1. A ādayo
Sabbavacanānaṃ sātthakaniratthakattabyabhicārittā ‘ida’ntiādinā sadiṭṭhantena saṃsayamupadassiya sātthakattamassa dassetuñca ‘na tāva…pe… sātthakattā’ti vuttaṃ, ummattakādivākyamiti ‘dasa dāḷimā, cha apūpā, kuṇḍamajājinaṃ, palālapiṇḍo’iccādikaṃ, avayavatthāna maññamaññanāti sambandhā samudāyatthābhāvato anatthakattaṃ, ādivākyanti ‘‘manoseṭṭhā manomayā’’tiādivākyaṃ, sātthakattaṃ panassa padatthāna maññamaññābhisambandhassa patītito.
Atha aādyādisaddānaṃ sādhuttānvākhyānāya idaṃ vacanamiccādivikappantarasambhave kathaṃ niyamo vuttiyaṃ vuttenatthena sātthakattamiccāsaṅkiya tesamihānupayogittaṃ kamena paṭipādayitumāha ‘vakkhamānatthamevida’miccādi,’ ākārādayo niggahītantā’iccādinā vuttiyaṃ vakkhamāno attho yassa taṃ tathā vuttaṃ, sādhūnaṃ sādhusaddānaṃ anusāsanaṃ ākhyānaṃ attho payojanaṃ yassa tanti viggaho.
Sādhusaddānusāsanasaṅkāpettha ‘‘katthettha kutrātrakvehidhā’’ti (4-100) ādinā katthādisaddānaṃ sādhuttānusāsanassa dassanato, lakkhaṇantarena sādhubhāvassa anvākhyātattāti āpubbādāiccasmā ‘‘dādhātvī’’ti (5-45) ippaccaye ākāralope ca ādīti aādiyesanti aññapadatthasamāse yomhi ‘‘yosu jhissa pume’’ti (2-93) ‘ṭe aādayo’ti, tayo ca cattālīsā cāti cattha samāse ‘‘tadaminādīni’’ti cata lopeca rasse ca titālīsāti, ‘vaṇṇa-vaṇṇane’iccasmā ‘‘bhāvakārakesva ghaṇa ghakā’’ti (5-44) appaccayeyomhi ṭādese vaṇṇāiti ca sijjhanato, payoganiyamatthanti titālīsavaṇṇasaddesu paresu eva aādisaddo payujjīyatīti evaṃ payoganiyamatthaṃ, ayampi vikappantara sambhāvanā ‘‘abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārā cī’’ti (4-119) payoganiyamassā jhāyamānassa diṭṭhattā, ṭhānyādesatthanti aādisaddassa ṭhāne titālīsavaṇṇasaddā ādesā honti tesaṃ vā so iti, tadanurūpāyāti ṭhānyādesānurūpāya chaṭṭhī vibhattiyā, atoyevāti agamāgamianurūpāya chaṭṭhiyā abhāvato yeva, agamāgami bhāvatthanti aādisaddassa titālīsa vaṇṇasaddā āgamā honti tesaṃ vā so iti, etesupi saṅkā, ‘‘yavāsare’’ (1-30) ‘‘suña sassa’’iti (2-53) ādesāgamānaṃ dassanena, āgama liṅgābhāvatoti ukāra kakāra makārānaṃ abhāvato, visesanavisessa bhāvatthanti titālīsavaṇṇasaddānaṃ aādisaddo visesanaṃ, te vā tasse-ti, etthāpi saṅkā ‘nīluppala’miccādīnamaññattha visesanavisessa bhāvadassanā, saddalakkhaṇā nupayogatoti saddalakkhaṇena saddasaṅkharaṇassa pakatattā vuttaṃ, tattha kāraṇamāha- ‘rūpavisesūpa lakkhaṇābhāvā’ti, rūpavisesassa upalakkhaṇa nimittaṃ tassaabhāvāti attho, na hi visesana visessabhāve paṭipādite aādyādisaddānaṃ rūpavisesassa saṅkharaṇaṃ kataṃ siyāti, yadi esova saddasaṅkharaṇanti gayheyya, tathā sati ‘nīluppala’miccādīnampi vattabbatā āpajjeyyāti nāssa tadattha tāpi sambhāvīyate, loke sīhaguṇassa mānavake dassanato upacārena ‘sīho-yaṃ mānavako’ti tagguṇajjhāropopi dissati, tadatthampetaṃ na hotīti dassanatthaṃ ‘tagguṇajjhāropanatthampetaṃ na hotī’ti vuttaṃ, tassa aādisaddassa, tesaṃ titālīsavaṇṇasaddānaṃ vā guṇo aādittādi, tassa ajjhāropanaṃ-titālīsavaṇṇasaddesu vā aādisaddeyeva vā āropanaṃ, tadatthampetaṃ suttaṃ na hotīti attho, tattha kāraṇamāha- ‘atoyevā’tiādi, atoyeva rūpavisesūpalakkhaṇā bhāvatoyo, pakataṃ saddasaṅkharaṇaṃ, yathāvutta vikappantarābhāve ubhayatthamidaṃ siyā, tattha paribhāsatthaṃ na hoti… tallakkhaṇattābhāvā uparivakkhamānattā cāti pārisesamālambiyāha ‘saññāsaññi’ccādi.
