4. Asadisavaggo

[181] 1. Asadisajātakavaṇṇanā

Dhanuggaho asadisoti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhagavato mahānikkhamapāramiṃ vaṇṇentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto, pubbepi setacchattaṃ pahāya nikkhantoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, tassa sotthinā jātassa nāmaggahaṇadivase ‘‘asadisakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Athassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle añño puññavā satto deviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, tassa sotthinā jātassa nāmaggahaṇadivase ‘‘brahmadattakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tesu bodhisatto soḷasavassakāle takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike tayo vede aṭṭhārasa ca sippāni uggaṇhitvā tesu issāsasippe asadiso hutvā bārāṇasiṃ paccāgami. Rājā kālaṃ karonto ‘‘asadisakumārassa rajjaṃ datvā brahmadattassa oparajjaṃ dethā’’ti vatvā kālamakāsi. Tasmiṃ kālakate bodhisatto attano rajje dīyamāne ‘‘na mayhaṃ rajjenattho’’ti paṭikkhipi, brahmadattaṃ rajje abhisiñciṃsu. Bodhisatto ‘‘mayhaṃ rajjena attho natthī’’ti kiñcipi na icchi, kaniṭṭhe rajjaṃ kārente pakatiyā vasanākāreneva vasi. Rājapādamūlikā ‘‘asadisakumāro rajjaṃ patthetī’’ti vatvā rañño santike bodhisattaṃ paribhindiṃsu. Sopi tesaṃ vacanaṃ gahetvā paribhinnacitto ‘‘bhātaraṃ me gaṇhathā’’ti manusse payojesi.

Atheko bodhisattassa atthacarako taṃ kāraṇaṃ bodhisattassa ārocesi. Bodhisatto kaniṭṭhabhātikassa kujjhitvā nagarā nikkhamitvā aññaṃ raṭṭhaṃ gantvā ‘‘eko dhanuggaho āgantvā rājadvāre ṭhito’’ti rañño ārocāpesi. Rājā ‘‘kittakaṃ bhogaṃ icchasī’’ti pucchi. ‘‘Ekasaṃvaccharena satasahassa’’nti. ‘‘Sādhu āgacchatū’’ti. Atha naṃ āgantvā samīpe ṭhitaṃ pucchi – ‘‘tvaṃ dhanaggahosī’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Sādhu maṃ upaṭṭhahassū’’ti. So tato paṭṭhāya rājānaṃ upaṭṭhahi. Tassa paribbayaṃ dīyamānaṃ disvā ‘‘atibahuṃ labhatī’’ti porāṇakadhanuggahā ujjhāyiṃsu. Athekadivasaṃ rājā uyyānaṃ gantvā maṅgalasilāpaṭṭasamīpe sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā ambarukkhamūle mahāsayane nipanno uddhaṃ olokento rukkhagge ekaṃ ambapiṇḍiṃ disvā ‘‘imaṃ na sakkā abhiruhitvā gaṇhitu’’nti dhanuggahe pakkosāpetvā ‘‘imaṃ ambapiṇḍiṃ sarena chinditvā pātetuṃ sakkhissathā’’ti āha. Na taṃ, deva, amhākaṃ garu, devena pana no bahuvāre kammaṃ diṭṭhapubbaṃ, adhunāgato dhanuggaho amhehi bahutaraṃ labhati, taṃ pātāpethāti.

Rājā bodhisattaṃ pakkosāpetvā ‘‘sakkhissasi, tāta, etaṃ pātetu’’nti pucchi. ‘‘Āma, mahārāja, ekaṃ okāsaṃ labhamāno sakkhissāmī’’ti. ‘‘Katarokāsa’’nti? ‘‘Tumhākaṃ sayanassa antokāsa’’nti. Rājā sayanaṃ harāpetvā okāsaṃ kāresi. Bodhisattassa hatthe dhanu natthi, nivāsanantare dhanuṃ sannayhitvā vicarati, tasmā ‘‘sāṇiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Rājā ‘‘sādhū’’ti sāṇiṃ āharāpetvā parikkhipāpesi. Bodhisatto antosāṇiṃ pavisitvā uparinivatthaṃ setavatthaṃ haritvā ekaṃ rattapaṭaṃ nivāsetvā kacchaṃ bandhitvā ekaṃ rattapaṭaṃ udare bandhitvā pasibbakato sandhiyuttaṃ khaggaṃ nīharitvā vāmapasse sannayhitvā suvaṇṇakañcukaṃ paṭimuñcitvā cāpanāḷiṃ piṭṭhiyaṃ sannayhitvā sandhiyuttameṇḍakamahādhanuṃ ādāya pavāḷavaṇṇaṃ jiyaṃ āropetvā uṇhīsaṃ sīse paṭimuñcitvā tikhiṇakhurappaṃ nakhehi parivattayamāno sāṇiṃ dvidhā katvā pathaviṃ phāletvā alaṅkatanāgakumāro viya nikkhamitvā sarakhipanaṭṭhānaṃ gantvā khurappaṃ sannayhitvā rājānaṃ āha – ‘‘kiṃ, mahārāja, etaṃ ambapiṇḍiṃ uddhaṃ ārohanakaṇḍena pātemi, udāhu adho orohanakaṇḍenā’’ti. ‘‘Tāta, bahū mayā ārohanakaṇḍena pātentā diṭṭhapubbā, orohanakaṇḍena pana pātentā mayā na diṭṭhapubbā, orohanakaṇḍena pātehī’’ti. ‘‘Mahārāja, idaṃ kaṇḍaṃ dūraṃ ārohissati, yāva cātumahārājikabhavanaṃ, tāva gantvā sayaṃ orohissati, yāvassa orohanaṃ, tāva tumhehi adhivāsetuṃ vaṭṭatī’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.

Atha naṃ puna āha – ‘‘mahārāja, idaṃ kaṇḍaṃ pana ārohamānaṃ ambapiṇḍivaṇṭaṃ yāvamajjhaṃ kantamānaṃ ārohissati, orohamānaṃ kesaggamattampi ito vā etto vā agantvā ujuññeva patitvā ambapiṇḍiṃ gahetvā otarissati, passa, mahārājā’’ti vegaṃ janetvā kaṇḍaṃ khipi. Taṃ kaṇḍaṃ ambapiṇḍivaṇṭaṃ yāvamajjhaṃ kantamānaṃ abhiruhi. Bodhisatto ‘‘idāni taṃ kaṇḍaṃ yāva cātumahārājikabhavanaṃ gataṃ bhavissatī’’ti ñatvā paṭhamaṃ khittakaṇḍato adhikataraṃ vegaṃ janetvā aññaṃ kaṇḍaṃ khipi, taṃ gantvā purimakaṇḍapuṅkhe paharitvā nivattitvā sayaṃ tāvatiṃsabhavanaṃ abhiruhi. Tattha naṃ devatā aggahesuṃ, nivattanakaṇḍassa vātachinnasaddo asanisaddo viya ahosi. Mahājanena ‘‘kiṃ eso saddo’’ti vutte bodhisatto ‘‘nivattanakaṇḍassa saddo’’ti vatvā attano attano sarīre kaṇḍassa patanabhāvaṃ ñatvā bhītatasitaṃ mahājanaṃ ‘‘mā bhāyitthā’’ti samassāsetvā ‘‘kaṇḍassa bhūmiyaṃ patituṃ na dassāmī’’ti āha. Kaṇḍaṃ otaramānaṃ kesaggamattampi ito vā etto vā agantvā ujuññeva patitvā ambapiṇḍiṃ chindi. Bodhisatto ambapiṇḍiyā ca kaṇḍassa ca bhūmiyaṃ patituṃ adatvā ākāseyeva sampaṭicchanto ekena hatthena ambapiṇḍiṃ, ekena hatthena kaṇḍaṃ aggahesi. Mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ‘‘na no evarūpaṃ diṭṭhapubba’’nti mahāpurisaṃ pasaṃsati unnadati apphoṭeti aṅguliyo vidhūnati, celukkhepasahassāni pavatteti. Rājaparisāya tuṭṭhapahaṭṭhāya bodhisattassa dinnadhanaṃ koṭimattaṃ ahosi. Rājāpissa dhanavassaṃ vassento viya bahuṃ dhanaṃ mahantañca yasaṃ adāsi.

