Pāṭidesanīyakathā

Yo cantaragharaṃ bhikkhu, paviṭṭhāya tu hatthato;

Aññātikāya yaṃ kiñci, tassa bhikkhuniyā pana.

Sahatthā paṭiggaṇheyya, khādanaṃ bhojanampi vā;

Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.

Rathikāyapi vā byūhe, sandhisiṅghāṭakesu vā;

Hatthisālādike ṭhatvā, gaṇhatopi ayaṃ nayo.

Rathikāya sace ṭhatvā, deti bhikkhuni bhojanaṃ;

Āpatti antarārāme, ṭhatvā gaṇhāti bhikkhu ce.

Etthantaragharaṃ tassā, paviṭṭhāya hi vākyato;

Bhikkhussa ca ṭhitaṭṭhānaṃ, nappamāṇanti vaṇṇitaṃ.

Tasmā bhikkhuniyā ṭhatvā, ārāmādīsu dentiyā;

Vīthiyādīsu ce ṭhatvā, na doso paṭigaṇhato.

Yāmakālikasattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ;

Āhāratthāya gahaṇe, ajjhohāre ca dukkaṭaṃ.

Āmisena asambhinna-rasaṃ sandhāya bhāsitaṃ;

Pāṭidesaniyāpatti, sambhinnekarase siyā.

Ekatoupasampanna-hatthato paṭigaṇhato;

Kālikānaṃ catunnampi, āhāratthāya dukkaṭaṃ.

Ñātikāyapi aññāti-saññino vimatissa vā;

Dukkaṭaṃ ñātisaññissa, tathā aññātikāya vā.

Dāpentiyā anāpatti, dadamānāya vā pana;

Nikkhipitvāntarārāmā-dīsu ṭhatvāpi dentiyā.

Gāmato nīharitvā vā, deti ce bahi vaṭṭati;

‘‘Paccaye sati bhuñjā’’ti, deti ce kālikattayaṃ.

Hatthato sāmaṇerīnaṃ, sikkhamānāya vā tathā;

Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.

Avutte ‘‘apasakkā’’ti, ekenāpi ca bhikkhunā;

Sacejjhoharaṇatthāya, āmisaṃ paṭigaṇhati.

Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā;

Ekatoupasampannaṃ, na vārentassa dukkaṭaṃ.

Tathevānupasampannā-yupasampannasaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

Anāpattittano bhattaṃ, padāpeti na deti ce;

Tathā aññassa bhattaṃ vā, na dāpeti padeti ce.

Yaṃ na dinnaṃ taṃ dāpeti, na dinnaṃ yattha vāpi ca;

Tattha tampi ca sabbesaṃ, samaṃ dāpeti bhikkhunī.

Vosāsantī ṭhitā sikkha-mānā vā sāmaṇerikā;

Bhojanāni ca pañceva, vinā, ummattakādino.

Kathinena samuṭṭhānaṃ, samānanti pakāsitaṃ;

Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Sekkhanti sammate bhikkhu, laddhasammutike kule;

Gharūpacārokkamanā, pubbeva animantito.

Agilāno gahetvā ce, paribhuñjeyya āmisaṃ;

Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.

Yāmakālikasattāha-kālike yāvajīvike;

Gahaṇe paribhoge ca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

Asekkhasammate sekkha-sammatanti ca saññino;

Tattha vematikassāpi, tatheva paridīpitaṃ.

Anāpatti gilānassa, gilānassāvasesake;

Nimantitassa vā bhikkhā, aññesaṃ tattha dīyati.

Gharato nīharitvā vā, denti ce yattha katthaci;

Niccabhattādike vāpi, tathā ummattakādino.

Anāgate hi bhikkhumhi, gharato paṭhamaṃ pana;

Nīharitvā sace dvāre, sampatte denti vaṭṭati.

Bhikkhuṃ pana ca disvāva, nīharitvāna gehato;

Na vaṭṭati sace denti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.

Gahaṭṭhenāgahaṭṭhena, itthiyā purisena vā;

Ārāmaṃ upacāraṃ vā, pavisitvā sace pana.

‘‘Itthannāmassa te bhattaṃ, yāgu vā āharīyati’’;

Evamārocitaṃ vuttaṃ, paṭisaṃviditanti hi.

Āharīyatu taṃ pacchā, yathārocitameva vā;

Tassa vā parivārampi, aññaṃ katvā bahuṃ pana.

Yāguyā viditaṃ katvā, pūvaṃ bhattaṃ haranti ce;

Idampi viditaṃ vuttaṃ, vaṭṭatīti kurundiyaṃ.

Kulāni pana aññāni, deyyadhammaṃ panattano;

Haranti tena saddhiṃ ce, sabbaṃ vaṭṭati tampi ca.

Anārocitamevaṃ yaṃ, yaṃ ārāmamanābhataṃ;

Taṃ asaṃviditaṃ nāma, sahadhammikañāpitaṃ.

Yaṃ asaṃviditaṃ katvā, ābhataṃ pana taṃ bahi;

Ārāmaṃ pana pesetvā, kārāpetvā tamāhare.

Gantvā vā antarāmagge, gahetabbaṃ tu bhikkhunā;

Sace evamakatvā taṃ, ārāme upacārato.

Gahetvājjhoharantassa, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā;

Ajjhohārapayogesu, pāṭidesaniyaṃ mataṃ.

Paṭisaṃviditeyeva, asaṃviditasaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

Paṭisaṃvidite tassa, gilānassāvasesake;

Bahārāme gahetvā vā, antoyevassa bhuñjato.

Tatthajātaphalādīni, anāpatteva khādato;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.