Saralopādi vaṇṇanā

Ādhāravisesāpassayananti opasilesikādhāravisesassa nissayanaṃ, opasilesikādhāraṃ vinā ādhārantare gahite sati vacanantaraṃ suttantaraṃ vinā byavahitanivatti kātuṃ na ca sakkāti sambandho, kecīti buddhappiyācariyādayo dasseti, te hi yadi vaṇṇena kālena vā byavadhānepi sandhi bhaveyya tadā sareti nimittasso pādānaṃ niratthakaṃ bhaveyyāti sareti nimittopādānasāmatthiyenānena vaṇṇādibyavadhāne no sandhīti maññamānā ‘nimitto’ccādikaṃ vākyamāhu, tadayuttanti tehi’nimitto’ccādinā yaṃ vuttaṃ, taṃ ayuttanti attho, ayuttatte kāraṇaṃ byabhicārasabbhāvena sāmatthiyābhāvoyevāti byabhicārandassetvā sāmatthiyābhāvandassetumāha-‘avasāne,ccādi, kāriyābhāvepīti ettha na kevalaṃ ‘idameva saccaṃ, sumanā bhavantu athopi’tyādo vaṇṇakālabyavadhāneyeva, atha kho ‘ete na saccena suvatthi hotū’tyādo avasāne ‘pamādo maccuno padaṃ’ tyādo anta bindu saṅkhātanimittantare vā kāriyābhāvepi nimitto pādānassa sātthakatoti apisaddassattho, sātthakatoti bhāvappaccayalopena bhāvappadhānavasena vā vuttaṃ, sātthakattatoti vuttaṃ hoti, aññathā nimittopādānameva sātthakaṃ nāmāti ‘nimitto pādānassa sātthakato’ti na yujjati, ayametthādhippāyo ‘avasāne nimintare vā kāriyābhāvena byabhicārasabbhāvā aññathānupapattilakkhaṇaṃ sāmatthiyaṃ natthi, nimittantubyavadhānepi catthi, yathā’dārunimittaṃ vanopasaṅkamana’nti tasmā vaṇṇakālabyavadhānepi sareti nimitte sati lopakāriyaṃ pappote vā’ti. Luppatīti ‘tatrime’ccādinā kathanakāle na dissatīti attho, adassanamattameva hi lopo, aññathā ‘tatrā’disaddarūpābhāvappattiyā atthappatīti kārittamesaṃ na siyāti, paṭhamāya niddiṭṭho… vuttattā kammassa, sarassāti vadeyya… bhāve khādippaccayena avuttakammattā, ihāti iminā satthantare bhāvasādhanavasena gahaṇaṃ vibhāveti, gantha lāghavo… sarassa lopoti vā lopaṃ pappotīti vā avattabbattā, saroti paṭhamāya niddiṭṭhattā saro lopo nāma hotīti saṅkāpi siyāti āha-‘na ce’ccādi, ihāti imasmiṃ sutte, honticcādopi pubbasaralope hanticcādikampi siyātyāsaṅkiyāha-‘soce’ccādi, ussaggato āgato sambhūto tassa vā ayaṃti ossaggiko pubbalopo, tassa bhāvo ossaggikattaṃ, ossaggikattā pubbalopassa kāriyantarehi paralopādīhi apavādavidhīhi ābādhito eva, so ca pubbalopo hotīti sambandho, ‘‘paro kvacī’’ti (91-27) kvaciggahaṇena pubbaparalopānaṃ tulyabalattābhāvā yathā gamappattito paralopassāpavādarūpattaṃ, ajjhāsiteti paviṭṭhe, na hoti… paralopāpavādena bādhitattā, tehīti paralopādīhi, sabbathā muttavisayo saddhindriyanti, vikappena muttavisayo late vāti.

Itisaddo idamatthe, kvaci lopanīyo hotīti idaṃ vacanaṃ dīpetīti sambandho, kinti āha-‘payogānusārita’nti, kassāti āha-‘kāriyassa paralopassā’ti, kena hetunāti āha ‘kvaciggahaṇenā’ti, katthāti āha-‘iha imasmiṃ sutte’ti, tenāti tena payogānusāritādīpanena, yathāpayoganti āgamapayogānatikkamena, niccaṃ pakkhevā paralopo siyāti honticcādo niccaṃ, latāvātiādīsu pakkhe vā paralopo bhaveyya, evaṃ maññate ‘‘kasminti atthe kvāti nipphannenāniyamavuttinā aniyamatthasseva visesakato vacane sabbatthevāniyatatthavuttittā kvacisaddo-yaṃ yathāgamaṃ niccamaniccamasantañca vidhiṃ dīpeti, tattha honticcādiko nicca pakkho paralopasseva visayo, latāvātiādiko aniccapakkho ubhayasādhāraṇattā pubbalopassāpi visayoti iminā niccaṃ pakkhe vā paralopo hoti, asantapakkho pana saddhindriyantiādiko pubbalopasseva visayo sabbathānena pariccattattā’’ti, tīsupi cetesu pana pakkhesu niccāniccapakkhesu yevassāpavādarūpatā… pubbalopassa sabbathā honticcādo nivārakattā vā vidhāyakattā vā paralopassa, na tvasantapakkhe… pubbalopasseva sabbathānena dinnā vasarattā, lokaggotiādi tu kvacisaddassa payogānusāritā dīpakattā nicce asantevāpi vidhimhi dīpite paralopena vā nipphajjatīti neṭṭhabyāghāto, evaṃ tāva kvaciggahaṇe sabbathāniṭṭhaparihārena iṭṭhappasiddhi siyā, tadabhāvekathanti tadabhāve virodhamāha-‘aññate’ccādi, pariyāyena bhavantīti kvaciggahaṇābhāve ‘paro’ti suttaṃ siyā tathā sati suttadvayamekavisayaṃ tulyabalañca siyā, tattha vippaṭisedhābhāvā pamāṇabhūtānamācariya (vacanā)naṃ niratthakatā mā bhavīti vārena bhavantīti attho, itīti iminā pariyāyabhavanakāraṇena, pakkheyeva siyāti latāvātiādīsu pubbalope pariyāyappavatte pariyāyena paralopassāppavattito latāvāti pakkheyeva paralopo bhaveyya, honticcādo niccaṃ na siyāti sambandho, tañcāti taṃ pariyāyabhavanañca, kho vākyālaṅkāre, paṭipadanti padampa dampati hoti, nekadesaparihārenāpi, tenāha ‘na katthacī’ti, iminā idaṃ dīpeti ‘‘sabbattha vikappappasattiyā hanti, saddhandriyaṃtyādikaṃ ‘‘na dvevā’’ti (1-28) suttepi hanticcādikañcāniṭṭharūpampi sampajjatī’’ti. Nacevamiṭṭhanti evamidaṃ yathāvuttaṃ vikappavidhānaṃ saddalakkhaṇaññūhi nevābhimatanti attho, tameva sādheti ‘paralopo hi’ccādinā, athā niccapakkhe vā paralope kate-nena pariccattaṭṭhāne ussaggappavattiyā latāva latevāti rūpadvayaṃ sampajjati tasmā payogānusāritādīpakena kvacisaddeneva honti saddhindriyaṃ latāva latevāti payoga sambhavopi, tathāpi aniccapakkhe latāivāti tatiyarūpappasiddhiyā pariyāyena bhavitabbanti parikappeti ‘nanu cetyādinā, atha ‘‘paro kvacī’ti kvaciggahaṇe sati apa(vādarūpa)ttā kathampariyāyappavattīti manasi nidhāyāniccapakkhe pariyāyappavattidīpanatthaṃ ‘‘na dvevā’’ti suttitanti apavāde rūpattayepi pariyāyappavattiyaṃ dosābhāvamāha-‘nāyaṃ doso’ccādi, tathāhiccādinā ‘‘na dvevā’’ti sutteneva pariyāyassāpi dīpitattaṃ sādheti, sā ca ekatthappavatti pariyāyaṃ vinā na sambhavati… ekakkhaṇe pavatyasabbhāvāti adhippāyo, nanu ca kvacābhāve pariyāyappavattiyaṃ yathāvutta dosassevāppasaṅgato mā hotu pariyāyo, bhinnavisaye pana pubbaparalopappavattiyā ‘‘na dvevā’ti nisedhe lateva latāva latāivāti rūpattayaṃ nipphajjatīti codanaṃ manasi nidhāyāha-‘nace’ccādi, tattha dosamāha-‘tathā ca sati’ccādinā, katthaci demiccādo niccaṃ pubbalopasseva, katthaci honticcādo niccaṃ paralopasseva, vikappena vā katthaci yathodakaṃ yathāudakaṃ tyādo pubbalopasseva katthaci itipi iccapiccādo paralopasseva katthaci lateva latāva latāivāccādo pariyāyenubhayalopasseva dassanatoti sambandho, etthaca itipīti vavatthitavibhāsatta dīpanena kvacisaddena paralope kate-ññatra pubba lope sampatte ‘‘na dvevā’’ti etthānuvattamāna kvacānubhāvena niccaṃ nisedhe iccapicceva bhavati. Sambajjhati tesu tesu suttesu. Paricchedoti kammatthavasena ādhāravasena vāti āha-‘paricchijjati’ccādi.

