Skip to content
Tipiṭaka

3. Ovādavaggo

On this page

1. Ovādasikkhāpada-atthayojanā

144.Bhikkhunivaggassa paṭhame tesanti therānaṃ. Mahākulehi nikkhamitvā pabbajitāti yojanā. Kuladhītaro vijjamānaguṇaṃ kathayantīti sambandho. ‘‘Ñātimanussāna’’ntipadaṃ ‘‘kathayantī’’tipade sampadānaṃ. Kutoti kassa therassa santikāti attho. Tesanti therānaṃ guṇanti sambandho. ‘‘Kathetu’’ntipadamapekkhitvā ‘‘vijjamānaguṇe’’ti vattabbe avatvā ‘‘vaṭṭantī’’tipadamapekkhiya ‘‘vijjamānaguṇā’’ti vuttaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatoti kathanakāraṇā abhihariṃsūti sambandho. Tenāti abhiharaṇahetunā.

CST 0.0039

Tesanti chabbaggiyānaṃ. Tāsūti bhikkhunīsu. ‘‘Bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘upasaṅkamitvā’’tipade kammaṃ. Chabbaggiyānaṃ bhikkhunīsu upasaṅkamanaṃ lābhataṇhāya hoti, bhikkhunīnaṃ chabbaggīsu upasaṅkamanaṃ calacittatāya hotīti aññamaññūpasaṅkamantānaṃ viseso. Tiracchānabhūtā kathā tiracchānakathā niratthakakathāti dassento āha ‘‘tiracchānakathantī’’ti. Saggamaggagamanepīti pisaddo mokkhagamane pana kā nāma kathāti dasseti. Rājāno ārabbha pavattā kathā rājakathā. Ādisaddena corakathādayo saṅgaṇhāti.

147.Te bhikkhūti chabbaggiyā bhikkhū bhaveyyunti sambandho. Adiṭṭhaṃ saccaṃ yehīti adiṭṭhasaccā, tesaṃ bhāvo adiṭṭhasaccattaṃ, tasmā adiṭṭhasaccattā bandhitvāti yojanā. Nesanti chabbaggiyānaṃ. Aññeneva upāyenāti aladdhasammutito aññeneva laddhasammutisaṅkhātena kāraṇena kattukāmoti sambandho. Paratoti parasmiṃ pacchā, uparīti attho. Karonto vāti paribāhire karonto eva hutvā āhāti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Yasmā na bhūtapubbāni, iti tasmā paribāhiraṃ karonto vāti attho.

Tatthāti ‘‘anujānāmī’’tiādivacane. Sīlavāti ettha vantusaddo pasaṃsatthe ca atisayatthe ca niccayogatthe ca hoti. Tassāti laddhasammutikassa. Tanti sīlaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaddānaṃ kammadhārayabhāvaṃ, tehi ca saṃvutasaddassa tappurisabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pātimokkhovā’’tiādi. Tattha evasaddena kammadhārayabhāvaṃ, enasaddena ca tappurisabhāvaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ.

Vattatīti attabhāvaṃ pavatteti. Kāritapaccayo hi adassanaṃ gato. Iminā iriyāpathavihāra dibbavihāra brahmavihāra ariyavihāresu catūsu vihāresu attabhāvavattanaṃ iriyāpathavihāraṃ dasseti. Hīti saccaṃ. Etanti ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’tivacanaṃ. Vibhaṅgeti jhānavibhaṅge.

CST 0.0040

‘‘Sīla’’ntiādīni aṭṭha padāni tulyādhikaraṇāni. Ayaṃ panettha sambandho – sīlaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mokkhaṃ pamokkhanti. Samāpattiyāti samāpattatthāya. ‘‘Upeto’’tiādīni satta padāni aññamaññavevacanāni. Tattha upapannoti yutto anuyutto. Samannāgatoti samantato anu punappunaṃ āgatoti samannāgato, samaṅgībhūtoti attho. Ettha hi saṃsaddo samantatthavācako, anusaddo naupacchinnatthavācako. Tenāti tena kāraṇena. Pāletīti attabhāvaṃ bādhanato rakkhati. Yapetīti attabhāvo pavattati. Yāpetīti attabhāvaṃ pavattāpeti. Yapa yāpane. Yāpanaṃ pavattananti hi dhātupāṭhesu vuttaṃ (saddanītidhātumālāyaṃ 18 pakārantadhātu). Viharatīti ettha eko ākāratthavācako itisaddo luttaniddiṭṭho, iti vuccati, iti vuttanti vā yojanā.

Ācāragocarasaddānaṃ dvandabhāvaṃ, tehi ca sampannasaddassa tappurisabhāvaṃ dassento āha ‘‘ācāragocarasampanno’’tiādi. Tattha casaddena dvandabhāvaṃ, enasaddena ca tappurisabhāvaṃ dasseti. Aṇusaddo appattho, mattasaddo pamāṇatthoti āha ‘‘appamattakesū’’ti. ‘‘Dassanasīlo’’tiiminā ‘‘dassāvī’’tiettha āvīsaddassa tassīlatthabhāvaṃ dasseti. ‘‘Samādāyā’’ti ettha saṃpubbaāpubbassa dāsaddassa kammāpekkhattā tassa kammaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘taṃ taṃ sikkhāpada’’nti. Iminā ‘‘sikkhāpadesū’’ti upayogatthe bhummavacananti dasseti. Atha vā sikkhāpadesūti niddhāraṇatthe bhummavacanametaṃ. ‘‘Taṃ taṃ sikkhāpada’’nti kammaṃ pana ajjhāharitabbanti dasseti. ‘‘Samādāyā’’ti ettha saṃsaddassa ca āpubbassa dāsaddassa ca yakārassa ca atthaṃ dassetuṃ ‘‘sādhukaṃ gahetvā’’ti vuttaṃ. Etthāti imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Vitthāro pana gahetabboti yojanā. Yoti kulaputto.