Evaṃ bodhisatte tena raññā sakkate garukate tattha vasante ‘‘asadisakumāro kira bārāṇasiyaṃ natthī’’ti satta rājāno āgantvā bārāṇasinagaraṃ parivāretvā ‘‘rajjaṃ vā detu yuddhaṃ vā’’ti rañño paṇṇaṃ pesesuṃ. Rājā maraṇabhayabhīto ‘‘kuhiṃ me bhātā vasatī’’ti pucchitvā ‘‘ekaṃ sāmantarājānaṃ upaṭṭhahatī’’ti sutvā ‘‘mama bhātike anāgacchante mayhaṃ jīvitaṃ natthi, gacchatha tassa mama vacanena pāde vanditvā khamāpetvā gaṇhitvā āgacchathā’’ti dūte pāhesi. Te gantvā bodhisattassa taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Bodhisatto taṃ rājānaṃ āpucchitvā bārāṇasiṃ paccāgantvā rājānaṃ ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetvā kaṇḍe akkharāni chinditvā ‘‘ahaṃ asadisakumāro āgato, aññaṃ ekakaṇḍaṃ khipanto sabbesaṃ vo jīvitaṃ harissāmi, jīvitena atthikā palāyantū’’ti aṭṭālake ṭhatvā sattannaṃ rājūnaṃ bhuñjantānaṃ kañcanapātimakuleyeva kaṇḍaṃ pātesi. Te akkharāni disvā maraṇabhayabhītā sabbeva palāyiṃsu. Evaṃ mahāsatto khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ anuppādetvā satta rājāno palāpetvā kaniṭṭhabhātaraṃ apaloketvā kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokūpago ahosi.

Satthā ‘‘evaṃ, bhikkhave, asadisakumāro satta rājāno palāpetvā vijitasaṅgāmo isipabbajjaṃ pabbajito’’ti abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca –

‘‘Dhanuggaho asadiso, rājaputto mahabbalo;

Dūrepātī akkhaṇavedhī, mahākāyappadālano.

‘‘Sabbāmitte raṇaṃ katvā, na ca kañci viheṭhayi;

Bhātaraṃ sotthiṃ katvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti.

Tattha asadisoti na kevalaṃ nāmeneva, balavīriyapaññāhipi asadisova. Mahabbaloti kāyabalenapi paññābalenapi mahabbalo. Dūrepātīti yāva cātumahārājikabhavanā tāvatiṃsabhavanā ca kaṇḍaṃ pesetuṃ samatthatāya dūrepātī. Akkhaṇavedhīti avirādhitavedhī. Atha vā akkhaṇā vuccati vijju, yāva ekā vijju niccharati, tāva tenobhāsena sattaṭṭha vāre kaṇḍāni gahetvā vijjhatīti akkhaṇavedhī. Mahākāyappadālanoti mahante kāye padāleti. Cammakāyo, dārukāyo, lohakāyo, ayokāyo, vālikakāyo, udakakāyo, phalakakāyoti ime satta mahākāyā nāma. Tattha añño cammakāyapadālano mahiṃsacammaṃ vinivijjhati, so pana satampi mahiṃsacammānaṃ vinivijjhatiyeva. Añño aṭṭhaṅgulabahalaṃ udumbarapadaraṃ, caturaṅgulabahalaṃ asanapadaraṃ vinivijjhati, so pana phalakasatampi ekato baddhaṃ vinivijjhati, tathā dvaṅgulabahalaṃ tambalohapaṭṭaṃ, aṅgulabahalaṃ ayapaṭṭaṃ. Vālikasakaṭassa badarasakaṭassa palālasakaṭassa vā pacchābhāgena kaṇḍaṃ pavesetvā purebhāgena atipāteti, pakatiyā udake catuusabhaṭṭhānaṃ kaṇḍaṃ peseti, thale aṭṭhausabhanti evaṃ imesaṃ sattannaṃ mahākāyānaṃ padālanato mahākāyappadālano. Sabbāmitteti sabbe amitte. Raṇaṃ katvāti yuddhaṃ katvā palāpesīti attho. Na ca kañci viheṭhayīti ekampi na viheṭhesi. Aviheṭhayantoyeva pana tehi saddhiṃ kaṇḍapesaneneva raṇaṃ katvā. Saṃyamaṃ ajjhupāgamīti sīlasaṃyamaṃ pabbajjaṃ upagato.

Evaṃ satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kaniṭṭhabhātā ānando ahosi, asadisakumāro pana ahameva ahosi’’nti.

[182] 2. Saṅgāmāvacarajātakavaṇṇanā

Saṅgāmāvacaro sūroti idaṃ satthā jetavane viharanto nandattheraṃ ārabbha kathesi. Satthari hi paṭhamagamanena kapilapuraṃ gantvā kaniṭṭhabhātikaṃ nandarājakumāraṃ pabbājetvā kapilapurā nikkhamma anupubbena sāvatthiṃ gantvā viharante āyasmā nando bhagavato pattaṃ ādāya tathāgatena saddhiṃ gehā nikkhamanakāle ‘‘nandakumāro kira satthārā saddhiṃ gacchatī’’ti sutvā aḍḍhullikhitehi kesehi vātapānantarena oloketvā ‘‘tuvaṭaṃ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’’ti idaṃ janapadakalyāṇiyā vuttavacanaṃ anussaranto ukkaṇṭhito anabhirato uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Satthā tassa taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘yaṃnūnāhaṃ nandaṃ arahatte patiṭṭhāpeyya’’nti cintetvā tassa vasanapariveṇaṃ gantvā paññattāsane nisinno ‘‘kacci, nanda, imasmiṃ sāsane abhiramasī’’ti pucchi. ‘‘Bhante, janapadakalyāṇiyā paṭibaddhacitto hutvā nābhiramāmī’’ti. ‘‘Himavantacārikaṃ gatapubbosi nandā’’ti? ‘‘Na gatapubbo, bhante’’ti. ‘‘Tena hi gacchāmā’’ti. ‘‘Natthi me, bhante, iddhi, katāhaṃ gamissāmī’’ti. Satthā ‘‘ahaṃ taṃ, nanda, mama iddhibalena nessāmī’’ti theraṃ hatthe gahetvā ākāsaṃ pakkhandanto antarāmagge ekasmiṃ jhāmakhette jhāmakhāṇuke nisinnaṃ chinnakaṇṇanāsanaṅguṭṭhaṃ jhāmalomaṃ chinnachaviṃ cammamattaṃ lohitapaliguṇṭhitaṃ ekaṃ paluṭṭhamakkaṭiṃ dassesi – ‘‘passasi, nanda, etaṃ makkaṭi’’nti. ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Suṭṭhu paccakkhaṃ karohī’’ti.

