1. Migasirattheragāthāvaṇṇanā
Yato ahaṃ pabbajitoti āyasmato migasirattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto kassapassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto kusaṭṭhakaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule paṭisandhiṃ gahetvā migasiranakkhattena jātattā migasiroti laddhanāmo vayappatto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato chavasīsamantaṃ nāma sikkhi, yaṃ parijappetvā tivassamatthake matānampi sīsaṃ nakhena ākoṭetvā ‘‘ayaṃ satto asukaṭṭhāne nibbatto’’ti jānāti.
So gharāvāsaṃ anicchanto paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā taṃ vijjaṃ nissāya lokena sakkato garukato lābhī hutvā vicaranto sāvatthiṃ upagato satthu santikaṃ gantvā attano ānubhāvaṃ pakāsento – ‘‘ahaṃ, bho gotama, matānaṃ nibbattaṭṭhānaṃ jānāmī’’ti vatvā, ‘‘kathaṃ pana tvaṃ jānāsī’’ti vutte, ‘‘chavasīsāni āharāpetvā mantaṃ parijappetvā nakhena sīsaṃ ākoṭento nirayādikaṃ tehi tehi nibbattaṭṭhānaṃ jānāmī’’ti kathesi. Athassa bhagavā parinibbutassa bhikkhuno sīsakapālaṃ āharāpetvā, ‘‘kathehi tāva tassa gatiṃ, yassidaṃ sīsakapāla’’nti āha. So taṃ kapālaṃ mantaṃ parijappetvā nakhena ākoṭetvā neva antaṃ na koṭiṃ passati. Atha satthārā, ‘‘na sakkosi paribbājakā’’ti vutte, ‘‘upaparikkhissāmi tāvā’’ti vatvā punappunaṃ parivattentopi na passateva. Bāhirakamantena hi khīṇāsavassa gatiṃ kathaṃ jānissati, athassa matthakato kacchehi ca sedo mucci. So lajjitvā tuṇhībhūto aṭṭhāsi. Satthā ‘‘kilamasi paribbājakā’’ti āha. So ‘‘āma, kilamāmi, na imassa gatiṃ jānāmi, tumhe pana jānāthā’’ti. ‘‘Ahaṃ etaṃ jānāmi, ito uttaritarampi jānāmī’’ti vatvā ‘‘nibbānaṃ gato so’’ti āha. Paribbājako ‘‘imaṃ vijjaṃ mayhaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Tena hi pabbajā’’ti vatvā taṃ pabbājetvā paṭhamaṃ samathakammaṭṭhāne niyojetvā jhānābhiññāsu patiṭṭhitassa vipassanāya kammaṃ upadisi. So vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.56-60) –
‘‘Kassapassa bhagavato, brāhmaṇassa vusīmato;
Pasannacitto sumano, kusaṭṭhakamadāsahaṃ.
‘‘Imasmiṃyeva kappasmiṃ, kusaṭṭhakamadāsahaṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, kusaṭṭhakassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto –
‘‘Yato ahaṃ pabbajito, sammāsambuddhasāsane;
Vimuccamāno uggacchiṃ, kāmadhātuṃ upaccagaṃ.
‘‘Brahmuno pekkhamānassa, tato cittaṃ vimucci me;
Akuppā me vimuttīti, sabbasaṃyojanakkhayā’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
Tattha yato ahaṃ pabbajito, sammāsambuddhasāsaneti yato pabhuti ahaṃ pabbajito buddhassa bhagavato sāsane, pabbajitakālato paṭṭhāya. Vimuccamāno uggacchinti saṃkilesapakkhato paṭhamaṃ tāva samathavipassanāhi vimuccamāno vodānadhammasavanena uṭṭhahiṃ. Evaṃ uggacchanto kāmadhātuṃ upaccagaṃ anāgāmimaggena accantameva kāmadhātuṃ atikkamiṃ.
Brahmuno pekkhamānassa, tato cittaṃ vimucci meti sadevakassa lokassa aggabhūtattā seṭṭhaṭṭhena brahmuno buddhassa bhagavato mahākaruṇāyogena ‘‘ayaṃ kulaputto mama sāsane pabbajitvā kathaṃ nu kho paṭipajjatī’’ti pekkhantassa tato anāgāmimaggādhigamato pacchā aggamaggādhigamena mama cittaṃ sabbasaṃkilesato accantameva mucci. Akuppā me vimuttīti, sabbasaṃyojanakkhayāti tathāvimuttacittattā eva sabbesaṃ saṃyojanānaṃ khayā parikkhayā iti evaṃ akuppā me vimuttīti aññaṃ byākāsi.
Migasirattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Sivakattheragāthāvaṇṇanā
Aniccāni gahakānīti āyasmato sivakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ piṇḍāya carantaṃ passitvā pasannamānaso pattaṃ ādāya kummāsassa pūretvā adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbatti, sivakotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto vijjāsippesu nipphattiṃ gato nekkhammajjhāsayatāya kāme pahāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā vicaranto satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.117-121) –
‘‘Esanāya carantassa, vipassissa mahesino;
Rittakaṃ pattaṃ disvāna, kummāsaṃ pūrayiṃ ahaṃ.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ bhikkhamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, kummāsassa idaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto –
‘‘Aniccāni gahakāni, tattha tattha punappunaṃ;
Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.
‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;
Sabbā te phāsukā bhaggā, thūṇikā ca vidālitā;
Vimariyādikataṃ cittaṃ, idheva vidhamissatī’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
Tattha aniccāni gahakāni, tattha tattha punappunanti tasmiṃ tasmiṃ bhave punappunaṃ nibbattamānāni gahakāni attabhāvagehāni na nibbāni anavaṭṭhitāni ittarāni parittakālāni. Gahakāraṃ gavesantoti imassa attabhāvagehassa kārakaṃ taṇhāvaḍḍhakiṃ pariyesanto ettakaṃ kālaṃ anuvicarinti adhippāyo. Dukkhā jāti punappunanti idaṃ gahakārakagavesanassa kāraṇavacanaṃ. Yasmā jarābyādhimaraṇamissatāya jāti nāmesā punappunaṃ upagantuṃ dukkhā, na ca sā tasmiṃ adiṭṭhe nivattati, tasmā taṃ gavesanto vicarinti attho.
Gahakāraka diṭṭhosīti idāni pana yena so sakkā daṭṭhuṃ, tena ariyamaggañāṇacakkhunā gahakāraka diṭṭho asi. Puna gehanti puna imasmiṃ saṃsāravaṭṭe attabhāvasaṅkhātaṃ mama gehaṃ na kāhasi na karissasi. Sabbā te phāsukā bhaggāti tava sabbā anavasesakilesaphāsukā mayā bhaggā. Thūṇikā ca vidālitāti idāni tayā kātabbassa attabhāvagehassa avijjāsaṅkhātā kaṇṇikā ca bhinnā. Vimariyādikataṃ cittanti mama cittaṃ vigatantaṃ kataṃ, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpāditaṃ. Tato eva idheva vidhamissati imasmiṃyeva bhave viddhaṃsissati, carimakacittanirodhena nirujjhissatīti attho.
Sivakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Upavāṇattheragāthāvaṇṇanā
Arahaṃ sugatoti āyasmato upavāṇattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle daliddakule nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavati parinibbute tassa dhātuṃ gahetvā manussadevanāgagaruḷakumbhaṇḍayakkhagandhabbehi sattaratanamaye sattayojanike thūpe kate tattha sudhotaṃ attano uttarāsaṅgaṃ veḷagge ābandhitvā dhajaṃ katvā pūjaṃ akāsi. Taṃ gahetvā abhisammatako nāma yakkhasenāpati devehi cetiyapūjārakkhaṇatthaṃ ṭhapito adissamānakāyo ākāse dhārento cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ akāsi. So taṃ disvā bhiyyosomattāya pasannamānaso ahosi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā upavāṇoti laddhanāmo vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.122-178) –
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū;
Jalitvā aggikkhandhova, sambuddho parinibbuto.
‘‘Mahājanā samāgamma, pūjayitvā tathāgataṃ;
Cittaṃ katvāna sugataṃ, sarīraṃ abhiropayuṃ.
‘‘Sarīrakiccaṃ katvāna, dhātuṃ tattha samānayuṃ;
Sadevamanussā sabbe, buddhathūpaṃ akaṃsu te.
‘‘Paṭhamā kañcanamayā, dutiyā ca maṇimayā;
Tatiyā rūpiyamayā, catutthī phalikāmayā.
‘‘Tattha pañcamikā ceva, lohitaṅkamayā ahu;
Chaṭṭhā masāragallassa, sabbaṃ ratanamayūpari.
‘‘Jaṅghā maṇimayā āsi, vedikā ratanāmayā;
Sabbasoṇṇamayo thūpo, uddhaṃ yojanamuggato.
‘‘Devā tattha samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
‘‘Dhātu āveṇikā natthi, sarīraṃ ekapiṇḍitaṃ;
Imamhi buddhathūpamhi, kassāma kañcukaṃ mayaṃ.
‘‘Devā sattahi ratnehi, aññaṃ vaḍḍhesuṃ yojanaṃ;
Thūpo dviyojanubbedho, timiraṃ byapahanti so.
‘‘Nāgā tattha samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
Manussā ceva devā ca, buddhathūpaṃ akaṃsu te.
‘‘Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā;
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
‘‘Indanīlaṃ mahānīlaṃ, atho jotirasaṃ maṇiṃ;
Ekato sannipātetvā, buddhathūpaṃ achādayuṃ.
‘‘Sabbaṃ maṇimayaṃ āsi, yāvatā buddhacetiyaṃ;
Tiyojanasamubbedhaṃ, ālokakaraṇaṃ tadā.
‘‘Garuḷā ca samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
Manussā devanāgā ca, buddhapūjaṃ akaṃsu te.
‘‘Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā;
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
‘‘Sabbaṃ maṇimayaṃ thūpaṃ, akaruṃ te ca kañcukaṃ;
Yojanaṃ tepi vaḍḍhesuṃ, āyataṃ buddhacetiyaṃ.