CST 0.0041

Assāti laddhasammutikassa. Yaṃ taṃ bahu sutaṃ nāma atthi, taṃ na sutamattamevāti yojanā. Mañjūsāyanti peḷāyaṃ. Sā hi sāmikassa sadhanattaṃ maññate imāyāti ‘‘mañjūsā’’ti vuccati. Mañjūsāyaṃ ratanaṃ sannicitaṃ viya sutaṃ sannicitaṃ asmiṃ puggaleti yojanā, etenāti ‘‘sannicita’’ntipadena, dassetīti sambandho. Soti laddhasammutiko bhikkhu. Sannicitaratanassevāti sannicitaratanassa iva. Tanti ‘‘ye te dhammā’’tiādivacanaṃ. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Assāti laddhasammutikassa bhikkhuno. Tatthāti ‘‘vacasā paricitā’’tiādivacane. Evamattho veditabboti yojanā. Paguṇāti ujukā. Ujuko hi ajimhattā pakaṭṭho uttamo guṇoti atthena ‘‘paguṇo’’ti vuccati. Anupekkhitāti punappunaṃ upagantvā ikkhitā, passitā dassitāti attho. Atthatoti abhidheyyatthato, aṭṭhakathātoti attho. Kāraṇatoti dhammato, pāḷitoti attho. Diṭṭhisaddassa paññāsaddavevacanattā ‘‘paññāyā’’ti vuttaṃ. Supaccakkhakatāti suṭṭhu akkhānaṃ indriyānaṃ paṭimukhaṃ katā.

‘‘Bahussuto’’ti ettha bahussutassa tividhabhāvaṃ dassento āha ‘‘ayaṃ panā’’tiādi. Nissayato muccatīti nissayamuccanako. Parisaṃ upaṭṭhāpetīti parisupaṭṭhāko. Bhikkhuniyo ovadatīti bhikkhunovādako. Tatthāti tividhesu bahussutesu. Nissayamuccanakena ettakaṃ uggahetabbanti sambandho. Upasampadāyāti upasampādetvā. Pañca vassāni etassāti pañcavasso. Tena uggahetabbanti yojanā. Sabbantimenāti sabbesaṃ paricchedānaṃ ante lāmake pavattena. Paguṇāti ajimhā ujukā. Vācuggatāti tasseva vevacanaṃ. Yassa hi pāḷipāṭhā sajjhāyanakāle paguṇā honti, tassa vācuggatā. Yassa vā pana vācuggatā honti, tassa paguṇā. Tasmā tāni padāni aññamaññakāraṇavevacanāni. Pakkhadivasesūti juṇhapakkhakāḷapakkhapariyāpannesu divasesu. Dhammasāvanatthāyāti sampattānaṃ parisānaṃ dhammassa sāvanatthāya suṇāpanatthāyāti adhippāyo. Sāvanatthāyāti ettha yupaccayaparattā kāritapaccayo lopo hotīti daṭṭhabbaṃ. Tasmā sāvīyate suṇāpīyate sāvananti vacanattho kātabbo. Bhāṇavārā uggahetabbāti sambandho. Sampattānanti attano santikaṃ sampattānaṃ. Parikathanatthāyāti parissaṅgena āliṅganena kathanatthaṃ, appasaddasaṅkhātāya vācāya kathanatthanti attho. ‘‘Kathāmaggo’’ti vuttattā vatthukathāyeva adhippetā, na suttasaṅkhāto pāḷipāṭho. Anu pacchā, punappunaṃ vā dāyakā modanti etāyāti anumodanā. Jhānaṃ vā maggo vā phalaṃ vā samaṇadhammo nāma. Tassa karaṇatthaṃ uggahetabbanti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Catūsu disāsu apaṭihatoti cātuddiso, apaṭihatatthe ṇapaccayo.

CST 0.0042

Parisupaṭṭhāpakena kātabbāti yojanā. Abhivinayeti aññamaññaparicchinne vinayapiṭake. Dve vibhaṅgāti bhikkhuvibhaṅgo ca bhikkhunivibhaṅgo ca. Asakkontena parisupaṭṭhāpakena bhikkhunāti sambandho. Evaṃ attano atthāya uggahetabbaṃ dassetvā idāni parisāya atthāya uggahetabbaṃ dassento āha ‘‘parisāya panā’’tiādi. Abhidhammeti aññamaññaparicchinne suttantapiṭake eva, na abhidhammapiṭake. Tayo vaggāti sagāthāvaggo nidānavaggo khandhavaggoti tayo vaggā. Vāsaddo aniyamavikappattho. Ekanti ekaṃ nipātaṃ. Tato tatoti nikāyato. Samuccayaṃ katvāti rāsiṃ katvā. Na vuttanti aṭṭhakathāsu na kathitaṃ. Yassa pana natthi, so na labhatīti yojanā. Suttante cāti suttantapiṭake pana. Uggahitoti sarūpakathanena gahito, uccāritoti attho. Disāpāmokkhoti disāsu ṭhitānaṃ bhikkhuādīnaṃ pāmokkho. Yena kāmaṃ gamoti yathākāmaṃ gamo.

Catūsu nikāyesūti khuddakanikāyato aññesu dīghanikāyādīsu. Ekassāti aññatarassa ekassa. Ekanikāyenāti ekasmiṃ nikāye laddhanayena. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatthāti catuppakaraṇassa aṭṭhakathāyaṃ. Nānatthanti nānāpayojanaṃ. Tanti vinayapiṭakaṃ. Ettāvatāti ettakapamāṇena paguṇena. Hotīti itisaddo parisamāpanattho. Iti parisamāpanaṃ veditabbanti yojanā.

CST 0.0043

Ubhayāni kho panassāti ādi pana vuttanti sambandho. Aññasminti vinayapiṭakato itarasmiṃ. Tatthāti ‘‘ubhayāni kho panassā’’tiādivacane. Yathā yenākārena āgatāni, taṃ ākāraṃ dassetunti yojanā. Padapaccābhaṭṭhasaṅkaradosavirahitānīti padānaṃ paccābhaṭṭhasaṅkarabhūtehi dosehi virahitāni. Ettha ca padapaccābhaṭṭhanti padānaṃ paṭinivattitvā ābhassanaṃ gaḷanaṃ, cutanti attho. Padasaṅkaranti padānaṃ vipatti, vināsoti attho. ‘‘Suttaso’’ti sāmaññato vuttepi khandhakaparivārasuttaṃ eva gahetabbanti āha ‘‘khandhakaparivārato’’ti. Anubyañjanasoti ettha byañjanasaddo akkharassa ca padassa ca vācakoti āha ‘‘akkharapadapāripūriyā cā’’ti. Hīti saccaṃ, yasmā vā.