Tatthacāti casaddena bhavitabbaṃ, tathā ca sati aññoññānajjhāsi taṃ yathodakaṃ yathāudakaṃtyādi itipi iccapiccādica saṅgahitaṃ bhavatīti, pubbalope paralope ca pariyāyena sampatte dvinnampi pakkhe abhāve sati kathamidaṃ yujjatīti codeti‘yajjeva’miccādinā, yajjevanti hi ayaṃ nipātasamudāyo aniṭṭhāpādanārambha vattate, evañce gayhatīti attho, tadeti atthato viññāyati, niccaṃ sandhikāriyābhāve kāraṇamāha-‘upasilesā bhāvato’ti, tadeva samattheti īdisesu hi’ccādinā, vattumiṭṭhattāti iminā sannikaṃso vaṇṇāna maddhamattakālabyavadhānā paccāsatti, sannikaṃsassetassa vacanicchāyaṃ satiyeva sandhikāriyaṃ hotīti dīpeti, upasilesābhāvo vāti upasilesābhāvo eva bhavati, nāññathāti adhippāyo, tadabhāvecāti tassa upasilesassa abhāve ca, sandhikāriyābhāve kāraṇamāha-‘kālantarena byavadhānā’ti, kālantarenāti ubhayattha ṭhitavaṇṇāna muccāraṇakālato aññena majjhappatitakālena, sandhi hoteva… sannikaṃsavacanicchāvasena upasilesabhāvato, buddha vīra atthurājaputtaṃ ajarāmaroti chedo, yadipi sabbampetaṃ yajjevaṃtyādinā vuttaṃ kvaci saddappabhāveneva sijjhati, tathāpi pakāro-yampi satthe yojetabbo vāti dassetuṃ vutto.

Nanu sutte ‘luttā’ti pañcamī niddesā ‘paresa’nti hotu, ‘yathākkamaṃ’ti tu vacanābhāve kathaṃ yathākkamantīdaṃ vuttanti āha-‘same’ccāti, samā saṅkhyā gaṇanā yesu te samasaṅkhyā-uddesino anudesino ca, uddisanaṃ paṭhamaṃ niddisanaṃ uddeso, anudisanaṃ pacchā kathanaṃ anudeso, uddeso anudeso esamatthīti uddesino anudesino, tesaṃ samasaṅkhyānamuddesīnaṃ anudesīnañca, ivaṇṇuvaṇṇāhi uddesino dve, e okārā anudesino ca dveti uddesīnamanudesīnañca ṭhānyādesānaṃ samasaṅkhyā siyā, satiyañca tassaṃ yathākkama mādasā vidhīyante, lokato siddhimupadasseti ‘tathāhi’ccādinā. Ava…pe… e oti paresaṃ mataṃ, vippaṭipattīti viruddhā paṭipatti paṭijānanaṃ, pare ‘‘satipi heṭṭhā vāggahaṇe‘kvacāsavaṇṇaṃ lutte’ti sutte kvaciggahaṇakaraṇato avaṇṇe eva lutte asavaṇṇo vidhi hoti, tato idha na hoti diṭṭhupādāna’’nti vadanti, kvacīti adhikāro idha na hoti mahussavo mātūpaṭṭhānanti, patisaddo ādhārattho, tena samānādhikaraṇo urasaddopīti urasminti nicca samāsattā asakapadena viggahe kate ‘‘asaṅkhyaṃ vibhatti’’ccādinā (3-2) suttena asaṅkhyasamāsoti dassetumāha-‘vibhatyatthesaṅkhyasamāso’ti, ettha pana yuvaṇṇānanti saṃsāmi samīpasamūha vikārāvayavādīsu ṭhānyādesasambandhe chaṭṭhī, tasmā ivaṇṇuvaṇṇānaṃ ṭhāne e oādesā hontīti attho, ṭhānampana tidhā apakaṃso nivatti pasaṅgo ceti, tattha gunnaṃ ṭhāne assā sambandhīyantu ti apakaṃso ṭhānasaddassattho, ‘‘semhassa ṭhāne kaṭukamosadhaṃ dātabba’’nti nivatti ‘‘dabbhānaṃ ṭhāne sarehi attharitabba’’nti pasaṅgo, tesu idha paṭhamadutiyā na yujjanti… niccattā saddatthasambandhassa apanayanavināsā na yujjantīti, tatiyo tu (yujjati)… sutte atthābhidhānāya ivaṇṇuvaṇṇānaṃ pavattippasaṅge tadatthābhidhānāyeva eoādesā bhavantīti.

‘‘Sattamiyaṃ pubbasse’’ti (1-14) pubbassa kāriyavidhānato sattamī niddiṭṭhassa paratā viññāyatīti vuttiyaṃ ‘pare’ti vuttaṃ, evamuparipi, parehi iccassa ajjhiṇamutto’ti sādhetuṃ ‘‘sabbocanti’’ ‘‘ajjho adhī’’ti ca suttitaṃ, tesamidha paccakkhātabhāvadassanatthamāha-‘ida’miccādi, abbhakkhānanti imināva siddhanti ‘‘abbho abhī’’ti ca na vattabbaṃ, iti+assa iti ṭhite paralopoti dassanatthaṃ ‘iti assa paralopo’ti āha, anvagamātiādīsu niccaṃ.

