7. Sappāṇakavaggo

382.Sappāṇakavaggassa paṭhame usuṃ asati khipati anenāti issāsoti kate dhanuyeva mukhyato issāso nāma, dhanuggahā- cariyo pana upacārena. Usuṃ asati khipatīti issāsoti kate dhanuggahācariyo issāso nāma, idha pana upacārattho vā kattuttho vā gahetabboti āha ‘‘dhanuggahācariyo hotī’’ti. Pabbajitakāle issāsassa ayuttattā vuttaṃ ‘‘gihikāle’’ti. Voropitāti ettha vi ava pubbassa ruhadhātussa adhippāyatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘viyojitā’’ti.

Yasmā gacchatīti sambandho. Etanti ‘‘jīvitā voropitā’’tivacanaṃ. Kasmā vohāramattameva hoti, nanu yato kutoci yasmiṃ kismiṃci viyojite dve vatthūni viya visuṃ tiṭṭhanti pāṇato jīvite viyojite pāṇajīvitāpīti āha ‘‘na hetthā’’tiādi. Hīti saccaṃ. Etthāti ‘‘jīvitā voropitā’’tivacane dassetunti sambandho. Kiñci jīvitaṃ nāmāti yojanā. Ayaṃ panettha atthasambandho – sīsālaṅkāre sīsato viyojite sīsaṃ alaṅkārato visuṃ tiṭṭhati yathā, evaṃ jīvite pāṇato viyojite jīvitaṃ pāṇato visuṃ na tiṭṭhati nāmāti. Aññadatthūti ekaṃsena. ‘‘Pāṇa’’nti sāmaññato vuttopi manussapāṇassa pārājikaṭṭhāne gahitattā idha pārisesañāyena tiracchānapāṇova gahetabboti āha ‘‘tiracchānagatoyeva pāṇo’’ti. Tanti pāṇaṃ. Mahante pana pāṇeti sambandho.

385.Sodhento apanetīti yojanā. Maṅguloti manussarattapo eko kimiviseso. So hi rattapivanatthāya maṅgati ito cito ca imaṃ cimañca ṭhānaṃ gacchatīti ‘‘maṅgulo’’ti vuccati. Padakkharānañhi aviparitatthaṃ, sotūnañca sajjhāyopadesalabhanatthaṃ katthaci ṭhāne vacanattho vuttoti daṭṭhabbaṃ. Tassa bījameva khuddakaṭṭhena maṅgulabījakaṃ, tasmiṃ. Tanti maṅgulabījakaṃ. Bhindanto hutvāti yojanāti. Paṭhamaṃ.

387.Dutiye saha pāṇehīti sappāṇakaṃ udakanti dassento āha ‘‘ye pāṇakā’’tiādi. Hīti saccaṃ. Pattapūrampi udakanti sambandho. Tādisenāti sappāṇakena. Dhovatopi pācittiyanti yojanā. Udakasoṇḍinti silāmayaṃ udakasoṇḍiṃ. Pokkharaṇinti silāmayaṃ pokkharaṇiṃ. Uṭṭhāpayatopi pācittiyanti sambandho. Tatoti soṇḍipokkharaṇīhi. Udakassāti udakena, pūre ghaṭe āsiñcitvāti sambandho. Tatthāti udake. Udaketi udakasaṇṭhānakapadese āsiñcitaudake. Patissatīti soṇḍipokkharaṇīhi gahitaudakaṃ patissatīti. Dutiyaṃ.

392.Tatiye ‘‘uccālentī’’tiiminā ukkoṭentīti ettha upubbassa kuṭadhātussa uccālanatthaṃ dasseti dhātūna, manekatthattā. Yaṃ yaṃ patiṭṭhitaṃ yathāpatiṭṭhitaṃ, tassa bhāvo yathāpatiṭṭhitabhāvo, tena.

