Tenā’pi nāma toseyya, mete laṅkāravajjite;
Anurūpenā’laṅkāre, ne’sa meso parissamo.
Yesaṃ na sañcitā paññā, nekasatthantaro’citā;
Sammoha’bbhāhatā ve’te, nāvabujjhanti kiñcipi.
Kiṃ tehi pādasussūsā, yesaṃ natthi garūni’ha;
Ye tappādarajokiṇṇā, te’va sādhū vivekino.
Kabba, nāṭakanikkhitta, nettacittā kavijjanā;
Yaṃkiñci racayante’taṃ, na vimhayakaraṃ paraṃ.
Teye’va paṭibhāvento, so’va bandho savimhayo;
Yena tosenti viññū ye, tattha pya’vihitā’darā.
Bandho ca nāma sadda,tthā, sahitā dosavajjitā;
Pajja gajja vimissānaṃ, bhedenā’yaṃ tidhā bhave.
Nibandho cā’nibandho ca, puna dvidhā niruppate;
Taṃ tu pāpentya’laṅkārā, vindanīyatarattanaṃ.
Anavajjaṃ mukhambhoja , manavajjā ca bhāratī;
Alaṅkatā’va sobhante, kiṃ nu te nira’laṅkatā?
Vinā garūpadesaṃ taṃ, bālo’laṅkattu micchati;
Sampāpuṇe na viññūhi, hassabhāvaṃ kathaṃ nu so?
Ganthopi kavivācāna, malaṅkāra’ppakāsako;
Yāti tabbacanīyattaṃ, ta’bbohārū’pacārato.
Dvippakārā alaṅkārā, tattha sadda, tthabhedato;
Saddatthā bandhanāmā’va, taṃsajjita tadāvali.
Guṇālaṅkārasaṃyuttā, api dosalava’ṅkitā;
Pasaṃsiyā na viññūhi, sā kaññā viya tādisī.
Tena dosanirāso’va, mahussāhena sādhiyo;
Niddosā sabbathā sā’yaṃ, saguṇā na bhaveyya kiṃ?
Sā’laṅkāraviyuttā’pi, guṇayuttā manoharā;
Niddosā dosarahitā, guṇayuttā vadhū viya.
Pade vākye tadatthe ca, dosā ye vividhā matā;
So’dāharaṇa metesaṃ, lakkhaṇaṃ kathayāmya’haṃ.