpiṃ tathāgataṃ;
Sambuddhamanulimpetvā, santhaviṃ lokanāyakaṃ.
‘‘Samuddharasimaṃ lokaṃ, oghatiṇṇa mahāmuni;
Ñāṇālokena jotesi, nāvaṭaṃ ñāṇamuttamaṃ.
‘‘Dhammacakkaṃ pavattesi, maddase paratitthiye;
Usabho jitasaṅgāmo, sampakampesi medaniṃ.
‘‘Mahāsamudde ūmiyo, velantamhi pabhijjare;
Tatheva tava ñāṇamhi, sabbadiṭṭhī pabhijjare.
‘‘Sukhumacchikajālena, saramhi sampatānite;
Antojālīkatā pāṇā, pīḷitā honti tāvade.
‘‘Tatheva titthiyā loke, puthupāsaṇḍanissitā;
Antoñāṇavare tuyhaṃ, parivattanti mārisa.
‘‘Patiṭṭhā vuyhataṃ oghe, tvañhi nātho abandhunaṃ;
Bhayaṭṭitānaṃ saraṇaṃ, muttitthīnaṃ parāyaṇaṃ.
‘‘Ekavīro asadiso, mettākaruṇasañcayo;
Asamo susamo santo, vasī tādī jitañjayo.
‘‘Dhīro vigatasammoho, anejo akathaṃkathī;
Tusito vantadososi, nimmalo saṃyato suci.
‘‘Saṅgātigo hatamado, tevijjo tibhavantago;
Sīmātigo dhammagaru, gatattho hitavabbhuto.
‘‘Tārako tvaṃ yathā nāvā, nidhīvassāsakārako;
Asambhīto yathā sīho, gajarājāva dappito.
‘‘Thometvā dasagāthāhi, padumuttaraṃ mahāyasaṃ;
Vanditvā satthuno pāde, tuṇhī aṭṭhāsahaṃ tadā.
‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;
Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha.
‘‘Yo me sīlañca ñāṇañca, saddhammañcāpi vaṇṇayi;
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
‘‘Saṭṭhi kappasahassāni, devaloke ramissati;
Aññe devebhibhavitvā, issaraṃ kārayissati.
‘‘So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito;
Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati.
‘‘Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṃ vivajjiya;
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo.
‘‘Yathāpi megho thanayaṃ, tappeti medaniṃ imaṃ;
Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammena tappayī mamaṃ.
‘‘Sīlaṃ paññañca dhammañca, thavitvā lokanāyakaṃ;
Pattomhi paramaṃ santiṃ, nibbānaṃ padamaccutaṃ.
‘‘Aho nūna sa bhagavā, ciraṃ tiṭṭheyya cakkhumā;
Aññātañca vijāneyyuṃ, phuseyyuṃ amataṃ padaṃ.
‘‘Ayaṃ me pacchimā jāti, bhavā sabbe samūhatā;
Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ buddhamabhithomayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, kittanāya idaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā attanā saha vasante kāyadaḷhibahule bhikkhū ovadanto –
‘‘Kāyaduṭṭhullagaruno, hiyyamānamhi jīvite;
Sarīrasukhagiddhassa, kuto samaṇasādhutā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
Tattha kāyaduṭṭhullagarunoti duṭṭhullaṃ asubhayogyatā, kāyassa duṭṭhullaṃ kāyaduṭṭhullaṃ, kāyaduṭṭhullaṃ garu sambhāvitaṃ yassa so kāyaduṭṭhullagaru, anissaraṇappañño hutvā kāyaposanappasuto kāyadaḷhibahuloti attho, tassa kāyaduṭṭhullagaruno. Hiyyamānamhi jīviteti kunnadīnaṃ udakaṃ viya jīvitasaṅkhāre lahuso khīyamāne. Sarīrasukhagiddhassāti paṇītāhārādīhi attano kāyassa sukhena gedhaṃ āpannassa. Kuto samaṇasādhutāti evarūpassa puggalassa samaṇabhāvena sādhutā susamaṇatā kuto kena kāraṇena siyā, ekaṃsato pana kāye jīvite ca nirapekkhassa itarītarasantosena santuṭṭhassa āraddhavīriyasseva samaṇasādhutāti adhippāyo.
Adhimuttattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Mahānāmattheragāthāvaṇṇanā
Esāvahiyyase pabbatenāti āyasmato mahānāmattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gato gharāvāsaṃ pahāya aññatarāya nadiyā tīre assamaṃ kāretvā sambahule brāhmaṇe mante vācento viharati. Athekadivasaṃ bhagavā taṃ anuggaṇhituṃ tassa asamapadaṃ upagacchi. So bhagavantaṃ disvā pasannacitto āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisinne bhagavati sumadhuraṃ madhuṃ upanāmesi. Taṃ bhagavā paribhuñjitvā heṭṭhā adhimuttattheravatthumhi vuttanayena anāgataṃ byākaritvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva parivattento imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā mahānāmoti laddhanāmo viññutaṃ patto bhagavato santikaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā nesādake nāma pabbate viharanto kilesapariyuṭṭhānaṃ vikkhambhetuṃ asakkonto ‘‘kiṃ me iminā saṃkiliṭṭhacittassa jīvitenā’’ti attabhāvaṃ nibbindanto uccaṃ pabbatasikharaṃ abhiruhitvā ‘‘ito pātetvā taṃ māressāmī’’ti attānaṃ paraṃ viya niddisanto –
‘‘Esāvahiyyase pabbatena, bahukuṭajasallakikena;
Nesādakena girinā, yasassinā paricchadenā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
Tattha esāvahiyyaseti eso tvaṃ mahānāma avahiyyase parihāyasi. Pabbatenāti nivāsaṭṭhānabhūtena iminā pabbatena. Bahukuṭajasallakikenāti bahūhi kuṭajehi indasālarukkhehi sallakīhi indasālarukkhehi vā samannāgatena. Nesādakenāti evaṃnāmakena. Girināti selena. Selo hi sandhisaṅkhātehi pabbehi ṭhitattā ‘‘pabbato’’ti, pasavanādivasena jalassa, sārabhūtānaṃ bhesajjādivatthūnañca giraṇato ‘‘girī’’ti vuccati. Tadubhayatthasambhavato panettha ‘‘pabbatenā’’ti vatvā ‘‘girinā’’ti ca vuttaṃ. Yasassināti sabbaguṇehi vissutena pakāsena. Paricchadenāti nānāvidharukkhagacchalatāhi samantato channena, vasanaṭṭhānatāya vā tuyhaṃ paricchadabhūtena. Ayañhettha adhippāyo – mahānāma, yadi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā vitakkabahulo hosi, evaṃ tvaṃ iminā chāyūdakasampannena sappāyena nivāsanaṭṭhānabhūtena nesādakagirinā parihāyasi, idānihaṃ taṃ ito pātetvā māressāmi, tasmā na labbhā vitakkavasikena bhavitunti. Evaṃ thero attānaṃ santajjentoyeva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.333-352) –
‘‘Sindhuyā nadiyā tīre, sukato assamo mama;
Tattha vācemahaṃ sisse, itihāsaṃ salakkhaṇaṃ.
‘‘Dhammakāmā vinītā te, sotukāmā susāsanaṃ;
Chaḷaṅge pāramippattā, sindhukūle vasanti te.
‘‘Uppātagamane ceva, lakkhaṇesu ca kovidā;
Uttamatthaṃ gavesantā, vasanti vipine tadā.
‘‘Sumedho nāma sambuddho, loke uppajji tāvade;
Amhākaṃ anukampanto, upāgacchi vināyako.
‘‘Upāgataṃ mahāvīraṃ, sumedhaṃ lokanāyakaṃ;
Tiṇasanthārakaṃ katvā, lokajeṭṭhassadāsahaṃ.
‘‘Vipināto madhuṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
Sambuddho paribhuñjitvā, idaṃ vacanamabravi.
‘‘Yo taṃ adāsi madhuṃ me, pasanno sehi pāṇibhi;
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
‘‘Iminā madhudānena, tiṇasanthārakena ca;
Tiṃsa kappasahassāni, devaloke ramissati.