393.Yo dhammoti yo samathadhammo. Dhammenāti ettha enasaddena ‘‘yathādhamma’’nti ettha aṃitikāriyassa kāriṃ dasseti. Iminā ‘‘yathādhamma’’nti padassa ‘‘nihatādhikaraṇa’’nti ettha nihatasaddena sambandhitabbabhāvaṃ dasseti. ‘‘Satthārā’’tipadaṃ ‘‘vuttaṃ’’ itipade kattā. Natthi hataṃ hananaṃ imassāti nihatanti vutte atthato vūpasamanamevāti āha ‘‘vūpasamita’’nti.

395.Yaṃ vā taṃ vā kammaṃ dhammakammaṃ nāma na hoti, atha kho adhikaraṇavūpasamakammameva dhammakammaṃ nāmāti dassento āha ‘‘yena kammenā’’tiādi. Ayampīti ayampi bhikkhu. Sesapadānipīti ‘‘dhammakamme vematiko’’tiādīni sesapadānipi. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Vitthāro pana vuttoti sambandho. Tatthevāti parivāre eva. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade, vibhaṅge vāti. Tatiyaṃ.

399.Catutthe atthuddhāravasena dassitāni duṭṭhullasaddatthabhāvena sadisattāti adhippāyo. ‘‘Dhura’’nti ettha lakkhaṇavantattā bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘dhure’’ti. Dhure nikkhittamatte satīti yojanā.

Evaṃ dhuraṃ nikkhipitvāti ‘‘aññassa nārocessāmī’’ti evaṃ dhuraṃ nikkhipitvā. Aññassāti vatthu, puggalato aññassa dutiyassa. Sopīti dutiyopi. Aññassāti tatiyassa. Yāva koṭi na chijjati, tāva āpajjatiyevāti yojanā. Tassevāti āpattiṃ āpannapuggalassa. Vatthupuggaloyevāti āpattiṃ āpannapuggaloyeva. Ayanti paṭhamabhikkhu. Aññassāti dutiyassa. Soti dutiyo ārocetīti sambandho. Yenāti paṭhamabhikkhunā. Assāti dutiyassa. Tassevāti paṭhamabhikkhusseva. Vatthupuggalaṃ upanidhāya ‘‘tatiyena puggalena dutiyassā’’ti vuttaṃ.

400.Pañcāpattikkhandheti thullaccayādike pañca āpattikkhandhe. Ajjhācāro nāmāti adhibhavitvā vītikkamitvā ācaritabbattā ajjhācāro nāmāti. Catutthaṃ.

402.Pañcame aṅguliyoti karasākhāyo. Tā hi aṅganti hatthato pañcadhā bhijjitvā uggacchantīti aṅguliyoti vuccanti. Likhantassa upālissāti sambandho. Tenāti bahucintetabbakāraṇena. Assāti upālissa. Uroti hadayaṃ. Tañhi usati cittatāpo dahati etthāti uroti vuccati. Rūpasuttanti heraññikānaṃ rūpasuttaṃ, yathā hatthācariyānaṃ hatthisuttanti. Akkhīnīti cakkhūni. Tāni hi akkhanti visayesu byāpībhavanti, rūpaṃ vā passati imehīti akkhīnīti vuccanti. Makasena sūcimukhānaṃ gahitattā ḍaṃsena piṅgalamakkhikāyova gahetabbāti āha ‘‘ḍaṃsāti piṅgalamakkhikāyo’’ti. Piṅgalamakkhikāyo hi ḍaṃsanaṭṭhena khādanaṭṭhena ḍaṃsāti vuccanti. Dukkaro khamo etāsanti dukkhāti dassento āha ‘‘dukkhamāna’’nti. Vedanānanti sambandho. Asātassa kāraṇaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘amadhurāna’’nti. Iminā amadhurattā na sāditabbāti asātāti atthaṃ dasseti. Pāṇasaddajīvitasaddānaṃ pariyāyabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘jīvitaharāna’’nti. Pāṇaṃ haranti apanentīti pāṇaharā, tāsaṃ vedanānanti sambandho.

404.Vijāyanakālato paṭṭhāya paripuṇṇavīsativasso na gahetabbo, gabbhagahaṇakālato pana paṭṭhāyāti dassento āha ‘‘paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyā’’ti. Gabbhe sayitakālena saddhiṃ vīsatimaṃ vassaṃ paripuṇṇamassāti gabbhavīso puggalo. Hīti saccaṃ. Yathāhāti yenākārena saṅkhyaṃ gacchati, tenākārena bhagavā āhāti yojanā. Atha vā yathā kiṃ vacanaṃ bhagavā āhāti yojanā.

