Skip to content
Tipiṭaka

Paribhāsādhikāra

On this page

13. Vidhi

Vacanārambhayojanamāha–‘yaṃ visesanabhāvene’ccādi, yanti aniyamena ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ti (2-43) ādīsu atotiādikaṃ visesanabhāvena vattumicchitaṃ parāmasati, tenāti vise sanattenu-pādiyamānena yaṃ saddaniddiṭṭhena atotiādikena karaṇabhūtena, yathākathañcitabbatoti ādo majjhe-nte vā sabbhāvato yenakenaci ākārena abhedopacārena akārādivisesanavato nāmādino, tadantatthanti taṃ atotyādi visesanamante, nādo na majjhe yassa taṃ tadantaṃ, taṃ attho payojanaṃ yassāti aññapadattho, vattāyattāti vattuno āyattā… attāvāttano vacane padhānanti, tassāti vattuno, sāti vacanicchā, payogānusā renāti jinavacanānusārena, itīti kāraṇatthe nipāto, iminā kāraṇenāti attho, na sabbatthappasaṅgoti saṃhitādividhimhi sabbattha tadanta vidhippasaṅgo na hoti, tathāhi ‘‘saro lopo sare’’ti (1-26) ettha saroti visesanabhāvena vacanicchāya sabbhāve saroti tatrā’dīnaṃ visesananti yathākathañcisarādisaramajjhasarantānaṃ tatrādīnaṃ lopappasaṅge ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti (1-13) sarantassapasaṅgo siyā, na ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti (1-13) antassa… chaṭṭhīniddesābhāvā, tathā sati ‘tatrime’tiādimhi ‘ime’tiādinā vattabbatā āpajjeyyāti payogaṃ nānusaṭā nāmasiyunti na sabbattha tadanta vidhippasaṅgo, tathā ‘‘gatibodhā’’ (2-4) disuttādimhipi ‘gamayati māṇavakaṃgāmaṃ tyādippasaṅgotiādi ca yathāyogamavagantabbaṃ, vuttiyaṃ ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ti suttodāharaṇaṃ dassitaṃ, ‘‘narā nare’’ti lakkhiyodāharaṇaṃ.

