4. Samathakkhandhakavaṇṇanā

186-187.Yattha yattha kammavācāya ‘‘aya’’nti vā ‘‘ime’’ti vā sammukhāniddesaniyamo atthi, sabbaṃ taṃ kammaṃ sammukhākaraṇīyameva, na kevalaṃ tajjanīyādipañcavidhameva. Pañcavidhasseva pana uddharitvā dassanaṃ kammakkhandhake tāva tasseva pāḷiāruḷhattā, catuvīsatiyā pārājikesu vijjamānesu pārājikakaṇḍe āgatānaṃyeva catunnaṃ uddharitvā dassanaṃ viyāti veditabbaṃ. Tattha ‘‘puggalassa sammukhatā hatthapāsūpagamanamevā’’ti vuttaṃ, taṃ kāraṇaṃ sammukhākaraṇīyassapi sammukhāniddesaniyamābhāvato. Kāmaṃ ayamattho kammakkhandhakeyeva ‘‘tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti…pe… asammukhākataṃ hotī’’ti (cūḷava. 4) vacaneneva siddho, tattha pana āpatti na dassitā. Idha ‘‘yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti tattha bhavitabbāpattidassanatthaṃ idaṃ āraddhanti veditabbaṃ. ‘‘Sammukhāvinayapatirūpakena vūpasantampi sammukhāvinayeneva vūpasantagaṇanaṃ gacchatīti dassetuṃ ‘adhammavādī puggalo’tiādi āraddha’’nti vuttaṃ, likhitañca. Evaṃ vūpasantaṃ sammukhāvinayapatirūpakena vūpasantaṃ nāma hoti, na sammukhāvinayena ca aññena kenacīti dassetuṃ idamāraddhanti ācariyo.

195.Dabbassa kammavācāya ‘‘saṅgho imaṃ āyasmantaṃ dabba’’nti sammukhāniddeso natthi, tathāpi ‘‘paṭhamaṃ dabbo yācitabbo’’ti vacanena sammukhākaraṇīyatā tassa siddhā. Tathā aññatthāpi yathāsambhavaṃ leso veditabbo. Sativepullappattassa dātabbo vinayo sativinayo.

196-7.‘‘Yassa ummattakassa taṃtaṃvītikkamato anāpatti, tādisasseva amūḷhavinayaṃ dātuṃ vaṭṭatīti amūḷhassa kattabbavinayo amūḷhavinayo’’ti likhitaṃ, taṃ yuttaṃ ‘‘saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ detī’’ti vacanato. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, adhammikāni amūḷhavinayassa dānānī’’ti imassa vibhaṅge ‘‘na sarāmī’’ti vacanaṃ vītikkamakālaṃ sandhāya tassa vibhaṅgassa pavattattā. Amūḷhavinayadānakāle panassa amūḷhatā vinicchitabbā.

200.‘‘Appaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammāni karontī’’ti ārabhantassa kāraṇaṃ vuttameva. Paṭiññātena karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

207.‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyasikākamma’’nti ārabhitvā pañca aṅgāni dassetvā pāḷi gatā, ‘‘sā peyyālena saṅkhipitvā gatāti ñātabba’’nti likhitaṃ. Tathā sukkapakkhepi.