Gabbhavīso hutvā upasampannoti sambandho. Amhīti asmi. Nusaddo parivitakkatthe nipāto. Yanti yādisaṃ paṭhamaṃ cittanti sambandho. Iminā paṭisandhicittaṃ dasseti. ‘‘Paṭhamaṃ viññāṇa’’nti tasseva vevacanaṃ. Tanti paṭhamaṃ cittaṃ paṭhamaṃ viññāṇaṃ. Assāti sattassa. Sāva jātīti sā eva paṭisandhi, gabbho nāma hotīti sambandho.

Tatthāti pāḷiyaṃ, vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Yoti puggalo. Mahāpavāraṇāyāti assayujapuṇṇamiyaṃ. Sā hi pūjitapavāraṇattā mahāpavāraṇāti vuccati. Tatoti pavāraṇāya jātakālato. Tanti mahāpavāraṇaṃ. Pāṭipade cāti ettha casaddo aniyamavikappattho, pavāraṇadivasapāṭipadadivasesu aññatarasmiṃ divase upasampādetabboti attho. Hāyanavaḍḍhananti kucchimhi vasitamāsesu adhikesu hāyanañca ūnesu vaḍḍhunañca veditabbaṃ.

Porāṇakattherā pana upasampādentīti sambandho. Ekūnavīsativassanti anantare vuttaṃ ekūnavīsativassaṃ. Nikkhamanīyoti sāvaṇamāso. So hi antovīthito bāhiravīthiṃ nikkhamati sūriyo asminti ‘‘nikkhamanīyo’’ti vuccati. Pāṭipadadivaseti pacchimikāya vassūpagamanadivase. Taṃ upasampādanaṃ. Kasmāti pucchā. Ettha ṭhatvā parihāro vuccate mayāti yojanā. Vīsatiyā vassesūti upasampannapuggalassa vīsatiyā vassesu. Tiṃsarattidivassa ekamāsattā ‘‘cattāro māsā parihāyantī’’ti vuttaṃ. Ukkaḍḍhantīti ekassa adhikamāsassa nāsanatthāya vassaṃ upari kaḍḍhanti. Tatoti chamāsato apanetvāti sambandho. Etthāti ‘‘ekūnavīsativassa’’ntiādivacane. Pana-saddo hisaddattho, saccanti attho. Yoti puggalo. Tasmāti yasmā gabbhamāsānampi gaṇanūpagattā gahetvā upasampādenti, tasmā cha māse vasitvāti sambandho. Aṭṭha māse vasitvā jātopi na jīvatīti suttantaaṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 2.24-25; ma. ni. aṭṭha. 3.205) vuttaṃ.

406.Dasavassaccayenāti upasampadato dasavassātikkamena. Upasampādetīti upajjhāyo vā kammavācācariyo vā hutvā upasampādeti. Tanti upajjhācariyabhūtaṃ anupasampannapuggalaṃ. Kammavācācariyo hutvā upasampādento taṃ muñcitvā sace aññopi kammavācācariyo atthi, sūpasampanno. Sova sace kammavācaṃ sāveti, nupasampanno. Ñatvā pana puna anupasampādente saggantarāyopi maggantarāyopi hotiyevāti daṭṭhabbanti. Pañcamaṃ.

407.Chaṭṭhe ‘‘paṭiyāloka’’nti ettha ālokasaddena sūriyo vutto upacārena. Sūriyo hi puratthimadisato uggantvā pacchimadisaṃ gato, tasmā sūriyasaṅkhātassa ālokassa paṭimukhaṃ ‘‘paṭiyāloka’’nti vutte pacchimadisāyeva gahetabbāti āha ‘‘pacchimaṃ disanti attho’’ti. Kammikāti kamme yuttā payuttā.