CST 0.0031

14. Sattadhī

Vacanaphalamupadasseti‘yatthe’ccādinā, yattha yasmiṃ ‘‘saro lopo sare’’tyādike sutte, sattamiyāti ‘sare’tiādinā sattamiyā, yassāti sarotiādinā niddiṭṭhassa, kāriyaṃ lopādi, sambandhā visesāti saretyādo opasilesikamadhikaraṇaṃ, tañcopasilese bhavamadhikaraṇaṃ pubbassa vā paraṃ siyā parassa vā pubbanti pubbaparopasi lesassāvisiṭṭhattā pubbaparānaṃ sambandhassa avisesā, parassāpīti na kevalaṃ pubbasseva, satītyasmiṃ atthe jotanīye sattamī saṃsattamī santasaddassa samādesena, sattañcetyādivacanamevaṃ sati ghaṭate, santi vā santasaddatthe pādi, sutte avuttepi vuttiyaṃ ‘niddese’ti vacane kāraṇamāha-sattañcā’tiādi, niddesamantarena sattaṃ na sambhavatīti sambandho, sattamiyā niddese satiyeva taṃ sambandhāya sattāya sambhavo, aññathā kimaññantassā patiṭṭhāti adhippāyo, pubbasaddassa sambandhisaddattā kinnissāya pubbattamiccāha-‘sattami’ccādi, tanti ‘‘saro lopo sare’’ti suttaṃ, ukārassāti ‘veḷu’iccatra ukārassa, pubbassa…pe… karitvā taṃmanasikatañcodanaṃ dassetumāha-‘tamaha’nti ccāditi evamettha sājjhāhāro sambandho veditabbo. Pubbassāti sattamī niddiṭṭhato pubbassa, anantarassāti abyavahitassa, vuttaṃ kiñci natthīti sambandho, ayamadhippāyo ‘‘tasminti niddiṭṭhe pubbassā’’ti (1-1-66) pāṇiniyavacane ‘‘disirayamuccāraṇakriyo nisaddopyaya miha nerantariyaṃ joteti, tattha‘nirantaraṃ diṭṭho’ti pādisamāse kate phuṭamevānantaramuccāritetyamattho-vagamyateti ‘‘pubbasaddassa byavahitepi payogadassane byavahitepi kāriyaṃ pappotī’’ti bhassakārādayo vaṇṇenti, iha tādisavacanābhāvena vaṇṇādi byavadhānepi siyā’’ti, sareccādiparihāravacane-dhippāya mubbhāvayati ‘yadipi’ccādinā, mathurāya pāṭaliputtakassa cāntarāḷe gāmādīnaṃ sabbhāvā byavadhānepi pubbasaddassa pavattiyā diṭṭhantamāha-‘mathurā’ iccādi, yasmā sareti opasilesikādhāre sattamyantaṃ padaṃ, tasmā byavadhāne saralopo na hotīti evaṃ saṅkhepabyākhyānena vuttiya mattho veditabbo, na kevalaṃ sareti etthevāti āha- ‘kāriye’ccādi, opasilesikeyevādhāre bhavatīti seso, kāraṇamāha-‘vatticchānhavidhānato saddassā’ti, vattuno yā icchā vacanicchā tassā anutūlena vidhānato atthassa kathanatoti attho,yena hi yamatthaṃ vattātidhātumicchati satīpyabhidhānasā matthiye na tato-ññamatthaṃ saddobhidadhātītyadhippāyo, vatticchā vasāye kāraṇamāha’vatticchāpi’ccādi, vattuno suttakārassa icchā vatticchā, kathamupadesato vatticchā-vasīyate’ kathañca sāmatthiyatoti āsaṅkiya tamupadassetumāha-‘atocetyādi, ato vakkhamānakāraṇā upadesato vasīyateti sambandho, kintaṃ kāraṇa miccāha-‘yasmā’iccādi, anvayasaddenettha gurupārampariyo-padeso vivacchito, yasmā kāraṇā anvayo gurupārampariyo padeso gurukulamupagamma pañhakaraṇādinā anvicchīyate gavesīyati, ato kāraṇā guruparamparā gataupadesato vasīyatoti attho, sāmatthiyato-vasāyappaṭipādayitumāha- ‘sāmatthiyampi’ccādi, sāmatthiyampi vuccatetiseso, laghunopāyena saddānamupalakkhaṇe pavattīti byavahitanivattiyā vacanantaraka-raṇamanupannaṃ, upapannaṃ vacanantarakaraṇaṃ, tassa ca opasilesikādhāra mantarena aññathānupapattiyā ādhāravisesappaṭippattīti idamettha sāmatthiyaṃ, ādhārantareccādinā yathāvuttaṃ sāmatthiyaṃ vibhāveti, ādhārantarepīti sabbattha pāṭho dissati, pasaṅgābhāvato atthanta-renāpi ādhārantarepi opasilesikādhārepi vacanantarappasaṅgo siyāti sambandhasambhavā opasilesikādhāranissayanepi ānisaṃso na dissatīti samuccayatthenāpi natthi payojananti vajjetabbo yampi saddoti, nanu kimevaṃ vaṇṇīyate pubbasseveti vacana mevopasilesikamadhikaraṇaṃ viññāpayati… tattheva pubbaparatta sambhavāti yomaññate, tassesā kappanā na saṅgatāti dassetumāha-‘pubbassāti’ccādi, ayuttatte kāraṇamāha-‘sāmīpikepi tassa sambhavā’ti, ‘gaṅgāyaṃ ghoso’ti vutte ghoso gaṅgāyaṃ pubbo vā paro veti gammamānattā sāmīpikepyadhikaraṇe pubbaparattassa sambhavāti attho, etāvavuccateti pubbasseva hoti na parassāti ettakameva vuccate, tathāca vakkhati-‘kinta’ntiādi, adhikaṃ byavahitanivutyādi na vuccateti sambandho, ādisaddenettha chaṭṭhīpakappanā gahitā, chaṭṭhīpakappanāpi sāmattiyā katāti sambandho, pakappanaṃ pakappanāvidhānaṃ, evaṃ maññate ‘pāṇiniyā ‘‘chaṭṭhīṭṭhāneyogā’’tyato (1-1-49) ‘‘tasminti niddiṭṭhe pubbassa’’ (1-1-66) ‘‘tasmā tyuttarassa’’ iti (1-1-67) paribhāsāsuttadvaye chaṭṭhīgahaṇamanuvattiya ‘tasminti niddiṭṭhe pubbassa chaṭṭhī’ ‘tasmātyuttarassa chaṭṭhī ti chaṭṭhīpakappanaṃ paṭipādenti ‘yasmiṃ sutte chaṭṭhīniddeso natthi, tattha chaṭṭhīpakappanāyathā siyā’ti, idha pana vacanantarābhāvepi yattha chaṭṭhīniddeso natthi, tattha sāmatthiyeneva chaṭṭhīpakappanā siddhā’ti, sāmatthiyamupadasseti ‘sattamīniddese’ccādinā, aññavibhattiniddiṭṭhopi paṭipajjateti sambandho, kāriyayo ganti kāriyasambandhaṃ, yathā ‘‘vagge vagganto’’ti etthānuvattamānaṃ niggahīta’ntidaṃ chaṭṭhīyantaṃ viññāyate, kathaṃ vaggetesā sattamyakatatthā ‘‘niggahīta’’nti (1-38) pubbasutte katatthatāya paṭhamā vibhattiyā chaṭṭhīvibhattimpakappeti sattamiyaṃ pubbasse’ti tathetyavagantabbaṃ. Etāva vuccateti vutte idanti na viññāyateti āha ‘kinta’ntiādi, yadāhiccādinā pariyāyapasaṅgakkamaṃ dasseti. Kimidamuccate pariyāyappasaṅge niyamatthaṃ vacananti nanu pubbaparānaṃ yugapaduppattiya mācariyavacanappamāṇenāppaṭipattiyaṃ vijjhanatthaṃ vacananti kasmā nocca teccāha- ‘yugapadupasiliṭṭhāna’ntyādi, yugapadupasiliṭṭhānamasambhavoti sambandho, kutoccāha-‘aparassūpasilesikassābhāvato’ti, atoti yugapadubhinnampattiyā abhāvato, vacanaṃ ‘‘saro lopāsare’’ccādikaṃ (1-26) suttaṃ.