‘‘Sithiladhanitādīna’’ntipadaṃ ‘‘vacanenā’’tipade kammaṃ, ‘‘vacanenā’’tipadaṃ ‘‘sampannāgato’’tipade hetu, ‘‘vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā’’tipadāni ‘‘vācāyā’’tipade visesanāni. Sithiladhanitādīnanti ādisaddena niggahitavimuttasambandhavavatthitadīgha rassa garu lahu saṅkhātā aṭṭha byañjanabuddhiyo saṅgaṇhāti. Yathāvidhānavacanenāti akkharacintakānaṃ yathā saṃvidahanavacanena. Vācāyeva karīyati kathīyati uccārīyati vākkaraṇaṃ cakārassa kakāraṃ katvā. Hīti tadeva yuttaṃ. Mātugāmo yasmā sarasampattirato, tasmā hīḷetīti yojanā. ‘‘Sarasampattirahita’’ntipadaṃ ‘‘vacana’’ntipade visesanabhāvena visesaṃ katvā ‘‘hīḷetī’’tipade hetubhāvena sampajjanato hetuantogadhavisesananti daṭṭhabbaṃ. Sabbāsanti bhikkhunīnaṃ. ‘‘Sīlācārasampattiyā’’tiiminā jāti gotta rūpa bhogādinātiatthaṃ nivatteti. Kāraṇañcāti aṭṭhakathañca. Tajjetvāti ubbejetvā. Tāsanti bhikkhunīnaṃ. Gihikāleti bhikkhunovādakassa gihikāle anajjhāpannapubbo hotīti sambandho. Hi tadeva yuttaṃ. ‘‘Mātugāmo’’tipadaṃ ‘‘na karotī’’tipade suddhakattā, ‘‘uppādetī’’tipade hetukattā. Ṭhitassa bhikkhuno dhammadesanāyāpīti yojanā. Apisaddo garahattho. Visabhāgehīti viruddhehi vatthārammaṇehi. Ayuttaṭṭhāneti pabbajitānaṃ ananurūpaṭṭhāne. Chandarāganti balavataṇhaṃ. Tenāti tena hetunā.

CST 0.0044

‘‘Ettha cā’’tiādimhi ayaṃ pana saṅgaho –

‘‘Sīlavā bahussuto ca, svāgato ca suvācako;

Piyo paṭibalo cāpi, najjhāpanno ca vīsatī’’ti.

148.Vatthusminti aṭṭhuppattiyaṃ. Kakāralopaṃ katvā garudhammāti vuccantīti āha ‘‘garukehi dhammehī’’ti. Teti garudhammā. Hīti yasmā. ‘‘Ekato’’ti sāmaññena vuttavacanassa visesena gahetabbataṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bhikkhunīnaṃ santike’’ti. Yathāvatthukamevāti pācittiyameva. Tañhi vatthussa āpattikāraṇassa anurūpaṃ pavattattā ‘‘yathāvatthuka’’nti vuccati.

149.Pātoti pageva, paṭhamanti attho. Asammaṭṭhaṃ sammajjītabbanti sambandho. Asammajjane dosaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘asammaṭṭhaṃ hī’’tiādi. Hīti tappākaṭīkaraṇajotako. Tanti pariveṇaṃ. Disvā bhaveyyunti sambandho. Tenāti asotukāmānaṃ viya bhavanahetunā. Pariveṇasammajjanassa ānisaṃsaṃ dassetvā pānīyaparibhojanīyaupaṭṭhānassa tameva dassento āha ‘‘anto gāmato panā’’ti ādi. Tasminti pānīyaparibhojanīye.

Sākhābhaṅgampīti bhañjitabbasākhampi. Dutiyoti viññū puriso dutiyo. Nisīditabbaṭṭhānaṃ dassento āha ‘‘nisīditabba’’ntiādi. ‘‘Vihāramajjhe’’ti sāmaññato vatvā visesato dassetuṃ vuttaṃ ‘‘dvāre’’ti. Osaranti avasaranti etthāti osaraṇaṃ, tañca taṃ ṭhānañceti osaraṇaṭṭhānaṃ, tasmiṃ. Samaggatthāti ettha saṃpubbo ca āpubbo ca gamusaddo hoti, tato hiyyattanīsaṅkhātaṃ tthavacanaṃ vā hoti, pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattaṃ vā hoti, saṃyogaparattā ā upasaggo rasso ca hoti, iti atthaṃ dassento āha ‘‘sammā āgatatthā’’ti. Tattha ‘‘sammā’’tipadena saṃsaddassa atthaṃ dasseti, ‘‘ā’’itipadena ātyūpasaggaṃ, ‘‘gata’’itipadena gamudhātuṃ, ‘‘ttha’’itipadena hiyyattanīsaṅkhātaṃ tthavacanaṃ vā, pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattaṃ vā dasseti. Ayaṃ panetthattho – samaṃ tumhe āgatatthāti. Pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattakāle samaṃ tumhe āgā attha bhavathāti. ‘‘Āgacchantī’’tipadena ‘‘vattantī’’ti ettha vatudhātuyā atthaṃ dasseti, ‘‘paguṇā vācuggatā’’tipadehi adhippāyaṃ dasseti. Pāḷīti garudhammapāḷi.

CST 0.0045

Tatthāti tassaṃ pāḷiyaṃ, tesu vā abhivādanādīsu catūsu. Maggasampadānanti maggaṃ pariharitvā bhikkhussa okāsadānaṃ. Bījananti bījaniyā vidhūpanaṃ. Pānīyāpucchananti pānīyassa āpucchanaṃ. Ādisaddena paribhojanīyāpucchanādikaṃ saṅgaṇhāti. Ettha cāti etesu catūsu abhivādanādīsu. ‘‘Anto gāme vā’’tiādīni cha padāni ‘‘kātabbamevā’’tipade ādhāro. Rājussāraṇāyāti rañño ānubhāvena janānaṃ ussāraṇāya. Mahābhikkhusaṅgho sannipatati etthāti mahāsannipātaṃ, tasmiṃ mahāsannipāte ṭhāne nisinne satīti yojanā. Paccuṭṭhānanti paṭikacceva uṭṭhānaṃ. Taṃ tanti sāmīcikammaṃ.

Sakkatvāti cittiṃ katvā, saṃ ādaraṃ katvāti attho. Tenāha ‘‘yathā kato’’tiādi. Tiṇṇaṃ kiccānanti ‘‘sakkatvā garuṃkatvā mānetvā’’tisaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ kiccānaṃ. Anīyasaddo kammatthoti āha ‘‘na atikkamitabbo’’ti.