409.Rājānanti ettha rañño santakaṃ ‘‘rājā’’ti vuccati upacārena, atha vā rañño eso ‘‘rājā’’ti katvā rañño santakaṃ ‘‘rājā’’ti vuccati. Theyyanti thenetvā ‘‘sakkacca’’ntiādīsu (pāci. 606) viya niggahītāgamo hoti. Rājānaṃ, rañño santakaṃ vā theyyaṃ thenetvā gacchantīti attho. Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘rājānaṃ vā thenetvā’’tiādi.

411.Catūsu visaṅketesu dvīhi anāpatti, dvīhi āpattiyevāti. Chaṭṭhaṃ.

412.Sattame ‘‘padhūpento’’ti ettha papubba dhūpadhātu paribhāsanatthe vattatīti āha ‘‘paribhāsanto’’ti. Tvaṃ samaṇopi mātugāmena saddhiṃ gacchasi, tuyheveso doso, netassa purisassāti attānaṃyeva paribhāsantoti attho. ‘‘Nikkhāmesī’’tiiminā ‘‘nippātesī’’tiettha nipubba patadhātu gatyatthoti dassetīti. Sattamaṃ.

417.Aṭṭhame gandheti gijjhe. Te hi gidhanti kuṇapaṃ abhikaṅkhantīti ‘‘gandhā’’ti vuccanti. Gaddhetipi pāṭho, sopi yujjati yathā ‘‘yuganandho, yuganaddho’’ti ca ‘‘paṭibandho paṭibaddho’’ti ca. Bādhayiṃsūti haniṃsu. Assāti ariṭṭhassa.

Taddhitena vuttassa atthassa dassetumāha ‘‘te’’tiādi. Teti antarāyikā. Tatthāti pañcavidhesu antarāyikesu. ‘‘Tathā’’tipadena ‘‘kammantarāyikaṃ nāmā’’ti padaṃ atidisati. Taṃ panāti bhikkhunidūsakakammaṃ pana. Mokkhassevāti magganibbānasseva. Maggo hi kilesehi muccatīti atthena mokkho nāma. Jhānampettha saṅgahitaṃ nīvaraṇehi vimuccanattā. Nibbānaṃ vimuccīti atthena mokkho nāma. Phalampettha saṅgahitaṃ vimuccitattā. Niyatamicchādiṭṭhidhammāti niyatabhāvaṃ pattā, niyatavasena vā pavattā micchādiṭṭhisaṅkhātā dhammā. Te pana natthikaahetuka akiriyavasena tividhā. Paṇḍakādigahaṇassa nidassanamattattā ‘paṭisandhidhammā’’tipadena ahetukadvihetukapaṭisandhidhammā gahetabbā sabbesampi vipākantarāyikabhāvato. Tepi mokkhasseva antarāyaṃ karonti, na saggassa. Te panāti ariyūpavādā pana. Tāvadeva upavādantarāyikā nāmāti yojanā. Tāpīti sañcicca āpannā āpattiyopi. Pārājikāpattiṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘bhikkhubhāvaṃ vā paṭijānātī’’ti. Saṅghādisesāpattiṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘na vuṭṭhāti vā’’ti. Lahukāpattiṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘na deseti vā’’ti.

Tatrāti pañcavidhesu antarāyikesu. Ayaṃ bhikkhūti ariṭṭho gandhabādhipubbo bhikkhu. Sesantarāyiketi āṇāvītikkamantarāyikato sese catubbidhe antarāyike. Ime āgārikāti agāre vasanasīlā ime manussā. Bhikkhūpi passanti phusanti paribhuñjantīti sambandho. Kasmā na vaṭṭanti, vaṭṭantiyevāti adhippāyo. Rasena rasaṃ saṃsanditvāti upādiṇṇakarasena anupādiṇṇakarasaṃ, anupādiṇṇakarasena vā upādiṇṇakarasaṃ samānetvā. Yoniso paccavekkhaṇassa abhāvato saṃvijjati chandarāgo etthāti sacchandarāgo, soyeva paribhogo sacchandarāgaparibhogo, taṃ. Ekaṃ katvāti samānaṃ katvā. Ghaṭento viya pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppādetvāti yojanā. Kiṃsaddo garahattho, kasmā bhagavatā paṭhamapārājikaṃ paññattaṃ, na paññāpetabbanti attho. Mahāsamuddaṃ bandhanto yathā akattabbaṃ karoti, tathā paṭhamapārājikaṃ paññapento bhagavā apaññattaṃ paññapetīti adhippāyo. Etthāti paṭhamapārājike. Āsanti bhabbāsaṃ. Āṇācakketi āṇāsaṅkhāte cakke.

