Nigamagāthāsu paṭhamagāthāyaṃ saddhammaṭṭhitikāmena sāsanujjotakārinā parakkamabāhunā narindena ajjhesito so ahaṃ vinayasaṅgahaṃ akāsinti yojanā.
Dutiyatatiyagāthāyaṃ teneva parakkamabāhunarindeneva kārite ramme ramaṇīye pāsādasatamaṇḍite pāsādānaṃ satena paṭimaṇḍite nānādumagaṇākiṇṇe bhāvanābhiratālaye bhāvanāya abhiratānaṃ bhikkhūnaṃ ālayabhūte sītalūdakasampanne jetavane jetavananāmake vihāre vasaṃ vasanto hutvā, atha vā vasaṃ vasanto sohaṃ so ahaṃ yogīnaṃ hitaṃ hitabhūtaṃ sāraṃ sāravantaṃ imaṃ īdisaṃ vinayasaṅgahaṃ akāsinti yojanā.
Sesagāthāsu iminā ganthakaraṇena yaṃ puññaṃ mayhaṃ siddhaṃ, aññaṃ ito ganthakaraṇato aññabhūtaṃ yaṃ puññaṃ mayā pasutaṃ hoti, etena puññakammena dutiye attasambhave tāvatiṃse pamodento sīlācāraguṇe rato pañcakāmesu alaggo devaputto hutvā paṭhamaṃ paṭhamabhūtaṃ phalaṃ sotāpattiphalaṃ patvāna antime attabhāvamhi lokaggapuggalaṃ nāthaṃ nāthabhūtaṃ sabbasattahite rataṃ metteyyaṃ metteyyanāmakaṃ munipuṅgavaṃ muniseṭṭhaṃ disvāna tassa dhīrassa saddhammadesanaṃ sutvā aggaṃ phalaṃ arahattaphalaṃ adhigantvā labhitvā jinasāsanaṃ sobheyyaṃ sobhāpeyyanti ayaṃ pākaṭayojanā.
Etissāya pana yojanāya sati ācariyavarassa vacanaṃ na sampaṭicchanti paṇḍitā. Kathaṃ? Ettha hi ito dutiyabhave tāvatiṃsabhavane devaputto hutvā sotāpattiphalaṃ patvā antimabhave metteyyassa bhagavato dhammadesanaṃ sutvā arahattaphalaṃ labheyyanti ācariyassa patthanā, sā ayuttarūpā hoti. Sotāpannassa hi sattabhavato uddhaṃ paṭisandhi natthi, tāvatiṃsānañca devānaṃ bhavasatenapi bhavasahassenapi bhavasatasahassenapi metteyyassa bhagavato uppajjanakālo appattabbo hoti. Athāpi vadeyya ‘‘antarā brahmaloke nibbattitvā metteyyassa bhagavato kāle manusso bhaveyyā’’ti, evampi na yujjati. Na hi brahmalokagatānaṃ ariyānaṃ puna kāmabhavūpapatti atthi. Vuttañhi abhidhamme yamakappakaraṇe (yama. 2.anusayayamaka. 312) ‘‘rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa satteva anusayā anusentī’’ti. Athāpi vadeyya ‘‘brahmalokeyeva ṭhatvā aggaphalaṃ labheyyā’’ti, tathā ca ācariyassa vacane na dissati, ‘‘sobheyyaṃ jinasāsana’’nti vuttattā bhikkhubhūtattameva dissati. Na hi bhikkhubhūto sāsanaṃ sobhāpetuṃ sakkoti. Abhidhammatthavibhāvaniyañca –
‘‘Jotayantaṃ tadā tassa, sāsanaṃ suddhamānasaṃ;
Passeyyaṃ sakkareyyañca, garuṃ me sārisambhava’’nti. –
Bhikkhubhūtameva vuttaṃ. Athāpi vadeyya ‘‘antarā dīghāyuko bhummadevo hutvā tadā manusso bhaveyyā’’ti, evampi ekassa buddhassa sāvakabhūto ariyapuggalo puna aññassa buddhassa sāvako na bhaveyyāti, ācariyo pana sabbapariyattidharo anekaganthakārako anekesaṃ ganthakārakānaṃ therānaṃ ācariyapācariyabhūto, tena na kevalaṃ idheva imā gāthāyo ṭhapitā, atha kho sāratthadīpanīnāmikāya vinayaṭīkāya avasāne ca ṭhapitā, tasmā bhavitabbamettha kāraṇenāti vīmaṃsitabbametaṃ.
Atha vā iminā…pe… devaputto hutvā paṭhamaṃ tāva phalaṃ yathāvuttaṃ tāvatiṃse pamodanasīlācāraguṇe rataṃ pañcakāmesu alaggabhāvasaṅkhātaṃ ānisaṃsaṃ patvāna antime attabhāvamhi…pe… sobheyyanti yojanā. Atha vā iminā…pe… pañcakāmesu alaggo hutvā antime attabhāvamhi…pe… saddhammadesanaṃ sutvā paṭhamaṃ phalaṃ sotāpattiphalaṃ patvā tato paraṃ aggaphalaṃ arahattaphalaṃ adhigantvā jinasāsanaṃ sobheyyanti yojanā. Yathā amhākaṃ bhagavato dhammacakkappavattanasuttantadhammadesanaṃ sutvā aññātakoṇḍaññatthero sotāpattiphalaṃ patvā pacchā arahattaphalaṃ adhigantvā jinasāsanaṃ sobhesi, evanti attho. Ito aññānipi nayāni yathā therassa vacanānukūlāni, tāni paṇḍitehi cintetabbāni.
Nigamanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.