Atha naṃ gahetvā saṭṭhiyojanikaṃ manosilātalaṃ, anotattadahādayo satta mahāsare, pañca mahānadiyo, suvaṇṇapabbatarajatapabbatamaṇipabbatapaṭimaṇḍitaṃ anekasatarāmaṇeyyakaṃ himavantapabbatañca dassetvā ‘‘tāvatiṃsabhavanaṃ te, nanda, diṭṭhapubba’’nti pucchitvā ‘‘na, diṭṭhapubbaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘ehi, nanda, tāvatiṃsabhavanaṃ te dassayissāmī’’ti tattha netvā paṇḍukambalasilāsane nisīdi. Sakko devarājā dvīsu devalokesu devasaṅghena saddhiṃ āgantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Aḍḍhatiyakoṭisaṅkhā tassa paricārikā pañcasatā kakuṭapādā devaccharāyopi āgantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā āyasmantaṃ nandaṃ tā pañcasatā accharā kilesavasena punappunaṃ olokāpesi. ‘‘Passasi, nanda, imā kakuṭapādiniyo accharāyo’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho etā sobhanti, udāhu janapadakalyāṇī’’ti. ‘‘Seyyathāpi, bhante, janapadakalyāṇiṃ upanidhāya sā paluṭṭhamakkaṭī, evameva imā upanidhāya janapadakalyāṇī’’ti. ‘‘Idāni kiṃ karissasi nandā’’ti? ‘‘Kiṃ kammaṃ katvā, bhante, imā accharā labhantī’’ti? ‘‘Samaṇadhammaṃ katvā’’ti. ‘‘Sace me, bhante, imāsaṃ paṭilābhatthāya bhagavā pāṭibhogo hoti, ahaṃ samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Karohi, nanda, ahaṃ te pāṭibhogo’’ti. Evaṃ thero devasaṅghassa majjhe tathāgataṃ pāṭibhogaṃ gahetvā ‘‘mā, bhante, atipapañcaṃ karotha, etha gacchāma, ahaṃ samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti āha. Satthā taṃ ādāya jetavanameva paccāgami. Thero samaṇadhammaṃ kātuṃ ārabhi.

Satthā dhammasenāpatiṃ āmantetvā ‘‘sāriputta, mayhaṃ kaniṭṭhabhātā nando tāvatiṃsadevaloke devasaṅghassa majjhe devaccharānaṃ kāraṇā maṃ pāṭibhogaṃ aggahesī’’ti tassa ācikkhi. Etenupāyena mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa anuruddhattherassa dhammabhaṇḍāgārikaānandattherassāti asītiyā mahāsāvakānaṃ yebhuyyena ca sesabhikkhūnaṃ ācikkhi. Dhammasenāpati sāriputtatthero nandattheraṃ upasaṅkamitvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, āvuso nanda, tāvatiṃsadevaloke devasaṅghassa majjhe ‘devaccharā labhanto samaṇadhammaṃ karissāmī’ti dasabalaṃ pāṭibhogaṃ gaṇhī’’ti vatvā ‘‘nanu evaṃ sante tava brahmacariyavāso mātugāmasannissito kilesasannissito, tassa te itthīnaṃ atthāya samaṇadhammaṃ karontassa bhatiyā kammaṃ karontena kammakārakena saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa’’nti theraṃ lajjāpesi nittejaṃ akāsi. Etenupāyena sabbepi asītimahāsāvakā avasesabhikkhū ca taṃ āyasmantaṃ nandaṃ lajjāpayiṃsu.

So ‘‘ayuttaṃ vata me kata’’nti hiriyā ca ottappena ca vīriyaṃ daḷhaṃ paggaṇhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘ahaṃ, bhante, bhagavato paṭissavaṃ muñcāmī’’ti āha. Satthāpi ‘‘yadā tvaṃ, nanda, arahattaṃ patto, tadāyevāhaṃ paṭissavā mutto’’ti āha. Etamatthaṃ viditvā dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘yāva ovādakkhamo cāyaṃ, āvuso, nandatthero ekovādeneva hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā samaṇadhammaṃ katvā arahattaṃ patto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi nando ovādakkhamoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto hatthācariyakule nibbattitvā vayappatto hatthācariyasippe nipphattiṃ patto ekaṃ bārāṇasirañño sapattarājānaṃ upaṭṭhāsi. So tassa maṅgalahatthiṃ susikkhitaṃ katvā sikkhāpesi. So rājā ‘‘bārāṇasirajjaṃ gaṇhissāmī’’ti bodhisattaṃ gahetvā maṅgalahatthiṃ āruyha mahatiyā senāya bārāṇasiṃ gantvā parivāretvā ‘‘rajjaṃ vā detu yuddhaṃ vā’’ti rañño paṇṇaṃ pesesi. Brahmadatto ‘‘yuddhaṃ dassāmī’’ti pākāradvāraṭṭālakagopuresu balakāyaṃ āropetvā yuddhaṃ adāsi. Sapattarājā maṅgalahatthiṃ vammena chādetvā sayampi vammaṃ paṭimuñcitvā hattikkhandhavaragato tikhiṇaṃ aṅkusaṃ ādāya ‘‘nagaraṃ bhinditvā paccāmittaṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā rajjaṃ hatthagataṃ karissāmī’’ti hatthiṃ nagarābhimukhaṃ pesesi. So uṇhakalalāni ceva yantapāsāṇe ca nānappakārāni ca paharaṇāni vissajjente disvā maraṇabhayabhīto upasaṅkamituṃ asakkonto paṭikkami. Atha naṃ hatthācariyo upasaṅkamitvā ‘‘tāta, tvaṃ sūro saṅgāmāvacaro, evarūpe ṭhāne paṭikkamanaṃ nāma tuyhaṃ nānucchavika’’nti vatvā hatthiṃ ovadanto imā gāthā avoca –

‘‘Saṅgāmāvacaro sūro, balavā iti vissuto;

Kiṃ nu toraṇamāsajja, paṭikkamasi kuñjara.

‘‘Omadda khippaṃ palighaṃ, esikāni ca abbaha;

Toraṇāni ca madditvā, khippaṃ pavisa kuñjarā’’ti.

Tattha iti vissutoti, tāta, tvaṃ pavattasampahāraṃ saṅgāmaṃ madditvā avacaraṇato saṅgāmāvacaro, thirahadayatāya sūro, thāmasampattiyā balavāti evaṃ vissuto paññāto pākaṭo. Toraṇamāsajjāti nagaradvārasaṅkhātaṃ toraṇaṃ patvā. Paṭikkamasīti kiṃ nu kho osakkasi, kena kāraṇena nivattasīti vadati. Omaddāti avamadda adho pātaya. Esikāni ca abbahāti nagaradvāre soḷasaratanaṃ aṭṭharatanaṃ bhūmiyaṃ pavesetvā niccalaṃ katvā nikhātā esikatthambhā honti, te khippaṃ uddhara luñcāhīti āṇāpeti. Toraṇāni ca madditvāti nagaradvārassa piṭṭhasaṅghāṭe madditvā. Khippaṃ pavisāti sīghaṃ nagaraṃ pavisa. Kuñjarāti nāgaṃ ālapati.

Taṃ sutvā nāgo bodhisattassa ekovādeneva nivattitvā esikatthambhe soṇḍāya paliveṭhetvā ahicchattakāni viya luñcitvā toraṇaṃ madditvā palighaṃ otāretvā nagaradvāraṃ bhinditvā nagaraṃ pavisitvā rajjaṃ gahetvā adāsi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā hatthī nando ahosi, rājā ānando, hatthācariyo pana ahameva ahosi’’nti.