‘‘Catuyojanamubbedho, buddhathūpo virocati;
Obhāseti disā sabbā, sataraṃsīva uggato.
‘‘Kumbhaṇḍā ca samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
Manussā ceva devā ca, nāgā ca garuḷā tathā.
‘‘Paccekaṃ buddhaseṭṭhassa, akaṃsu thūpamuttamaṃ;
Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā.
‘‘Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino;
Ratanehi chādessāma, āyataṃ buddhacetiyaṃ.
‘‘Yojanaṃ tepi vaḍḍhesuṃ, āyataṃ buddhacetiyaṃ;
Pañcayojanamubbedho, thūpo obhāsate tadā.
‘‘Yakkhā tattha samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
Manussā devanāgā ca, garuḷā ca kumbhaṇḍakā.
‘‘Paccekaṃ buddhaseṭṭhassa, akaṃsu thūpamuttamaṃ;
Mā no pamattā assumha, appamattā sadevakā.
‘‘Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino;
Phalikā chādayissāma, āyataṃ buddhacetiyaṃ.
‘‘Yojanaṃ tepi vaḍḍhesuṃ, āyataṃ buddhacetiyaṃ;
Chayojanikamubbedho, thūpo obhāsate tadā.
‘‘Gandhabbā ca samāgantvā, ekato mantayuṃ tadā;
Manujā devatā nāgā, kumbhaṇḍā garuḷā tathā.
‘‘Sabbe akaṃsu buddhathūpaṃ, mayamettha akārakā;
Mayampi thūpaṃ kassāma, lokanāthassa tādino.
‘‘Vediyo satta katvāna, dhajaṃ chattaṃ akaṃsu te;
Sabbasoṇṇamayaṃ thūpaṃ, gandhabbā kārayuṃ tadā.
‘‘Sattayojanamubbedho, thūpo obhāsate tadā;
Rattindivā na ñāyanti, āloko hoti sabbadā.
‘‘Abhibhonti na tassābhā, candasūrā satārakā;
Samantā yojanasate, padīpopi na pajjali.
‘‘Tena kālena ye keci, thūpaṃ pūjenti mānusā;
Na te thūpaṃ āruhanti, ambare ukkhipanti te.
‘‘Devehi ṭhapito yakkho, abhisammatanāmako;
Dhajaṃ vā pupphadāmaṃ vā, abhiropeti uttariṃ.
‘‘Na te passanti taṃ yakkhaṃ, dāmaṃ passanti gacchato;
Evaṃ passitvā gacchantā, sabbe gacchanti suggatiṃ.
‘‘Viruddhā ye pāvacane, pasannā ye ca sāsane;
Pāṭihīraṃ daṭṭhukāmā, thūpaṃ pūjenti mānusā.
‘‘Nagare haṃsavatiyā, ahosiṃ bhatako tadā;
Āmoditaṃ janaṃ disvā, evaṃ cintesahaṃ tadā.
‘‘Uḷāro bhagavā neso, yassa dhātughare disaṃ;
Imā ca janatā tuṭṭhā, kāraṃ kubbaṃ na tappare.
‘‘Ahampi kāraṃ kassāmi, lokanāthassa tādino;
Tassa dhammesu dāyādo, bhavissāmi anāgate.
‘‘Sudhotaṃ rajakenāhaṃ, uttareyyaṃ paṭaṃ mama;
Veḷagge ālaggetvāna, dhajaṃ ukkhipimambare.
‘‘Abhisammatako gayha, ambare hāsi me dhajaṃ;
Vāteritaṃ dhajaṃ disvā, bhiyyo hāsaṃ janesahaṃ.
‘‘Tattha cittaṃ pasādetvā, samaṇaṃ upasaṅkamiṃ;
Taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā, vipākaṃ pucchahaṃ dhaje.
‘‘So me kathesi ānandī, pītisañjananaṃ mama;
Tassa dhajassa vipākaṃ, anubhossasi sabbadā.
‘‘Hatthiassarathāpattī, senā ca caturaṅginī;
Parivāressanti taṃ niccaṃ, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Saṭṭhitūriyasahassāni, bheriyo samalaṅkatā;
Parivāressanti taṃ niccaṃ, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Chaḷasīti sahassāni, nāriyo samalaṅkatā;
Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā.
‘‘Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā;
Parivāressanti taṃ niccaṃ, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Tiṃsakappasahassāni, devaloke ramissasi;
Asītikkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissasi.
‘‘Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī bhavissati;
Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.
‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
‘‘Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito;
Puññakammena saññutto, brahmabandhu bhavissasi.
‘‘Asītikoṭiṃ chaḍḍetvā, dāse kammakare bahū;
Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissasi.
‘‘Ārādhayitvā sambuddhaṃ, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ;
Upavāṇoti nāmena, hessasi satthu sāvako.
‘‘Satasahasse kataṃ kammaṃ, phalaṃ dassesi me idha;
Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṃ mama.