Mariyādāyampakāreca, samīpe vayave tathā;
Catubbidhappakāroyaṃ, ādisaddassa dissateti.
Mariyādattho ettha ādisaddoti āha-‘ādimariyādā bhūto’ti, upalakkhaṇattāti upalakkhiyamānānamākārādīnaṃ gahaṇe kāraṇabhāvena appadhānattā, tenāha-‘upalakkhaṇassupasajjanīyabhūtassā’ti, kāriyenāti vaṇṇasaññābhavanādinā, na gunnampi ānayanaṃ bhavati..gunnamupasajjanīya bhūtattā aññapadatthasseva padhānattā, saññāyā bhāveti akārassa vaṇṇasaññāya abhāve, rūpantiti tālīsārūpaṃ, titālīsā+vaṇṇātipadacchedo, titālīsa+vaṇṇātivā, suttāvayavassāpi suttasambandhittā ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) pana vuttaṃ, rassattantu ‘‘dīgharassā’’ti yogavibhāgena, itarathā byañjanaparasseva rassatte dassite titālīsaiti abyañjane padaṃ na sampajjeyyāti viññāyati, itarītarayogacatthe bahuvacanena bhavitabbanti āha-‘ekavacanampanā’tiādi, vippaṭipatti aññathābhāvo, rassa e okārehi tecattālīsakkharānanti sambandho, e okāre hīti sahatthe tatiyā, sakkatānusārenāti sakkate ‘‘sandhi yakkharānaṃ rassā na santī’’ti vuttassa anusārena, kocīti sā sanappasādakacoḷiyabuddhappiyācariyaṃ dasseti, na hiccādiṃ vadato-yamadhippāyo ‘rassāivāti ivasaddo sādhammopamājotako vā siyā vedhammopamājotako vā, yadi tāva vedhammopamājotako, rassadhammassa e okāresva sambhavā tesaṃ dīghakālappavattito te dīghāyeva siyuṃ, yadi pana sādhammopamājotako, tesu rassadhammassasambhavā rassakālappavattito rassāeva te siyunti ‘etthātiādīsu e okārānaṃ uccāraṇakālakataṃ rassattameva hotī’ti, rassakālavantoyevāti evasaddo sogate vaṇṇavinimmuttassa kālassevābhāvā vaṇṇānañca paccakkha siddhattā pamāṇasiddhaṃ pāramatthika me okārānaṃ rassakālavantataṃ dīpeti, atthāti vadato panāyamadhippāyo ‘etthātiādīsu yadi ekārādayo dīghāeva saṃyogapubbattā rassāva siyuṃtathā sati atthāti etthāpi dīghova ākāro saṃyogapubbattārasso iva uccatīti āpajjeyya, tasmā uccāraṇakālakatova rassadīghabhāvo gahetabbo’ti, kaccāyanavuttivaṇṇanā ñāso, taññāpaneti bahiddhā aññesamakkharānaṃ ñāpane, payojanābhāvāti tena sādhetabbassa kassaci iṭṭhassa abhāvamāha, kimettha samudāye vākyaparisamatti, udāhu avayaveti āha- ‘pacceka’nti, aññathā ‘rukkhā vana’ntiādīsu viya samudāye vākyaparisamattiyaṃ ‘‘iyuvaṇṇā jhalā namassante’’ (1-9) iccādikaṃ na sijjhatīti, paccekaṃ vaṇṇā nāmahontīti akāro vaṇṇo nāma hoti ākāro vaṇṇo nāma hotītiādinā, avayaveccādinā vuttiyaṃ avuttepi ‘pacceka’nti vacane sadiṭṭhantaṃ kāraṇamāha, diṭṭhantopanīto tyattho sukhena paṭipattuṃ sakkāti, ettha hi paccekanti avuttepi devadatto bhojīyatūtiādinā paccekaṃ bhuñjikiriyā parisamāpīyate, tenāha-‘na coccate’ iccādi, athavā samudāyepi vākyaparisamā pattiyaṃ sati samudāye pavattā saddā avayavesupi vattantīti ‘samuddekadesadassanepi samuddo diṭṭho, khandhekadesa bhūtāyapi paññāya paññākkhandhotiādīsu viya na doso, teneva vuttiyaṃ ‘pacceka’nti na vuttaṃ, vaṇṇasaddassa guṇādyanekatthattepi pakaraṇato akārādayovettha vuccantīti āha-‘vaṇṇīyati’ccādi, pakaraṇatopi attho vibhajjate, vuttaṃ hi–
Atthā pakaraṇā liṅgā, ocityā desakālato;
Saddatthā vibhajīyante, na saddāyeva kevalāti.