CST 0.0032, 0.0033, 0.0034

15. Pañca

Avadhibhāvenāti ‘ato’ccādinā avadhittena, yassāti yo ādino, kāriyanti ‘ṭāṭe’ādikaṃ, pubbaparāpekkhattenāvisesāti yathā- ‘gāmā devadatto’ti vutte so tato pubbo parogeti viññāyatītyavadhibhāvassa pubbaparāpekkhattenāviseso, tathehāpi ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ti (2-41) vuccamāne ato pubbesaṃ yonaṃ athavā paresanti pubbaparāpekkhattenāvadhibhāvassāvisesāti maññate, pure viyātyanena sattamiyanti ettha vuttaṃ niddesavacane kāraṇamatidisati, vuttiyaṃ ‘narānamere’ti ettha apavādavippaṭisedhe satiparattā ṭāṭeādesānaṃ pavattiṃ ‘‘ādissā’’ti ettha vaṇṇayissāma, atha kimiminā vacanena nanu yato yattha pañcamī niddeso tattha sabbattha ‘‘mānubandho sarānamantā paro’’ (1-21) tyato ‘paro’tyanuvattetuṃ sakkāti tassānuvattitassa yonamiccanena sāmānādhikaraṇyā‘paresaṃ yonaṃ’tyayamattho viññāyate, tato pubbesaṃ pasaṅgoyeva natthīti, netadatthi, paroti tyanuvattamānaṃ ‘ato’ti pañcamyantena sambajjhamānaṃ na koci vāretā atthīti parato-kārato pubbesampi yonaṃ ṭāṭeādesā pappontīti vacaneneminā bhavitabbamevāti dassetumāha-‘vacane’ccādi, evañcarahi tadevodāharitabbaṃ, kiṃ ‘narānare’ tyudāhaṭanti ce, nesadoso, aññadatthaṃ kārīyamānamihā-pyatthavantaṃ hotīti, pubbako parihāroti byava hitanivattiyā pubbasutte vutto ‘‘saretopasilesikādhāro’’ti parihāro, na sambhavatīti iha sattamiyā abhāvā na sambhavati, vacanānantaranti pāṇiniyānaṃ niddiṭṭhaggahaṇamiva byavahitanivattiyā suttantaraṃ, te hi ‘‘tasmātyuttarassā’’tyettha (1-1-67) niddiṭṭhaggahaṇamanuvattiya tena pubbe viya byavahitanivattimpaṭipādenti. Anantaretivacanā paccāsattiyā nissayanaṃ viññāyate, katatthatāyāti vacanā jātiyātyāha- ‘paccāsatyā jātiṃ sannissāyā’ti jātiṃ sannissāya paccāsatyā karaṇabhūtāya nivattimāheti sambandho, iminā paccāsatti ñāyabyāpanañāyajātipadatthabyattipadatthesu paccāsattiñāyo jātipadatthoceha nissīyateti dasseti, na hi kevalaṃ jātiṃ nissāya byavahitanivatti vattuṃ sakkā, tathāhi yadettha paccāsattiñāyo na nissito, tadā byāpanañāyena byavahite cābyavahite cāsajjatīti jātiyā nissayane satyapi byavahitepi byāpyamānā jāti kena nivārīyate nāpi kevalaṃ paccāsattinnissāya byavahitanivatti vattuṃ sakkā, tathāhyasati jātisannissayena byattinissīyate, byattiyañca padatthe paṭilakkhiyaṃ lakkhaṇaṃ pavattatīti paccāsatti ñāyanissayanepyabyavahitampati yaṃ lakkhaṇaṃ bhinnaṃ tadabyavahite pavattaṃ, yampana byavahitampati bhinnaṃ lakkhaṇaṃ, tañca vacanappamāṇato mābhavatvassa byatthatāti byavahitepi pavattate, tasmā ubhopi nissāya nīyāti. Visayadassanappasaṅge visayidassanamatthabyattikāraṇanti vākyantogadhapadānamatthampaṭhamaṃ dassetvā pacchā samāsādikaṃ dassetuṃ ‘kato’tyādikamāraddhaṃ, jātilakkhaṇoti abyavahitattajātisabhāvo, ‘osadhyo’ti ettha sakāre akārā parassa dhakārena byavahitassa yossa viyāvasesānampi sabbhāvato vuttaṃ-‘yoppabhutīna’nti, jāti sāmaññaṃ, yāvati visayeti gavādike yattake visaye, kāmacārato visaya parisamattiyā diṭṭhantamāha-‘taṃ yathe’ti, bhojayetīti ettha bhojayeitīti padacchedo, katohi jātyattho kasiṇoti yasmā sakalo brāhmaṇa jātisaṅkhāto attho parisamatto, tasmāti attho, idaṃ vuttaṃ hoti- ‘yāva diṭṭhambhojaye’ti vutte santāya sāmaññavutti brāhmaṇasaddappayogasāmatthiyā paccekambhojanakiriyā katā nāma hoti, yato kasiṇopi jātyattho parisamatto nāmāti. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti (1-33) sutte byañjaneti sattamī pubbassa dīghādividhimhi caritattā ‘‘saramhā dve’’ti (1-34) ettha saramhāti pañcamyaka tatthā, tato pañcamīniddesassa balīyattaṃ, tato ‘‘sattamiyaṃ pubbassa’’ ‘‘pañcamiyaṃ parassā’’ti dvinnaṃ parassa samuṭṭhāpane ‘byañjane’ti sattamī parassa kāriya yogitāya atthato vibhattivipariṇāmena chaṭṭhībhāvena pariṇamatī… dvinnaṃ suttānaṃ vippaṭisedhe parassa balī yattāvāti etādisasāmatthiyasabbhāvato vuttaṃ-‘chaṭṭhīpakappanāpi pureviya sāmatthiyā’ti.