Puttā me+atthi, asanto+etthāti padacchedo.

Antādesatthoti ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti (1-17) bādhakassa ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassā’’ti (1-19) bādhakena ‘‘vānubandho’’ti (1-18) suttena antādesattho, teneva vuttaṃ-‘bādhakabādhanatthoyamārambho’ti, avavādese pubbasaralope dīgheca gavāssaṃ, gavacchanti niccaṃ. Idaṃ kathaṃ sijjhatīti sambandho, idanti yathariveccādikaṃ, kiṃ vinā sijjhatīti āha-‘evādissā’tiādi, evassa ādiekāro evādi, tassa, riādesamantarenāti sambandho, casaddo aṭṭhānappayutto, rassavidhānañcāti yojanīyo, katepi tasminti tasmiṃ sutte vihite ca, na sijjhatīti evādissa riādeso na katoti katvā vuttaṃ, bhusaṃ+evāti (pana) ṭhite mahāvuttinā evādissa iādese rūpasiddhi hoteva, idha pana pakārantarena ‘bhusāmive’ti sādhetumāha ‘tampi’ccādi.

Rassadīghānanti sutte avutte kathaṃ rassadīghānanti labhati uddesinoti āha-‘dīghassā’tiādi, dīghassāti rassassāti ca ṭhānasambandhe chaṭṭhī, paccāsatyāti ṭhānaso paccāsatyā, idañca nissaya vasena vuttaṃ, nissayakaraṇameko satthāgato ñāyoti, idha niccaṃ-vītināmeti thullaccayaṃ, idha na hoti-jano sāyaṃ.

Ṭhānasambandheti ṭhiti ṭhānaṃ pasaṅgo, sambandhanaṃ-sambandho, ṭhānyādesabhāvalakkhaṇo ṭhāneyoganimittabhūto sambandho ṭhānasambandho tasmiṃ, dve rūpāni hontīti iminā na sarūpappadhānoti dassitaṃ hotīti sambandho, hetumāha-‘bahuvacananiddesā’ti, dve rūpānihontītyādi vacanamidaṃ dasseti ‘‘sarūpappadhānepi dvisadde dvisaddasāmaññena saṅkhyādvisaddānusiṭṭhaṃ nappayujjate, tassa (pana) saṅkhyeyyavacanasaṅkhyābhāvā ekavacanameva ( ) hotī’’ti, iminā ca-tthappadhāno-yaṃ niddeso na sarūpappadhānoti dasseti, adhipatipaccayo adhipatippaccayoti aniccaṃ, idha na hoti idha modatīti, taṃ khaṇanti ettha ekaṅgavikalaṃ paccudāharaṇanti saramhā parattābhāvā na dvittaṃ.

Tabbagge tatiyapaṭhamāti kasmā vuttaṃ catuttha (dutiya) saddehi vaggakkharesveva gayhamānesu tathā niddeso yutto, na hi catunnampūraṇo catuttho dvinnampūraṇo dutiyoti akkharāyeva vuccantīti āsaṅkiya ‘vināpī’tiādimāha, akkhare akkharavisaye catutthādi vohāro karīyamāno vaggaggahaṇaṃ vināpi vaggakkhareyeva ruḷho pasiddhoti sambandho, hetumhi itisaddo, yato evaṃ, tasmā kāraṇā ‘tabbagge tatiyapaṭhamā’ti vuttanti adhippāyo, tabbaggeti catutthadutiyā yasmiṃ, tasmiṃyeva vaggeti attho, paccāsattīti pati āpubbā ‘sada-visaraṇagatyavasādanesu’iccasmā itthiyaṃ bhāvettimhi nipphajjatīti dassetumāha-‘paccāsīdana’miccādi, yathāyogganti catutthakkhare catutthassa tatiyo dutiyakkhare dutiyassa paṭhamoti evaṃ yoggamanatikkamma, dhassa dabhāvoti imināva pubbassa dhassa dattamupalakkheti, tathā yasattheroti. Theroti ettha ekāro vaggakkharo na hotīti tasmiṃ tavaggadutiyakkharassa tassa to paṭhamo na hoti. Panthoti ettha tavagga dutiyakkharena thakārena tabbaggabhūte nakāre satīpi na so tabbaggadutiyakkharoti na tassa paṭhamo to, ettha nigghoso nighosotiādi aniccaṃ, daḍḍho niṭṭhānanti niccaṃ.

Itisaddo-nukaraṇaṃ. Nipātassa pakativiyā-nukaraṇaṃ bhavati, anukaraṇañca dvidhā asādhusaddarūpaṃ sādhusaddarūpanti, tesu bhāravāhako koci tena pīḷito ‘aho bhāro’ti vattabbe sattivekallā ‘aho bāla’ iccāha, taṃsamīpavattī ‘kimayamāhe’ti kenaci puṭṭho samāno ‘aho bāla iccayamāhe’ti vadati, idhamasādhusaddarūpaṃ, itīti pana sādhusaddarūpaṃ, tasmā tato-nukāriyenātthena sātthakattā ṭhānasambandhe chaṭṭhī.

Nanu ‘‘vitisseve vā’’ti (1-36) votyanuvattiya avaṇṇe eonaṃ vo hotīti ca sakkā viññātuṃ, tathā sati ‘avaṇṇe kvaci vo hotī’’ti vattabbaṃ ‘ahoti vā’ti kasmā vuttanti codanamāsaṅkiyāha-‘okārassapi’ccādi, ṭhānibhāvena niddiṭṭhattāti ‘‘eona’’nti (1-31) vakārādesassa vijjamānattā vakārādesampati puna okāro ṭhānibhāvena niddisitabbo na siyāti adhippāyenāha, na nimittanti eonaṃ vakārādesatthaṃ avaṇṇo kāraṇaṃ na hotīti attho, aññathāti avaṇṇassa nimittatte, okāraṃ na paṭheyyāti sambandho, makārāgame’yāca kamāgate aggamakkhāyatī’ti, sve bhavanti viggayha tanappaccaye taddhitavuttiyaṃ vibhattiyā ‘‘ekatthatāyaṃ’’ti (2-119) lope akārādese dīgheca syādimhi svātanaṃ dvitte hiyyattanaṃ. Svātanantiādīsu niccaṃ, idha nahoti pareca na vijānantīti.

Katha‘māgamo hotī’ti vuttaṃ yadi niggahītamāgamo siyā sutte āgamaggahaṇena vā bhavitabbaṃ ña-ma-kādya nubandhavisesena vā tyāsaṅkiyāha-‘asati pi’ccādi, āgamāvasāye kāraṇamāha-‘ādesattāyogā’ti, ādesattāyogo kathaṃ viññāyati ccāha-‘ṭhāniniddesābhāvato’ti, tathā sati āgaminiddesābhāvā āgamattampi na siyāti codeti ‘yajjeva’miccādinā, na-iti codanaṃ paṭikkhipitvā tassa āgamattameva sādhetumāha-‘tassā’tiādi, tassāti niggahītassa, rassānuppavattito rassasarameva anugantvā pavattito, ayamevattho vuttiyampi dassitoyevāti vattumāha-‘etadeve’ccādi, purimā jātīti visesanasamāsekate rasse ca bindvāgamo, paranimittassāniddiṭṭhattā bahusadde-ntassa bindvāgame bahuṃ, satipi payogānusārittadīpakassa kvacisaddassāpi vavatthitavibhāsatte vāsaddassāpi tādisattasseva paṭipādakatta sabhāvaṃ dassetuṃ ‘vavatthitavibhāsattā vādhikārassā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ, vavatthitassa lakkhiyassa anurodhena lakkhaṇappavattikā vibhāsā vavatthitavibhāsā, abhedena tu vādhikāro vavatthita vibhāsā, tassā bhāvo vavatthitavibhāsattaṃ, tasmā, idha na hoti idha modati, imasmiṃ ṭhāne āgamattappakāsako ṭhāninidde sābhāvā ādesattāyogasaṅkhāto kāraṇaviseso samattho, tassa bhāvo sāmatthiyaṃ-atthabala-maññathānupapattilakkhaṇaṃ, sacāti so āgamo ca.