214.‘‘Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabba’’nti chandadānassa paṭikkhittattā pavāraṇakkhandhakaṭṭhakathāyañca ‘‘bhinnassa hi saṅghassa samaggakaraṇakāle, tiṇavatthārakasamathe, imasmiñca pavāraṇasaṅgaheti imesu tīsu ṭhānesu chandaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 241) vuttattā idha āgantvā vā chandaṃ datvā pariveṇādīsu nisinnāti idaṃ virujjhati viya khāyatīti ce? Na khāyati adhippāyaññūnaṃ. Ayañhettha adhippāyo – visujjhitukāmehi sabbeheva sannipatitabbaṃ, asannipatitassa natthi suddhi chandadāyakassa. Kevalaṃ taṃ kammaṃ sannipatitānaṃ sampajjati. Aṭṭhakathāyaṃ visujjhitukāmānaṃ chandaṃ dātuṃ na vaṭṭatīti adhippāyo. Itarathā pāḷiyā ca virujjhati. ‘‘Ṭhapetvā ye na tattha hotī’’ti hi ayaṃ pāḷi sannipātaṃ āgantvā chandaṃ datvā ṭhitānaṃ atthitaṃ dīpeti. Nissīmagate sandhāya vuttaṃ siyāti ce? Nissīmagate ṭhapetvā idha kiṃ, tasmā yo sāmaggīuposathe chandaṃ datvā tiṭṭhati ce, nānāsaṃvāsakabhūmiyaṃyeva tiṭṭhati, tassa chandadāyakassa pavāraṇasaṅgahopi natthi. Yo ca tiṇavatthārakakamme nāgacchati, so tāhi āpattīhi na sujjhatīti veditabbaṃ. Yassa etaṃ na ruccati, tassa parivāre vuttaparisato kammavipattilakkhaṇaṃ virujjhati, tattha hi kevalaṃ chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti sace, akataṃ tabbiparītena sampattidīpanatoti vuttaṃ hoti. Tathā pattakallalakkhaṇampi virujjhati. Tesu tīsu ṭhānesu kammappattāyeva sabbe, na tattha chandāraho atthīti ce? Na, catuvaggādikaraṇavibhājane avisesetvā chandārahassa āgatattā, taṃ sāmaññato vuttaṃ. Idañca āveṇikalakkhaṇaṃ, teneva satipi diṭṭhāvikamme idaṃ paṭikuṭṭhakataṃ na hotīti ce? Na, nānattasabhāvato. Idha hi ye pana ‘‘na metaṃ khamatī’ti aññamaññaṃ diṭṭhāvikammaṃ karontī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 214) vacanato na saṅghassa diṭṭhāvikammaṃ kataṃ. Tasmiṃ sati paṭikuṭṭhakatameva hoti. Aññathā pubbabhāgā tā ñattiyo niratthikā siyuṃ, na ca parivāraṭṭhakathāyaṃ chandārahādhikāre nayo dinno. Pavāraṇakkhandhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘tīsu ṭhānesu chandaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 241) vuttattā virujjhatīti ce? Na, aṭṭhakathāya pamāṇabhāve sati ‘‘idha chandaṃ datvā pariveṇādīsu nisinnā’’tiādi vacane suddhikāmato eva gahite sabbaṃ na virujjhatīti eke. ‘‘Āgantvā vā chandaṃ datvā pariveṇādīsu nisinnā, te āpattīhi na vuṭṭhahantī’’ti idaṃ na vattabbaṃ. Kasmā? Heṭṭhā ‘‘sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabba’’nti chandadānassa paṭikkhepavacanato aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tīsu ṭhānesu chandaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti vuttattā, andhakaṭṭhakathāyampi tatheva vuttattā cāti? Na, ekajjhameva kamme karīyamāne yo idha ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ…pe… gihipaṭisaṃyutta’’nti sādhāraṇañattiṃ ṭhapetvā puna ‘‘suṇantu me, āyasmantā’’tiādinā asādhāraṇañattiyo ṭhapetvā ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, amhākaṃ…pe… evametaṃ dhārayāmī’’ti ekatopakkhikānaṃ sandhiyā katāya tadanantare kenaci karaṇīyena chandaṃ datvā gacchati, tassa āpattīhi vuṭṭhānaṃ natthi. Aparesampi ekatopakkhikānaṃ abbhantare ṭhitattā vibhūtattā karaṇassa ayamatthova vutto. Sādhāraṇavasena dutiyāya ñattiyā ṭhapitāya ye tasmiṃ khaṇe ñattidutiyakammavācāsu anāraddhāsu, apariyositāsu vā chandaṃ datvā gacchanti, tesampi na vuṭṭhāti eva. Ye na tattha hontīti padassa ca ye vuttappakārena nayena tattha na hontīti attho gahetabbo. Vuttappakāratthadīpanatthañca aṭṭhakathāyaṃ ‘‘chandaṃ datvā pariveṇādīsu nisinnā’’ti idameva avatvā ‘‘ye pana tehi vā saddhiṃ āpattiṃ āpajjitvāpi tattha anāgatā, āgantvā vā chandaṃ datvā pariveṇādīsu nisinnā’’ti vuttaṃ, evaṃ pubbenāparaṃ sandhīyati. ‘‘Pāḷiyā ca tattha diṭṭhāvikammena kammassa akuppatā veditabbā’’ti vuttaṃ.