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo.
‘‘Devalokā idhāgantvā, mātukucchiṃ upāgate;
Madhuvassaṃ pavassittha, chādayaṃ madhunā mahiṃ.
‘‘Mayi nikkhantamattamhi, kucchiyā ca suduttarā;
Tatrāpi madhuvassaṃ me, vassate niccakālikaṃ.
‘‘Agārā abhinikkhamma, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
Lābhī annassa pānassa, madhudānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Sabbakāmasamiddhohaṃ, bhavitvā devamānuse;
Teneva madhudānena, pattomhi āsavakkhayaṃ.
‘‘Vuṭṭhamhi deve caturaṅgule tiṇe, sampupphite dharaṇīruhe sañchanne;
Suññe ghare maṇḍaparukkhamūlake, vasāmi niccaṃ sukhito anāsavo.
‘‘Majjhe mahante hīne ca, bhave sabbe atikkamiṃ;
Ajja me āsavā khīṇā, natthi dāni punabbhavo.
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, madhudānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosīti.
Mahānāmattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Pārāpariyattheragāthāvaṇṇanā
Chaphassāyatane hitvāti āyasmato pārāpariyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto piyadassissa bhagavato kāle nesādayoniyaṃ nibbattitvā tassa viññutaṃ pattassa vicaraṇaṭṭhāne aññatarasmiṃ vanasaṇḍe piyadassī bhagavā taṃ anuggaṇhituṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. So ca mige pariyesanto taṃ ṭhānaṃ gato satthāraṃ disvā pasannamānaso bhagavantaṃ anto katvā kataṃ sākhāmaṇḍapaṃ padumapupphehi kūṭāgārākārena sañchādetvā uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento sattāhaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Divase divase ca milātamilātāni apanetvā abhinavehi chādesi. Satthā sattāhassa accayena nirodhato vuṭṭhahitvā bhikkhusaṅghaṃ anussari. Tāvadeva asītisahassamattā bhikkhū satthāraṃ parivāresuṃ. ‘‘Madhuradhammakathaṃ suṇissāmā’’ti devatā sannipatiṃsu, mahā samāgamo ahosi. Satthā anumodanaṃ karonto tassa devamanussesu bhāviniṃ sampattiṃ imasmiṃ buddhuppāde sāvakabodhiñca byākaritvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā parāparagottatāya pārāpariyoti laddhasamañño bahū brāhmaṇe mante vācento satthu rājagahagamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.353-385) –
‘‘Piyadassī nāma bhagavā, sayambhū lokanāyako;
Vivekakāmo sambuddho, samādhikusalo muni.
‘‘Vanasaṇḍaṃ samoggayha, piyadassī mahāmuni;
Paṃsukūlaṃ pattharitvā, nisīdi purisuttamo.
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, araññe kānane ahaṃ;
Pasadaṃ migamesanto, āhiṇḍāmi ahaṃ tadā.
‘‘Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ;
Pupphitaṃ sālarājaṃva, sataraṃsiṃva uggataṃ.
‘‘Disvānahaṃ devadevaṃ, piyadassiṃ mahāyasaṃ;
Jātassaraṃ samoggayha, padumaṃ āhariṃ tadā.
‘‘Āharitvāna padumaṃ, satapattaṃ manoramaṃ;
Kūṭāgāraṃ karitvāna, chādayiṃ padumenahaṃ.
‘‘Anukampako kāruṇiko, piyadassī mahāmuni;
Sattarattindivaṃ buddho, kūṭāgāre vasī jino.
‘‘Purāṇaṃ chaḍḍayitvāna, navena chādayiṃ ahaṃ;
Añjaliṃ paggahetvāna, aṭṭhāsiṃ tāvade ahaṃ.
‘‘Vuṭṭhahitvā samādhimhā, piyadassī mahāmuni;
Disaṃ anuvilokento, nisīdi lokanāyako.
‘‘Tadā sudassano nāma, upaṭṭhāko mahiddhiko;
Cittamaññāya buddhassa, piyadassissa satthuno.