Natthi bhikkhu etthāti abhikkhuko āvāso, so kittake ṭhāne abhikkhuko, yo āvāso abhikkhuko nāma hotīti āha ‘‘sace’’ti ādi. ‘‘Upassayato’’tipadaṃ ‘‘abbhantare’’tipade apādānaṃ. Etthāti abhikkhuke āvāse. Hīti saccaṃ. Tatoti aḍḍhayojanabbhantare ṭhitaāvāsato. Paranti aññasmiṃ āvāse, bhummatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Pacchābhattanti bhattato pacchā. Tatthāti abhikkhuke āvāse. ‘‘Bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘vadantī’’tipade kammaṃ. Vuttappamāṇeti aḍḍhayojanabbhantarasaṅkhāte vuttappamāṇe. Sākhāmaṇḍapepīti sākhāya chāditamaṇḍapepi. Pisaddena āvāse pana kā nāma kathāti dasseti. Vuttāti vasitā. Ettāvatāti ekarattaṃ vasitamattena. Etthāti sabhikkhuke āvāse. Upagacchantīhi bhikkhunīhi yācitabbāti yojanā. Pakkhassāti āsaḷhīmāsassa juṇhapakkhassa. ‘‘Terasiya’’ntipadena avayaviavayavabhāvena yojetabbaṃ. Mayanti amhe. Yatoti yena ujunā maggenāti sambandho. Tenāha ‘‘tena maggenā’’ti. Aññena maggenāti ujumaggato aññena jimhamaggena. Ayanti ayaṃ āvāso. Tatoti bhikkhūnaṃ āvāsato, bhikkhuniupassayato vā, idameva yuttataraṃ. Vakkhati hi ‘‘amhākaṃ upassayato gāvutamatte’’ti. Khemaṭṭhāneti abhayaṭṭhāne. Tañhi khīyanti bhayā etthāti khemaṃ, khemañca taṃ ṭhānañceti khemaṭṭhānanti katvā ‘‘khemaṭṭhāna’’nti vuccati. Tāhi bhikkhunīhīti aḍḍhayojanamatte ṭhāne vasantīhi. Tā bhikkhuniyoti gāvutamatte ṭhāne vasantiyo. Antarāti tumhākaṃ, amhākañca nivāsanaṭṭhānassa, nivāsanaṭṭhānato vā antare vemajjhe. Bhummatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ. Ṭhite maggeti sambandho ‘‘santikā’’tipadaṃ ‘‘āgata’’itipade apādānaṃ. Tatthāti aññāsaṃ bhikkhunīnaṃ upassaye. Iti yācitabbāti yojanā. Tatoti bhikkhūnaṃ yācitabbato, paranti sambandho.

CST 0.0046

Cātuddaseti āsaḷhīmāsassa juṇhapakkhassa catuddasannaṃ divasānaṃ pūraṇe divase. Idhāti imasmiṃ vihāre. ‘‘Ovāda’’ntipadaṃ ‘‘anu’’itipade kammaṃ. Anujīvantiyoti anugantvā jīvanaṃ vuttiṃ karontiyo. Vuttā bhikkhūti sambandho. Dutiyadivaseti āsaḷhīpuṇṇamiyaṃ. Athāti pakkamanānantaraṃ. Etthāti bhikkhūnaṃ pakkantattā apassane. ‘‘Ābhogaṃ katvā’’tiiminā ābhogaṃ akatvā vasituṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Sabhikkhukāvāsaṃ gantabbamevāti adhippāyo. Sāti vassacchedāpatti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Kenaci kāraṇenāti bhikkhācārassa asampadādinā kenaci nimittena. Hīti saccaṃ. Bhikkhūnaṃ pakkantādikāraṇā abhikkhukāvāse vasantiyā kiṃ abhikkhukāvāseva pavāretabbanti āha ‘‘pavārentiyā panā’’tiādi.

CST 0.0047

Anvaddhamāsanti ettha anusaddo vicchatthavācako kammappavacanīyo, tena payogattā bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘addhamāse addhamāse’’ti. Paccāsīsitabbāti ettha patipubbo ca āpubbo ca sidhātu icchattheti āha ‘‘icchitabbā’’ti. Sidhātuyā dvebhāvo hoti. Āpubbo sisi icchāyantipi dhātupāṭhesu vuttaṃ. Tatthāti ‘‘uposathapucchaka’’ntivacane. Pakkhassāti yassa kassaci pakkhassa. Mahāpaccariyaṃ pana vuttanti sambandho. Ovādassa yācanaṃ ovādo uttarapadalopena, soyeva attho payojanaṃ ovādattho, tadatthāya. Pāṭipadadivasatoti dutiyadivasato. So hi cando vuddhiñca hāniñca paṭimukhaṃ pajjati ettha, etenāti vā pāṭipadoti vuccati. Itīti evaṃ vuttanayena. Bhagavā paññapetīti yojanā. Aññassāti dhammassavanakammato aññassa. Nirantaranti abhikkhaṇaṃ, ‘‘paññapetī’’tipade bhāvanapuṃsakaṃ. Hīti vitthāro. Evañca satīti evaṃ bahūpakāre sati ca. Yanti yaṃ dhammaṃ. Sātthikanti sapayojanaṃ. Yathānusiṭṭhanti anusiṭṭhiyā anurūpaṃ. Sabbāyeva bhikkhuniyopīti yojanā. Hīti saccaṃ.

Ovādaṃ gacchatīti ovādaṃ yācituṃ bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ gacchati. Na ovādo gantabboti ovādaṃ yācituṃ bhikkhusaṅghassa ārāmo na gantabbo. Ovādoti ca upayogatthe paccattavacananti daṭṭhabbaṃ. Itarathā hi saddapayogo virujjheyya. Ovādaṃ gantunti ovādaṃ yācanatthāya bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ gantuṃ.

‘‘Dve tisso bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘yācitvā’’tipade dutiyākammaṃ. ‘‘Pesetabbā’’tipade paṭhamākammaṃ. Ovādūpasaṅkamananti ovādassa gahaṇatthāya upasaṅkamanaṃ. Ārāmanti bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ. Tatoti gamanato paranti sambandho. Tena bhikkhunāti ovādapaṭiggāhakena bhikkhunā. Tanti sammataṃ bhikkhuṃ.

CST 0.0048

Ussahatīti sakkoti. Pāsādikenāti pasādaṃ āvahena pasādajanakena kāyavacīmanokammenāti attho. Sampādetūti tividhaṃ sikkhaṃ sampādetu. Ettāvatāti ettakena ‘‘pāsādikena sampādetū’’ti vacanamattena. Hīti phalajotako. Etanti ‘‘tāhī’’tivacanaṃ.

Ettha ca bhikkhūnaṃ saṅghagaṇapuggalavasena vacanavāro tividho hoti, taṃ tividhaṃ vacanavāraṃ bhikkhunīnaṃ saṅghagaṇapuggalavasena tīhi vacanavārehi guṇitaṃ katvā nava vacanavārā honti, taṃ ākāraṃ dassento āha ‘‘tatrāyaṃ vacanakkamo’’ti. Tatrāti purimavacanāpekkhaṃ. Vacanākāro pākaṭova.