Aṭṭhiyeva aṭṭhikaṃ kucchitatthena, kucchitatthe hi ko. Aṭṭhikameva khalo nīcaṭṭhena lāmakaṭṭhenāti aṭṭhikaṅkhalo niggahītāgamaṃ katvā. Tena upamā sadisāti aṭṭhikaṅkhalūpamā. ‘‘Aṭṭhī’’ti ca ‘‘kaṅkhala’’nti ca padaṃ gahetvā vaṇṇenti ācariyā (sārattha. ṭī. pācittiya 3.417; vi. vi. ṭī. pācittiya 2.417; ma. ni. aṭṭha. 2.42; ma. ni. ṭī. 3.42). Aṅgārakāsūpamāti aṅgārarāsisadisā, aṅgārehi vā paripuṇṇā āvāṭasadisā. Asisūnūpamāti ettha asīti khaggo. So hi asate khipate anenāti ‘‘asī’’ti vuccati. Sūnāti adhikoṭṭanaṃ. Tañhi sunati sañcuṇṇabhāvaṃ gacchati etthāti ‘‘sūnā’’ti vuccati. Asinā sūnāti asisūnā, tāya upamā sadisāti asisūnūpamā. Sattisūlūpamāti sattiyā ca sūlena ca sadisā. Etthāti imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ alagaddūpamasutte (ma. ni. aṭṭha. 1.234 ādayo) gahetabbo. Evaṃsaddakhosaddānamantare viyasaddassa byādesabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘evaṃ viya kho’’ti. Aṭṭhamaṃ.

424.Navame anudhammassa sarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘anulomavattaṃ disvā katā osāraṇā’’ti. Iminā anulomavattaṃ disvā kato osāraṇasaṅkhāto dhammo anudhammoti dasseti. Osāraṇāti pavesanā. Tenevāti ukkhittakassa akaṭānudhammattā eva. Assāti ‘‘akaṭānudhammenā’’ti padassa.

Dadato vā gaṇhato vāti vāsaddo aniyamavikappatthoti. Navamaṃ.

428.Dasame ariṭṭhassa uppannaṃ viya etassāpi uppannanti yojanā. Ummajjantassāti manasikarontassa. Saṃvāsassa nāsanā saṃvāsanāsanā. Liṅgassa nāsanā liṅganāsanā. Daṇḍakammena nāsanā daṇḍakammanāsanā. Tatthāti tividhāsu nāsanāsu. Dūsako…pe… nāsethāti ettha ayaṃ nāsanā liṅganāsanā nāmāti yojanā. Ayanti daṇḍakammanāsanā. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade, ‘‘nāsetū’’ti pade vā. Tatthāti purimavacanāpekkhaṃ, ‘‘evañca pana bhikkhave’’ti ādivacaneti attho. Pireti āmantanapadaṃ parasaddena samānatthanti āha ‘‘parā’’ti. ‘‘Amhākaṃ anajjhattikabhūta’’iti vā ‘‘amhākaṃ paccanīkabhūta’’ iti vā attho daṭṭhabbo. ‘‘Amāmaka’’itipadena ‘‘para’’itipadassa adhippāyatthaṃ dasseti. Amhe namamāyaka, amhehi vā namamāyitabba iti attho. ‘‘Amhāmaka’’itipi hakārayutto pāṭho. Amhehi āmakaiti attho. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Teti upayogatthe sāmivacanaṃ, tanti attho. Tava rūpasadde vāti sambandho. Na passāmāti na passāma, na suṇāma.

429.Tenāti sāmaṇerena. ‘‘Kārāpeyyā’’ti pade kāritakammanti. Dasamaṃ.