‘‘Asītiyā sahassehi, bhikkhūhi parivārito;
Vanante sukhamāsīnaṃ, upesi lokanāyakaṃ.
‘‘Yāvatā vanasaṇḍamhi, adhivatthā ca devatā;
Buddhassa cittamaññāya, sabbe sannipatuṃ tadā.
‘‘Samāgatesu yakkhesu, kumbhaṇḍe saharakkhase;
Bhikkhusaṅghe ca sampatte, gāthā pabyāharī jino.
‘‘Thomaṃ sattāhaṃ pūjesi, āvāsañca akāsi me;
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
‘‘Sududdasaṃ sunipuṇaṃ, gambhīraṃ suppakāsitaṃ;
Ñāṇena kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
‘‘Catuddasāni kappāni, devarajjaṃ karissati;
Kūṭāgāraṃ mahantassa, padmapupphehi chāditaṃ.
‘‘Ākāse dhārayissati, pupphakammassidaṃ phalaṃ;
Catubbīse kappasate, vokiṇṇaṃ saṃsarissati.
‘‘Tattha pupphamayaṃ byamhaṃ, ākāse dhārayissati;
Yathā padumapattamhi, toyaṃ na upalimpati.
‘‘Tathevīmassa ñāṇamhi, kilesā nopalimpare;
Manasā vinivaṭṭetvā, pañca nīvaraṇe ayaṃ.
‘‘Cittaṃ janetvā nekkhamme, agārā pabbajissati;
Tato pupphamaye byamhe, dhārente nikkhamissati.
‘‘Rukkhamūle vasantassa, nipakassa satīmato;
Tattha pupphamayaṃ byamhaṃ, matthake dhārayissati.
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Datvāna bhikkhusaṅghassa, nibbāyissatināsavo.
‘‘Kūṭāgārena caratā, pabbajjaṃ abhinikkhamiṃ;
Rukkhamūle vasantampi, kūṭāgāraṃ dharīyati.
‘‘Cīvare piṇḍapāte ca, cetanā me na vijjati;
Puññakammena saṃyutto, labhāmi pariniṭṭhitaṃ.
‘‘Gaṇanāto asaṅkheyyā, kappakoṭī bahū mama;
Rittakā te atikkantā, pamuttā lokanāyakā.
‘‘Aṭṭhārase kappasate, piyadassī vināyako;
Tamahaṃ payirupāsitvā, imaṃ yoniṃ upāgato.
‘‘Idha passāmi sambuddhaṃ, anomaṃ nāma cakkhumaṃ;
Tamahaṃ upagantvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
‘‘Dukkhassantakaro buddho, maggaṃ me desayī jino;
Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pattomhi acalaṃ padaṃ.
‘‘Tosayitvāna sambuddhaṃ, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ;
Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.
‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sañjātasomanasso udānavasena –
‘‘Chaphassāyatane hitvā, guttadvāro susaṃvuto;
Aghamūlaṃ vamitvāna, patto me āsavakkhayo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
Tattha chaphassāyatane hitvāti cakkhusamphassādīnaṃ channaṃ samphassānaṃ uppattiṭṭhānatāya ‘‘phassāyatanānī’’ti laddhanāmāni cakkhādīni cha ajjhattikāyatanāni tappaṭibaddhasaṃkilesappahānavasena pahāya. Guttadvāro susaṃvutoti tato eva cakkhudvārādīnaṃ guttattā, tattha pavattanakānaṃ abhijjhādīnaṃ pāpadhammānaṃ pavesananivāraṇena satikavāṭena suṭṭu pihitattā guttadvāro susaṃvuto. Atha vā manacchaṭṭhānaṃ channaṃ dvārānaṃ vuttanayena rakkhitattā guttadvāro, kāyādīhi suṭṭhu saññatattā susaṃvutoti evamettha attho veditabbo. Aghamūlaṃ vamitvānāti aghassa vaṭṭadukkhassa mūlabhūtaṃ avijjābhavataṇhāsaṅkhātaṃ dosaṃ, sabbaṃ vā kilesadosaṃ ariyamaggasaṅkhātavamanayogapānena uggiritvā santānato bahi katvā, bahikaraṇahetu vā. Patto me āsavakkhayoti kāmāsavādayo āsavā ettha khīyanti, tesaṃ vā khayena pattabboti āsavakkhayo, nibbānaṃ arahattañca. So āsavakkhayo patto adhigatoti udānavasena aññaṃ byākāsi.
Pārāpariyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Yasattheragāthāvaṇṇanā
Suvilitto suvasanoti āyasmato yasattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle mahānubhāvo nāgarājā hutvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ attano bhavanaṃ netvā mahādānaṃ pavattesi. Bhagavantaṃ mahagghena ticīvarena acchādesi, ekamekañca bhikkhuṃ mahaggheneva paccekadussayugena sabbena samaṇaparikkhārena acchādesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto siddhatthassa bhagavato kāle seṭṭhiputto hutvā mahābodhimaṇḍaṃ sattahi ratanehi pūjesi. Kassapassa bhagavato kāle sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ akāsi. Evaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ amhākaṃ bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ mahāvibhavassa seṭṭhino putto hutvā nibbatti, yaso nāma nāmena paramasukhumālo. ‘‘Tassa tayo pāsādā’’ti sabbaṃ khandhake (mahāva. 25) āgatanayena veditabbaṃ.
So pubbahetunā codiyamāno rattibhāge niddābhibhūtassa parijanassa vippakāraṃ disvā sañjātasaṃvego suvaṇṇapādukārūḷhova gehato niggato devatāvivaṭena nagaradvārena nikkhamitvā isipatanasamīpaṃ gato ‘‘upaddutaṃ vata, bho, upassaṭṭhaṃ vata, bho’’ti āha. Tena samayena bhagavatā isipatane viharantena tasseva anuggaṇhanatthaṃ abbhokāse caṅkamantena ‘‘ehi, yasa, idaṃ anupaddutaṃ, idaṃ anupassaṭṭha’’nti vutto, ‘‘anupaddutaṃ anupassaṭṭhaṃ kira atthī’’ti somanassajāto suvaṇṇapādukā oruyha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisinno satthārā anupubbikathaṃ kathetvā saccadesanāya katāya saccapariyosāne sotāpanno hutvā gavesanatthaṃ āgatassa pitu bhagavatā saccadesanāya kariyamānāya arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.456-483) –
‘‘Mahāsamuddaṃ oggayha, bhavanaṃ me sunimmitaṃ;
Sunimmitā pokkharaṇī, cakkavākapakūjitā.
‘‘Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
Nadī ca sandate tattha, supatitthā manoramā.
‘‘Macchakacchapasañchannā, nānādijasamotthatā;
Mayūrakoñcābhirudā, kokilādīhi vagguhi.
‘‘Pārevatā ravihaṃsā ca, cakkavākā nadīcarā;
Dindibhā sāḷikā cettha, pammakā jīvajīvakā.
‘‘Haṃsā koñcāpi naditā, kosiyā piṅgalā bahū;
Sattaratanasampannā, maṇimuttikavālukā.
‘‘Sabbasoṇṇamayā rukkhā, nānāgandhasameritā;
Ujjotenti divārattiṃ, bhavanaṃ sabbakālikaṃ.
‘‘Saṭṭhitūriyasahassāni, sāyaṃ pāto pavajjare;
Soḷasitthisahassāni, parivārenti maṃ sadā.
‘‘Abhinikkhamma bhavanā, sumedhaṃ lokanāyakaṃ;
Pasannacitto sumano, vandayiṃ taṃ mahāyasaṃ.
‘‘Sambuddhaṃ abhivādetvā, sasaṅghaṃ taṃ nimantayiṃ;
Adhivāsesi so dhīro, sumedho lokanāyako.
‘‘Mama dhammakathaṃ katvā, uyyojesi mahāmuni;
Sambuddhaṃ abhivādetvā, bhavanaṃ me upāgamiṃ.
‘‘Āmantayiṃ parijanaṃ, sabbe sannipatātha vo;
Pubbaṇhasamayaṃ buddho, bhavanaṃ āgamissati.