220.Cittuppādo vivādo. Vivādasaddopi kāraṇūpacārena kusalādisaṅkhyaṃ gacchati. Taṃ sandhāya ‘‘samathehi ca adhikaraṇīyatāya adhikaraṇa’’nti vuttaṃ. Atha vā vivādahetubhūtassa cittuppādassa vūpasamena sambhavassa saddassapi vūpasamo hotīti cittuppādassapi samathehi adhikaraṇīyatā pariyāyo sambhavati. ‘‘Kusalacittā vivadantī’’ti vuttavivādepi ‘‘vipaccatāya vohāro’’ti vuttaṃ, na vuttavacanahetuvasenāti veditabbaṃ.

222.‘‘Āpattiñhi āpajjanto kusalacitto vā’’ti vacanato kusalampi siyāti ce? Na taṃ āpattādhikaraṇaṃ sandhāya vuttaṃ, yo āpattiṃ āpajjati, so tīsu cittesu aññataracittasamaṅgī hutvā āpajjatīti dassanatthaṃ ‘‘yaṃ kusalacitto āpajjatī’’tiādi vuttaṃ. Yo ‘‘paññattimattaṃ āpattādhikaraṇa’’nti vadeyya, tassa akusalādibhāvopi āpattādhikaraṇassa na yujjateva vivādādhikaraṇādīnaṃ viyāti ce? Na, ‘‘natthāpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti iminā virodhasambhavato. Anugaṇṭhipade pana ‘‘āpattādhikaraṇaṃ nāma tathāpavattamānaakausalacittuppādarūpakkhandhānametaṃ adhivacanaṃ. Avasiṭṭhesu kusalābyākatapaññattīsu ‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākata’nti vacanato paññattitāva paṭisiddhā kusalattike apariyāpannattā. Kusalapaṭisedheneva tena samānagatikattā kiriyābyākatānampi paṭisedho veditabbo, kiriyābyākatānaṃ viya anugamanato vipākābyākatānampi paṭisedho katova hoti, tathāpi abyākatasāmaññato rūpakkhandhena saddhiṃ vipākakiriyābyākatānampi adhivacananti veditabba’’nti vuttaṃ. Tattha ‘‘kusalacittaṃ aṅgaṃ hotī’’ti vinaye apakataññuno sandhāya vuttaṃ appaharitakaraṇādike sati. Tasmāti yasmā ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vattuṃ na sakkā, tasmā kusalacittaṃ aṅgaṃ na hotīti attho. Yadi evaṃ kasmā ‘‘ticittaṃ tivedana’’nti vuccatīti ce? Taṃ dassetuṃ ‘‘nayida’’ntiādi āraddhanti eke. Āpattisamuṭṭhāpakacittaṃ aṅgappahonakacittaṃ nāma. ‘‘Ekantatoti yebhuyyenāti attho, itarathā virujjhati. Kasmā? ‘Yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hotī’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttattā’’ti vadanti. Tena kiṃ? Vipāko natthi, kasmā? Ekantākusalattā, tasmā kathāva tattha natthi. Yattha pana atthi, taṃ dassento ‘‘yaṃ pana paṇṇattivajja’’ntiādimāha. Asañcicca pana kiñci ajānantassa…pe… abyākataṃ hotīti bhikkhumhi kammaṭṭhānagatacittena nipanne, niddāyante vā mātugāmo ce seyyaṃ kappeti, tassa bhikkhuno vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅgaṃ na hoti, tasmā tasmiṃ khaṇe seyyākārena vattamānarūpameva āpattādhikaraṇaṃ nāma. Bhavaṅgacitte vijjamānepi eseva nayo. Tasmiñhi khaṇe uṭṭhātabbe jāte anuṭṭhānato rūpakkhandhova āpatti nāma, na vipākena saddhiṃ. Sace pana vadeyya, tassa evaṃvādino acittakānaṃ kusalacittaṃ āpajjeyya. Kiṃ vuttaṃ hoti? Eḷakalomaṃ gahetvā kammaṭṭhānamanasikārena tiyojanaṃ atikkamantassa, paṇṇattiṃ ajānitvā padaso dhammaṃ vācentassa ca āpajjitabbāpattiyā kusalacittaṃ āpajjeyyāti. Āpajjatiyevāti ce? Nāpajjati. Kasmā? ‘‘Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vacanato.

