Āgantukavattakathāvaṇṇanā
357.Ekasmiṃ gāme aññavihārato āgatopi āgantukova. Tattha keci evaṃ vadanti ‘‘āvāsiko katthaci gantvā sace āgato, ‘tenāpi āgantukabhattaṃ bhuñjitabba’nti vuttattā dūrāgamanaṃ vuttaṃ hoti, na gāme, tasmā na yutta’’nti. Te vattabbā ‘‘āgantukabhattaṃ nāma gahaṭṭhehi ṭhapitaṃ. Yasmiṃ nibaddhaṃ, tato aññagāmatoti āpannaṃ. Tathā vihārādhikārattā aññavihārato āgatopi āgantuko vā’’ti ācariyānaṃ sanniṭṭhānaṃ. Pānīyaṃ pucchitabbaṃ, paribhojanīyaṃ pucchitabbanti uddharitvā ghaṭasarāvādigataṃ sandhāya paṭhamaṃ, dutiyaṃ kūpataḷākādigatanti ācariyo. Dutiyavāre attano vasanaṭṭhānattā visuṃ pucchitabbameva, tasmā vuttaṃ etaṃ ‘‘paricchinnabhikkho vā gāmo’’ti. Bahūsu potthakesu duvidhāpi yujjati.
Anumodanavattakathāvaṇṇanā
362-4.Pañcame anumodanatthāya nisinne. ‘‘Manussānaṃ parivisanaṭṭhānanti yattha manussā saputtadārā āvasitvā dentī’’ti likhitaṃ. Imasmiṃ khandhake āgantukāvāsikagamikānumodanabhattaggapiṇḍacārikāraññakasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhācariyasaddhivihārikantevāsikavattāni cuddasa mahāvattāni nāma. Aggahitaggahaṇena gaṇiyamānāni asīti khandhakavattāni nāma honti.
Vattakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.