CST 0.0035, 0.0036

16. Ādissa

Kiñci antassa sampattanti yaṃ ṭānubandhamanekavaṇṇaṃ na hoti, taṃ ‘‘chaṭṭhiyantasse’’ (1-17) tyantassa pattaṃ, kiñci sabbasseti ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasseti’’ (1-19) ṭānubandhamanekavaṇṇañca kāriyaṃ sabbassa pattaṃ. Yadantabhāvikāriyaṃtyādinā vacanaphalamupadassento ‘chaṭṭhīyantasse’tīmassāpavādo yaṃ yogoti dasseti, tassāyama pavādo hotu ṭānubandhādikāriyaṃ kathanti āha-‘ṭānubandhe’ccādi, vippaṭisedhāti apavādavippaṭisedhā, ‘‘chaṭṭhiyantasse’ti hi ussaggo, tassāpavādā ‘‘ādissa’’ ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’tyete, ‘‘ādissā’’tīmassāvakāso ‘terasā’ti, ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassā’’tīmassāvakāso ‘esu, anenā’ti, ihobhayampappoti ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ (2-41) ‘‘narānare’’ ‘‘atena’’ (2-108) ‘‘janenā’’ti (tattha) ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’tīdampavattatīti tesamapavādānaṃ vippaṭisedhā sabbādeso bhavati. ‘‘Chaṭṭhiyantassā’’ti dasasadde-ntassa pattopi tadapavādattā ‘‘ādissā’’tiādibhūtassa dakārassa hotīti āha ‘dakārassaro’ti.

17. Chaṭṭhī

Kotthonta saddasseccāha-‘antovasāna’miccādi, ‘‘vaṇṇassantassa’’ti (1-1-52) sutte vaṇṇaggahaṇamantavisesanāyopadiṭṭhaṃ pāṇininā-antassa padassa vākyassa vā mābhavī’ti, iha tvanatthakaṃ vaṇṇaggahaṇaṃ byavacchejjābhāvāti dassetumāha-‘so ce’ tyādi, nanu brahmassāti visesanatthena vattumicchito mahābrahmasaddo chaṭṭhīniddiṭṭho nāmāti ‘‘brahmassu vā’’ti (2-194) uādeso ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti antabrahmasaddassa pappoti, tathā sati ‘na hi chaṭṭhī niddiṭṭhassa antaṃ padaṃ vākyaṃ vā sambhavatī’ti kasmā vuttanti, vuccate- na visesanatthenākkhepamattena mahābrahmasaddo chaṭṭhī niddiṭṭho nāma bhavatīti na brahmasaddassa sabbassādesappasaṅgo, mahābrahmasadde vā brahmasaddo atthīti tassāntassa uttaṃ vidhīyate.

CST 0.0037

18. Vānu

‘‘Chaṭṭhiyantasse’’tyanenevāvisesena vānubandhakāriyepyantassa siddhe kimatthoyamārambhotyāsaṅkiya ṭānubandhātyādinā vacanaphalamupadassento ‘bādhakabādhanattho-yamārambho’ti-vadati, tathāhi ‘‘chaṭṭhiyantasse’’tyassa bādhako ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’ti, tassa ca ‘‘vānubandho’’tyayaṃ yogo bādhakoti bādhakabādhanattho sampajjate, apaiccayamupasaggo vajjane nīvāraṇe, panayane vā vattateti apodyante ussaggalakkhaṇāni vajjīyante nīvārīyante apanīyante nenetyapavādo, suttekadesena suttamevopalakkhitanti antassa‘chaṭṭhiyantassā’ti suttassa apavādo antāpavādo, ussajjate nivattīyatyapavādenetyussaggo, ussaggāpavādakkamo panettha evaṃ veditabbo ‘‘chaṭṭhiyantasse’’tyussaggo, tadapavādā ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassa’’ ‘‘ukānubandhādyantā’’ ‘‘mānubandho sarā namantā paro’’ti, ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’tyussaggo, tada pavādā ‘‘vānubandho’’ ‘‘mānubandho sarānamantā paro’’ti.

19. Ṭānu

Chaṭṭhīniddiṭṭhasseccādinā vacanārambhappayojanākhyānenāntādesāpavādo yaṃ yogoti bravīti, paccekamabhisambandhoti so ṭakārānubandho cādesotiādinā, kassa sabbassa bhavaticcāha-‘chaṭṭhī niddiṭṭhasse’ccādi, nanu ca ṭeādesopyanekavaṇṇoeva dvivaṇṇasamudāyattātyāsaṅkiyāha-‘upalakkhiye’ccādi, anubadhyate payoge asuyyamānepi payojanavasenānusarīyatītyanubandho, upadese yevopalakkhiya nivattatetyanenetaṃ dasseti ‘uccāritavināsinonubandhā’ti, upadese paṭhamuccāraṇe.