Nanu jhalādisaññā viya lahusaññaṃ akatvā kasmā gurusaññā katāti codanaṃ manasi nidhāya ruḷhi anvatthavasena dvippakārāsu saññāsu jhālāti ruḷhi saññātthābhāvena vohārasukhamattapayojanā, anvatthasaññā pana tappayojanāpi hoti tadaññappayojanā pīti dassetumāha- ‘eva’miccādi, vaṇṇīyatī attho etehīti vuttamatthaṃ anugatā anugatatthā vaṇṇasaññā taṃ, saddādhigamanīyassāti saddena viññātabbassa, vaṇṇaṃ mūlamassāti vaṇṇamūlako-attho, tassa bhāvo vaṇṇamūlakatā, atthassa vaṇṇamūlakataṃ sādheti ‘sāpi’ccādinā, vaṇṇaṃ rūpaṃ sabhāvo etesanti vaṇṇarūpāni-padāni, samudāyo pādānaṃ rūpamassāti samudāyarūpaṃ vākyaṃ, vibhatyantamatthajotakaṃ padaṃ, padasamudāyo vākyaṃ, sabbañcetamupacārena vaṇṇasaddavacanīyattaṃ gacchati vaṇṇamayattāti sabbopi sammutiparamatthabhedabhinno attho vākyādhigamanīyo vaṇṇeneva viññāyati nāma tasmā yathā vuttamattha visesadassanaṃlahusaññāya na sakkāti tadatthamakārādīnaṃ gurubhūtā vaṇṇasaññā katāti adhippāyo, sammuti saṅketavasena pavatto vohāro, paramattho sanibbāno pañcakkhandho. Ubhohi panetehi bhinno tatiyo koṭṭhāso nāma natthi, tathāca vuttaṃ–
Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo,
Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nupalabbhatīti.
Nanu ca–
Appakkharamasandiddhaṃ, sasāraṃ gūḷhaniṇṇayaṃ;
Pasannatthañca suttanti, āhu tallakkhaṇaññunoti.