[183] 3. Vālodakajātakavaṇṇanā

Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnanti idaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate vighāsāde ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira pañcasatā upāsakā gharāvāsapalibodhaṃ puttadārassa niyyādetvā satthu dhammadesanaṃ suṇantā ekatova vicaranti. Tesu keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, ekopi puthujjano nāma natthi, satthāraṃ nimantentāpi te upāsake antokaritvāva nimantenti. Tesaṃ pana dantakaṭṭhamukhodakavatthagandhamāladāyakā pañcasatā cūḷupaṭṭhākā vighāsādā hutvā vasanti. Te bhuttapātarāsā niddāyitvā uṭṭhāya aciravatiṃ gantvā nadītīre unnadantā mallayuddhaṃ yujjhanti. Te pana pañcasatā upāsakā appasaddā appanigghosā paṭisallānamanuyuñjanti. Satthā tesaṃ vighāsādānaṃ uccāsaddaṃ sutvā ‘‘kiṃ eso, ānanda, saddo’’ti theraṃ pucchitvā ‘‘vighāsādasaddo, bhante’’ti vutte ‘‘na kho, ānanda, ime vighāsādā idāneva vighāsaṃ khāditvā unnadanti, pubbepi unnadantiyeva, imepi upāsakā na idāneva sannisinnā, pubbepi sannisinnāyevā’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto rañño atthadhammānusāsako ahosi. Athekasmiṃ kāle so rājā ‘‘paccanto kupito’’ti sutvā pañcasate sindhave kappāpetvā caturaṅginiyā senāya gantvā paccantaṃ vūpasametvā bārāṇasimeva paccāgantvā ‘‘sindhavā kilantā allarasameva nesaṃ muddikapānaṃ dethā’’ti āṇāpesi. Sindhavā gandhapānaṃ pivitvā assasālaṃ gantvā attano attano ṭhānesu aṭṭhaṃsu. Tesaṃ pana dinnāvasiṭṭhakaṃ apparasaṃ bahukasaṭaṃ ahosi. Manussā ‘‘idaṃ kiṃ karomā’’ti rājānaṃ pucchiṃsu. Rājā udakena madditvā makacipilotikāhi parissāvetvā ‘‘ye gadrabhā sindhavānaṃ nivāpaṃ pahiṃsu, tesaṃ dāpethā’’ti dāpesi. Gadrabhā kasaṭaudakaṃ pivitvā mattā hutvā viravantā rājaṅgaṇe vicariṃsu. Rājā mahāvātapānaṃ vivaritvā rājaṅgaṇaṃ olokayamāno samīpe ṭhitaṃ bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘passa, ime gadrabhā kasaṭodakaṃ pivitvā mattā hutvā viravantā uppatantā vicaranti, sindhavakule jātasindhavā pana gandhapānaṃ pivitvā nissaddā sannisinnā na uppilavanti, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –

‘‘Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ, pitvā mado jāyati gadrabhānaṃ;

Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ, mado na sañjāyati sindhavāna’’nti.

Tattha vālodakanti makacivālehi parissāvitaudakaṃ. ‘‘Vāludaka’’ntipi pāṭho. Nihīnanti nihīnarasabhāvena nihīnaṃ. Na sañjāyatīti sindhavānaṃ mado na jāyati, kiṃ nu kho kāraṇanti pucchi.

Athassa kāraṇaṃ ācikkhanto bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Appaṃ pivitvāna nihīnajacco, so majjatī tena janinda puṭṭho;

Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto, na majjatī aggarasaṃ pivitvā’’ti.

Tattha tena janinda puṭṭhoti janinda uttamarāja yo nihīnajacco, tena nihīnajaccabhāvena puṭṭho majjati pamajjati. Dhorayhasīlīti dhorayhasīlo dhuravahanakaācārena sampanno jātisindhavo. Aggarasanti sabbapaṭhamaṃ gahitaṃ muddikarasaṃ pivitvāpi na majjati.

Rājā bodhisattassa vacanaṃ sutvā gadrabhe rājaṅgaṇā nīharāpetvā tasseva ovāde ṭhito dānādīni puññāni katvā yathākammaṃ gato.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pañcasatā gadrabhā ime vighāsādā ahesuṃ, pañcasatā sindhavā ime upāsakā, rājā ānando, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.

[184] 4. Giridattajātakavaṇṇanā

Dūsito giridattenāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ vipakkhaseviṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā mahiḷāmukhajātake (jā. 1.1.26) kathitameva. Satthā pana ‘‘na, bhikkhave, ayaṃ bhikkhu idāneva vipakkhaṃ sevati, pubbepesa vipakkhasevakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ sāmarājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Rañño pana paṇḍavo nāma maṅgalasso, tassa giridatto nāma assabandho, so khañjo ahosi. Asso mukharajjuke gahetvā taṃ purato purato gacchantaṃ disvā ‘‘maṃ esa sikkhāpetī’’ti saññāya tassa anusikkhanto khañjo ahosi. Tassa assassa khañjabhāvaṃ rañño ārocesuṃ, rājā vejje pesesi. Te gantvā assassa sarīre rogaṃ apassantā ‘‘rogamassa na passāmā’’ti rañño kathayiṃsu. Rājā bodhisattaṃ pesesi – ‘‘gaccha vayassa, ettha kāraṇaṃ jānāhī’’ti. So gantvā khañjaassabandhasaṃsaggena tassa khañjabhūtabhāvaṃ ñatvā rañño tamatthaṃ ārocetvā ‘‘saṃsaggadosena nāma evaṃ hotī’’ti dassento paṭhamaṃ gāthamāha –-

‘‘Dūsito giridattena, hayo sāmassa paṇḍavo;

Porāṇaṃ pakatiṃ hitvā, tassevānuvidhiyyatī’’ti.

Tattha hayo sāmassāti sāmassa rañño maṅgalasso. Porāṇaṃ pakatiṃ hitvāti attano porāṇapakatiṃ siṅgārabhāvaṃ pahāya. Anuvidhiyyatīti anusikkhati.

Atha naṃ rājā ‘‘idāni vayassa kiṃ kattabba’’nti pucchi. Bodhisatto ‘‘sundaraṃ assabandhaṃ labhitvā yathā porāṇo bhavissatī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Sace ca tanujo poso, sikharākārakappito;

Ānane naṃ gahetvāna, maṇḍale parivattaye;

Khippameva pahantvāna, tassevānuvidhiyyatī’’ti.

Tattha tanujoti tassa anujo. Anurūpaṃ jāto hi anujo, tassa anujo tanujo. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace hi, mahārāja, tassa siṅgārassa ācārasampannassa assassa anurūpaṃ jāto siṅgāro ācārasampanno poso. Sikharākārakappitoti sikharena sundarena ākārena kappitakesamassu taṃ assaṃ ānane gahetvā assamaṇḍale parivatteyya, khippamevesa taṃ khañjabhāvaṃ pahāya ‘‘ayaṃ siṅgāro ācārasampanno assagopako maṃ sikkhāpetī’’ti saññāya khippameva tassa anuvidhiyyati anusikkhissati, pakatibhāveyeva ṭhassatīti attho. Rājā tathā kāresi, asso pakatibhāve patiṭṭhāsi. Rājā ‘‘tiracchānānampi nāma āsayaṃ jānissatī’’ti tuṭṭhacitto bodhisattassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā giridatto devadatto ahosi, asso vipakkhasevako bhikkhu, rājā ānando, amaccapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.