CST 0.0038

20. Ñakā

Ādyantāti vutte kathamavayavātyayamattho labbhatī tyāha-‘ādyantasaddānami’ccādi, ādyantasaddānaṃ niyatavayavavācittā avayavassa cāvayavināmantarenā sambhavato sāmatthiyāvayavī lakkhīyati, chaṭṭhiyātyanuvuttito vāvayavāvayavisambandhesā chaṭṭhī, tāya niddiṭṭhassātyayamattho viññāyateti vuttiyaṃ-‘chaṭṭhīniddiṭṭhassā’ti (vuttaṃ), teneva paccayavidhimhi kūppaccayādayo na dosā bhavantīti, atoyevāti tadavayavācittatoyeva, taggahaṇeneti avayavaggahaṇena, katākatappasaṅgittāti otte katepi akatepi vukāgamassa pasaṅgato, bhūyattattā hi ottassa bhūggahaṇe sati katepi otte vukāgamena bhavitabbamakatepi tatova ‘‘katākatappa saṅgī yo vidhi sanicco’’ti niccattā ottaṃ bādhitvā vukāgamo hoti, atha vukāgame pacchā tena na bhavitabbanti āha-‘antāvayave’ccādi.

21. Mānubandho

Yadiniddhāraṇe chaṭṭhī antassāvisesitattā avisesena yato kutoci antato bānubandho paro siyā, na hi dutiyaṃ saraggahaṇamatthi, yenānto visesīyateccāha-‘niddhāraṇa’miccādi, kāraṇamāha-‘sutattā’ti, ‘sarāna’nti sutattāti attho, tena ‘‘sutānumitesusutasambandhobalavā’’ti rundhatītetthadhakārassā numitassa maṃ na hotīti dīpeti, samāna jātiyasseva loke niddhāraṇappatīti hoticcāha-‘tathā hi’ccādi, yathā’kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā’ti vutte avisesitattepi kaṇhāya kaṇhāgāvīyeva patīyate, tathehāpi sarānaṃ majjhe antātyantattena niddhāriyamāno samānajātiyo saroyeva patīyate, tena sarānaṃ yevāntāparo bhavissatīti bhāvo, visesanattoti ‘‘ñilatasse’’ti (5-163) sutte assāti vutte ayameveti niyamābhāvā yassakassaci akārassa ñippatti, tenāniṭṭhappattīti lānusaṅgisseva assāti lassa yaṃ visesanattaṃ taṃ attho payojanamassa ‘‘kattarilo’’ti (5-18) lakārassāti visesanattho lakāro, idhevāti imasmiṃ ‘‘mānubandho’’tiādisutteyeva.

CST 0.0039

22. Vippaṭi

Paroti vattate, so cāññādhikyaiṭṭhādyanekatthopi idha iṭṭha vācī daṭṭhabbo, kammabyatihāreghaṇiti kammabyatihāro kiriyāparivattanaṃ bhāvaviseso tasmiṃ ‘bhāvakārakesvaghaṇghakā’’ti (5-44) sāmaññena vihitattā vippaṭisedhananti atthe ghaṇi vippaṭī sedho, tenāha-‘sāmaññe’ccādi, vippaṭisedhasaddassa atthamāha-‘aññamaññapaṭisedho’ti, saṃsiddhiyaṃ vattamānopi sidhi upasaggasambandhe nātthantarepi hotīti aññamaññavirodhotyattho, vippaṭisedhasaddassa loke virodhavācittena pasiddhattamāha ‘tathā hi’ccādinā, kathampana pamāṇabhūtassācariyassa vacanesu aññamaññavirodho sambhavatīccāsaṅkiya ubhinnaṃ sāvakāsatte sati sambhavati nāññathāti ‘dvinna’miccādi vuttigantho pavattoti vattuṃ ‘socā’tiādimāha aññamaññānajjhāsiteti aññamaññenānakkante apariggahiteti vuttaṃ hoti, anubhayatāginīti yo visayekadeso ubhayanna bhajate tasmiṃ anubhayabhāgini visayekadese, sāmaññavisayo dvinnaṃ vidhīnaṃ sādhāraṇo visayo, tattha pavattippasaṅge sati soca vippaṭisedho jāyatīti sambandho, iminā vippaṭisedhassa visayo pavattippasaṅgo visayavisayīnamabhedena sutte ‘vippaṭisedho’tivuttoti ‘dvinna’miccādinā vuttigantho racitoti dīpeti, paro hotī tividhidassitoti iminā yadi niyamo-bbhūpagato siyā, tadā ‘parovahotī’ti vadeyyāti dasseti, pāṇiniyā hi jātiyaṃ padatthe sakimeva lakkhaṇaṃ pavattatīti caritatthattā visayantare dvinnampi lakkhaṇānamappavattiyaṃ paraṃ pacchimaṃ kāriyanti vidhyatthamidaṃ vacanaṃ, byattiyantu padatthe latvādīnamiva pariyāyappasaṅge niyamatthanti paṭipannā, idha pana jātiyaṃ byattiyañca dvinnampi suttānamappavattiyameva vidhyatthamevidaṃ vacanaṃ, na niyamatthampīti paṭipādetumāha-‘tathāhi’ccādi, kāmacārato parisamāpīyateti sambandho, kāmato parisamāpanañcetissā sabbasmiṃ attano gocare avicchedabyāpanena pavattisabbhāvato. Kathampanekassāpi pavatti na bhaveyyātyāsaṅkiya kāraṇamāha‘ubhayampi’ccādi, hisaddo yasmātthe, yasmā ubhayampidamācariyavacanaṃ, tatoyeva pamāṇaṃ, abhimatakāriyavidhāne liṅgabhāvena saddikānumatattā(tesaṃ) vidhīnaṃ vidhāyakañca tasmāti attho. Pamāṇattā dvinnampi appattiyaṃ kāraṇamāha-‘anubhayabhāgimhi’ccādi, yato laddhāvakāsā tato samānabalāti, itisaddo hetumhi, viruddhācāti ettha itisaddaṃ datvā ‘anubhayabhāgimhi…pe… viruddhācāti dvinnaṃ vacanānaṃ pamāṇattā ubhinnampi appavattīti sambandho veditabbo. Samānabalānaṃ dvinnaṃ lokepi virodhittaṃ ekakkhaṇeyeva ubhinnampi kāriye appavatti ca dissatīti diṭṭhantamāha ‘lokece’tyādi, ettha ca pessassa (a)virodhatthino kāriye appavattiriva samānabalāna mubhinnaṃ vacanānaṃ kāriye appavattīti sukheno pamāsaṃsandanaṃ viññātabbaṃ.

