Āḷavikāsutta
Pucchā – idāni āvuso bhikkhunī saṃyuttaṃ pucchāmi, yaṃ tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvikāhi therīhi attano
Ca buddhasāsanassa ca yathābhūtaṃ guṇaṃ pakāsetvā bhāsitaṃ. Tatthāvuso paṭhamaṃ porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakehi theravarehi saṃgītaṃ āḷavikāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha āḷavikāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā āḷavikāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo āḷavikaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
‘‘Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi;
Bhuñjassa kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī’’ti.
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
‘‘Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphussitaṃ;
Pamattabandhu pāpima, na tvaṃ jānāsi taṃ padaṃ;
Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;
Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, arahi mayha sā ahū’’ti.
Evaṃ kho bhante āḷavikāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi;
Bhuñjassu kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī-hu–
Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphussitaṃ;
Pamattabandhu pāpima, na tvaṃ jānāsi taṃ padaṃ.
Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;
Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, arati mayha sā ahu–
Somāsutta
Pucchā – somāsuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha somāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā somāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo somaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi.
‘‘Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ;
Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā’’ti.
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
‘‘Itthibhāvo kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite;
Ñāṇamhi vattamānamhi, sammā dhammaṃ vipassato;
Yassa nūna siyā evaṃ, itthāhaṃ purisoti vā;
Kiñci vā pana aññasmi, taṃ māro vattumarahatī’’ti.
Evaṃ kho bhante somāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ.
Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ;
Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā–
Itthi bhāvo kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite;
Ñāṇamhi vatta mānamhi, sammā dhammaṃ vipassato.
Yassa nūna siyā evaṃ, itthāhaṃ purisoti vā;
Kiñci vā pana aññasmi, taṃ māro vattumarahati.
Kisāgotamīsutta
Pucchā – tatthāvuso kisāgotamīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha kisāgotamiyā bhikkhuniyā theriyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo kisāgotamiṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
‘‘Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī;
Vanamajjhagatā ekā, purisaṃ nu gavesasī’’ti.
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
Accantaṃ mataputtāmhi, purisā ekadantikā;
Na socāmi na rodāmi, na taṃ bhāyāmi āvuso.
Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito;
Jetvāna maccuno senaṃ, viharāmi anāsavā’’ti.
Evaṃ kho bhante kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī;
Vanamajjhagatā ekā, purisaṃ nu gasesasi-hu–
Accantaṃ mataputtāmhi, purisā etadantikā;
Na socāmi na rodāmi, na taṃ bhāyāmi āvuso.
Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito;
Jetvāna maccuno senaṃ, viharāmi anāsavā.
Uppalavaṇṇāsutta
Pucchā – tatthāvuso porāṇehi saṃgītikāramahātheravarehi saṃgītaṃ uppalavaṇṇasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
‘‘Supupphitaggaṃ upagamma bhikkhuni, ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle. Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu, bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakāna’’nti.
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
‘‘Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ,
Idhāgatā tādisakā bhaveyyuṃ;
Lomaṃ na iñjāmi na santasāmi,
Na māra bhāyāmi tamekikāpi.
Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te;
Pakhumantarikāyampi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.
Cittasmiṃ vasībhūtāmhi, iddhipādā subhāvitā;
Sabbabandhanamuttāmhi, na taṃ bhāyāmi āvuso’’ti.
Evaṃ kho bhante uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
Cālāsutta
Pucchā – tatthāvuso cālāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante andhavane māraṃyeva pāpimantaṃ ārabbha cālāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā cālaṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘kiṃ nu tvaṃ bhikkhuni na rocesī’’ti. Jātiṃ khvāhaṃ āvuso na rocemī’’ti.
Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati;
Ko nu taṃ idamādapayi, jātiṃ mā roca bhikkhunīti.
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
Jātassa maraṇaṃ hoti, jāto dukkhāni phussati;
Bandhaṃ vadhaṃ pariklesaṃ, tasmā jātiṃ na rocaye.
Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ;
Sabbadukkhappahānāya, so maṃ sacce nivesayi.
Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino;
Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavanti.
Evaṃ kho bhante cālāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati;
Ko nu taṃ idamādapayi, jātiṃ mā roca bhikkhunī.
Jātassa maraṇaṃ hoti, jāto dukkhāni phussati;
Bandhaṃ vadhaṃ pariklesaṃ, tasmā jātiṃ na rocaye.
Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ,
Sabbadukkhappahānāya, so maṃ sacce nivesayi.
Selāsutta
Pucchā – tatthāvuso selāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃyeva pāpimantaṃ ārabbbha selāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo selaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako;
Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhatīti.
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ;
Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhatīti.
Evamādinā bhante selāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako;
Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhati-hu–
Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ;
Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhati.
Vajirāsutta
Pucchā – tatthāvuso porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakatheravarehi saṃgītaṃ vajirāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kena kathañca bhāsitaṃ.
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha vajirāya theriyā bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā purimanayeneva vajiraṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–
Kenāyaṃ pakato satto, kuvaṃ sattassa kārako,
Kuvaṃ satto samuppanno, kuvaṃ satto nirujjhatīti.
Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–
Kiṃ nu sattoti paccesi, māradiṭṭhigataṃ nu te;
Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.
Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;
Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti.
Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca,
Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatīti.
Evaṃ kho bhante vajirāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.
Kenāyaṃ pakato satto, kuvaṃ sattassakārako;
Kuvaṃ satto samuppanno, kuvaṃ satto nirujjhati-hu–
Kiṃ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te;
Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.