‘‘Lābhā amhaṃ suladdhaṃ no, ye vasāma tavantike;
Mayampi buddhaseṭṭhassa, pūjaṃ kassāma satthuno.
‘‘Annaṃ pānaṃ paṭṭhapetvā, kālaṃ ārocayiṃ ahaṃ;
Vasīsatasahassehi, upesi lokanāyako.
‘‘Pañcaṅgikehi tūriyehi, paccuggamanamakāsahaṃ;
Sabbasoṇṇamaye pīṭhe, nisīdi purisuttamo.
‘‘Uparicchadanaṃ āsi, sabbasoṇṇamayaṃ tadā;
Bījaniyo pavāyanti, bhikkhusaṅghassa antare.
‘‘Pahūtenannapānena, bhikkhusaṅghamatappayiṃ;
Paccekadussayugaḷe, bhikkhusaṅghassadāsahaṃ.
‘‘Yaṃ vadanti sumedhoti, lokāhutipaṭiggahaṃ;
Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha.
‘‘Yo me annena pānena, sabbe ime ca tappayiṃ;
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
‘‘Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati;
Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī bhavissati.
‘‘Upapajjati yaṃ yoniṃ, devattaṃ atha mānusaṃ;
Sabbadā sabbasovaṇṇaṃ, chadanaṃ dhārayissati.
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;
Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo.
‘‘Bhikkhusaṅghe nisīditvā, sīhanādaṃ nadissati;
Citake chattaṃ dhārenti, heṭṭhā chattamhi ḍayhatha.
‘‘Sāmaññaṃ me anuppattaṃ, kilesā jhāpitā mayā;
Maṇḍape rukkhamūle vā, santāpo me na vijjati.
‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, sabbadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Atha bhagavā āyasmantaṃ yasaṃ dakkhiṇaṃ bāhuṃ pasāretvā ‘‘ehi bhikkhū’’ti āha. Vacanasamanantarameva dvaṅgulamattakesamassu aṭṭhaparikkhāradharo vassasaṭṭhikatthero viya ahosi. So attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānento ehibhikkhubhāvappattito purimāvatthavasena –
‘‘Suvilitto suvasano, sabbābharaṇabhūsito;
Tisso vijjā ajjhagamiṃ, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
Tattha suvilittoti sundarena kuṅkumacandanānulepanena vilittagatto. Suvasanoti suṭṭhu mahagghakāsikavatthavasano. Sabbābharaṇabhūsitoti sīsūpagādīhi sabbehi ābharaṇehi alaṅkato. Ajjhagaminti adhigacchiṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
Yasattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Kimilattheragāthāvaṇṇanā
Abhisattova nipatatīti āyasmato kimilattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto kakusandhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto parinibbute satthari tassa dhātuyo uddissa saḷalamālāhi maṇḍapākārena pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena tāvatiṃse nibbattitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare sākiyarājakule nibbatti, kimilotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto bhogasampattiyā sampanno viharati. Tassa ñāṇaparipākaṃ disvā saṃvegajananatthaṃ anupiyāyaṃ viharanto satthā paṭhamayobbane ṭhitaṃ dassanīyaṃ itthirūpaṃ abhinimminitvā purato dassetvā puna anukkamena yathā jarārogavipattīhi abhibhūtā dissati, tathā akāsi. Taṃ disvā kimilakumāro ativiya saṃvegaṃ pakāsento –
‘‘Abhisattova nipatati vayo, rūpaṃ aññamiva tatheva santaṃ;
Tasseva sato avippavasato, aññasseva sarāmi attāna’’nti. –
Gāthaṃ abhāsi.