‘‘Cakkavattissa santassa, cātuddīpissarassa me;
Tīṇi yojanāni sāmantā, ussīyanti dhajā sadā.
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, dhajadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Athāyasmā upavāṇo bhagavato upaṭṭhāko ahosi. Tena ca samayena bhagavato vātābādho uppajji. Therassa ca gihisahāyo devahito nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṃ paṭivasati. So theraṃ catūhi paccayehi pavedesi. Athāyasmā upavāṇo nivāsetvā pattacīvaramādāya tassa brāhmaṇassa nivesanaṃ upagacchi. Brāhmaṇo ‘‘kenaci aññena payojanena thero āgato’’ti ñatvā, ‘‘vadeyyātha, bhante, kenattho’’ti āha. Thero tassa brāhmaṇassa payojanaṃ ācikkhanto –
‘‘Arahaṃ sugato loke, vātehābādhiko muni;
Sace uṇhodakaṃ atthi, munino dehi brāhmaṇa.
‘‘Pūjito pūjaneyyānaṃ, sakkareyyāna sakkato;
Apacitopaceyyānaṃ, tassa icchāmi hātave’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
Tassattho – yo imasmiṃ loke pūjaneyyānaṃ pūjetabbehi sakkādīhi devehi mahābrahmādīhi ca brahmehi pūjito, sakkareyyānaṃ sakkātabbehi bimbisārakosalarājādīhi sakkato, apaceyyānaṃ apacāyitabbehi mahesīhi khīṇāsavehi apacito, kilesehi ārakattādinā arahaṃ, sobhanagamanādinā sugato sabbaññū muni mayhaṃ satthā devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā, so dāni vātehi vātahetu vātakkhobhanimittaṃ ābādhiko jāto. Sace, brāhmaṇa, uṇhodakaṃ atthi, tassa vātābādhavūpasamanatthaṃ taṃ hātave upanetuṃ icchāmīti. Taṃ sutvā brāhmaṇo uṇhodakaṃ tadanurūpaṃ vātārahañca bhesajjaṃ bhagavato upanāmesi. Tena ca satthu rogo vūpasami. Tassa bhagavā anumodanaṃ akāsīti.
Upavāṇattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Isidinnattheragāthāvaṇṇanā
Diṭṭhā mayāti āyasmato isidinnattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bījaniṃ gahetvā bodhiyā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sunāparantajanapade seṭṭhikule nibbattitvā isidinnoti laddhanāmo vayappatto satthu candanamāḷapaṭiggahaṇe pāṭihāriyaṃ disvā pasannamānaso satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā sotāpanno hutvā agāraṃ ajjhāvasati. Tassa hitānukampinī devatā taṃ codentī –
‘‘Diṭṭhā mayā dhammadharā upāsakā, kāmā aniccā iti bhāsamānā;
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca te apekkhā.
‘‘Addhā na jānanti yatodha dhammaṃ, kāmā aniccā iti cāpi āhu;
Rāgañca tesaṃ na balatthi chettuṃ, tasmā sitā puttadāraṃ dhanañcā’’ti. –
Gāthādvayamabhāsi.
Tattha diṭṭhā mayā dhammadharā upāsakā, kāmā aniccā iti bhāsamānāti idhekacce pariyattidhammadharā upāsakā mayā diṭṭhā, pariyattidhammadharattā eva ‘‘kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti kāmesu ādīnavapaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ bhāsamānā, sayaṃ pana sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca te apekkhāti sārattā hutvā bahalarāgarattā maṇīsu kuṇḍalesu ca, maṇicitesu vā kuṇḍalesu, puttesu puttadhītāsu dāresu ca adhigatasnehā, aññaṃ bhaṇantā aññaṃ karontā diṭṭhā mayāti attho.
Yatoti yasmā te upāsakā sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca apekkhavanto, tasmā idha imasmiṃ buddhasāsane dhammaṃ yāthāvato addhā ekaṃsena na jānanti. Evaṃ bhūtā ca ‘‘kāmā aniccā’’iti cāpi āhu ahosi, sattapakati vicittasabhāvāti adhippāyo. Rāgañca tesaṃ na balatthi chettunti tesaṃ upāsakānaṃ yasmā rāgaṃ chettuṃ samucchindituṃ tādisaṃ ñāṇabalaṃ natthi, tasmā tena kāraṇena sitā taṇhāvasena nissitā puttadāraṃ dhanañca allīnā na vissajjentīti sabbametaṃ devatā taṃyeva upāsakaṃ uddissa aññāpadesena kathesi. Taṃ sutvā upāsako saṃvegajāto pabbajitvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.46-50) –
‘‘Vipassino bhagavato, bodhiyā pādaputtame;
Sumano bījaniṃ gayha, abījiṃ bodhimuttamaṃ.
‘‘Ekanavutito kappe, abījiṃ bodhimuttamaṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, bījanāya idaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto imā eva gāthā abhāsīti.
Isidinnattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Sambulakaccānattheragāthāvaṇṇanā
Devo cāti āyasmato sambulakaccānattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto ito catunavutikappamatthake kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sataraṃsiṃ nāma paccekabuddhaṃ nirodhā vuṭṭhahitvā piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso tālaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe gahapatikule nibbattitvā ‘‘sambulo’’ti laddhanāmo kaccānagottatāya sambulakaccānoti paññāyittha.
So vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā himavantasamīpe bheravāya nāma pabbataguhāyaṃ vipassanāya kammaṃ karonto viharati. Athekadivasaṃ mahā akālamegho satapaṭalasahassapaṭalo thanento gajjanto vijjullatā nicchārento gaḷagaḷāyanto uṭṭhahitvā vassituṃ ārabhi, asaniyo phaliṃsu. Taṃ saddaṃ sutvā acchataracchuvanamahiṃsahatthiādayo bhītatasitā bhītaravaṃ viraviṃsu. Thero pana āraddhavipassanattā kāye jīvite ca nirapekkho vigatalomahaṃso taṃ acintento vipassanāyameva kammaṃ karonto ghammāpagamena utusappāyalābhena samāhitacitto tāvadeva vipassanaṃ ussukkāpetvā saha abhiññāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.85-90) –
‘‘Sataraṃsī nāma bhagavā, sayambhū aparājito;
Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami.
‘‘Phalahattho ahaṃ disvā, upagacchiṃ narāsabhaṃ;
Pasannacitto sumano, tālaphalaṃ adāsahaṃ.
‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajāto udānavasena aññaṃ byākaronto –
‘‘Devo ca vassati, devo ca gaḷagaḷāyati,
Ekako cāhaṃ bherave bile viharāmi;
Tassa mayhaṃ ekakassa bherave bile viharato,
Natthi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā.
‘‘Dhammatā mamesā yassa me, ekakassa bherave bile;
Viharato natthi bhayaṃ vā, chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā’’ti. –
Gāthādvayaṃ abhāsi.
Tattha devo ca vassati, devo ca gaḷagaḷāyatīti devo megho vassati ca, ‘‘gaḷagaḷā’’ti ca karonto gajjatīti attho. Gajjantassa hi anukaraṇametaṃ. Ekako cāhaṃ bherave bile viharāmīti ahañca ekako asahāyo sappaṭibhayāyaṃ pabbataguhāyaṃ vasāmi, tassa mayhaṃ evaṃbhūtassa me sato natthi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vāti cittutrāsasaññitaṃ bhayaṃ vā taṃnimittakaṃ sarīrassa chambhitattaṃ vā lomahaṃsanamattaṃ vā natthi.
Kasmāti tattha kāraṇamāha ‘‘dhammatā mamesā’’ti. Apariññātavatthukassa hi tattha appahīnacchandarāgatāya bhayādinā bhavitabbaṃ, mayā pana sabbaso tattha pariññātaṃ, tattha ca chandarāgo samucchinno, tasmā bhayādīnaṃ abhāvo dhammatā mamesā mama dhammasabhāvo esoti aññaṃ byākāsi.
Sambulakaccānattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Nitakattheragāthāvaṇṇanā
Kassa selūpamaṃ cittanti āyasmato nitakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare ārāmagopako hutvā jīvanto ekadivasaṃ bhagavantaṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso nāḷikeraphalaṃ dātukāmo ahosi. Satthā taṃ anuggaṇhanto ākāseyeva ṭhatvā paṭiggaṇhi. So taṃ datvā uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā nitakoti laddhanāmo viññutaṃ patto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto ghaṭento arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.91-99) –
‘‘Nagare bandhumatiyā, ārāmiko ahaṃ tadā;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, gacchantaṃ anilañjase.
‘‘Nāḷikeraphalaṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
Ākāse ṭhitako santo, paṭiggaṇhi mahāyaso.
‘‘Vittisañjanano mayhaṃ, diṭṭhadhammasukhāvaho;
Phalaṃ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā.
‘‘Adhigacchiṃ tadā pītiṃ, vipulañca sukhuttamaṃ;
Uppajjateva ratanaṃ, nibbattassa tahiṃ tahiṃ.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Dibbacakkhu visuddhaṃ me, samādhikusalo ahaṃ;
Abhiññāpāramippatto, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā there phalasukhena nibbānasukhena viharante padhānapariggāhako thero taṃ āraññāyatanaṃ gantvā tattha vasantānaṃ bhikkhūnaṃ pariggaṇhanatthaṃ ‘‘kassa selūpama’’ntiādinā paṭhamaṃ gāthamāha.