CST 0.0040

Jātipakkheyeva bhassakārena dvinnaṃ yugapadippattiyaṃ ‘latvādīnamiva’ pariyāyappasaṅgo vaṇṇito, tassāyuttattamupadassento āha ‘nacāpi’ccādi, bhinnavisayattāti dvinnaṃ vidhīnaṃ bhinnavisayattā. Abhinnavisayatte hi pariyāyakappanā yuttimatī, atoca latvādīnamabhinnavisayattampaṭipādayitumāha- ‘latvādayo hi’ccādi, anavayaveneti dhātu mattato vidhānenāvayavabyatirekasabbhāvato sabbadhātupariggahena, yattha yasmiṃ dhātvatthekadese pavattā samānā pavattā santo laddhāvakāsā siyuṃ tassekadesassa parihārenāpi pariccāgenāpi na vidhīyanteti sambandho, latvādīna mekakkhaṇe asambhavā ekasmiṃ kate satītaravacanāna mānatthakyappasaṅgāca pariyāyena bhavantīti yantaṃ yuttanti sambandho. Ihāti imasmiṃ yugapadippattiyaṃ, iha tathābhāvassa kāraṇamāha-‘sāvakā…pe… vacana’nti, tatthāti yugapadippattiyaṃ. Jātiyampadatthe ‘‘punappasaṅgavijānanā siddhaṃ, vippaṭisedhe yaṃ bādhitaṃ tambādhitamevā’’tīmāsamubhinnaṃ paribhāsanampavattiṃ paṭipādento āha- ‘parasmiṃ ce’tyādi, parasminti iṭṭhe, paribhāsanampana ayamattho ‘punappasaṅgavijānanāti dvinnaṃ suttānamekatthappa saṅgasaṅkhāte vippaṭisedhe satiparamiṭṭhaṃ paṭhamaṃ hoti, hontena tena yadītarassa nimittopaghāto na kato tadā tassāpi punappasaṅgo tassa vijānanā siddhanti, vippaṭisedhe yathāvutte sati paṭhamaṃ hontena yaṃ suttaṃ bādhitaṃ tassa punappavattiyā yadi nimittaṃ natthi taṃ bādhitameve’ti. Byattiyampi vidhyatthamevidaṃ vacanaṃ, na niyamatthanti dassetumāha-‘byattiya’miccādi, evaṃ maññate ‘byattiyaṃ paṭilakkhiyaṃlakkhaṇappavattiyaṃ dvinnaṃ sādhāraṇaṃ ṭhānampati yāni vacanāni bhinnāni tesampi niravakāsattena tulyabalattā dvinnampaṭipattiyevasiyā, natu pariyāyappasaṅgo’ti. Byattiyampi yathāvuttānaṃ paribhāsānaṃ pavatti vuttavidhinevāti dassento ‘paribhāsānampi’ccādimāha.

CST 0.0041

Jātiyampadatthe ‘‘vattamāneti anti, si tha, mi ma, te ante, se vhe, e mhe’’ccādīnaṃ lakkhaṇānamekamekatthepi vattamāneti anti, vattamāne si tha iccādīnaṃ vākyekadesānaṃ gacchaticcādo gaccha siccādo ca lakkhiye sakimpavattiyā sabbasmiṃ sake visaye paṭhama majjhimapurisekavacanajāti parisamattāti caritatthattā tumhe gacchathāti ettha dvīhi dvinnaṃ purisāna mekakkhaṇe pavattiyaṃ na kassaci, byattiyampi paṭilakkhiyaṃ lakkhaṇāni bhijjantīti sādhāraṇaṃ ṭhānaṃ patibhinnehi lakkhaṇehi dvinnampekatthe-kakkhaṇe pavattiyaṃ na kassaci, tathā vuttanayeneva tiṇṇaṃ purisānamekakkhaṇe pavattiyanti sabbathā appavattiyaṃ sampattāyaṃ vacanamidaṃ, paro hotīti majjhimuttamaṃ bhavatīti adhippāyena ‘yathe’ccādinā vuttaṃ vuttiganthampañhamukhenā haritvā dassetuṃ ‘kvapanā’tiādimāha, nedamudāharaṇamamhaṃ manaṃ bhoseti-yato vippaṭisedhavisayamevedaṃ na hoti, kuto yato ‘‘vattamāneti anti’’ccādippabhutīnaṃ vattamāneti anticcādīhi vākyekadesehi niddiṭṭhānameva pubbaparacchakkānaṃ purisavacanavisesavidhāyakena ‘‘pubbaparacchakkāna mekānekesu tumhāmha sesesu dvedve majjhimuttamapaṭhamā’’ (6-14) tīminā vākyāvayavena tumhāmhasesesu payujjamānesu appayujjamānesu vā yathākkamaṃ pubbacchakkānaṃ paracchakkānañca majjhimuttamapaṭhamānaṃ paccekaṃ dvedve vacanāni yathākkamaṃ bhavantīti ‘gacchatha gacchāmā’ti ettha ekakkhaṇe pavattiyeva natthi, dvinnampana sāvakāsāna mekakkhaṇe pavattiyeva hi vippaṭisedhoti, tathāpi vuttanayena vippaṭisedhappakappanāpi sakkā kātuntīdamudāhaṭaṃ siyāti daṭṭhabbaṃ, imissā pana paribhāsāya nirākulappavatti ‘‘ādissā’’ tīmissā vuttanayena veditabbā, katākatappasaṅgī yo vidhi, so nicco, yotvakateyevāyamaniccoti vuttaniccāniccesu antaraṅgabahiraṅgesu cātulyabalattā nāssa yogassa byāpāro, tathāhi niccāniccesu niccameva balavanti niccāniccānamatulyabalatā, antaraṅgabahiraṅgappakāra(mpana) upari ‘‘lopo’’ti (1-39) sutte pakāsissāma.