Calito kāyo, pavattā vācā, aññatarameva aṅganti aññatarameva āpattīti attho. Kevalaṃ paññattiyā akusalādibhāvāsambhavato āpattitā na yujjati. Āpattiṃ āpajjanto tīsu aññatarasamaṅgī hutvā āpajjatīti dassanatthaṃ ‘‘yaṃ kusalacitto’’tiādi vuttaṃ. Tassattho – pathavīkhaṇanādīsu kusalacittakkhaṇe vītikkamavasena pavattarūpasambhavato kusalacitto vā abyākatāpattiṃ āpajjati. Tathā abyākatacitto vā abyākatarūpasaṅkhātaṃ abyākatāpattiṃ āpajjati, pāṇātipātādīsu akusalacitto vā akusalāpattiṃ āpajjati, rūpaṃ panettha abbohārikaṃ. Supinapassanakālādīsu pāṇātipātādiṃ karonto sahaseyyādivasena āpajjitabbāpattiṃ āpajjanto akusalacitto abyākatāpattiṃ āpajjatīti veditabbo. Idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ akusalanti akusalacittuppādo. Porāṇagaṇṭhipadesu pana ‘‘puthujjano kalyāṇaputhujjano sekkho arahāti cattāro puggale dassetvā tesu arahato āpattādhikaraṇaṃ abyākatameva, tathā sekkhānaṃ, tathā kalyāṇaputhujjanassa asañcicca vītikkamakāle abyākatameva. Itarassa akusalampi hoti abyākatampi. Yasmā cassa sañcicca vītikkamakāle akusalameva hoti, tasmā vuttaṃ ‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’nti. Sabbattha abyākataṃ nāma tassa vipākābhāvamattaṃ sandhāya evaṃnāmakaṃ jāta’’nti likhitaṃ, vicāretvā gahetabbaṃ.

224.Vivādo vivādādhikaraṇanti yo koci vivādo, so sabbo kiṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma hotīti ekapucchā. ‘‘Vivādo adhikaraṇanti vivādādhikaraṇameva vivādo ca adhikaraṇañcāti pucchati. Tadubhayaṃ vivādādhikaraṇamevāti pucchatīti vuttaṃ hotī’’ti porāṇagaṇṭhipade vuttaṃ. Kesuci potthakesu ayaṃ pucchā natthi. Yadi evaṃ imāya na bhavitabbaṃ vivādo vivādādhikaraṇaṃ, vivādādhikaraṇaṃ vivādo, vivādādhikaraṇaṃ vivādo ceva adhikaraṇañcāti pañcapañhāhi bhavitabbaṃ siyā. Kesuci potthakesu tisso, kesuci catasso, pañca natthi. Tattha dve vibhattā. Itarāsu adhikaraṇaṃ vivādoti yaṃ kiñci adhikaraṇaṃ, vivādasaṅkhyameva gacchati, vivādo adhikaraṇanti yo koci vivādo, so sabbo adhikaraṇasaṅkhyaṃ gacchatīti pucchati. Esa nayo sabbattha.

228.Sammukhāvinayasminti sammukhāvinayabhāve.

230.‘‘Antarenāti kāraṇenā’’ti likhitaṃ.

233.Ubbāhikāya khiyyanake pācitti na vuttā tattha chandadānassa natthitāya.

236.Tassa kho etanti esoti attho ‘‘etadagga’’nti ettha viya.

238.‘‘Kā ca tassa pāpiyasikā’’ti kira pāṭho.

242.‘‘Kiccameva kiccādhikaraṇa’’nti vacanato apalokanakammādīnametaṃ adhivacanaṃ, taṃ vivādādhikaraṇādīni viya samathehi sametabbaṃ na hoti, kintu sammukhāvinayena sampajjatīti attho.