Ekā bhikkhunī vā bahūhi bhikkhunīupassayehi ovādatthāya pesite vacanākāraṃ dassento āha ‘‘bhikkhunisaṅgho ca ayyā’’tiādi.

Tenāpīti ovādapaṭiggāhakenāpi ‘‘ovāda’’ntipadaṃ ‘‘paṭiggāhakenā’’ti pade kammaṃ. Puna ‘‘ovāda’’ntipadaṃ ‘‘apaṭiggahetu’’ntipade kammaṃ. Balati assāsapassāsamattena jīvati, na paññājīvitenāti bālo. Gilāyati rujatīti gilāno. Gamissati gantuṃ bhabboti gamiko. Ayaṃ panettha yojanā – gantuṃ bhabbo yo bhikkhu gamissati gamanaṃ karissati, iti tasmā so bhikkhu gamiko nāma. Atha vā yo bhikkhu gantuṃ bhabbattā gamissati gamanaṃ karissati, iti tasmā so bhikkhu gamiko nāmāti. ‘‘Bhabbo’’ti ca hetuantogadhavisesanaṃ.

Tatthāti bālādīsu tīsu puggalesu. Dutiyapakkhadivaseti pāṭipadato dutiyapakkhadivase. Uposathaggeti uposathagehe. Tañhi uposathaṃ gaṇhanti, uposatho vā gayhati asminti ‘‘uposathagga’’nti vuccati. Tasmiṃ uposathagge. ‘‘Anārocetu’’nti vacanassa ñāpakaṃ dassetvā ‘‘apaccāharitu’’nti vacanassa tameva dassento āha ‘‘aparampi vutta’’ntiādi.

CST 0.0049

Tatthāti ovādapaṭiggāhakesu bhikkhūsu. No cassāti no ce assa. Sabhaṃ vāti samajjaṃ vā. Sā hi saha bhāsanti ettha, santehi vā bhāti dibbatīti ‘‘sabhā’’ti vuccati, taṃ sabhaṃ vā upasaṅkamissāmīti yojanā. Tatrāti tasmiṃ sabhādike. Evaṃ ‘‘tatthā’’tipadepi.

Catuddasannaṃ pūraṇo cātuddaso, tasmiṃ pavāretvāti sambandho. Bhikkhusaṅgheti bhikkhusaṅghassa santike, samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Ajjatanāti ettha asmiṃ ahani ajja, imasaddato ahanīti atthe jjapaccayo, imasaddassa ca akāro, ajja eva ajjatanā, svattho hi tanapaccayo. Aparasmiṃ ahani aparajja, aparasaddato ahanīti atthe jjapaccayo sattamyantoyeva. Etthāti pavāraṇe, ‘‘anujānāmī’’tiādivacane vā. Hīti saccaṃ.

Kolāhalanti kotūhalaṃ. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbāti saṅghena paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā.

Tāya bhikkhuniyā vacanīyo assāti yojanā. Passanto paṭikarissatīti vajjāvajjaṃ passanto hutvā paṭikarissati.

Ubhinnanti bhikkhubhikkhunīnaṃ. Yathāṭhāneyevāti yaṃ yaṃ ṭhānaṃ yathāṭhānaṃ, tasmiṃ yathāṭhāneyeva. Kenaci pariyāyenāti kenaci kāraṇena. Avapubbo varasaddo pihitatthoti āha ‘‘pihito’’ti. Vacanaṃyevāti ovādavacanaṃyeva. Pathoti jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhānassa kāraṇattā patho. Dosaṃ panāti abhikkamanādīsu ādīnavaṃ pana. Añjentīti makkhenti. Bhikkhūhi pana ovadituṃ anusāsituṃ vaṭṭatīti yojanā.

CST 0.0050

Aññanti ovādato aññaṃ. Esoti garudhammo.

150.‘‘Adhammakamme’’ti ettha katamaṃ kammaṃ nāmāti āha ‘‘adhammakammetiādīsū’’tiādi. Tatthāti adhammakammadhammakammesu.

152.Uddesaṃ dento bhaṇati, anāpattīti yojanā. Osāretīti katheti. Catuparisatīti catuparisasmiṃ. Tatrāpīti tena bhikkhunīnaṃ suṇanakāraṇenāti. Paṭhamaṃ.

2. Atthaṅgatasikkhāpadaṃ

153.Dutiye pariyāyasaddo vāratthoti āha ‘‘vārenā’’ti. Vāroti ca anukkamoyevāti āha ‘‘paṭipāṭiyāti attho’’ti. Adhikaṃ cittaṃ imassāti adhicetoti dassento āha ‘‘adhicittavato’’tiādi. Adhicittaṃ nāma idha arahattaphalacittameva, na vipassanāpādakabhūtaṃ aṭṭhasamāpatticittanti āha ‘‘arahattaphalacittenā’’ti. ‘‘Adhicittasikkhā’’tiādīsu (pārā. 45; dī. ni. 3.305; ma. ni. 1.497; a. ni. 6.105; mahāni. 10) hi vipassanāpādakabhūtaṃ aṭṭhasamāpatticittaṃ ‘‘adhicitta’’nti vuccati. Na pamajjatoti na pamajjantassa. Sātaccakiriyāyāti satatakaraṇena. Ubho loke munati jānātīti munīti ca, monaṃ vuccati ñāṇaṃ munanaṭṭhena jānanatthena, tamassatthīti munīti ca dassento āha ‘‘muninotī’’tiādi. Tattha ‘‘yo munati…pe… munanena vā’’tiiminā paṭhamatthaṃ dasseti, ‘‘monaṃ vuccati…pe… vuccatī’’tiiminā dutiyatthaṃ dasseti. Muna gatiyanti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 15 pakārantadhātu) vuttattā ‘‘yo munatī’’ti ettha bhūvādigaṇiko munadhātuyeva, na kīyādigaṇiko mudhātūti daṭṭhabbaṃ. Atha vā muna ñāṇeti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 17 kiyādigaṇika) vuttattā ‘‘munātī’’ti kīyādigaṇikova. Dhātvantanakāralopoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Monaṃ vuccati ñāṇa’’nti cettha ñāṇaṃ nāma arahattañāṇameva. Monassa patho monapathoti vutte sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammāva adhippetāti āha ‘‘sattatiṃsabodhipakkhiyadhammesū’’ti. Atha vā adhisīlasikkhādayo adhippetāti āha ‘‘tīsu vā sikkhāsū’’ti. Pubbabhāgapaṭipadanti arahattañāṇassa pubbabhāge pavattaṃ sīlasamathavipassanāsaṅkhātaṃ paṭipadaṃ. Pubbabhāgeti arahattañāṇassa pubbabhāge. Etthāti ‘‘adhicetaso…pe… sikkhato’’ti vacane. ‘‘Tādino’’tipadaṃ ‘‘munino’’tipadena yojetabbanti āha ‘‘tādisassa khīṇāsavamunino’’ti. Etthāti ‘‘sokā na bhavanti tādino’’ti vacane. Rāgādayo upasametīti upasantoti dassetuṃ vuttaṃ ‘‘rāgādīna’’nti. Sati assatthīti satimāti katvā mantusaddo niccayogatthoti āha ‘‘satiyā avirahitassā’’ti.

