261.Ṇyattatā bhāve tu.
Bhāvatthe ṇyattatā honti. Tusaddena ttano ca. Sakatthādīsupi ṇyo, sakatthe tā ca.
Hontyasmā saddañāṇāni,
Bhāvo sā saddavuttiyā;
Nimittabhūtaṃ nāmañca,
Jāti dabbaṃ kriyā guṇo.
263.Yathā – candassa bhāvo candattaṃ. Iha nāmavasā candasaddo candaddabbe vattate, nimittassa rūpānugatañca ñāṇaṃ. Evaṃ manussattanti manussajātivasā. Yadādinā īssa rasse – daṇḍittanti daṇḍaddabbasambandhā. Pācakattanti pacanakriyāsambandhā. Nīlattanti nīlaguṇavasā.
Evaṃ ṇyādīsupi yathāyogaṃ ñeyyaṃ. Ṇyo.
Avaṇṇo ye lopañca.
Ye pare avaṇṇo lupyate, cakārena ikāropi.
Yavataṃ talaṇadakārānaṃ byañjanāni calaña jakāratta’’nti yakārayuttānaṃ tādīnaṃ cādayo, kāraggahaṇena sakapabhamādito parayakārassa pubbena saha kvaci pubbarūpañca, dvittaṃ. Paṇḍiccaṃ, kosallaṃ, sāmaññaṃ, sohajjaṃ, porissaṃ, nepakkaṃ, sāruppaṃ, osabbhaṃ, opammaṃ.
Āttañca.
Iuiccetesaṃ ā hoti, rikārāgamo ca ṭhāne.
Saralopādinā ilopo. Isino bhāvo.
Ārissaṃ. Evaṃ mudutā, arahatā, ntassa yadādinā lopo.
Puthujjanattanaṃ, akiñcanameva ākiñcaññaṃ, kuṇḍaniyā apaccaṃ koṇḍañño, ettha vuddhādo vākārena saṃyogantassāpi vuddhi.
Padāya hitaṃ pajjaṃ, dhanāyaṃ saṃvattanikaṃ dhaññaṃ, satito sambhūtaṃ saccaṃ, ilopo, tīsu na vuddhi. Devo eva devatā.
264.‘‘Ṇa visamādīhī’’ti bhāve ṇo. Vesamaṃ. Ujuno bhāvo ajjavaṃ. Ettha ussa ātte parūkārassa yadādinā avo.
265.‘‘Ramaṇīyādito kaṇti kaṇa. Mānaññakaṃ.