‘‘Ādayo titālīsa vaṇṇā’’ ‘‘titālīsādayo vaṇṇā’’ti vā vattabbanti na tathā sati sandiddhaṃ suttaṃ siyāti, nanu satthādo maṅgalavacanena bhavitabbaṃ, akāro paṭisedhatthopi hotīti (na) satthādo siddhasaddassopahitattā, atha hotva pubbā jhālādi saññā, saddasādhanamattappayojanattā pana sabbavidhānassa pubbācariya saññāvālametthāti kiṃ punāpi vaṇṇādisaññāvidhānena ganthagārava karaṇenāti saccametaṃ, pubbācariyesu pana gāravaṃ tadanugamanañca dīpetuṃ kāci saññāyopyanvākhyāyante, yajjevaṃ saṃyogasabbanāmalopādayopi saññā pubbācariyehi vuttā vattabbāti nanu bho vuttamevāmhehi’kāci saññāyo ākhyāyante’ti, kintadākhyānadvārena bhavatā tāpi viññātuṃ na sakkāti, kesañci sātthakattopi pativaṇṇamatthānupaladdhito vaṇṇānamadiṭṭhānamakārādīnamanukatiyo ihopadiṭṭhāityanukāriyenātthenātthavantatāya hotevākārādito vibhatti, lopena niddiṭṭhattā panassā assavanaṃ sannikaṃsavacanicchābhāvā saṃhitāyāniddeso, anukkamoti ādonissayā sarāvuttā, tato nissitā byañjanā, saresupi ekaṭṭhāniyā akārādayo bahuttā paṭhamaṃ vuttā ṭhānānukkamena, tato dvijā ṭhānānukkamena, tesupi rassāva lahuttā paṭhamaṃ vuttā, tato dīghā, byañjanesupi vaggā bahuttā ṭhānappaṭipāṭiyā paṭhamaṃ vuttā, tato yakārādayo, vaggesu ca aghosā paṭhamaṃ vuttā, tato ghosā, tesu ca sithilā paṭhamaṃ vuttā, tato dhanitā, tatthāpi appakattā dvijā pañcamā vuttā, tato yaralavā ghosabhūtā ṭhānānukkamena, tato dhanitā sakāraha kārā, tesupihakāro kesañci orasopi hotīti dvijattā pacchā vutto, kehici ‘‘laḷānamaviseso’’ti dvinnamavisese vuccamānepi lipibhedena ṭhānabhedena ca bhinnattā ḷakāro visuṃ akkharabhāvena gahito, sopi ghosabhāvena ṭhānānukkamenaca hakārato paraṃ vutto niggahītaṃ pana sarattādisabbavinimmuttattā sabbapacchā vuttanti akārādīnamayamanukkamo, imassevānukkamassa manasi vipassa vattamānattā titālīsāti gaṇanāparicchedassa dassitattā ca ‘niggahītantā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ, pakataṃ sādhusaddānvākhyānaṃ, na vaṇṇīyate, ti saddasaṅkharaṇa saṅkhāta mukhyappayojanābhāvā, kiñcāpi na vaṇṇīyate, amhehi pana kathamakārādīnamayamanukkamo uppannoti sissānaṃ kaṅkhā vicchedappayojanampati anukkamasaddassa atthakathanabyājena vaṇṇito yevāti, karīyante uccārīyante etenāti karaṇaṃ, tattha jivhāmajjhaṃ tālujānaṃ, jivhopaggaṃ muddhajānaṃ, jivhaggaṃ, dantajānaṃ sesānaṃ sakaṭṭhānaṃ karaṇaṃ, payatti payatanaṃ, tampana vaṇṇuccāraṇato abbhantaro bāhiyo ca ussāho, tattha abbhantarapayatanaṃ-saṃvutattamakārassa, vivaṭattaṃ sarānaṃ sakārahakārānañca phuṭṭhattaṃ vaggānaṃ, īsaṃphuṭṭhattaṃ yaralavānaṃ, bāhiyapayatanantu saṃvutakaṇṭhatādi, ṭhānato paccāsattiyā vidhīyamānakāriyasambhavena payojanasambhavā āha-‘ṭhānampanā’tiādi, tiṭṭhanti ettha uppattivasena vaṇṇāti ṭhānaṃ, ‘‘e onama vaṇṇe’’ti (1-37) sutte vaṇṇeti kathanameva vaṇṇasaññākaraṇe payojanaṃ, yathāvuttamatthamaññatra byāpadisati’ eva’miccādinā, tasmā ‘‘dasādo sarā’’iccādo ‘tenā’tiādīsu ‘tena saraiccanena kvattho kasmiṃ sutte payojanaṃ taṃ dasseti ‘‘sarolopo sare’’ccādī’ti evamādinā attho daṭṭhabbo, ñāpeti vaṇṇalopanti ñāpakaṃ, kasmā pana’so cemināva ñāpakena siddho’ti vuccati nanu ‘tadaminādīni’’ti (1-47) suttaṃ dissatīti, (saccaṃ) tathāpi pakārantaroyampi vaṇṇalope dassitoti viññātabbaṃ, evasaddo pana ‘yadi ñāpakena vaṇṇalopo siyā so imināva ñāpakena siddho, nāññenā’ti avadhāreti.