Lopasaddassa bhāvasādhanamattameva sādhetumāha-‘tene’ccādi, lopoti yadi kammasādhano siyā tadā tena samānādhikaraṇaṃ katvā upari ‘‘parasaro’’ti suttamārabhīyeyyāti byatirekamāha ‘na parasaro’ti, idha na hoti saṅgaro.

Tvaṃsi tvamasīti vikappo, idha na hoti tāsāhaṃ.

Nanu vaggevaggantoti ettakeyeva vutte yasmiṃ (kismi)ñci vaggakkhare pare binduno yokoci vagganto aniyamena bhaveyya tathā sati aniṭṭhampi siyātyāsaṅkiya paccāsattiṃ sannissāyāniṭṭha nivattindassetumāha-‘vagge vagganto’ticcādi, sovāti vaggantova, tasminti vaggakkhare.

Nanu saddattā byabhicārittā evassa tāva saddo hotu, saṃyato, saṃhitoti saddekadesabhūtānampi sambhavā tepi gahe tabbā siyunti ‘yaevahi saddesu’ti yahīnampi kathaṃ saddavohāro katoti āha ‘evā’tiādi, etthāyamadhippāyo ‘abyabhicārinā byabhicārī niyamyate’ti.

Yasadde pubbasutteneva saṃssapyādese siddhe so ( ) ya kāramatteyeva pare saṃsseva (yathā) siyāti suttamidamāraddhaṃ.

Ṭhāninamāsilissa gacchati pavattatīti āgamo nāma, ko-yamettha ṭhānīti āha-‘sarassāti, sutte anuvattassa ca avijjamānattā ‘sarassā’ti kuto labbhatīti codeti ‘nanu ce’tyādinā. Āgamasutiyā vanādīnaṃ ṭhānisutiyā abhāvepi sāmatthiyā byañjanassa vā āgamo siyā sarassa vā, yadi byañjanassa vā siyā (na) ‘‘padādīnaṃ kvacī’’ti (5-92) suttita mācariyena, tasmā tadeva ñāpeti ‘saro yevettha ṭhānī bhavitumarahatī’ti. Vuccateccādinā parihāramāha, nipubbā padismā anappaccaye ‘‘padādīnaṃ kvacī’’ti yukaantāvayavo ‘‘tavaggavaranā’’dinā (1-48) ye dassa jo ‘‘vaggala sehite’’ti (1-49) (yassa jo) nipajjanaṃ, mānantatyādīsūti adhikārāti ‘‘kyo bhāvakammesvaparokkhesu mānantatyādīsū’’ti (5-17) ito mānantatyādīsuti adhikārā, paccayantareti mānantatyādīto aññasmiṃ paccaye, kaccāyanena ‘atippagokhotāvā’ti sādhanatthaṃ ‘‘kvaci o byañjane’’ti okārāgamo gakārāgamo ca suttantarena vihito, taṃ pakārantarena sādhetuṃ vuttiyaṃ-‘atippago kho tāvā’ti yaṃ vuttaṃ taṃ dassetuṃ ‘atippā’tiādi vuttaṃ.

Dvādayo aṭṭhārasantā bahuvacanantāti ‘chakī’ti vattabbe ‘chā’ti ekavacanaṃ na yujjatīti codeti ‘nanucā’tiādinā, pariharati naccādinā, neti ‘chaḷo’ti ayutto-yaṃ niddeso na hotīti attho, chasaddassa anukaraṇattā chasaddānukaraṇattā, heṭṭhā vuttasādhusaddarūpā sādhusaddarūpamanukaraṇaṃ vibhajati ‘anukaraṇañca duvidha’miccādinā, pariccatto jahito attho vidhinisedharūpo yassa taṃ pariccattattaṃ, ettha pana chasaddena chasaṅkhyāviseso pariccatto, abhidhāyato hotīti iminā chasaddassa anukāriyenātthenātthavantatthamāha, ekavacanantassa niddeso kato… chasaddavacanīyassa chassa ekattā, anukāriyassāti ekādino saṅkhyā saddassa tadaññassa vā yadanukāriyamekādikaṃ tadaññaṃ vā saddarūpaṃ tassa. Saṅkhyādivisesanti ekattādisaṅkhyāvisesaṃ tadaññaṃ vā, ‘‘yomhi dvinnaṃ duve dve’’ti (2-219) sutte dvisaddo-nukāriyaṃ dvisaddarūpaṃ tabbacanīyañca dvisaṅkhyāvisesamparāmasatīti tabbācakaṃ dvinnanti bahuvacanaṃ, atha ‘ḷañi’ti kasmā na vuttaṃ evañhi sati ñānabandhattāḷakāro ādyavayavo bhavitumarahatīti codanammanasi nidhāya ‘chasaddā’tiādimāha, antāpavādena vidhīyamāno ḷakāro cha saddā parassādissa āgamattā…pe… hotīti sambandho, antāpavādenāti iminā ‘sarassā’ti chaṭṭhīniddesato ‘‘chaḷīyantassā’’tī-massa visayabhāvaṃ dīpeti, parassāti iminā ‘chā’ti pañcamīniddesato ‘‘pañcamiyaṃ parassā’’tīmassa visayabhāvaṃ, ādissāti iminā ḷassekavaṇṇattā antāpavādena ‘‘ādissā’’ti sutte na ādyanto viyekopi saroti sarassādissa pattiṃ dasseti, ayametthādhippāyo ‘chā’ti pañcamīniddesā ‘‘pañcamiyaṃ parassā’’ti (1-15) parassa sampattaṃ kāriyaṃ ekavaṇṇattā ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti (1-17) antassa sampattaṃ ‘‘ādissā’’ti (1-16) ādivaṇṇassa pappotī’’ti. Ādibhūtova hotīti asatipi ñakāre āgamaggahaṇānuvattiyā āgaminaṃ saraṃ avināsento tassa ādyavayavabhūtova hotīti attho, lakāraṃ karonti ‘‘yavamadanataralācāgamā’’ti suttena, tanti lakārakaraṇaṃ ubhinnamavisesavacanañca ayuttataṃ dasseti ‘tesampi’ccādinā, tesampīti kaccāyanānampi, akkharasaññāyanti ‘‘akkharāpādayo ekacattālīsa’’nti vidhīyamānaakkhara saññāyaṃ. Avisese laḷānaṃ nānattābhāve, pākaṭo vāti iminā sutilipibhedassa paccakkhasiddhatandasseti, tattha hi sotaviññāṇavīthiyā laḷānaṃ visuṃvisuṃ gahaṇaṃ suti, taṃtaṃ desavāsīnaṃ lekhā va vatthānaṃ lipi, tesaṃ bhedo sotacakkhuviññāṇagayhattā paccakkhasiddho, chaḷabhiññāti vikappena ḷakārāgamapakkhe rūpaṃ.

