Idāni catupaccayantogadhattā vihārassa catupaccayabhājanakathānantaraṃ vihāravinicchayakathā ārabhīyate. Tatridaṃ vuccati –
‘‘Ko vihāro kenaṭṭhena;
Vihāro so katividho;
Kena so kassa dātabbo;
Kathaṃ ko tassa issaro.
‘‘Kena so gāhito kassa;
Anuṭṭhāpaniyā kati;
Katihaṅgehi yuttassa;
Dhuvavāsāya dīyate’’ti.
Tattha ko vihāroti catūsu paccayesu senāsanasaṅkhāto catūsu senāsanesu vihārasenāsanasaṅkhāto bhikkhūnaṃ nivāsabhūto patissayaviseso. Kenaṭṭhena vihāroti viharanti etthāti vihāro, iriyāpathadibbabrahmaariyasaṅkhātehi catūhi vihārehi ariyā ettha viharantītyattho. So katividhoti saṅghikavihāragaṇasantakavihārapuggalikavihāravasena tibbidho. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa bhikkhūnaṃ dinnaṃ vihāraṃ vā pariveṇaṃ vā āvāsaṃ vā mahantampi khuddakampi abhiyuñjato abhiyogo na ruhati, acchinditvā gaṇhitumpi na sakkoti. Kasmā? Sabbesaṃ dhuranikkhepābhāvato. Na hettha sabbe cātuddisā bhikkhū dhuranikkhepaṃ karontīti. Dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassa, ekapuggalassa vā santakaṃ abhiyuñjitvā gaṇhanto sakkoti te dhuraṃ nikkhipāpetuṃ, tasmā tattha ārāme vuttanayeneva vinicchayo veditabbo’’ti. Iminā dāyakasantako vihāro nāma natthīti dīpeti.
Kena so dātabboti khattiyena vā brāhmaṇena vā yena kenaci so vihāro dātabbo. Kassa dātabboti saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā dātabbo. Kathaṃ dātabboti yadi saṅghassa deti, ‘‘imaṃ vihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa dammī’’ti, yadi gaṇassa, ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmantānaṃ dammī’’ti, yadi puggalassa, ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmato dammī’’ti dātabbo. Ko tassa issaroti yadi saṅghassa deti, saṅgho tassa vihārassa issaro. Yadi gaṇassa deti, gaṇo tassa issaro. Yadi puggalassa deti, puggalo tassa issaroti. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dīghabhāṇakādikassa pana gaṇassa ekapuggalassa vā santaka’’nti.
Kena so gāhitoti senāsanaggāhāpakena so vihāro gāhito. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, evañca, bhikkhave, sammannitabbo, paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammanneyya, esā ñatti.
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno senāsanaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu senāsanaggāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (cūḷava. 317).
Kassa so gāhitoti bhikkhūnaṃ so vihāro gāhito. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’nti (cūḷava. 318). Anuṭṭhāpaniyā katīti cattāro anuṭṭhāpanīyā vuḍḍhataro gilāno bhaṇḍāgāriko saṅghato laddhasenāsanoti. Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅakhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘vuḍḍho hi attano vuḍḍhatāya anuṭṭhāpanīyo, gilāno gilānatāya, saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharagaṇavācakācariyānaṃ vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sallakkhetvā sammannitvā deti, tasmā yassa saṅghena dinno, sopi anuṭṭhāpanīyo’’ti.
Katihaṅgehi yuttassa dhuvavāsāya dīyateti ukkaṭṭhaparicchedena dvīhi aṅgehi yuttassa dhuvavāsatthāya vihāro dīyate. Katamehi dvīhi? Bahūpakāratāya guṇavisiṭṭhatāya ceti. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahūpakāratanti bhaṇḍāgārikatādibahuupakārabhāvaṃ, na kevalaṃ idamevāti āha ‘guṇavisiṭṭhatañcā’ti. Tena bahūpakārattepi guṇavisiṭṭhattābhāve guṇavisiṭṭhattepi bahūpakārattābhāve dātuṃ vaṭṭatīti dassetī’’ti vinayatthamañjūsāyaṃ (kaṅakhā. abhi. ṭī. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) vacanato. Omakaparicchedena ekena aṅgena yuttassapi. Katamena ekena aṅgena? Bahūpakāratāya vā guṇavisiṭṭhatāya vā. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhentoti bhaṇḍāgārikassa bahūpakārataṃ, dhammakathikādīnaṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.119-121) vacanato.
Senāsanaggāho pana duvidho utukāle ca vassāvāse cāti kālavasena. Atha vā tayo senāsanaggāhā purimako pacchimako antarāmuttakoti. Tesaṃ viseso heṭṭhā vuttova. ‘‘Utukāle senāsanaggāho antarāmuttako ca taṅkhaṇapaṭisallāno cāti dubbidho. Vassāvāse senāsanaggāho purimako ca pacchimako cāti dubbidhoti cattāro senāsanaggāhā’’ti ācariyā vadanti, taṃ vacanaṃ pāḷiyampi aṭṭhakathāyampi na āgataṃ. Pāḷiyaṃ (cūḷava. 318) pana ‘‘tayome, bhikkhave, senāsanaggāhā purimako pacchimako antarāmuttako’’icceva āgato, aṭṭhakathāyampi (cūḷava. aṭṭha. 318) ‘‘tīsu senāsanaggāhesu purimako ca pacchimako cāti ime dve gāhā thāvarā, antarāmuttake ayaṃ vinicchayo’’ti āgato.