2. Dasā
Nanu aādayoti paṭhamantenuvattante kathamettha’tatthā’ti sattamīniddiṭṭhatāti āha-‘tañcā’tiādi, atthavasāvibhattivipariṇāmenāti aādayoti paṭhamantassa‘ādo dasā’tyanena sambandhā sambajjhamāne cādhāratthena bhavitabbanti ādhāratthavasena sattamī vibhattiyā parivattanenāti attho, atthavasā sattamiyā vipariṇāmasambhavāyevasutte avijjamānepi‘tatthā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ, ādodasannamanaññatthapavattisambhavato tesaṃ aādayo visayabhāvenapi sakkā parikappetunti vuttaṃ-‘tesu visayabhūtesū’ti, niddhāraṇatthopi yujjateva… vaṇṇasamudāyato tadekadesabhūtāna mādo vaṇṇānaṃ dasasaṅkhyāguṇena niddhāriyamānattā, ādimhi dasa vaṇṇāti vutte avuttānampi avassaṃ vattabbānaṃ ūnapūraṇatthamajjhāhāro hotīti vuttaṃ- avaṭṭhitā niddiṭṭhā vā’ti, ekādīna maṭṭhārasantānaṃ saṅkhyānaṃ saṅkhyeyye vattanato āha-‘dasasaṅkhyāya paricchinnattā’ti, gayhupagānaṃ rassae ovaṇṇānampi kaccāyane viya apariccāgā anūnā, agayhupagānaṃ tadaññesaṃ kesañci sarānaṃ pariccagā anadhikā, dasasaddassa saṅkhyeyya vuttittā dasannampi adhikatavaṇṇānaññattā vuttaṃ-‘dasannampī’tiādi, sayaṃ pubbā’rāja=cittiyaṃ’tīsmā kvimhi antalope samāse ca tadaminādittā niruttinayena vā sarasaddo nipphajjatīti, ‘sara-gatihiṃ sācintāsu’ iccasmā appaccayena vā nippajjatīti dassetumāha=‘sayaṃ rājantī’tiādi.
3. Dvedve
Teti’ādo’ti sattamyantattā apare dve parāmasati, heṭṭhā viyāti heṭṭhā vuttaṃ atthavasā vibhattivipariṇāmaṃ upameti, atova viññāyamānatthavasena tesu’ti vuttaṃ, tesuti pana niddhāraṇattavivacchāyaṃ tampi sambhavatīti tesaṃ vaṇṇānaṃ majjhe dvedveti dvisaṅkhyāya niddhāraṇatthopi veditabbo, vicchāyaṃ vutti yassa so vicchāvutti-dvisaddo, vicchāvuttitā cāssa savaṇṇattaguṇena dvinnaṃ (‘byāpitu) miṭṭhattā, kamenāvaṭṭhiteti iminā akārādivaṇṇappabandhassa anādikālasiddhaṃ kamasiddhattamāha. Nanu samānā vaṇṇā savaṇṇātyanvatthe savaṇṇasadde sati kataṃ rassadīghānaṃ savaṇṇasaññā siyā… asamānattā etesanti, netadatthivaṇṇappabandhassa kamasiddhattā vacanabalenevāsamānānampi hotevāti, nevampi vattuṃ yuttaṃ‘‘dvedve savaṇṇā’’ti suttassa tādisasāmatthiyasabbhāve visesakāraṇābhāvāti āha‘samānattampanā’tiādi. Tiṭṭhanti ettha vaṇṇā cittajattepi abhibyatti vasenāti ṭhānaṃ kaṇṭhādi, tena katanti samāso, kaṇṭhatātu iti catte pāṇyaṅgattā napuṃsakattaṃ. Pañcamehi vaggapañcamehi. Antaṭṭhākīti vaggānamante tiṭṭhantīti antaṭṭhā, tāhi, yuttassāti brahmacariyā, guyha’ntiādīsu yuttassa. Kecīti aniyamena vuttaṃ, te pana–
‘‘Hakāro pañcameheva, antaṭṭhāhi ca saṃyuto;
Oraso iti viññeyyo, kaṇṭhajo tadasaṃyuto’’ti vadanti.