[185] 5. Anabhiratijātakavaṇṇanā

Yathodake āvile appasanneti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇakumāraṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira eko brāhmaṇakumāro tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bahū khattiyakumāre ca brāhmaṇakumāre ca mante vācesi. So aparabhāge gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā vatthālaṅkāradāsadāsikhettavatthugomahiṃsaputtadārādīnaṃ atthāya cintayamāno rāgadosamohavasiko hutvā āvilacitto ahosi, mante paṭipāṭiyā parivattetuṃ nāsakkhi, ito cito ca mantā na paṭibhaṃsu. So ekadivasaṃ bahuṃ gandhamālādiṃ gahetvā jetavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ, māṇava, mante vācesi, paguṇā te mantā’’ti pucchi. ‘‘Pubbe me, bhante, mantā paguṇā ahesuṃ, gharāvāsassa pana gahitakālato paṭṭhāya cittaṃ me āvilaṃ jātaṃ, tena me mantā na paguṇā’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘na kho, māṇava, idāneva, pubbepi te cittassa anāvilakāle tava mantā paguṇā ahesuṃ, rāgādīhi pana āvilakāle tava mantā na paṭibhaṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ mante uggaṇhitvā disāpāmokkho ācariyo hutvā bārāṇasiyaṃ bahū khattiyakumāre ca brāhmaṇakumāre ca mante vācesi. Tassa santike eko brāhmaṇamāṇavo tayo vede paguṇe akāsi, ekapadepi nikkaṅkho piṭṭhiācariyo hutvā mante vācesi. So aparena samayena gharāvāsaṃ gahetvā gharāvāsacintāya āvilacitto mante parivattetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ ācariyo attano santikaṃ āgataṃ ‘‘kiṃ, māṇava, paguṇā te mantā’’ti pucchitvā ‘‘gharāvāsagahitakālato paṭṭhāya me cittaṃ āvilaṃ jātaṃ, mante parivattetuṃ na sakkomī’’ti vutte ‘‘tāta, āvile cittamhi paguṇāpi mantā na paṭibhanti, anāvile pana citte appaṭibhāṇaṃ nāma natthī’’ti vatvā imā gāthā āha –

‘‘Yathodake āvile appasanne, na passati sippikasambukañca;

Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ āvilamhi citte;

Na so passati attadatthaṃ paratthaṃ.

‘‘Yathodake acche vippasanne, so passati sippikasambukañca;

Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ anāvilamhi citte;

So passati atthadatthaṃ parattha’’nti.

Tattha āvileti kaddamāluḷite. Appasanneti tāyeva āvilatāya avippasanne. Sippikasambukañcāti sippikañca sambukañca. Macchagumbanti macchaghaṭaṃ. Evaṃ āvilamhīti evameva rāgādīhi āvile citte. Attadatthaṃ paratthanti neva attadatthaṃ na paratthaṃ passatīti attho. So passatīti evameva anāvile citte so puriso attadatthaṃ paratthañca passatīti.

Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne brāhmaṇakumāro sotāpattiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā māṇavo ayameva māṇavo ahosi, ācariyo pana ahameva ahosi’’nti.

[186] 6. Dadhivāhanajātakavaṇṇanā

Vaṇṇagandharasūpetoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto vipakkhaseviṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitameva. Satthā pana ‘‘bhikkhave, asādhusannivāso nāma pāpo anatthakaro, tattha manussabhūtānaṃ tāva pāpasannivāsassa anatthakaratāya kiṃ vattabbaṃ, pubbe pana asātena amadhurena nimbarukkhena saddhiṃ sannivāsamāgamma madhuraraso dibbarasapaṭibhāgo acetano ambarukkhopi amadhuro tittako jāto’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente kāsiraṭṭhe cattāro bhātaro brāhmaṇā isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantapadese paṭipāṭiyā paṇṇasālā katvā vāsaṃ kappesuṃ. Tesaṃ jeṭṭhakabhātā kālaṃ katvā sakkattaṃ pāpuṇi. So taṃ kāraṇaṃ ñatvā antarantarā sattaṭṭhadivasaccayena tesaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanto ekadivasaṃ jeṭṭhakatāpasaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīditvā – ‘‘bhante, kena te attho’’ti pucchi. Paṇḍurogo tāpaso ‘‘agginā me attho’’ti āha. So taṃ sutvā tassa vāsipharasukaṃ adāsi. Vāsipharasuko nāma daṇḍe pavesanavasena vāsipi hoti pharasupi. Tāpaso ‘‘ko me imaṃ ādāya dārūni āharissatī’’ti āha. Atha naṃ sakko evamāha – ‘‘yadā te, bhante, dārūhi attho, imaṃ pharasuṃ hatthena paharitvā ‘dārūni me āharitvā aggiṃ karohī’ti vadeyyāsi, dārūni āharitvā aggiṃ katvā dassatī’’ti. Tassa vāsipharasukaṃ datvā dutiyampi upasaṅkamitvā ‘‘bhante, kena te attho’’ti pucchi. Tassa paṇṇasālāya hatthimaggo hoti, so hatthīhi upadduto ‘‘hatthīnaṃ me vasena dukkhaṃ uppajjati, te palāpehī’’ti āha. Sakko tassa ekaṃ bheriṃ upanāmetvā ‘‘bhante, imasmiṃ tale pahaṭe tumhākaṃ paccāmittā palāyissanti, imasmiṃ tale pahaṭe mettacittā hutvā caturaṅginiyā senāya parivāressantī’’ti vatvā taṃ bheriṃ datvā kaniṭṭhassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, kena te attho’’ti pucchi. Sopi paṇḍurogadhātukova, tasmā ‘‘dadhinā me attho’’ti āha. Sakko tassa ekaṃ dadhighaṭaṃ datvā ‘‘sace tumhe icchamānā imaṃ āsiñceyyātha, mahānadī hutvā mahoghaṃ pavattetvā tumhākaṃ rajjaṃ gahetvā dātuṃ samatthopi bhavissatī’’ti vatvā pakkāmi. Tato paṭṭhāya vāsipharasuko jeṭṭhabhātikassa aggiṃ karoti, itarena bheritale pahaṭe hatthī palāyanti, kaniṭṭho dadhiṃ paribhuñjati.

Tasmiṃ kāle eko sūkaro ekasmiṃ purāṇagāmaṭṭhāne caranto ānubhāvasampannaṃ ekaṃ maṇikkhandhaṃ addasa. So taṃ maṇikkhandhaṃ mukhena ḍaṃsitvā tassānubhāvena ākāse uppatitvā samuddassa majjhe ekaṃ dīpakaṃ gantvā ‘‘ettha dāni mayā vasituṃ vaṭṭatī’’ti otaritvā phāsukaṭṭhāne ekassa udumbararukkhassa heṭṭhā vāsaṃ kappesi. So ekadivasaṃ tasmiṃ rukkhamūle maṇikkhandhaṃ purato ṭhapetvā niddaṃ okkami. Atheko kāsiraṭṭhavāsī manusso ‘‘nirupakāro esa amhāka’’nti mātāpitūhi gehā nikkaḍḍhito ekaṃ paṭṭanagāmaṃ gantvā nāvikānaṃ kammakāro hutvā nāvaṃ āruyha samuddamajjhe bhinnāya nāvāya phalake nipanno taṃ dīpakaṃ patvā phalāphalāni pariyesanto taṃ sūkaraṃ niddāyantaṃ disvā saṇikaṃ gantvā maṇikkhandhaṃ gaṇhitvā tassa ānubhāvena ākāse uppatitvā udumbararukkhe nisīditvā cintesi – ‘‘ayaṃ sūkaro imassa maṇikkhandhassa ānubhāvena ākāsacāriko hutvā idha vasati maññe, mayā paṭhamameva imaṃ sūkaraṃ māretvā maṃsaṃ khāditvā pacchā gantuṃ vaṭṭatī’’ti. So ekaṃ daṇḍakaṃ bhañjitvā tassa sīse pāteti. Sūkaro pabujjhitvā maṇiṃ apassanto ito cito ca kampamāno vidhāvati, rukkhe nisinnapuriso hasi. Sūkaro olokento taṃ disvā taṃ rukkhaṃ sīsena paharitvā tattheva mato.