Issa attaṃ nipātanā, dakāro pana ‘‘mayadā sare’’ti (1-44), padantarenātiādīti iminā aññena padena, sādhūni bhavantīti vutti pāṭhassa atthaṃ vattuṃ ‘sādhūni bhavantīti nipātanato’ti āha, tattha kāraṇamāha-‘ya’miccādi, appattassa pāpanampattassa paṭisedho ca nipātanaṃ, tesaṃ idha pāṭhāti tesaṃ tathā icchantānaṃ idhāti nipātassa imasmiṃ tadaminādisutte pāṭhā, uddhassa udūti uddhaṃ khamassāti aññapadatthasamāse uddhaṃkha iti ṭhite uddhaṃsaddassa uduādeso, asa-bhojane iccasmā ‘‘kvacaṇa’ iti (5-41) suttena aṇpaccaye asasaddo nipphajjatīti āha-‘pisitamasanā’ti ‘‘kvacaṇa’’ iti mahiyaṃ ravatīti ṭhite imināva gaṇanipātanena samāse kate mayūrasaddo nipphajjatīti dassetumāha ‘mahisaddasse’ccādi, assa tadaminādigaṇassa āgatigaṇattā evamaññepīti sambandho, vuttanti pāṭhaseso. Dīghanikāyādīsu pañcasu nikāyesūti–

‘‘Dīghamajjhimasaṃyutta, aṅguttarikakhuddakā;

Nikāyā (pañca) gambhīrā, dhammato atthatocime’’ti.

Vuttesu dīghāgamādīsu pañcasu nikāyesu, ñātabbāti vaṇṇā gamādidvārena jānitabbā, pañcavidhaṃ pañcappakāraṃ niruttamuccateti sambandho, nibbacanaṃ niruttaṃ, napuṃsake bhāve tto, atthakathanavākya pubbakamuccāraṇamiccattho, tadabhidhāyi satthamapyabhidhāne-bhidheyyo pacārā tadatthatāya vā niruttamuccate, vuttanirutti lakkhaṇena…pe… veditabbāti iminā niruttasatthe ye saddā paṭipadaṃ nipphādiyanti tesamidaṃ sāmaññena nipphādananti dīpeti, dvāre niyutto dovārikoti ettha ṇike dakāravakārānaṃ majjhe okārāgamo, hiṃsismāti ‘hiṃsa-hiṃsāya’ miccasmā, appaccayeti ‘‘sāvakārakesva ghaṇghakā’’ti (5-44) appaccaye, nijakoti ettha jakārassa yakāre niyako. Atha vaṇṇavikāroti vuttattā javaṇṇassa yādese niyakādayo tāva sijjhantu, susānādayo kathaṃ chavapadādivikārattā susānādīnanti āha ‘padavikāropi’ccādi. Aññathā vaṇṇasamudāyādesassa visuṃgahaṇe chabbitopattiyā ‘pañcavidhaṃ nirutta’nti saṅkhyāniyamo na yujjeyyāti bhāvo. Yogo sambandho, tathāhiccādinā dhātussa atthātisayena yogampākaṭīkaroti, ravanakiriyāti sambandhoti kekāyitānyasaddanakiriyābhisambandho. Mayūroti ettha ravati mayūrarāve eva vattate, na sāmaññena ravanakiriyāmatteti bhāvo.

Vaṇṇamattasse vāti vaṇṇasāmaññasseva, mattasaddo ettha sāmañña vacano. Yakārassaca cādesoti sambandho, dayakārānaṃ jattantissa iminā, yassa ‘‘vaggalasehi te’’ti (1-49) jattaṃ, attānamadhikicca pavattanti atthe asaṅkhyasamāso.

Yantaṃ saddānaṃ niccasambandhittepi pakkantavisayattā taṃsaddo yaṃsaddaṃ nāpekkhatetyāha-‘teti anantara’iccādi, taṃ saddo hi pakkanta visayo tathā pasiddhavisayo anubhūtavisayo ca yaṃsaddaṃ nāpekkhate, yathā ceso yaṃsaddannā pekkhate, taṃ sabbaṃ mahāsāminādhikāyaṃ subodhālaṅkāraṭīkāyaṃ–

Munindacandasañjāta, hāsacandanalimpitā;

Pallavādhavalātasse, veko nādharapallavoti (122).

Etissā gāthāya amhehi vitthāritanayena gahetabbaṃ, yathā rahanti sakammākammadhātūnamanurūpaṃ.

Kiñcāpīdaṃ vikappanatthaṃ katanti heṭṭhimena ni(nnāna)ttaṃ viññāyati, tathāpi iminā vākārena vikappova, heṭṭhime pana kvacādhikārā hakārantadhātuto dhyaṇpaccaye mehyaṃ, dohyaṃ sinehyaṃ, lehyantipi bhavatveva.

Vattuno-ttappadhānattamattavacasīti niyatāvayavavācino upādānāti vuttamanekatthattepyādisaddassa, ādiyatītyādīti kammasā dhanocāyamādisaddo, soyamattho sumaṅgalappasādaniyā khuddasikkhā ṭīkāya‘ādito upasampannā’ti ettha amhehi vuttanayena veditabbo, saṃyujjatīti saṃyogo-ekatrāvaṭṭhitabyañjanā.