CST 0.0051

Na kasīyati na vilekhīyatīti akāso, soyeva ākāso. Antarena chiddena ikkhitabboti antalikkho. Ākāso hi catubbidho ajaṭākāso, kasiṇugghāṭimākāso, paricchinnākāso, rūpaparicchedākāsoti. Tattha ajaṭākāsova idhādhippeto ‘‘antalikkhe’’ti visesitattā. Tenāha ‘‘na kasiṇugghāṭime, na pana rūpaparicchede’’ti. Paricchinnākāsopi rūpaparicchedākāsena saṅgahito. ‘‘Ma’’nti padaṃ ‘‘avamaññantī’’ti pade kammaṃ. Ettakamevāti etappamāṇaṃ ‘‘adhicetaso’’tiādisaṅkhātaṃ vacanameva, na aññaṃ buddhavacananti attho. Ayanti cūḷapanthako thero. Handāti vassaggatthe nipāto. Mama ānubhāvaṃ dassemi, tumhe passatha gaṇhathāti adhippāyo. Vuṭṭhāyāti tato catutthajjhānato vuṭṭhahitvā. Antarāpi dhāyatīti ettha pisaddassa aṭṭhānatthaṃ dassento āha ‘‘antaradhāyatipī’’ti. Eseva nayo ‘‘seyyampi kappetī’’ti etthapi. Theroti cūḷapanthako thero. Idaṃ padaṃ antarantarā yuttaṭṭhānesu sambandhitvā ‘‘tañceva bhaṇatī’’tiiminā sambandhitabbaṃ. Bhātutherassāti jeṭṭhakabhātubhūtassa mahāpanthakatherassa.

Padmanti gāthāyaṃ tayo pādā indavajirā, catutthapādo upendavajiro. Tasmā padmanti ettha makāre pare dukārukārassa lopaṃ katvā parakkharaṃ netvā ‘‘padma’’nti dvibhāvena likhitabbaṃ. Avītagandhanti ettha vīti dīghuccāraṇameva yuttaṃ. Paṅke davati gacchatīti padumaṃ. Kokaṃ duggandhassa ādānaṃ nudati apanetīti kokanudaṃ. Sundaro gandho imassāti sugandhaṃ. Ayaṃ panettha yojanā – yathā kokanudasaṅkhātaṃ sugandhaṃ pāto pageva bālātapena phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ hutvā virocamānaṃ padumaṃ siyā, tathā aṅgīrasaṃ aṅgito sarīrato niccharaṇapabhassararasaṃ hutvā virocamānabhūtaṃ antalikkhe tapantaṃ ādiccaṃ iva tedhātuke tapantaṃ sammāsambuddhaṃ passāti.

CST 0.0052

Paguṇanti vācuggataṃ. Tatoti asakkuṇeyyato. Nanti cūḷapanthakaṃ. Theroti mahāpanthako thero nikkaḍḍhāpesīti sambandho. Soti cūḷapanthako. Athāti tasmiṃ kāle. Bhagavā āhāti yojanā. Buddhacakkhunāti āsayānusayaindriyaparopariyattañāṇasaṅkhātena sabbaññubuddhānaṃ cakkhunā. Tanti cūḷapanthakaṃ. Tassāti cūḷapanthakassa. Athāti tasmiṃ ārocanakāle. Assāti cūḷapanthakassa, datvāti sambandho. Rajaṃ malaṃ harati apanetīti rajoharaṇaṃ, pilotikakhaṇḍaṃ. Soti cūḷapanthako. Tassāti pilotikakhaṇḍassa, ‘‘anta’’ntipade avayavisambandho. Parisuddhampīti pisaddo aparisuddhe pilotikakhaṇḍe kā nāma kathāti dasseti. Saṃveganti santāsaṃ bhayanti attho. Athāti tasmiṃ ārambhakāle. Assāti cūḷapanthakassa. ‘‘Ta’’ntipadaṃ ‘‘mamāyanabhāva’’ntipadena sambandhaṃ katvā yojanā kātabbāti. Dutiyaṃ.

3. Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ

162.Tatiye ‘‘ovadati pācittiyassā’’ti sāmaññato vuttepi visesato attho gahetabboti āha ‘‘aṭṭhahi garudhammehi ovadantasseva pācittiya’’nti. Itoti imasmā sikkhāpadamhā. Yattha yatthāti yasmiṃ yasmiṃ sikkhāpade. Sabbattha tattha tatthāti yojanāti. Tatiyaṃ.

CST 0.0053

Pakiṇṇakakathā

Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Idaṃ pakiṇṇakaṃ vuttanti sambandho. Tīṇi pācittiyānīti bhikkhuno asammatattā ekaṃ pācittiyaṃ, sūriyassa atthaṅgatattā ekaṃ, bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitattā ekanti tīṇi pācittiyāni. Kathanti kena kāraṇena hotīti yojanā. Tatthāti bhikkhunupassayaṃ. Tassevāti sammatasseva bhikkhuno. Aññena dhammenāti garudhammehi aññena dhammena. Divā panāti sūriyuggamanato tassa anatthaṅgateyevāti.

4. Āmisasikkhāpadaṃ

164.Catutthe bahuṃ mānaṃ kataṃ yehīti bahukatā. Bahukatā hutvā na ovadantīti atthaṃ dassento āha ‘‘na bahukatā’’tiādi. Dhammeti sīlādidhamme. Adhippāyoti ‘‘na bahukatā’’tipadassa, chabbaggiyānaṃ vā adhippāyoti yojanā. ‘‘Kattukāmoti ādīna’’ntipadaṃ ‘‘attho’’tipade vācakasambandho.