So puriso otaritvā aggiṃ katvā tassa maṃsaṃ pacitvā khāditvā ākāse uppatitvā himavantamatthakena gacchanto assamapadaṃ disvā jeṭṭhabhātikassa tāpasassa assame otaritvā dvīhatīhaṃ vasitvā tāpasassa vattapaṭivattaṃ akāsi, vāsipharasukassa ānubhāvañca passi. So ‘‘imaṃ mayā gahetuṃ vaṭṭatī’’ti maṇikkhandhassa ānubhāvaṃ tāpasassa dassetvā ‘‘bhante, imaṃ maṇiṃ gahetvā vāsipharasukaṃ dethā’’ti āha. Tāpaso ākāsena caritukāmo taṃ gahetvā vāsipharasukaṃ adāsi. So taṃ gahetvā thokaṃ gantvā vāsipharasukaṃ paharitvā ‘‘vāsipharasuka tāpasassa sīsaṃ chinditvā maṇikkhandhaṃ me āharā’’ti āha. So gantvā tāpasassa sīsaṃ chinditvā maṇikkhandhaṃ āhari. So vāsipharasukaṃ paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā majjhimatāpasassa santikaṃ gantvā katipāhaṃ vasitvā bheriyā ānubhāvaṃ disvā maṇikkhandhaṃ datvā bheriṃ gaṇhitvā purimanayeneva tassapi sīsaṃ chindāpetvā kaniṭṭhaṃ upasaṅkamitvā dadhighaṭassa ānubhāvaṃ disvā maṇikkhandhaṃ datvā dadhighaṭaṃ gahetvā purimanayeneva tassa sīsaṃ chindāpetvā maṇikkhandhañca vāsipharasukañca bheriñca dadhighaṭañca gahetvā ākāse uppatitvā bārāṇasiyā avidūre ṭhatvā bārāṇasirañño ‘‘yuddhaṃ vā me detu rajjaṃ vā’’ti ekassa purisassa hatthe paṇṇaṃ pāhesi.

Rājā sāsanaṃ sutvāva ‘‘coraṃ gaṇhissāmī’’ti nikkhami. So ekaṃ bheritalaṃ pahari, caturaṅginī senā parivāresi. Rañño avattharaṇabhāvaṃ ñatvā dadhighaṭaṃ vissajjesi, mahānadī pavatti. Mahājano dadhimhi osīditvā nikkhamituṃ nāsakkhi. Vāsipharasukaṃ paharitvā ‘‘rañño sīsaṃ āharā’’ti āha, vāsipharasuko gantvā rañño sīsaṃ āharitvā pādamūle nikkhipi. Ekopi āvudhaṃ ukkhipituṃ nāsakkhi. So mahantena balena parivuto nagaraṃ pavisitvā abhisekaṃ kāretvā dadhivāhano nāma rājā hutvā dhammena samena rajjaṃ kāresi.

Tassekadivasaṃ mahānadiyaṃ jālakaraṇḍake kīḷantassa kaṇṇamuṇḍadahato devaparibhogaṃ ekaṃ ambapakkaṃ āgantvā jāle laggi, jālaṃ ukkhipantā taṃ disvā rañño adaṃsu. Taṃ mahantaṃ ghaṭappamāṇaṃ parimaṇḍalaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ ahosi. Rājā ‘‘kissa phalaṃ nāmeta’’nti vanacarake pucchitvā ‘‘ambaphala’’nti sutvā paribhuñjitvā tassa aṭṭhiṃ attano uyyāne ropāpetvā khīrodakena siñcāpesi. Rukkho nibbattitvā tatiye saṃvacchare phalaṃ adāsi. Ambassa sakkāro mahā ahosi, khīrodakena siñcanti, gandhapañcaṅgulikaṃ denti, mālādāmāni parikkhipanti, gandhatelena dīpaṃ jālenti, parikkhepo panassa paṭasāṇiyā ahosi. Phalāni madhurāni suvaṇṇavaṇṇāni ahesuṃ. Dadhivāhanarājā aññesaṃ rājūnaṃ ambaphalaṃ pesento aṭṭhito rukkhanibbattanabhayena aṅkuranibbattanaṭṭhānaṃ maṇḍūkakaṇṭakena vijjhitvā pesesi. Tesaṃ ambaṃ khāditvā aṭṭhi ropitaṃ na sampajjati. Te ‘‘kiṃ nu kho ettha kāraṇa’’nti pucchantā taṃ kāraṇaṃ jāniṃsu.

Atheko rājā uyyānapālaṃ pakkositvā ‘‘dadhivāhanassa ambaphalānaṃ rasaṃ nāsetvā tittakabhāvaṃ kātuṃ sakkhissasī’’ti pucchitvā ‘‘āma, devā’’ti vutte ‘‘tena hi gacchāhī’’ti sahassaṃ datvā pesesi. So bārāṇasiṃ gantvā ‘‘eko uyyānapālo āgato’’ti rañño ārocāpetvā tena pakkosāpito pavisitvā rājānaṃ vanditvā ‘‘tvaṃ uyyānapālo’’ti puṭṭho ‘‘āma, devā’’ti vatvā attano ānubhāvaṃ vaṇṇesi. Rājā ‘‘gaccha amhākaṃ uyyānapālassa santike hohī’’ti āha. Te tato paṭṭhāya dve janā uyyānaṃ paṭijagganti. Adhunāgato uyyānapālo akālapupphāni suṭṭhu pupphāpento akālaphalāni gaṇhāpento uyyānaṃ ramaṇīyaṃ akāsi. Rājā tassa pasīditvā porāṇakauyyānapālaṃ nīharitvā tasseva uyyānaṃ adāsi. So uyyānassa attano hatthagatabhāvaṃ ñatvā ambarukkhaṃ parivāretvā nimbe ca phaggavavalliyo ca ropesi, anupubbena nimbā vaḍḍhiṃsu, mūlehi mūlāni, sākhāhi ca sākhā saṃsaṭṭhā onaddhavinaddhā ahesuṃ. Tena asātaamadhurasaṃsaggena tāvamadhuraphalo ambo tittako jāto nimbapaṇṇasadisaraso, ambaphalānaṃ tittakabhāvaṃ ñatvā uyyānapālo palāyi.

Dadhivāhano uyyānaṃ gantvā ambaphalaṃ khādanto mukhe paviṭṭhaṃ ambarasaṃ nimbakasaṭaṃ viya ajjhoharituṃ asakkonto kakkāretvā niṭṭhubhi. Tadā bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Rājā bodhisattaṃ āmantetvā ‘‘paṇḍita, imassa rukkhassa porāṇakaparihārato parihīnaṃ natthi, evaṃ santepissa phalaṃ tittakaṃ jātaṃ, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –

‘‘Vaṇṇagandharasūpeto, amboyaṃ ahuvā pure;

Tameva pūjaṃ labhamāno, kenambo kaṭukapphalo’’ti.

Athassa kāraṇaṃ ācikkhanto bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Pucimandaparivāro, ambo te dadhivāhana;

Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ, sākhā sākhā nisevare;

Asātasannivāsena, tenambo kaṭukapphalo’’ti.

Tattha pucimandaparivāroti nimbarukkhaparivāro. Sākhā sākhā nisevareti pucimandassa sākhāyo ambarukkhassa sākhāyo nisevanti. Asātasannivāsenāti amadhurehi pucimandehi saddhiṃ sannivāsena. Tenāti tena kāraṇena ayaṃ ambo kaṭukapphalo asātaphalo tittakaphalo jātoti.