4. Pubbo
Vattateti atthavasā vibhattivipariṇāmena vattate, nanu cetyādicodanā, nesadosoccādi parihāro, dosābhāve kāraṇa māha-‘yoyo…pe… patīyate’ti, vuttaṃ samatteti-‘nahi’ccādinā, nanu ca pubbasaddo yamekattā ekaṃ pubbamācikkhati na sakalanti kathaṃ ‘‘pubbo’ti vutte yoyoti ñāyati ‘yoyo pubbo’ti ca vutte ‘tesu dvīsu’ti ettha’dvīsu dvīsu’ti idaṃ kathaṃ sukheneva patīyate tadidamasiddhenāsiddhasādhananti āsaṅkiya tadabhāvamubbhāvīya pubba saddassa vicchāgamakattamavagamayitumāha-‘naceda’miccādi. Taṃyogāti upacāravasenāha, tabbantatāyavāti atthiyatthe appaccayavasena, evamuparipi.
5. Paro
Sesamiccādinā‘tesu dvīsūti savaṇṇasaññakesu dvīsu’ iccādi kamatidissati. Lahusaññā rassassa, saṃyogapubbassa rassassa dīghassa ca gurusaññā na vattabbā… uccāraṇavasenevānvatthasaññāti viññāyati, pubbācariyavasena vā ihāvuttāvasesasaññāviya.
6. Kādayo
Kevala byañjanānamatthappakāsattābhāvā sarānamatthappakāsane accantopakārā byañjanāti ‘etehī’ti karaṇattena vuttaṃ, tenāha ‘sarāna’miccādi. Vipubbā ‘añja-byattiyaṃ’tīmasmā karaṇe anappaccaye rūpaṃ, napuṃsakattampissāvagamayituṃ ‘upakārakānī’ti vuttaṃ, byañjanattaṃ diṭṭhantena phuṭayati ‘yathā’iccādinā, yathā odanassupakārakāni sūpādīni byañjanāni, tathā sarānamupakārakānīti adhippāyo, byañjanampana addhamattikaṃ, vuttaṃ hi–
Ekamatto bhave rasso, dīgho mattadvayāyuto;
Pluto timatto viññeyyo, byañjanaṃ tvaddhamattikaṃti.
Anvatthāti anvatthato, ‘anvatthā byañjanā’ti sambandho.
7. Pañca
Sajātyapekkhāya samudāyavācittepi kādayotī anuvattanato vaggasaddena kakhagaghañādayova gayhanti, pañca parimāṇamassa pañcakovaggo, ‘‘tamassa parimāṇaṃ ṇiko cā’’ti (4-41) ko, sutte ādibhūto pañcasaddo pañcasaṅkhyāparicchedaṃ kurumāno māvasānānaṃ vaggānaṃ bahuttaṃ gametīti ‘pañcakā’ti vuttaṃ, vaggāti bahuvacanato paccekanti viññāyati, vajjenti yakārādayobhi vaggā, paṭhamakkharavasena pana kavaggādivohāro.
8. Bindu
Anekatthattā dhātūna muccāraṇatthopettha gaṇhātīti nipubbā tato kammanti ttappaccaye ññimhi pādisamāse dīgheca rūpaṃ dassento ‘rassā’tiādīmāha, pīḷanatthato niggahanaṃ niggaho, ‘i-ajjhena gatīsu’iccasmā kattari ttappaccaye itaṃ, niggahena itanti amādisa māse rūpaṃ dassento ‘karaṇaṃ niggahena vā’tiādimāha, pacchimapakkhaṃ sādhetumāha-‘vuttaṃ hī’ti.
9. Iyu
Catthasamāsoti itarītarayogadvandasamāso. Atteti muni saddādivacanīye atthe, namatītīmassetaṃ kammaṃ,
Yaṃ sabbavacanaṃ sabba, liṅgaṃ sabbavibhattikaṃ;
Taṃ sabbatthe namanato, viduṃ nāmanti tabbidū.