Asammato nāma ṭhapito veditabboti yojanā. Sammutinti bhikkhunovādakasammutiṃ. Pacchā sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitoti yojanāti. Catutthaṃ.

5. Cīvaradānasikkhāpadaṃ

169.Pañcame rathikāyāti racchāya. Sā hi rathassa hitattā rathikāti vuccati. Sandiṭṭhāti samodhānavasena dassīyitthāti sandiṭṭhā. Diṭṭhamattakā mittāti āha ‘‘mittā’’ti. Sesanti vuttavacanato sesaṃ vacanaṃ. Tatrāti cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpade. Hīti visesajotakaṃ. Idhāti imasmiṃ cīvaradānasikkhāpadeti. Pañcamaṃ.

6. Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ

175.Chaṭṭhe udāyīti ettha mahāudāyī, kāḷudāyī, lāḷudāyīti tayo udāyī honti. Tesu tatiyovādhippetoti āha ‘‘lāḷudāyī’’ti. Pabhāvena ṭhāti pavattatīti paṭṭhoti kate paṭibalova labbhati. Tenāha ‘‘paṭibalo’’ti. Nipuṇoti kusalo. ‘‘Paṭibhānena katacitta’’ntiiminā ‘‘paṭibhānacitta’’nti padassa majjhe padalopaṃ dasseti. Soti lāḷudāyī akāsīti sambandho. Tassāti cīvarassa. ‘‘Yathāsaṃhaṭa’’nti ettha evasaddo ajjhāharitabboti āha ‘‘yathāsaṃhaṭamevā’’ti.

CST 0.0054

176.Yaṃ cīvaraṃ nivāsituṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti, taṃ cīvaraṃ nāmāti yojanā. Evaṃ hīti evameva. ‘‘Dukkaṭa’’ntiiminā ‘‘sayaṃ sibbati, āpatti pācittiyassā’’ti ettha antarāpattiṃ dasseti. Ārāti sūci. Sā hi arati nissaṅgavasena gacchati pavisatīti ‘‘ārā’’ti vuccati, tassā patho gamanaṃ ārāpatho, tasmiṃ, ārāpathassa nīharaṇāvasānattā ‘‘nīharaṇe’’ti vuttaṃ. Satakkhattumpīti anekakkhattumpi. Āṇattoti āṇāpīyatīti āṇatto. ‘‘Āṇāpito’’ti vattabbe ṇāpesaddassa lopaṃ, ikārassa ca akāraṃ katvā, ‘‘ādatte’’ti ākhyātapade tevibhattiyā viya tapaccayassa ca dvibhāvaṃ katvā evaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘sakiṃ cīvaraṃ sibbāti vutto’’ti. Atha panāti tato aññathā pana. Āṇattassāti āṇāpitassa. Sambahulānipi pācittiyāni hontīti sambandho.

Yepi nissitakā sibbantīti yojanā, ācariyupajjhāyesu sibbantesūti sambandho. Tesanti ācariyupajjhāyānaṃ. Tesampīti nissitakānampi. Ñātikānaṃ bhikkhunīnaṃ cīvaranti sambandho. ‘‘Antevāsikehī’’tipadaṃ ‘‘sibbāpentī’’tipade kāritakammaṃ. Tatrāpīti ācariyupajjhāyehi sibbāpanepi. ‘‘Antevāsike’’tipadaṃ ‘‘vañcetvā’’tipade suddhakammaṃ, ‘‘sibbāpentī’’tipade kāritakammaṃ. Itaresanti ācariyupajjhāyānanti. Chaṭṭhaṃ.

CST 0.0055

7. Saṃvidhānasikkhāpadaṃ

181.Sattame ‘‘tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pacchā gacchantīna’’nti padāni ‘‘pattacīvara’’nti pāṭhasesena yojetabbānīti āha ‘‘pacchā gacchantīnaṃ pattacīvara’’nti. Tā bhikkhuniyo pacchā gacchantiyoti vibhattivipallāsaṃ katvā ‘‘dūsesu’’ntipadena yojetabbānīti āha ‘‘tā bhikkhuniyo corā dūsayiṃsū’’ti. Atha vā vibhattivipallāsamakatvā ‘‘acchindiṃsū’’ti pade ‘‘pattacīvara’’ntipadaṃ ajjhāharitvā ‘‘dūsesu’’ntipade ‘‘sīla’’nti pāṭhaṃ ajjhāharitvā yojetabbanti daṭṭhabbaṃ.

182-3.Saṃpubbo, vipubbo ca dhādhātu tvāpaccayo hotīti āha ‘‘saṃvidahitvā’’ti. Kukkuṭoti tambacūḷo. So hi kukati āhāratthaṃ pāṇakādayo ādadātīti kukkuṭo. Ayanti gāmo. Adhikaraṇe ṇoti āha ‘‘sampadanti etthā’’ti. Etthāti ca etasmiṃ gāme. Uttarapadassa adhikaraṇatthattā pubbapadena chaṭṭhīsamāsoti āha ‘‘kukkuṭāna’’ntiādi. Evaṃ ṇasaddassa adhikaraṇatthaṃ, pubbapadena chaṭṭhīsamāsañca dassetvā idāni ṇasaddassa bhāvatthaṃ, pubbapadena bāhiratthasamāsañca dassetuṃ vuttaṃ ‘‘atha vā’’ti. Tatthāti pacchimapāṭhe. Uppatitvāti uḍḍitvā uddhaṃ ākāsaṃ laṅgitvāti attho. Etthāti pacchimapāṭhe. Dvidhāti padagamanapakkhagamanavasena dvipakārena. ‘‘Upacāro na labbhatī’’tiiminā gāmantaro na hoti, ekagāmoyeva pana hoti, tasmā āpattipi ekāyeva hotīti dasseti. Paccūseti pabhāte. So hi paṭiviruddhaṃ timiraṃ useti nāsetīti paccūsoti vuccati. Vassantassāti ravantassa. ‘‘Vacanato’’tipadaṃ ‘‘āpattiyevā’’tipade ñāpakahetu. Ratanamattantaroti kukkupamāṇena byavadhāno.

Tatrāti ‘‘gāmantare gāmantare’’ti vacane. Hīti vitthāro. Ubhopīti bhikkhubhikkhuniyopi saṃvidahantīti sambandho. Na vadantīti aṭṭhakathācariyā na kathayanti. Catunnaṃ maggānaṃ samāgamaṭṭhānaṃ catukkaṃ, dvinnaṃ, tiṇṇaṃ, catukkato atirekānaṃ vā maggānaṃ sambaddhaṭṭhānaṃ siṅghāṭakaṃ. Tatrāpīti upacārokkamanepi. Gāmatoti attano gāmato. Yāva na okkamanti, tāvāti yojanā. Sandhāyāti ārabbha. Athāti tasmiṃ nikkhamanakāle. Dvepīti bhikkhubhikkhuniyopi gacchantīti sambandho. Tanti vacanaṃ.