Tattha abhisattovāti ‘‘tvaṃ sīghaṃ gaccha mā tiṭṭhā’’ti devehi anusiṭṭho āṇatto viya. ‘‘Abhisaṭṭho vā’’tipi pāṭho, ‘‘tvaṃ lahuṃ gacchā’’ti kenaci abhilāsāpito viyāti attho. Nipatatīti atipatati abhidhāvati na tiṭṭhati, khaṇe khaṇe khayavayaṃ pāpuṇātīti attho. Vayoti bālyayobbanādiko sarīrassa avatthāviseso. Idha panassa yobbaññaṃ adhippetaṃ, taṃ hissa abhipatantaṃ khīyantaṃ hutvā upaṭṭhitaṃ. Rūpanti rūpasampadāti vadati. Rūpanti pana sarīraṃ ‘‘aṭṭhiñca paṭicca nhāruñca paṭicca maṃsañca paṭicca ākāso parivārito rūpaṃtveva saṅkhaṃ gacchatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.306) viya. Aññamiva tatheva santanti idaṃ rūpaṃ yādisaṃ, sayaṃ tatheva tenevākārena santaṃ vijjamānaṃ aññaṃ viya mayhaṃ upaṭṭhātīti adhippāyo. ‘‘Tadeva santa’’nti ca keci paṭhanti. Tasseva satoti tasseva me anaññassa sato samānassa. Avippavasatoti na vippavasantassa, ciravippavāsena hi sato anaññampi aññaṃ viya upaṭṭhāti idampi idha natthīti adhippāyo. Aññasseva sarāmi attānanti imaṃ mama attabhāvaṃ aññassa sattassa viya sarāmi upadhāremi sañjānāmīti attho. Tassevaṃ aniccataṃ manasi karontassa daḷhataro saṃvego udapādi, so saṃvegajāto satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.42-48) –
‘‘Nibbute kakusandhamhi, brāhmaṇamhi vusīmati;
Gahetvā saḷalaṃ mālaṃ, maṇḍapaṃ kārayiṃ ahaṃ.
‘‘Tāvatiṃsaṃ gato santo, labhimha byamhamuttamaṃ;
Aññe devetirocāmi, puññakammassidaṃ phalaṃ.
‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, caṅkamanto ṭhito cahaṃ;
Channo saḷalapupphehi, puññakammassidaṃ phalaṃ.
‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvāpi thero attano purimuppannaṃ aniccatāmanasikāraṃ vibhāvento tameva gāthaṃ paccudāhāsi. Tenetaṃ imassa therassa aññābyākaraṇampi ahosi.
Kimilattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Vajjiputtattheragāthāvaṇṇanā
Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiyāti āyasmato vajjiputtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito catunavute kappe ekaṃ paccekasambuddhaṃ bhikkhāya gacchantaṃ disvā pasannamānaso kadaliphalāni adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ licchavirājaputto hutvā nibbatti, vajjirājaputtattā vajjiputtotveva cassa samaññā ahosi. So daharo hutvā hatthisikkhādisikkhanakālepi hetusampannatāya nissaraṇajjhāsayova hutvā vicaranto satthu dhammadesanākāle vihāraṃ gantvā parisapariyante nisinno dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho satthu santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.57-62) –
‘‘Sahassaraṃsī bhagavā, sayambhū aparājito;
Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami.
‘‘Phalahattho ahaṃ disvā, upagacchiṃ narāsabhaṃ;
Pasannacitto sumano, avaṭaṃ adadiṃ phalaṃ.
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Chaḷabhiñño pana hutvā aparabhāge aciraparinibbute satthari dhammaṃ saṅgāyituṃ saṅketaṃ katvā mahātheresu tattha tattha viharantesu ekadivasaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ sekhaṃyeva samānaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ disvā tassa uparimaggādhigamāya ussāhaṃ janento –
‘‘Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiya, nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya;
Jhāya gotama mā ca pamādo, kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti. –
Gāthaṃ abhāsi.