191.Tattha kassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampatīti imasmiṃ araññāyatane vasantesu kassa bhikkhuno cittaṃ aggaphalādhigamena ekaghanasilāmayapabbatūpamaṃ sabbesaṃ iñjanānaṃ abhāvato vasībhāvappattiyā ca ṭhitaṃ sabbehipi lokadhammehi nānukampati na vedhati. Idānissa akampanākāraṃ saddhiṃ kāraṇena dassetuṃ ‘‘viratta’’ntiādi vuttaṃ. Tattha virattaṃ rajanīyesūti virāgasaṅkhātena ariyamaggena rajanīyesu rāguppattihetubhūtesu tebhūmakadhammesu virattaṃ, tattha sabbaso samucchinnarāganti attho. Kuppanīyeti paṭighaṭṭhānīye, sabbasmimpi āghātavatthusmiṃ. Na kuppatīti na dussati na vikāraṃ āpajjati. Yassevaṃ bhāvitaṃ cittanti yassa ariyapuggalassa cittaṃ mano evaṃ vuttanayena tādibhāvena bhāvitaṃ, kuto taṃ dukkhamessatīti taṃ puggalaṃ kuto sattato saṅkhārato vā dukkhaṃ upagamissati, na tādisassa dukkhaṃ atthīti attho.
192.Evaṃ aniyamavasena pucchitamatthaṃ nitakatthero attūpanāyikaṃ katvā vissajjento ‘‘mama selūpamaṃ citta’’ntiādinā dutiyagāthāya aññaṃ byākāsi. Taṃ vuttatthameva.
Nitakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Soṇapoṭiriyaputtattheragāthāvaṇṇanā
Na tāva supituṃ hotīti āyasmato soṇassa poṭiriyaputtassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro sikhissa bhagavato kāle vanacaro hutvā jīvanto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto kurañjiyaphalaṃ satthuno adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ poṭiriyassa nāma gāmabhojakassa putto hutvā nibbatti, soṇotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto bhaddiyassa sākiyarañño senāpati ahosi. Atha bhaddiyarāje heṭṭhā vuttanayena pabbajite, senāpati ‘‘rājāpi nāma pabbaji, kiṃ mayhaṃ gharāvāsenā’’ti pabbaji? Pabbajitvā pana niddārāmo viharati, na bhāvanamanuyuñjati. Taṃ bhagavā anupiyāyaṃ ambavane viharanto attano obhāsaṃ pharāpetvā tenassa satiṃ janetvā imāya gāthāya taṃ ovadanto –
‘‘Na tāva supituṃ hoti, ratti nakkhattamālinī;
Paṭijaggitumevesā, ratti hoti vijānatā.
‘‘Hatthikkhandhāvapatitaṃ, kuñjaro ce anukkame;
Saṅgāme me mataṃ seyyo, yañce jīve parājito’’ti. – gāthādvayaṃ abhāsi;
Tattha na tāva supituṃ hoti, ratti nakkhattamālinīti aṭṭhahi akkhaṇehi vajjitaṃ navamaṃ khaṇaṃ labhitvā ṭhitassa viññujātikassa yāva na arahattaṃ hatthagataṃ hoti, tāva ayaṃ nakkhattamālinī ratti supituṃ niddāyituṃ na hoti, supanassa kālo na hoti. Apica kho paṭijaggitumevesā, ratti hoti vijānatāti esā ratti nāma manussānaṃ migapakkhīnañca niddūpagamanena visesato nissaddavelābhūtā paṭipattiṃ attani sañjaggituṃ jāgariyānuyogamanuyuñjitumeva vijānatā viññunā icchitā hotīti.
Taṃ sutvā soṇo saṃviggataramānaso hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā abbhokāsikaṅgaṃ adhiṭṭhāya vipassanāya kammaṃ karonto ‘‘hatthikkhandhova patita’’nti dutiyaṃ gāthamāha. Tattha avapatitanti avamukhaṃ patitaṃ uddhaṃpādaṃ adhomukhaṃ patitaṃ. Kuñjaro ce anukkameti kuñjaro anukkameyya ce. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadāhaṃ hatthimāruhitvā saṅgāmaṃ paviṭṭho hatthikkhandhato patito, tadāhaṃ saṅgāme tena hatthinā maddito mato ahosiṃ ce, taṃ me maraṇaṃ seyyo, yañce idāni kilesehi parājito jīveyyaṃ, taṃ na seyyoti. Imaṃ gāthaṃ vadantoyeva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.1-6) –
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, vipine vicaraṃ ahaṃ;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sabbadhammāna pāraguṃ.
‘‘Kurañjiyaphalaṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;
Puññakkhettassa tādino, pasanno sehi pāṇibhi.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā ‘‘satthārā vuttaṃ, attanā vutta’’nti ubhayañhi gāthaṃ ‘‘hatthikkhandhāvapatita’’ntiādinā paccudāhāsi. Tena idameva aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
Soṇapoṭiriyaputtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
8. Nisabhattheragāthāvaṇṇanā
Pañca kāmaguṇe hitvāti āyasmato nisabhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannacitto kapitthaphalamadāsi. So tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde koliyajanapade kulagehe nibbattitvā nisabhoti laddhanāmo vayappatto sākiyakoliyānaṃ saṅgāme buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā tadaheva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.7-11) –
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, kapitthaṃ adadiṃ phalaṃ.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
So arahattaṃ pana patvā attano sahāyabhikkhū pamādavihārena kālaṃ vītināmente disvā te ovadanto –
‘‘Pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame;
Saddhāya gharā nikkhamma, dukkhassantakaro bhave’’ti. –
Paṭhamaṃ gāthaṃ abhāsi.