CST 0.0042

23. Saṅketo

Vacanārambhassa phalamāha-‘anubandhoti yaṃ vuttaṃ’tyādi, vuttiyaṃ ‘‘yonavayavabhūto saṅketo’’ti sāmaññena vuttepi ‘‘bhāsissaṃ māgadhaṃ saddalakkhaṇa’’nti saddalakkhaṇā bhidhānappakaraṇato saddassānavayavabhūtoti viññāyateti dassetumāha-‘kassa’tyādiltuppaccaye lakāro udāharaṇaṃ, pakatiyādi samudāyassātiādivākyassa sāppāyamatthaṃ vivarituṃ ‘evamaññate’ccādi vuttaṃ, keci saddasatthakārāti pāṇiniṃ sandhāyāha, vacananti ‘‘tassa lopo’’ti (1-3-9) vacanaṃ, payogāsamavāyitāti kattāiccādippayoge asamavāyitā appayogitāti adhippāyo, evampissa lopo vaseyo… anupubbo bandhivināsatthoti āhu uccāritapadhaṃsittā anubandhyate vinassatetyanubandhoti imāya sadda byuppattiyāvasena.

CST 0.0043

24. Vaṇṇa

‘Atenā’ti (2-108) ettha atoti rassabyattiniddeso vā siyā rassajātiniddeso vā sakalanissayabyāpī atthajāti niddesovā, tattha rassabyattiniddese sati buddhasiddhādīsu yatthakatthaci akāro gayhateti neṭṭhappasiddhi… kesañci asijjhanato, rassa jātiniddese pana buddhasiddhādisabbākārantānaṃ lakkhaṇikagavādyakā rantānañcākāro gayhatīti sabbathā iṭṭhappasiddhi, nāñño dīgho byattantarattāti nāniṭṭhappatti ākārato nāssenābhāvā, tasmā atoti rassajātiniddese nissite sabbamidamiṭṭhaṃ nipphajjatīti nātthajāti nissīyate, na rassabyattica, ‘‘yuvaṇṇāname oluttā’’ti (1-29) ādīsu pana rassabyattiyā rassajātiyā vā niddese ‘tassedaṃ nopeti’ccādīsu eoādikamiṭṭhaṃ katthaci bhaveyya, na sabbattha, sabbattha vā bhaveyya ‘vāteritaṃ samonā’tiādīsu byattanta rattā, tasmā sabbathā iṭṭhappasiddhiyā ittajātyādi nissīyate, athavā vaṇṇuccāraṇampati kesañci vaṇṇuppattiṭṭhānānaṃ uccanīcatadubhaya saṃhāravasena vaṇṇavisesuppatti dassanato tesaṃ vasena rassa byattiniddese rassajātiniddese vā vuttanayena iṭṭhāniṭṭhappattiyaṃ sabbathā sabbathā iṭṭhappasiddhiyā ittajātyādi nissīyate, tattha vaṇṇa parena savaṇṇaggahaṇaṃ niyamituṃ vacanamidamāraddhanti ‘sabbatthevā’tiādinā vacanārambhaphalamāha, sabbatthevāti sabbasmiṃyeva suttappadese. Nanu sayañcāti vuttepi pariyattaṃ, na hyaññaṃ rūpā sayamatthi, aññaṃ vā (saya)to rūpanti siddhepyevaṃ sati atthettha paro koci visesoti ñāpetuṃ sañca rūpa’nti vuttikāro āhāti sambandho, rūpassa visesitabbattā ‘sañca rūpa’nti vuttiyaṃ niddisīyamānattā ca rūpanti viññāyatīti ‘sañca gayhatī’ti vuttaṃ, saṃrūpaggahaṇāyāpisaddaṃ karoto-dhippāyo-yanti vattumāha-‘aññathe’ccādi, aññathāti aññenappakārena saṃrūpaggahaṇāya apisaddābhāveti adhippāyo, aññapadattheti aññapadattha samāsavisaye, guṇībhūtassāti appadhānabhūtassākāre kārādino, samāsena vuttattā padhānatū tattepi guṇo bhavati aññapadattho-kārekārādi vidhāya kattā, vidhīyamāno savaṇṇova padhānaṃ… idamatthitāya tappavattiyāti. Nanu vuttiyamapisaddassātthaṃ vadatā sayañceti vattabbaṃ, ‘‘tathā sayamattanī’’ti nighaṇḍuto sayañca-ttākārekārādiñca gayhatītyamattho sambhāvīyatīti codanampanasi nidhāya ‘sañca rūpa’nti vadanto sādhippāyāruḷhaṃ kiñci atthavisesaṃ pakāsetuṃ tathevāhāti dassetuṃ vuttaṃ-‘sayañce’tyādi, ‘‘dhanaññātīsu saṃsaddo, tathāttattaniyesupī’’ti nighaṇḍuvacanato ‘sa’nti attāpi gayhati, ko so saddarūpaṃ sādhāraṇaṃ, ‘sa’nti attaniyampi, kintaṃ saddāna masādhāraṇaṃ saddarūpaṃ, tathā sati attaniyaṃ rūpaṃ nāmāttasaṅkhātasaddasambandhīti āha-‘saṃrūpaṃ saddānamasādhāraṇaṃ rūpa’nti, etañca idantīminā sambandhitabbaṃ, asādhāraṇanti asādhāraṇaṃ saddarūpaṃ, sati sambhave byabhicāre ca visesanassa sātthakatāya asādhāraṇanti rūpaṃ visesatā sādhāraṇassāpi sambhavo vuttoyeva nāmāti āha-‘duvidhaṃ hi’ccādi, kintaṃ sādhāraṇamasādhāraṇañcarūpanti sāmaññena rūpaṃ niddisitumāha-‘tatthā’tiādi, tatthāti niddhāraṇe sattamī, saddānanti sātthakaniratthakānaṃ yesaṃkesañci saddānaṃ, taṃtaṃ saddattādīhi tesaṃtesaṃ buddha aiādīnaṃ saddānaṃ saddattādi, ubhayattha ādisaddena attho saṅgahito, tena sādhāraṇaṃ saddarūpamattharūpaṃ tathā-sādhāraṇanti catubbidhaṃ saṃrūpanti dasseti, catūsupi cetesvasādhāraṇassa saddarūpassevopānaṃ dassetumāha-‘tatthā’tiādi, sādhāraṇarūpabyudāsenāti sādhāraṇarūpassa pariccāgena, upādiyanto rūpameva saddassasaṃ, nātthoti ca dassetīti sambandho, ca saddo panettha ‘idaṃ dassetī’ti heṭṭhā vuttaṃ samuccinoti, asādhāraṇassevopādiyane kāraṇamāha-‘tanta’miccādi, itaranti ye saṃkesañci saddānaṃ saddattādi, parassāpīti aññassa yassakassaci saddassāpi, iti idaṃ, patitaṃ pasiddhaṃ, ettha pana itisaddo hetumhi, yasmā idaṃ yathāvuttaṃ pasiddhaṃ tasmā pubbācariyaparamparāyāgato padesato upādiyantoti pakataṃ, saṃsaddavisesanasāmatthiyena asādhāraṇarūpopādiyanepi asādhāraṇaṃ saddarūpamevopādīyati nāsādhāraṇamattharūpaṃ… iminā vakkhamānakāraṇatā vasenāti āha-‘saddasse’ccādi, āsannaṃ…saddato saddabhāvasā naññattā, vipariyayatoti vipariyāsena anāsanna bhāvenāti attho, cakkhuvisayopi hi attho kathaṃ sotavisayasaddassa na āsanno saṃrūpambhavitumarahatīti, kāraṇantaramāha-‘aheyyattācā’tiādi, aheyyattāti apariccajanīyattā, idampi niccasambandhitte kāraṇavacanaṃ, taṃ saddarūpaṃ, niccasambandhīti nirantarasaṃyogī, vipariyayatoti heyyattā, tathāhiccādinā atthassa heyyattaṃ bodheti, aparaṃ kāraṇamāha-‘asādhāraṇañca rūpaṃ’tyādinā, sādhāraṇo pariyāya saddānaṃ, paccetabbattāti viññātabbattā, idāni kāraṇattayaṃ samodhānetvā imehi kāraṇehi rūpameva saddassa saṃnāma, nātthoti niyametvā dassetuṃ ‘tadeva’ntiādi āraddhaṃ, tadevanti yasmā evaṃ, taṃ tasmāti attho, sarūpappadhāneti ‘‘gossā vaṅa’’ (1-32) tyādo gossātyādike sarūpappadhāne.

CST 0.0044, 0.0045

25. Ntu

Ntusutiyā jantvādīnampi ‘‘ntantūnaṃnto yomhi paṭhame’’ (2-215) tyādinā gahaṇappasaṅge jātiyamabhippasaṅgabādhanatthaṃ byattiyaṃ vantvādi sambandhīnamupādānattamidamāraddhaṃ ‘‘vantvavaṇṇā’’ (4-79) ‘‘tametthassattīti mantu’’ (4-78) ‘‘kattari bhūte ktavantu ktāvī’’ (5-55) ti vihitā vantvādayo nāma.

Iti moggallānapañcikāṭīkāyaṃ sāratthavilāsiniyaṃ

Paribhāsādhikāro samatto.