Rājā tassa vacanaṃ sutvā sabbepi pucimande ca phaggavavalliyo ca chindāpetvā mūlāni uddharāpetvā samantā amadhurapaṃsuṃ harāpetvā madhurapaṃsuṃ pakkhipāpetvā khīrodakasakkharodakagandhodakehi ambaṃ paṭijaggāpesi. So madhurasaṃsaggena puna madhurova ahosi. Rājā pakatiuyyānapālasseva uyyānaṃ niyyādetvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gato.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā ahameva paṇḍitāmacco ahosi’’nti.

[187] 7. Catumaṭṭhajātakavaṇṇanā

Ucce viṭabhimāruyhāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ mahallakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ kira dvīsu aggasāvakesu aññamaññaṃ pañhapucchanavissajjanakathāya nisinnesu eko mahallako bhikkhu tesaṃ santikaṃ gantvā tatiyo hutvā nisīditvā ‘‘bhante, mayampi tumhe pañhaṃ pucchissāma, tumhepi attano kaṅkhaṃ amhe pucchathā’’ti āha. Therā taṃ jigucchitvā uṭṭhāya pakkamiṃsu. Therānaṃ dhammaṃ sotuṃ nisinnaparisā samāgamassa bhinnakāle satthu santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ akāle āgatatthā’’ti vutte taṃ kāraṇaṃ ārocayiṃsu. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva sāriputtamoggallānā etaṃ jigucchitvā akathetvā pakkamanti, pubbepi pakkamiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane rukkhadevatā ahosi. Atha dve haṃsapotakā cittakūṭapabbatā nikkhamitvā tasmiṃ rukkhe nisīditvā gocarāya gantvā nivattantāpi tasmiṃyeva vissamitvā cittakūṭaṃ gacchanti. Gacchante gacchante kāle tesaṃ bodhisattena saddhiṃ vissāso ahosi. Gacchantā ca āgacchantā ca aññamaññaṃ sammoditvā dhammakathaṃ kathetvā pakkamiṃsu. Athekadivasaṃ tesu rukkhagge nisīditvā bodhisattena saddhiṃ kathentesu eko siṅgālo tassa rukkhassa heṭṭhā ṭhatvā tehi haṃsapotakehi saddhiṃ mantento paṭhamaṃ gāthamāha –

‘‘Ucce viṭabhimāruyha, mantayavho rahogatā;

Nīce oruyha mantavho, migarājāpi sossatī’’ti.

Tattha ucce viṭabhimāruyhāti pakatiyā ca ucce imasmiṃ rukkhe uccataraṃ ekaṃ viṭapaṃ abhiruhitvā. Mantayavhoti mantetha kathetha. Nīce oruyhāti otaritvā nīce ṭhāne ṭhatvā mantetha. Migarājāpi sossatīti attānaṃ migarājānaṃ katvā āha. Haṃsapotakā jigucchitvā uṭṭhāya cittakūṭameva gatā.

Tesaṃ gatakāle bodhisatto siṅgālassa dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Yaṃ suvaṇṇo suvaṇṇena, devo devena mantaye;

Kiṃ tettha catumaṭṭhassa, bilaṃ pavisa jambukā’’ti.

Tattha suvaṇṇoti sundaravaṇṇo. Suvaṇṇenāti dutiyena haṃsapotakena. Devo devenāti teyeva dve deve katvā katheti. Catumaṭṭhassāti sarīrena jātiyā sarena guṇenāti imehi catūhi maṭṭhassa suddhassāti akkharattho. Asuddhaṃyeva pana taṃ pasaṃsāvacanena nindanto evamāha, catūhi lāmakassa kiṃ te ettha siṅgālassāti ayamettha adhippāyo. ‘‘Bilaṃ pavisā’’ti idaṃ bodhisatto bheravārammaṇaṃ dassetvā taṃ palāpento āha.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo mahallako ahosi, dve haṃsapotakā sāriputtamoggallānā, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.

[188] 8. Sīhakotthujātakavaṇṇanā

Sīhaṅgulī sīhanakhoti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ kira kokāliko aññesu bahussutesu dhammaṃ kathentesu sayampi kathetukāmo ahosīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva vitthāretabbaṃ. Taṃ pana pavattiṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva attano saddena pākaṭo jāto, pubbepi pākaṭo ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese sīho hutvā ekāya siṅgāliyā saddhiṃ saṃvāsamanvāya puttaṃ paṭilabhi. So aṅgulīhi nakhehi kesarena vaṇṇena saṇṭhānenāti imehi ākārehi pitusadiso ahosi, saddena mātusadiso. Athekadivasaṃ deve vassitvā vigate sīhesu naditvā sīhakīḷaṃ kīḷantesu sopi tesaṃ antare naditukāmo hutvā siṅgālikaṃ nādaṃ nadi. Athassa saddaṃ sutvā sīhā tuṇhī ahesuṃ. Tassa saddaṃ sutvā aparo bodhisattassa sajātiputto ‘‘tāta, ayaṃ sīho vaṇṇādīhi amhehi samāno, saddo panassa aññādiso, ko nāmeso’’ti pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –

‘‘Sīhaṅgulī sīhanakho, sīhapādapatiṭṭhito;

So sīho sīhasaṅghamhi, eko nadati aññathā’’ti.

Tattha sīhapādapatiṭṭhitoti sīhapādeheva patiṭṭhito. Eko nadati aññathāti ekova avasesasīhehi asadisena siṅgālasaddena nadanto aññathā nadati.

Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘tāta, esa tava bhātā siṅgāliyā putto, rūpena mayā sadiso, saddena mātarā sadiso’’ti vatvā siṅgāliputtaṃ āmantetvā ‘‘tāta, tvaṃ ito paṭṭhāya idha vasanto appasaddo vasa, sace puna nadissasi, siṅgālabhāvaṃ te jānissantī’’ti ovadanto dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Mā tvaṃ nadi rājaputta, appasaddo vane vasa;

Sarena kho taṃ jāneyyuṃ, na hi te pettiko saro’’ti.

Tattha rājaputtāti sīhassa migarañño putta. Imañca pana ovādaṃ sutvā puna so nadituṃ nāma na ussahi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo kokāliko ahosi, sajātiputto rāhulo, migarājā pana ahameva ahosi’’nti.

[189] 9. Sīhacammajātakavaṇṇanā

Netaṃ sīhassa naditanti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaññeva ārabbha kathesi. So imasmiṃ kāle sarabhaññaṃ bhaṇitukāmo ahosi. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kassakakule nibbattitvā vayappatto kasikammena jīvikaṃ kappesi. Tasmiṃ kāle eko vāṇijo gadrabhabhārakena vohāraṃ karonto vicarati. So gatagataṭṭhāne gadrabhassa piṭṭhito bhaṇḍikaṃ otāretvā gadrabhaṃ sīhacammena pārupitvā sāliyavakhettesu vissajjeti. Khettarakkhakā taṃ disvā ‘‘sīho’’ti saññāya upasaṅkamituṃ na sakkonti. Athekadivasaṃ so vāṇijo ekasmiṃ gāmadvāre nivāsaṃ gahetvā pātarāsaṃ pacāpento tato gadrabhaṃ sīhacammaṃ pārupitvā yavakhette vissajjesi. Khettarakkhakā ‘‘sīho’’ti saññāya taṃ upasaṅkamituṃ asakkontā gehaṃ gantvā ārocesuṃ. Sakalagāmavāsino āvudhāni gahetvā saṅkhe dhamentā bheriyo vādentā khettasamīpaṃ gantvā unnadiṃsu, gadrabho maraṇabhayabhīto gadrabharavaṃ ravi. Athassa gadrabhabhāvaṃ ñatvā bodhisatto paṭhamaṃ gāthamāha –

‘‘Netaṃ sīhassa naditaṃ, na byagghassa na dīpino;

Pāruto sīhacammena, jammo nadati gadrabho’’ti.