Tattha rukkhamūlagahananti rukkhamūlabhūtaṃ gahanaṃ, gahanañhi atthi, na rukkhamūlaṃ, rukkhamūlañca atthi, na gahanaṃ, tesu rukkhamūlaggahaṇena ṭhānassa chāyāsampannatāya vātātapaparissayābhāvaṃ dasseti. Gahanaggahaṇena nivātabhāvena vātaparissayābhāvaṃ janasambādhābhāvañca dasseti, tadubhayena ca bhāvanāyogyataṃ. Pasakkiyāti upagantvā. Nibbānaṃ hadayasmiṃ opiyāti ‘‘evaṃ mayā paṭipajjitvā nibbānaṃ adhigantabba’’nti nibbutiṃ hadaye ṭhapetvā citte karitvā. Jhāyāti lakkhaṇūpanijjhānena jhāya, vipassanābhāvanāsahitaṃ maggabhāvanaṃ bhāvehi. Gotamāti dhammabhaṇḍāgārikaṃ gottena ālapati. Mā ca pamādoti adhikusalesu dhammesu mā pamādaṃ āpajji. Idāni yādiso therassa pamādo, taṃ paṭikkhepavasena dassento ‘‘kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti āha. Tattha biḷibiḷikāti viḷiviḷikiriyā, biḷibiḷīti saddapavatti yathā niratthakā, evaṃ biḷibiḷikāsadisā janapaññatti kiṃ te karissati kīdisaṃ atthaṃ tuyhaṃ sādheti, tasmā janapaññattiṃ pahāya sadatthapasuto hohīti ovādaṃ adāsi.
Taṃ sutvā aññehi vuttavisagandhavāyanavacanena saṃvegajāto bahudeva rattiṃ caṅkamena vītināmento vipassanaṃ ussukkāpetvā senāsanaṃ pavisitvā mañcake nipannamattova arahattaṃ pāpuṇi.
Vajjiputtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Isidattattheragāthāvaṇṇanā
Pañcakkhandhā pariññātāti āyasmato isidattattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ rathiyaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso madhuraṃ āmodaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde avantiraṭṭhe vaḍḍhagāme aññatarassa satthavāhassa putto hutvā nibbatti, isidattotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino adiṭṭhasahāyo hutvā tena buddhaguṇe likhitvā pesitasāsanaṃ paṭilabhitvā sāsane sañjātappasādo therassa mahākaccānassa santike pabbajitvā vipassanaṃ ārabhitvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.80-84) –
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, āmodamadadiṃ phalaṃ.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Chaḷabhiñño pana hutvā ‘‘buddhupaṭṭhānaṃ gamissāmī’’ti theraṃ āpucchitvā anukkamena majjhimadesaṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno, ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā satthārā katapaṭisanthāro paṭivacanamukhena, ‘‘bhagavā tumhākaṃ sāsanaṃ upagatakālato paṭṭhāya mayhaṃ sabbadukkhaṃ apagataṃ, sabbo parissayo vūpasanto’’ti pavedanavasena aññaṃ byākaronto –
‘‘Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā;
Dukkhakkhayo anuppatto, patto me āsavakkhayo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
Tattha pañcakkhandhā pariññātāti pañcapi me upādānakkhandhā vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya ‘‘idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo’’ti sabbaso paricchijja ñātā, na tesu kiñcipi pariññātabbaṃ atthīti adhippāyo. Tiṭṭhanti chinnamūlakāti sabbaso pariññātattā eva tesaṃ avijjātaṇhādikassa mūlassa samucchinnattā ariyamaggena pahīnattā yāvacarimacittanirodhā te tiṭṭhanti. Dukkhakkhayo anuppattoti chinnamūlakattāyeva ca nesaṃ vaṭṭadukkhassa khayo parikkhayo anuppatto, nibbānaṃ adhigataṃ. Patto me āsavakkhayoti kāmāsavādīnaṃ sabbesaṃ āsavānaṃ khayante abhigantabbatāya ‘‘āsavakkhayo’’ti laddhanāmaṃ arahattaṃ pattaṃ paṭiladdhanti attho. Keci pana antimāyaṃ samussayo’’ti paṭhanti. Nibbānassa adhigatattāyeva ayaṃ mama samussayo attabhāvo antimo sabbapacchimako, natthi dāni punabbhavoti attho. Yaṃ pana tattha tattha avuttaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānaṃyevāti.
Isidattattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Dvādasamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Niṭṭhitā ca paramatthadīpaniyaṃ theragāthāvaṇṇanāyaṃ
Vīsādhikasatattheragāthāpaṭimaṇḍitassa ekakanipātassa
Atthavaṇṇanā.