Yaṃvattateti vuttivacanaṃ nikkhipitvā tassa atthaṃ vattumārabhate ‘sambhavāpekkhāye’ccādi, yaṃvattateti ca sutte avijjamānepi gammamānatthassa saddassa payogampati kāmacāroti vuttiyaṃ vuttaṃ, yasaddassāniyamatthavuttittepi padavākyato nāññaṃ sambhavati vicchāyamābhikkhaññe ca vattamānanti āha ‘sambhavāpekkhāyapadaṃ vākyaṃvā’ti, sambhavatīti sambhavo-padaṃ vākyaṃ vā, tasmiṃ apekkhāya padaṃ vākyaṃ vā vattateti sambandho, vattateti vicchāyamābhiññe cātthe vattate, nanu padassa vākyassa vā visuṃyeva dabbādayo atthā, taṃ kathamida metasmiṃ vattudhamme kiriyādhamme ca vicchābhikkhaññatthe vattateti anuyogaṃ sandhāyāha-‘visayabhāvenā’tiādi, vicchāya vattudhammassa kiriyādhammassa cābhikkhaññassa visayo padaṃ vākyaṃ vā… anaññatthavuttivasena tatthappavattiyā, taṃ vasenaca, abhidhāyakattena ceti gocarattena pakāsakattena cāti attho, yaṃvattateti ajjhāhaṭassa yanti paṭhamantassa vibhattivipariṇāmaṃ dasseti (tassāti) ādinā, iminā idaṃ dīpeti ‘‘yajjapi ‘vicchābhikkhaññesvi’ tyatra chaṭṭhīnoccārīyate, tathāpi chaṭṭhīpasiddhi hoteva, kathaṃ dve iccādesaniddesā ādeso ca sambandhīnamapekkhate, ‘vicchābhikkhaññesū’ti cātthaniddeso, na cātthassādesena sambandho upapajjate, tasmā vicchābhikkhaññesu yaṃ padaṃ vākyaṃ vā vattate tassa dve bhavanticcevaṃ chaṭṭhīyattho sakkā vattu’’nti, dve rūpāni hontīti dassitaṃ hotīti sambandho, saddarūpe saṅkhyayyeti dutiyā bahuvacanantaṃ paṭipādayamānoti ettha paṭipādanakiriyāya sambandhenopadiṭṭhaṃ, ‘‘vākyantaraṭṭhopi saddo tadaññasmimpi sambandhamupayātī’’ti dvisaddoti idaṃ upari vākyadvayepyupayujjati ‘dvisaddo vutto, dvisaddo na sarūpappadhāno’ti, atha sarūpappadhāno kasmā na vuttoti āha-‘bahuvacanena niddesā’ti, atha dveti sāmaññena vuttattā padavākyānaṃ ṭhāne dvibbacanaṃ vā siyā, tānevā vattantīti dvippayogo vā, tathā sati ‘yaṃvattate tassā’ti kasmā paṭhamameva nissāya vuttiyaṃ vivaraṇaṃ katanti āha-‘evañcā’tiādi, idāni dvippayogapakkhassa sadosattā agahitabhāvaṃ dassetumāha-‘yadātvi’ tyādi, tusaddo pubbasmā pakkhā visesassa padassako , tattha hi dve saddarūpānyādisīyante, iha tu sova saddo dvirāvattate, āvuttī saṅkhyeyyāti evaṃ maññate ‘‘dvisaddo-yaṃ ‘‘ādasahi saṅkhyā saṅkhyeyye vattante’’ti vacanato saṅkhyeyyavacano, tasmeha saṅkhyeyyaṃ saddarūpaṃ vā siyā āvutti vā, iccapi niddeso tadubhayamapekkhiya napuṃsakaliṅgena vā siyā itthiliṅgena vā, tattha yadā napuṃsakaliṅgena niddeso, tadā saddarūpāni saṅkhyeyyāni bhavanti, yadā tu itthiliṅgena, tadā saddassāvuttī uccāraṇalakkhaṇā kiriyā saṅkhyeyā bhavanti, tato cettha āvuttīapi saṅkhyeyā hontī’’ti, tadā dvippayogo dvibbavacananti esa pakkhoti ayamettha bhāvo’’ yadā dve āvuttiyo vidhīyante tadā dvippayogo dvibbacanante sopekkho, (atra ṭhānyādesabhāvo natthi) āvutti hi kiriyā, tassā ceha saddo sādhanaṃ, na ca kiriyāya sādhanassa ca ṭhānyādesabhāvo upapajjate, tasmā yadāvuttī vidhīyante, tadā dippayogo dvibbacanante-so pakkho bhavatī’’ti, ayampi pakkho pāṇinīyehi pariggahīto, tadayuttaṃ dosaduṭṭhattāti sandassayamāha-‘so pane’tyādi, te hi dutiyampi pakkhamabbhupagamma upacāramattato bhedo, vatthutotvabhedo vāti ponopuññena taṃ sādhenti. Kathampana sadosattaṃ yenāyaṃ na gahitotyāha- ‘tathāhi’ccādi, ṇyo nasiyāti ‘‘tassa bhāvakammesu tta tā ttana ṇya ṇeyya ṇiya ṇiyā’’ti (4-59) bhāve vidhīyamāno ṇyo dvippayogapakkhe saddabhedasabbhāvā puna puneti samudāyasabhāvato punapuna bhāvoti atthe punapuna samudāyato na bhaveyyāti attho, na kevalaṃ ṇyova, atha kho ekapadantogadhānaṃ sarānaṃ sarānamādibhūtassukārassa bhavanto okāropi ‘‘sarānamādissā yuvaṇṇassā eo ṇānubandhe’’ti (4-124) na siyā, ‘‘manādyāpādīnamomaye ca ‘‘iti (3-59) okāro pana pakkhadvayepi hoteva… uttarapadassa nimittabhāvena gahitattā, pubbapakkhepi hi dve saddarūpānyevādisīyanteti hoteva pada bhedo, vakkhati hi ‘satīpi attagate bhede’ti. Nanu āvuttidhammabheda saddassupacarito bhedo, sarūpato tvabhedova, aññathā āvuttiyeva na siyā, ekassa hi vatthuno āvutti hoticcāha‘nāntarene’ccādi, aññatheti upacarito bhedo na sabhāvatoti ce, kāriyambhavatīti evi na sakkā vattunti sambandho, sabhāvato tvabhedo vāti upacārābhāvena vatthuto vijjamānabhedamavadhārayati, aññathāti yadi bhedo siyā, āvuttiyeva na siyāti etthāyamadhippāyo ‘‘yadi sabhāvatova bhedo bhinnassa pana kathamāvutti siyā’’ti, ṭhānisadisattāti ‘‘ṭhānīviyādeso’’ti paribhāsamupalakkheti.