CST 0.0056

Hīti viseso. ‘‘Gāmantare gāmantare’’ti purimasmiṃ naye atikkame anāpatti, okkamane āpattīti ayaṃ viseso.

184.Gatapubbatthāti gatapubbā attha bhavathāti attho. Ehi gacchāmāti vā āgaccheyyāsīti vā vadatīti yojanā. Cetiyavandanatthanti thūpassa vandituṃ.

185.Visaṅketenāti ettha kālavisaṅketo, dvāravisaṅketo, maggavisaṅketoti tividho. Tattha kālavisaṅketeneva anāpattiṃ sandhāya ‘‘visaṅketena gacchanti, anāpattī’’ti āha. Dvāravisaṅketena vā maggavisaṅketena vā āpattimokkho natthi. Tamatthaṃ dassento āha ‘‘purebhatta’’ntiādi. Cakkasamāruḷhāti iriyāpathacakkaṃ vā sakaṭacakkaṃ vā sammā āruḷhā. Janapadāti janakoṭṭhāsā. Pariyāyantīti pari punappunaṃ yanti ca āyanti cāti. Sattamaṃ.

8. Nāvābhiruhanasikkhāpadaṃ

188.Aṭṭhame saha aññamaññaṃ thavanaṃ abhitthavanaṃ santhavo, saṅgamoti vuttaṃ hoti. Mittabhāvena santhavo mittasanthavo, lokehi assādetabbo ca so mittasanthavo ceti lokassādamittasanthavo, tassa vaso pabhū, tena vā āyattoti lokassādamittasanthavavaso, tena. Uddhaṃ gacchatīti uddhaṃgāminīti dassento āha ‘‘uddha’’ntiādi. Uddhanti ca idha paṭisoto. Tenāha ‘‘nadiyā paṭisota’’nti. ‘‘Uddhaṃgāmini’’ntimātikāpadaṃ ‘‘ujjavanikāyā’’tipadabhājaniyā saṃsandento āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Yoti bhikkhu. Uddhaṃ javanatoti paṭisotaṃ gamanato. Tenāti tena hetunā. Assāti ‘‘uddhaṃgāmini’’ntipadassa. Anusotaṃ idha adho nāmāti āha ‘‘anusota’’nti. Assapīti pisaddo purimāpekkho. Tatthāti ‘‘uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā’’tivacane. Yanti nāvaṃ harantīti sambandho. Sampaṭipādanatthanti sammā paṭimukhaṃ pādanatthaṃ, ujupajjāpanatthanti attho. Etthāti nāvāyaṃ. ‘‘Ṭhapetvā’’tipadabhājanimapekkhitvā ‘‘upayogatthe nissakkavacana’’nti āha. ‘‘Aññatrā’’ti mātikāpade apekkhite nissakkatthe nissakkavacanampi yujjateva.

CST 0.0057

189.Ekaṃ tīraṃ agāmakaṃ araññaṃ hotīti yojanā. Addhayojanagaṇanāya pācittiyāni hontīti sambandho. Majjhena gamanepīti pisaddo agāmakaaraññatīrapassena gamane kā nāma kathāti dasseti. Na kevalaṃ nadiyāti kevalaṃ nadiyā eva anāpatti nāti yojanā, aññesupi samuddādīsu anāpattīti adhippāyo. Yopi bhikkhu gacchatīti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā.

191.Kālavisaṅketo, titthavisaṅketo, nāvāvisaṅketoti tividho visaṅketo. Tattha kālavisaṅketena anāpattiṃ sandhāya ‘‘visaṅketena abhiruhantī’’ti vuttaṃ. Aññena visaṅketena āpattiyeva, tamatthaṃ dassento āha ‘‘idhāpī’’tiādīti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paripācitasikkhāpadaṃ

192.Navame mahānāgesūti mahāarahantesu tiṭṭhamānesu santesu, cetake pessabhūte navake bhikkhū nimantetīti adhippāyo. Itarathāti vibhattivipallāsato vā pāṭhasesato vā aññena pakārena. Antaraṃ majjhaṃ pattā kathā antarakathāti dassento āha ‘‘avasāna’’ntiādi. Pakirīyitthāti pakatā, na pakatā vippakatāti vutte kariyamānakathāvāti āha ‘‘kariyamānā hotī’’ti. Addhacchikenāti upaḍḍhacakkhunā. Tehīti therehi.

CST 0.0058

194.Laddhabbanti laddhārahaṃ. Assāti ‘‘bhikkhuniparipācita’’ntipadassa. Sammā ārabhitabboti samārambhoti dassento āha ‘‘samāraddhaṃ vuccatī’’ti. Paṭiyāditassāti paripācitassa bhattassa. Gihīnaṃ samārambhoti gihisamārambho, katvatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. Tatoti tato bhattato. Aññatrāti vinā. Tamatthaṃ vivaranto āha ‘‘taṃ piṇḍapātaṃ ṭhapetvā’’ti. Padabhājane pana vuttanti sambandho. ‘‘Ñātakapavāritehī’’tipadaṃ ‘‘asamāraddho’’tipade kattā. Atthatoti bhikkhuniaparipācitaatthato. Tasmāti yasmā atthato samāraddhova hoti, tasmā.

195.Paṭiyāditanti paṭiyattaṃ. Pakatiyā paṭiyattaṃ pakatipaṭiyattanti dassento āha ‘‘pakatiyā’’tiādi. Mahāpaccariyaṃ pana vuttanti sambandho. Tassāti tasseva bhikkhuno. Aññassāti tato aññassa bhikkhuno.

197.Bhikkhuniparipācitepīti pisaddo bhikkhuniaparipācite kā nāma kathāti dassetīti. Navamaṃ.

10. Rahonisajjasikkhāpadaṃ

198.Dasame pāḷiattho cāti ettha pāḷisaddo vinicchiyasadde ca yojetabbo ‘‘pāḷivinicchayo’’ti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. ‘‘Idaṃ sikkhāpada’’ntipadaṃ ‘‘ekapariccheda’’ntipade tulyatthakattā, ‘‘paññatta’’ntipade kammaṃ. Uparīti acelakavaggeti. Dasamaṃ.

Ovādavaggo tatiyo.