Tattha jammoti lāmako. Gāmavāsinopi tassa gadrabhabhāvaṃ ñatvā taṃ aṭṭhīni bhañjantā pothetvā sīhacammaṃ ādāya agamaṃsu.

Atha so vāṇijo āgantvā taṃ byasanabhāvappattaṃ gadrabhaṃ disvā dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Cirampi kho taṃ khādeyya, gadrabho haritaṃ yavaṃ;

Pāruto sīhacammena, ravamānova dūsayī’’ti.

Tattha tanti nipātamattaṃ, ayaṃ gadrabho attano gadrabhabhāvaṃ ajānāpetvā sīhacammena pāruto cirampi kālaṃ haritaṃ yavaṃ khādeyyāti attho. Ravamānova dūsayīti attano pana gadrabharavaṃ ravamānovesa attānaṃ dūsayi, natthettha sīhacammassa dosoti. Tasmiṃ evaṃ kathenteyeva gadrabho tattheva nipanno mari, vāṇijopi taṃ pahāya pakkāmi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā vāṇijo devadatto ahosi, gadrabho kokāliko, paṇḍitakassako pana ahameva ahosi’’nti.

[190] 10. Sīlānisaṃsajātakavaṇṇanā

Passa saddhāya sīlassāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ saddhaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira saddho pasanno ariyasāvako ekadivasaṃ jetavanaṃ gacchanto sāyaṃ aciravatinadītīraṃ gantvā nāvike nāvaṃ tīre ṭhapetvā dhammassavanatthāya gate titthe nāvaṃ adisvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā nadiṃ otari, pādā udakamhi na osīdiṃsu. So pathavītale gacchanto viya vemajjhaṃ gatakāle vīciṃ passi. Athassa buddhārammaṇā pīti mandā jātā, pādā osīdituṃ ārabhiṃsu, so puna buddhārammaṇaṃ pītiṃ daḷhaṃ katvā udakapiṭṭheneva gantvā jetavanaṃ pavisitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘upāsaka, kacci maggaṃ āgacchanto appakilamathena āgatosī’’ti pucchitvā ‘‘bhante, buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā udakapiṭṭhe patiṭṭhaṃ labhitvā pathaviṃ maddanto viya āgatomhī’’ti vutte ‘‘na kho pana, upāsaka, tvaññeva buddhaguṇe anussaritvā patiṭṭhaṃ laddho, pubbepi upāsakā samuddamajjhe nāvāya bhinnāya buddhaguṇe anussarantā patiṭṭhaṃ labhiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

Atīte kassapasammāsambuddhakāle sotāpanno ariyasāvako ekena nhāpitakuṭumbikena saddhiṃ nāvaṃ abhiruhi, tassa nhāpitassa bhariyā ‘‘ayya, imassa sukhadukkhaṃ tava bhāro’’ti nhāpitaṃ tassa upāsakassa hatthe nikkhipi. Atha sā nāvā sattame divase samuddamajjhe bhinnā, tepi dve janā ekasmiṃ phalake nipannā ekaṃ dīpakaṃ pāpuṇiṃsu. Tattha so nhāpito sakuṇe māretvā pacitvā khādanto upāsakassapi deti. Upāsako ‘‘alaṃ mayha’’nti na khādati. So cintesi – ‘‘imasmiṃ ṭhāne amhākaṃ ṭhapetvā tīṇi saraṇāni aññā patiṭṭhā natthī’’ti. So tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussari. Athassānusarantassa tasmiṃ dīpake nibbatto nāgarājā attano sarīraṃ mahānāvaṃ katvā māpesi, samuddadevatā niyāmako ahosi, nāvā sattahi ratanehi pūrayittha, tayo kūpakā indanīlamaṇimayā ahesuṃ, suvaṇṇamayo laṅkāro, rajatamayāni yottāni, suvaṇṇamayāni yaṭṭhiphiyāni.

Samuddadevatā nāvāya ṭhatvā ‘‘atthi jambudīpagamikā’’ti ghosesi. Upāsako ‘‘mayaṃ gamissāmā’’ti āha. Tena hi ehi, nāvaṃ abhiruhāti. So nāvaṃ abhiruhitvā nhāpitaṃ pakkosi, samuddadevatā – ‘‘tuyhaññeva labbhati, na etassā’’ti āha. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Etassa sīlaguṇācāro natthi, taṃ kāraṇaṃ. Ahañhi tuyhaṃ nāvaṃ āhariṃ, na etassā’’ti. ‘‘Hotu, ahaṃ attanā dinnadānena rakkhitasīlena bhāvitabhāvanāya etassa pattiṃ dammī’’ti. Nhāpito ‘‘anumodāmi, sāmī’’ti āha. Devatā ‘‘idāni gaṇhissāmī’’ti tampi āropetvā ubhopi jane samuddā nikkhāmetvā nadiyā bārāṇasiṃ gantvā attano ānubhāvena dvinnampi tesaṃ gehe dhanaṃ patiṭṭhapetvā ‘‘paṇḍiteheva saddhiṃ saṃsaggo nāma kātabbo. Sace hi imassa nhāpitassa iminā upāsakena saddhiṃ saṃsaggo nābhavissa, samuddamajjheyeva nassissā’’ti paṇḍitasaṃsaggaguṇaṃ kathayamānā imā gāthā avoca –

‘‘Passa saddhāya sīlassa, cāgassa ca ayaṃ phalaṃ;

Nāgo nāvāya vaṇṇena, saddhaṃ vahatupāsakaṃ.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Satañhi sannivāsena, sotthiṃ gacchati nhāpito’’ti.

Tattha passāti kañci aniyametvā passathāti ālapati. Saddhāyāti lokiyalokuttarāya saddhāya. Sīlepi eseva nayo. Cāgassāti deyyadhammapariccāgassa ceva kilesapariccāgassa ca. Ayaṃ phalanti idaṃ phalaṃ, guṇaṃ ānisaṃsanti attho. Atha vā cāgassa ca phalaṃ passa, ayaṃ nāgo nāvāya vaṇṇenāti evampettha attho daṭṭhabbo. Nāvāya vaṇṇenāti nāvāya saṇṭhānena. Saddhanti tīsu ratanesu patiṭṭhitasaddhaṃ. Sabbhirevāti paṇḍitehiyeva. Samāsethāti ekato āvaseyya, upavaseyyāti attho. Kubbethāti kareyya. Santhavanti mittasanthavaṃ. Taṇhāsanthavo pana kenacipi saddhiṃ na kātabbo. Nhāpitoti nhāpitakuṭumbiko. ‘‘Nahāpito’’tipi pāṭho.

Evaṃ samuddadevatā ākāse ṭhatvā dhammaṃ desetvā ovaditvā nāgarājānaṃ gaṇhitvā attano vimānameva agamāsi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – saccapariyosāne upāsako sakadāgāmiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā sotāpannaupāsako parinibbāyi, nāgarājā sāriputto ahosi, samuddadevatā pana ahameva ahosi’’nti.

Tassuddānaṃ –

Asadisañca saṅgāmaṃ, vālodakaṃ giridattaṃ;

Nabhirati dadhivāhaṃ, catumaṭṭhaṃ sīhakoṭṭhaṃ;

Sīhacammaṃ sīlānisaṃsaṃ.