Kiriyāyātiādīsu sahatthe tatiyā… kiriyādīhi dabbādyatthānaṃ vattu byāpanicchāpavattito, desādīti ( ) ādisaddena kālāvatthādiṃ saṅgaṇhāti, nānākārayuttameva bhinnaṃ nāma hotīti āha-‘anekappakārayutte’ti, bahuvacananiddesato vuttaṃ hotīti sambandho, tenāti yena bahuvacananiddesena sakiṃ byāpanicchā jotīyati tena karaṇabhūtena hetubhūtena vā, kamena byāpitumicchāyaṃ jātiādīnañca byāpitumicchāyanti sambandho, tattha ayañca gāmo ramaṇīyo ayañca gāmo ramaṇīyoti kamena byāpitumicchā, ettha kiñcāpi ramaṇīyaguṇena gāmadabbayogo atthi, tathāpi gāmānaṃ guṇena yogo, sabbo gāmo ramaṇīyoti bāhullena, natthi sākallena byāpitumiṭṭhattanti sakalabyāpanicchāyābhāvoti na dvibbacanaṃ, evamupari yojetvā attho daṭṭhabbo, sampanno yavoti sampannaguṇena yavajātiyā byāpitumicchā, ekatthā jāti, anekattha nissayā vicchā , sobhanaṃ dhavakhadiranti sobhanaguṇena dhavādidabbānaṃ byāpitumicchā, atthasaddenettha dabbādayo vattumiṭṭhāti āha-‘dabbaguṇakiriyālakkhaṇe’ti, visaddo panettha byāpanatthoti āha-‘byāpituṃ sambandhitu’nti, sāti vicchā, vattudhammoti ‘rukkhaṃrukkha’miccādikaṃ yo vadati, tassa vattuno dhammo… icchālakkhaṇassa dhammassa tappaṭibaddhattā, saddoti rukkhamiccādiko, tassa saddassa yaṃ rūpaṃ atta bhāvo, tameva paccāsatyā ‘‘sutānumitesu sutasambandhova balavā’’ti vicchā bhikkhaññesu vattamānassa sutasseva tassa rūpassa paccāsannabhāvato dvisaṅkhyā yuttaṃ dvisaṅkhātāya saṅkhyāya ‘rukkhaṃ rukkha’miccevaṃ yuttaṃ atidisīyate sutte dveiccanena, dvibbacanasseva hi dvisaṅkhyāyuttatā, atha katamekavacanantassa dvibbacanaṃ, tathāhi sabbeyevetettha vicchāyaṃ dvittehyabhidhayanteti bahattā bahuvacanaṃ pappoti, ekavacanantu na sijjhati ‘rukkhaṃ rukkhaṃ siñcatī’ti ekatthābhidhānabhinnasabbarukkhappatītīti kathamekavacanantassa dvibbavacanantī āsaṅkiyāha-‘tatthe’ccādi, atthasāmatthiyāti ‘bahuvacanantappayogehi’ccādinā vakkhamānanayena bahuvacanantappayogeneva vicchātthajotanato na tattha dvībbacanaṃ siyā, bhavitabbañca dvibbacane (na, e) kavacanattamantarena na cātthi dvibbacanāvakā soti patīti balāvagato yo-ttho, tassa atthassa aññathānupapattilakkhaṇaṃ sāmatthiyaṃ atthasāmatthiyaṃ, atthasāmatthiyā ekavacanantassa dvībbacananti sambandhā, kiriyādiyoganti kiriyāguṇādi sambandho, mantvāti byāpitumicchāyantīmassa pubbakiriyāvacanaṃ, abhisaṃharitvāti ekatokatvā. Saddassa tādisatthapaccāyakatte sāmatthiyaṃ saddasatti . Yugapadādhikaraṇatāyaṃ sahavacanicchāyaṃ bahuvacanappavattiyeva, na tattha dvibbacananti dassetumāha-‘atoyeve’ccādi, ato yevāti bahuvacanantassa saddasattiyā vicchājotanato dvibbacanābhāvāyeva, evamaññate- ‘idha pana yogapajjaṃ duvidhaṃ saddayogapajjaṃ atthayogapajjañca, tattha kiñci sātthakānaṃ saddayogapajjamatthayoga pajjaṃ na sambhavatīti, yugapadi adhikaraṇaṃ dhavādi attho yassa sodhavakhadirapalāsasaddo yugapadādhikaraṇo, tassa bhāvo tathā, tassañca sati, saddayogapajjamantarena bhinnatthānamekasaddavacanīyāna mekato papatti atthayogapajjaṃ, taṃ sahavacanicchāyanti iminā dassitanti tassaṃ sahavacanicchāyañca sati, sobhanā dhavakhadirapalāsā sobhanā rukkhāti sobhanaguṇayogepi bahuvacaneneva vicchājotanato dvibbacanābhāvoti, sobhanaṃ dhavakhadiranti pana satīpi saddayogapajje samāhārattā natthatthayogapajja nti ekavacanantattā dvittappasaṅgepi sobhanaṃ dhavakhadiranti saddānaṃ sakiṃ byāpanicchāyābhāvā na dvibbacananti heṭṭhā vuttaṃ.

Vāttikakārena ‘‘ānupubbiye dve bhavantīti vattabba’’nti (8-1-1-vā) vuttaṃ, tadāha-‘ānupubbiyepi’ccādinā, atthevānupubbiyepi vicchā tatova dvittanti paṭipādaya ‘mānupubbiya’miccādinā ‘atthiyeveccādino vuttivākyassa vivaraṇamāha. Gāmajātiyā tulyajātiyānaṃ disā desādibhedena bhinnānamiva gāmānaṃ, na ettha vicchā, mūlamaggaṃ vā hi mukhya mekameva… heṭṭhuddhabhāgantarābhāvenekattā, yenupariyadho bhāgāpekkhāya katamūlaggabyapadesena bhinnajātiyā mūlaggabhāgā, te bhinnajātiyā, na ca bhinnajātiyānaṃ vicchā hoti, na hi gogoti vutte (vāhīka)gatā vicchāvagamyateti ācariyajinindabuddhinā ānupubbiye vicchāyābhāvaṃ paṭipāditaṃ, taṃ vighaṭayituṃ ‘yadi hi’ccādinā yaṃ vuttiyaṃ vuttaṃ, taṃ vipañcitumāha- ‘yathe’ccādi, nasanniviṭṭhoti na patiṭṭhito, natthīti vuttaṃ hoti, yassūparibhāgo atthi tampi mūlanti mūla byapadesassāpekkhā katattamāha, ubhayanti mūlamaggañca, tathā aññepi mūlaggabhāgāti iminā mūlaggabhedānaṃ heṭṭhā viya gahaṇe sati bahuttamāha, pubbakathitenāti ‘rukkhādīnaṃ bāhullenā’tiādinā pubbe vuttanayena, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘mūlādīnaṃ bāhullena thūlādi guṇayogammantvā sattamīvibhattiyuttena mūlādisaddasahitena sabba saddena mūlādikamatthamabhisaṃharitvā sabbasmiṃ mūle thūlā sabbasmiṃ agge sukhumāti evaṃ (vattuno) byāpitumicchāyamekavacanantassa vicchāyantveva dvibbacana’’nti.

Jeṭṭhānaṃ vicchāsambhave sabbakaniṭṭhassa jeṭṭhattābhāvānuppaveso na siyāti ānupubbiyamattavacanicchāyaṃ teneva dvittamabhihitaṃ ‘jeṭṭhaṃ jeṭṭhamanuppavesayā’ti tenevācariyena, tadadhunā vighaṭīyati ‘jeṭṭha’ miccādinā, kaniṭṭhopi pavesīyatīti kaniṭṭhassapi vicchāsambhavamāha, tattha kāraṇamāha-‘yatheva hi’ccādi, parassāti majjhimassāti ettha visesanaṃ, kaniṭṭhassāpi jeṭṭhabyapadesoti sambandho, yathāvuttameva samattheti ‘vatticchānibandhane hi’ccādinā, vatticchādibandhaneti vattuno icchā nibandhanaṃ kāraṇamassāti samāso, vatthusabhāve vatthu tatthe, abhiniveso pavatti, nābhisambhuṇāti na pappoti.

‘‘Sakatthe vadhāriyamāne nekasmiṃ dve bhavantīti vattabba’’nti (8-1-12-vā) vāttikakārena vuttaṃ, tadāha ‘sakatthe’iccādi, atthappakāraṇādyanapekkhassa padassa atthe sakatthe avadhāriyamāne ettakameveti gammamāne anekasmiṃ diyyamāne dvibbacanamiṭṭhaṃ mataṃ pāṇiniyānanti attho, ayampanesamadhippāyo ‘māsakaṃ māsakaṃ imamhā kahāpaṇā bhavantānaṃ dvinnaṃ dehī tyatra dve eva māsā dātumicchitā, kahāpaṇaṃ nāma–

Cattāro vihayo guñjā, dveguñjā māsako bhave;

Dve akkhāva māsakāpañca,kkhānaṃ dharaṇamaṭṭhakaṃti.