Tassattho – bālaputhujjanassa piyāyitabbasabhāvatāya piyarūpe manuññasabhāvatāya manorame rūpādike pañca kāmaguṇe kāmakoṭṭhāse hitvā pahāya pariccajitvā kammaphalasaddhāya ratanattayasaddhāya ca vasena gharā gharabandhanato nikkhamma nikkhamitvā pabbajjaṃ upagato viññujātiko pabbajitakālato paṭṭhāya ghaṭento vāyamanto vaṭṭadukkhassa antakaro bhave bhaveyyāti. Evaṃ te bhikkhū ovaditvā ‘‘ayaṃ pare eva saññāpento viharati, ‘‘sayaṃ pana akārako’ti mā cintayitthā’’ti tesaṃ attano paṭipannabhāvaṃ pakāsento –
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’’ti. –
Dutiyagāthāya aññaṃ byākāsi. Tattha nābhinandāmi maraṇanti maraṇaṃ na abhikaṅkhāmi. Nābhinandāmi jīvitanti idaṃ pana tassa kāraṇavacanaṃ, yasmā nābhinandāmi jīvitaṃ, tasmā nābhinandāmi maraṇanti. Yo hi āyatiṃ jātijarāmaraṇāya kilesābhisaṅkhāre ācinoti upacinoti, so punabbhavābhinibbattiṃ abhinandanto nāntariyakatāya attano maraṇampi abhinandati nāma kāraṇassa appahīnattā, khīṇāsavo pana sabbaso ācayagāmidhamme pahāya apacayagāmidhamme patiṭṭhito pariññātavatthuko sabbaso jīvitaṃ anabhinandanto maraṇampi anabhinandati nāma kāraṇassa eva suppahīnattā. Tenāha – ‘‘nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvita’’nti. Yadi evaṃ khīṇāsavassa parinibbānābhikaṅkhā, yāva parinibbānā avaṭṭhānañca kathanti āha ‘‘kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’’ti, kilesaparinibbāne siddhe satipaññāvepullappattiyā sato sampajāno kevalaṃ khandhaparinibbānakālaṃ paṭikaṅkhāmi, taṃ udikkhamāno āgamayamāno viharāmi, na pana me maraṇe jīvite vā abhinandanā atthi arahattamaggeneva tassa samugghāṭitattāti.
Nisabhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Usabhattheragāthāvaṇṇanā
Ambapallavasaṅkāsanti āyasmato usabhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso kosambaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sākiyarājakule nibbattitvā usabhoti laddhanāmo vayappatto satthu ñātisamāgame buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbaji. So pabbajitakālato paṭṭhāya samaṇadhammaṃ akatvā divā saṅgaṇikārāmo sakalarattiṃ niddāyamāno vītināmeti. So ekadivasaṃ muṭṭhassati asampajāno niddaṃ okkanto supine kesamassuṃ ohāretvā ambapallavavaṇṇaṃ cīvaraṃ pārupitvā hatthigīvāyaṃ nisīditvā nagaraṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ tattheva manusse sampatte disvā lajjāya hatthikkhandhato oruyha attānaṃ disvā paṭibuddho, ‘‘īdisaṃ nāma supinaṃ muṭṭhassatinā asampajānena niddāyamānena mayā diṭṭha’’nti uppannasaṃvego vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.12-16) –
‘‘Kakudhaṃ vilasantaṃva, devadevaṃ narāsabhaṃ;
Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, kosambaṃ adadiṃ tadā.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Atha thero yathādiṭṭhaṃ supinaṃ aṅkusaṃ katvā arahattassa adhigatattā tasseva supinassa kittanavasena aññaṃ byākaronto –
‘‘Ambapallavasaṅkāsaṃ, aṃse katvāna cīvaraṃ;
Nisinno hatthigīvāyaṃ, gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ.
‘‘Hatthikkhandhato oruyha, saṃvegaṃ alabhiṃ tadā;
Sohaṃ ditto tadā santo, patto me āsavakkhayo’’ti. – gāthādvayamāha;
Tattha ambapallavasaṅkāsaṃ, aṃse katvāna cīvaranti ambapallavākāraṃ pavāḷavaṇṇaṃ cīvaraṃ khandhe karitvā uttarāsaṅgaṃ karitvā. Gāmanti attano rājadhāniṃ hatthikkhandhe nisinno piṇḍāya pāvisiṃ, paviṭṭhamattova mahājanena olokiyamāno hatthikkhandhato oruyha ṭhito paṭibujjhiṃ, pabuddhova saṃvegaṃ alabhiṃ tadā ‘‘muṭṭhassati asampajāno hutvā niddāyokkamanena etaṃ jāta’’nti. Apare pana ‘‘rājāva hutvā rattibhāge evarūpaṃ supinaṃ disvā vibhātāya rattiyā hatthikkhandhaṃ āruyha nagaravīthiyaṃ caranto taṃ supinaṃ saritvā hatthikkhandhato oruyha saṃvegaṃ labhitvā satthu santike pabbajitvā arahattaṃ patvā udānaṃ udānento imā gāthā abhāsī’’ti vadanti. Dittoti tasmiṃ rājakāle jātimadabhogamadādiparidappito samāno saṃvegamalabhinti yojanā.
Usabhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Kappaṭakurattheragāthāvaṇṇanā
Ayamiti kappaṭoti āyasmato kappaṭakurattherassa gāthā. Kā uppatti. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ vinatāya nāma nadiyā tīre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā pasannamānaso ketakapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ duggatakule nibbattitvā yāva vayappatti, tāva aññaṃ upāyaṃ ajānanto kappaṭakhaṇḍanivāsano sarāvahattho tattha tattha kuraṃ pariyesanto vicari, tena kappaṭakurotveva paññāyittha. So vayappatto tiṇaṃ vikkiṇitvā jīvikaṃ kappento ekadivasaṃ tiṇalāvanatthaṃ araññaṃ gato tattha aññataraṃ khīṇāsavattheraṃ disvā taṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisīdi. Tassa thero dhammaṃ kathesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho ‘‘kiṃ me imāya kicchajīvikāyā’’ti pabbajitvā attano nivatthakappaṭacoḷaṃ ekasmiṃ ṭhāne nikkhipi. Yadā cassa anabhirati uppajjati, tadā taṃ kappaṭaṃ olokentassa anabhirati vigacchati, saṃvegaṃ paṭilabhi. Evaṃ karonto sattakkhattuṃ uppabbaji. Tassa taṃ kāraṇaṃ bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. Athekadivasaṃ kappaṭakuro bhikkhu dhammasabhāyaṃ parisapariyante nisinno niddāyati, taṃ bhagavā codento –
‘‘Ayamiti kappaṭo kappaṭakuro, acchāya atibharitāya;
Amataghaṭikāyaṃ dhammakaṭamatto, katapadaṃ jhānāni ocetuṃ.
‘‘Mā kho tvaṃ kappaṭa pacālesi, mā tvaṃ upakaṇṇamhi tāḷessaṃ;
Na hi tvaṃ kappaṭa mattamaññāsi, saṅghamajjhamhi pacalāyamāno’’ti. –
Gāthādvayaṃ abhāsi.
Tattha ayamiti kappaṭo kappaṭakuroti kappaṭakuro bhikkhu ‘‘ayaṃ mama kappaṭo, imaṃ paridahitvā yathā tathā jīvāmī’’ti evaṃ uppannamicchāvitakko acchāya atibharitāya amataghaṭikāyaṃ mama amataghaṭe tahaṃ tahaṃ vassante ‘‘amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi’’ (mahāva. 12; ma. ni. 1.286; 2.342). ‘‘Andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ amatadundubhi’’ntiādinā (mahāva. 11; ma. ni. 1.285; 2.341) ghosetvā mayā dhammāmate pavassiyamāne katapadaṃ jhānāni ocetuṃ lokiyalokuttarajjhānāni upacetuṃ bhāvetuṃ katapadaṃ kaṭamaggavihitabhāvanāmaggaṃ idaṃ mama sāsanaṃ, tathāpi dhammakaṭamatto mama sāsanadhammato ukkaṇṭhacitto apagatamānaso kappaṭakuroti taṃ codetvā punapissa sahoḍḍhaṃ coraṃ gaṇhanto viya pamādavihāraṃ dassento ‘‘mā kho tvaṃ, kappaṭa, pacālesī’’ti gāthamāha.
Tattha mā kho tvaṃ, kappaṭa, pacālesīti tvaṃ, kappaṭakura, ‘‘mama dhammaṃ suṇissāmī’’ti nisīditvā mā kho pacālesi mā pacalāhi mā niddaṃ upagacchi. Mā tvaṃ upakaṇṇamhi tāḷessanti taṃ niddāyamānaṃ upakaṇṇamhi kaṇṇasamīpe desanāhatthena ahaṃ mā patāḷessaṃ. Yathā ito paraṃ kilesappahānāya ahaṃ taṃ na ovadeyyaṃ, tathā paṭipajjāhīti attho. Na hi tvaṃ, kappaṭa, mattamaññāsīti tvaṃ, kappaṭa, saṅghamajjhamhi pacalāyamāno mattaṃ pamāṇaṃ na vā maññasi, ‘‘ayamatidullabho khaṇo paṭiladdho, so mā upajjhagā’’ti ettakampi na jānāsi, passa yāva ca te aparaddhanti codesi.
Evaṃ bhagavatā dvīhi gāthāhi gāḷhaṃ taṃ niggayha codanāya katāya aṭṭhivedhaviddho viya caṇḍagajo maggaṃ otaranto viya ca sañjātasaṃvego vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.17-22) –
‘‘Vinatānadiyā tīre, vihāsi purisuttamo;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, ekaggaṃ susamāhitaṃ.
‘‘Madhugandhassa pupphena, ketakassa ahaṃ tadā;
Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhamapūjayiṃ.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā satthārā vuttagāthādvayameva attano arahattādhigamanassa aṅkusabhūtanti paccudāhāsi. Tenassa tadeva aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
Kappaṭakurattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Catutthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.