Idha nāmasaññāyābhāvepi anvatthabalāyeva nāmasaññā siddhāti (āha) ‘anvatthabyapadesenā’ti, syādyantapakatirūpanti paccayā paṭhamaṃ karīyatīti pakati, sā eva rūpanti pakatirūpaṃ, syādyantassa pakati rūpaṃ munisaddādi syādyantapakatirūpaṃ, atthavantamadhātukamappaccayampāṭipadikaṃ, padaṃ padaṃ pati paṭipade, paṭipadaṃ niyuttaṃ pāṭipadikaṃ. Visesanenāti sutte ‘namassante’ti vuttena ivaṇṇuvaṇṇānaṃ visesanena. Ākhyātassāti pacatiādino. Ādimajjhavattinoti inda udakasaddādīnaṃ ādo, pakhumādīnaṃ majjheca vattino. Padesesūti ‘‘jhalā sassa no’’ti (2-83) ādikesu suttappadesesu, aniṭṭhapasaṅga (saṅkaṃ) nivattetīti sambandho, aniṭṭhappasaṅgonāma pacati-inda (udaka pakhuma) saddādīna manta ādimajjhabhūtaivaṇṇādīnaṃ jhalasaññā vidhāya tato parāsaṃ sādi vibhattīnaṃ ‘‘jhalā sassa no’’ti (2-81) ādīhi ‘no’ ādesādimhi kate ‘pacatino, indano, udakano, pakhumano’tiādi rūpappasaṅgo, nanucādiādi codanā. Vattabbanti sutte vattabbaṃ. Byāsaniddesenāti asamāsaniddesena. Tadayuttantiādi parihāro, tanti taṃ codyaṃ, satihītiādinā ayuttattaṃ samattheti, dvīsuttaresu yogesūti uparimesu ‘‘pitthiyaṃ’’ ‘‘ghā’’ti dvīsu suttesu. Itthiyanti idanti ‘‘pitthiya’’nti sutte itthiyanti idaṃ padaṃ. Vaṇṇavisesanaṃ siyāti ‘‘pitthiya’’nti sutte ‘iyuvaṇṇā’ti anuvattanato ‘itthiyaṃ ivaṇṇuvaṇṇā’ti evaṃ ivaṇṇu vaṇṇā ‘‘gho’’ti sutte ‘itthiyaṃ ā’tievaṃ avaṇṇassa ca visesanaṃ bhaveyya. Vaṇṇavisesane virodhamāha ‘evañce’ccādi, nāmassanteti asamāsaniddese tvavirodhamāha- ‘byāse’ccādi. Sakkānāmavisesanaṃ kātunti dvīsu suttesu itthiyantiādinā vakkhamānakkamena. Nāmassa anto nāmantoti samāsassa uttarapadatthappadhānattā samāse guṇībhūtassa nāmassa itthiyanti idaṃ visesanaṃ kātuṃ na sakkāti adhippāyo, vacanamantarenāti pāṇiniyānamiva ‘‘yathāsaṅkhyamanudeso samānaṃ’’ti (1-3-10) suttaṃ vinā, samāsaṅkhya etesanti samasaṅkhyakā, itisaddo ādyattho, tena–
‘‘Ālāpahāsalīlāhi, muninda vijayā tava;
Kokilā kumudānī vo, pasevante vanaṃ jalaṃ’’ (260).
Iccādiṃ saṅgaṇhāti.
10. Pitthi
Itthiyaṃ nāmassāti ca, ante ivaṇṇuvaṇṇāti ca vutte tesamā dhārādheyyasambandho ādheyyassādhāre pavattiṃ vinā na sambhavatīti ajjhāhāravasena ‘vattamānā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ. Ivaṇṇu vaṇṇāti apekkhiya‘visesīyantī’ti bahuvacanametaṃ sambandhassa purisādhīnatāya nāmantīminā sambandhe sati‘visesīyatī’tekattena pariṇamati.
11. Ghā
Itthiyaṃ nāmassanteti ca vattate. Heṭṭhā sabbattha saññino niddisiya saññāya niddiṭṭhattā tattha viya visuṃ saññino paṭhamamaniddese asanto viyāti dosalesamālambiya codayati nanhace’tyādinā. Tattha setoti vijjamānassa saññino. Kāriyenāti saññākāriyena. Pariharati ‘nāyaṃ doso’tiādinā. Pacchāvuttamattenāti ‘‘ghā’’ti sutte kāriyino ākārassa pacchā vuttamattena. Nacāti ettha casaddo vattabbantarasamuccaye, aparampi kiñci vattabbamaniyamarūpamatthīti attho. Aniyamarūpamācariyappavattito sādhetumāha ‘ubhayathāpi’ccādi.
12. Gosyā
Āsaddo ābhimukhye, anabhimukhamabhimukhaṃ katvā lapanaṃ kathanamāla panaṃ, tasmiṃ ālapane, ālapanatthe vihito sīti attho.
Iti moggallānapañcikāṭīkāyaṃ sāratthavilāsiniyaṃ
Saññādhikāro samatto.