Vuttavidhinānekamāsakasamudāyo, tattha na sabbe kahāpaṇa sambandhino māsā dānakiriyāya byāpitā, dveyevāti netthattha vicchāti yathāvuttavattabbena dvibbacana’’nti, taṃ dassetvāti taṃ dvibbacanodāharaṇaṃ dassetvā, paṭipādayituṃ vicchāyameva dvittaṃ dassetuṃ… māsakaṃ māsakamiccādotvayamadhippāyo-‘‘dehīti dānakiriyāya māssa byāpitumiṭṭhāti vicchāyamevettha dvibbacanaṃ, tathāhyato dviruttā vicchāva gamyate’’ti, saddantaratoccādikaṃ kimāsaṅkiya vuttanti āha‘dehī’tiādi, avadhāraṇe patīyamāneti kahāpaṇasambandhini bahumhi māsakasamudāye māsakadvayanicchaye viññāyamāne sati, avisesena sāmaññena māsānaṃ dehīti dānakiriyāya byāpanā bhāvāti sambandho, saddantaratoccādino sādhippāyamatthamabhidhātumārabhate ‘padene’ccādi, ettha padenāti māsakamiccanena padena, imamhā kahāpaṇāti idamettha saddantaraṃ, katābhisaṅkharaṇassāti māsakaṃ māsakamiccevaṃ nipphāditassa, saddantaratoti iminā padantarayogo gahitoti āha-‘padantarena yogato’ti ayametthādhippāyo ‘‘dvittakaraṇakāle saddantaravacanīyassatthassānapekkhitattā māsakaṃmāsakanti avisesena māsakavicchāyaṃ dvittaṃ, tadanu pana imamhā kahāpaṇātisaddantarasambandhe sati yadi kahāpaṇasambandhya na vasesamāsakavicchā pariggayhati tadā imassa kahāpaṇassāti chaṭṭhiyā bhavitabbaṃ, imamhā kahāpaṇāti pana avadhipañcamīniddesato kahāpaṇato dvayameva gahetvā bhavantānaṃ dvinnaṃ dehīti imamhā kahāpaṇāti saddantaratovadhāraṇaṃ gamyate’’ti.

‘‘Pubbapaṭhamānamatthātisayavacanicchāyaṃ dve bhavantīti vattabba’’nti (8-1-12-vā) vuttaṃ, tadāha-‘pubbapaṭhamānaṃ miccādi, pubbapaṭhamānaṃ pubbapaṭhama saddānaṃ atthātisayo yo atthassa pakaṃso, tassa vacanicchāyaṃ, sabbapaṭhamabhāvasaṅkhāta atthātisayamattāva vacanicchāti na ettha vicchāti tesamadhippāyo, vikasanakiriyāya pākakiriyāyāti vuttepi vikāsakaraṇakiriyāya pākakaraṇakiriyāyāti atthasambhavato ‘pubbaṃ pubbaṃ puppha’nti tyādo, pubbaṃ pubbaṃ vikasanaṃ karonti, paṭhamaṃ paṭhamaṃ vacanaṃ karontīti kiriyāvisesanavasena attho daṭṭhabbo, pubbāti matā paṭhamābhimatāti iminā pubbapaṭhamabhāvenābhimatānaṃ bahutta byāpanena vicchāsabbhāve kāraṇamāha.

‘‘Ḍatara ḍatamānaṃ samasampadhāraṇāyamitthīnigade bhāve dve bhavantīti vattabba’’nti (8-1-12-vā) vuttaṃ, ettha itthiliṅgasaddo itthiliṅgayogā itthīti vutto, nigadyateneneti nigado, itthī nigado yassa so itthinigadobhāvo, tasmiṃ itthīnigade bhāve, tadāha-ratararata mantāna’miccādi, itthiliṅgeti itthiliṅgaṃ yassa so itthiliṅgobhāvo, tasmiṃ itthiliṅge bhāve vattamānānaṃ ratararatamantānaṃ dvibbacanamabhimatanti sambandho, kasmiṃ visayeti āha-‘samasampadhāraṇa visaye’ti, samena aḍḍhatādinā guṇena ime ubho aḍḍhā itvevaṃ rūpā sampadhāraṇā nirūpanā avabodho samasampadhāraṇā, sāeva visayo, tasmiṃ sati, aḍḍhatāya bahuvidhattābhāvā kiriyādiyo gābhāvā ca natthettha vicchāti tesamadhippāyo, pucchiyamānāti iminā ime ubho’ iccādīnaṃ pucchāvākyataṃ dasseti.

Parabyavahārenāha-‘ākhyātādīnaṃ visayatta’nti, iminā ākhyātādīnameva kiriyājotakapadabhāvena ponopuññasaṅkhātakiriyā dhammassa dhanasameva visayattaṃ dīpeti, atisayavisiṭṭhanti iminā papacatisaddepakāro pakaṃsattha jotako upasaggoti dasseti, hividhimhīti’lū-cchedane’iccasmā vidhimhi hippaccayo ‘‘pañhapattanāvidhīsu’’ti (6-9) iminā suttenāti attho, ossāti ‘‘yuvaṇṇānameopaccaye’’ti (5-82) okārassa, ‘pubbeka-kattukāna’’ (5-62) miccevāti evakārena paresamivāyamapyābhikkhaññe paccayo ce vidhīyate, tadā papacatiiccatra viya ābhikkhaññe vidhīyamānena paccayeneva ābhikkhaññatthassa pakāsitattā na dvibbacanena bhavitabbanti dasseti, yadā tu bhusaṃ punappunaṃ pacatīti vacanicchā tadāpi papacatīti bhavatyeva.

Iha imasmiṃ udāharaṇe, ābhikkhaññe iccevāti iminā anukaraṇamattamevetaṃ natthetthābhikkhaññanti pāṇiniyā suttantarena dvittampaṭipādenti, natthettha tādisena vacanena payojanaṃ, ābhikkhaññeyeva dvibbacananti dasseti, evamaññate ‘‘paṭaiccetamanukaraṇaṃ bhavana kiriyampati vattatīti kiriyādhammaṃ ponopuññamettha atthevā’’ti, teneva vakkhati-‘paṭapaṭā bhavatīti ābhikkhaññe dvibbacana’nti, anitisminti itisadde avijjamāne, rāppaccayoti paṭhamaṃ dvitte kate pacchā rāppaccayo, rāppaccayamakatvāpi pakārantarena sādhetumāha- ‘athavā’ iccādi, dīgho niccanti paṭhamaṃ dvitte paṭapaṭakarotīti ṭhite niccaṃ dīgho, paṭapaṭā karotīti ettha nipphattiṃ dassetvā idāni paṭapaṭāyatīti ettha dassetuṃ paṭapaṭāyatītiādi āraddhaṃ.

Ekassa ekassa iti ṭhite pubbavibhattiyā lutte saṃhitāyañca katāyaṃ ekekassa, evaṃ matthakena matthakenāti ṭhite matthaka matthakenāti.

Aññaṃ aññanti ṭhite iminā vibhattiyā lope akārassa ‘‘tadaminā’’ (1-47) dinā okāre aññoññantipi hoti.

Yāvabodhanti ‘‘yāvāvadhāraṇe’’ti (3-4) asaṅkhyasamāso.

Kvaci pavatyappavatti, kvacaññaṃ kvaci vā kvaci;

Siyā bahulasaddena, vidhi sabbo yathāgamaṃti.