Idāni pana ekacce ācariyā ‘‘imasmiṃ kāle sabbe vihārā saṅghikāva, puggalikavihāro nāma natthi. Kasmā? Vihāradāyakānaṃ vihāradānakāle kulūpakā ‘imaṃ vihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa demā’ti vacībhedaṃ kārāpenti, tasmā navavihārāpi saṅghikā eva. Ekaccesu vihāresu evaṃ avatvā dentesupi ‘tasmiṃ jīvante puggaliko hoti, mate saṅghikoyevā’ti vuttattā porāṇakavihārāpi saṅghikāva hontī’’ti vadanti. Tatrevaṃ vicāretabbo – vacībhedaṃ kārāpetvā dinnavihāresupi dāyakā saṅghaṃ uddissa karontā nāma appakā, ‘‘imaṃ nāma bhikkhuṃ imaṃ nāma theraṃ vasāpessāmī’’ti cintetvā puttadāramittāmaccādīhi sammantetvā patiṭṭhāpenti, patiṭṭhānakāle avadantāpi dānakāle yebhuyyena vadanti. Atha pana kulūpakā dānakāle sikkhāpetvā vadāpenti, evaṃ vadantāpi dāyakā appakā saṅghaṃ uddissa denti, bahutarā attano kulūpakameva uddissa denti. Evaṃ sante kulūpakānaṃ vacanaṃ navasu adhammikadānesu ‘‘puggalassa pariṇataṃ saṅghassa pariṇāmetī’’ti (pārā. 660; pāci. 492) vuttaṃ ekaṃ adhammikadānaṃ āpajjati. ‘‘Tasmiṃ jīvante puggaliko, mate saṅghiko’’ti ayaṃ pāṭho mūlapuggalikavisaye na āgato, mūlasaṅghikavihāraṃ jaggāpetuṃ puggalikakārāpanaṭṭhāne āgato, tasmā navavihārāpi puggalaṃ uddissa dinnā santiyeva. Porāṇakavihārāpi mūle puggalikavasena dinnā saddhivihārikādīnaṃ puggalikavaseneva dīyamānāpi tasmiṃ jīvanteyeva vissāsavasena gayhamānāpi puggalikā hontiyeva, tasmā sabbaso puggalikavihārassa abhāvavādo vicāretabbova.
Aññe pana ācariyā ‘‘imasmiṃ kāle saṅghikavihārā nāma na santi, sabbe puggalikāva. Kasmā? Navavihārāpi patiṭṭhāpanakāle dānakāle ca kulūpakabhikkhuṃyeva uddissa katattā puggalikāva, porāṇakavihārāpi sissānusissehi vā aññehi vā puggalehi eva pariggahitattā, na kadāci saṅghena pariggahitattā puggalikāva honti, na saṅghikā’’ti vadanti. Tatrāpyevaṃ vicāretabbaṃ – navavihārepi patiṭṭhānakālepi dānakālepi ekacce saṅghaṃ uddissa karonti, ekacce puggalaṃ. Pubbeva puggalaṃ uddissa katepi atthakāmānaṃ paṇḍitānaṃ vacanaṃ sutvā puggalikadānato saṅghikadānameva mahapphalataranti saddahitvā saṅghike karontāpi dāyakā santi, puggalikavasena paṭiggahite porāṇakavihārepi keci bhikkhū maraṇakāle saṅghassa niyyātenti. Keci kassaci adatvā maranti, tadā so vihāro saṅghiko hoti. Savatthukamahāvihāre pana karontā rājarājamahāmattādayo ‘‘pañcavassasahassaparimāṇaṃ sāsanaṃ yāva tiṭṭhati, tāva mama vihāre vasitvā saṅgho cattāro paccaye paribhuñjatū’’ti paṇidhāya cirakālaṃ saṅghassa paccayuppādakaraṃ gāmakhettādikaṃ ‘‘amhākaṃ vihārassa demā’’ti denti, vihārassāti ca vihāre vasanakasaṅghassa uddissa denti, na kulūpakabhūtassa ekapuggalassa eva, tasmā yebhuyyena saṅghikā dissanti, pāsāṇesu akkharaṃ likhitvāpi ṭhapenti, tasmā sabbaso saṅghikavihārābhāvavādopi vicāretabbova.
Apare pana ācariyā ‘‘imasmiṃ kāle vihāradāyakasantakāva, tasmā dāyakāyeva vicāretuṃ issarā, na saṅgho, na puggalo. Vihāradāyake asantepi tassa puttadhītunattapanattādayo yāva kulaparamparā tassa vihārassa issarāva honti. Kasmāti ce? ‘Yena vihāro kārito, so vihārasāmiko’ti (pāci. aṭṭha. 116) āgatattā ca ‘tassa vā kule yo koci āpucchitabbo’ti (pāci. aṭṭha. 116) ca vacanato vihārassāmibhūto dāyako vā tassa vaṃse uppanno vā vicāretuṃ issaro. ‘Pacchinne kulavaṃse yo tassa janapadassa sāmiko, so acchinditvā puna deti cittalapabbate bhikkhunā nīhaṭaṃ udakavāhakaṃ aḷanāgarājamahesī viya, evampi vaṭṭatī’ti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.538-539) vacanato vihāradāyakassa kulavaṃse pacchinnepi tassa janapadassa issaro rājā vā rājamahāmatto vā yo koci issaro vā vihāraṃ vicāretuṃ yathājjhāsayaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, tampi aññe paṇḍitā nānujānanti.
Kathaṃ? ‘‘Yena vihāro kārito, so vihārasāmiko’’ti vacanaṃ pubbavohāravasena vuttaṃ, na idāni issaravasena yathā jetavanaṃ, pattassāmikotyādi. Yathā hi jetassa rājakumārassa vanaṃ uyyānaṃ jetavananti viggahe kate yadipi anāthapiṇḍikena kiṇitvā vihārapatiṭṭhāpanakālato paṭṭhāya rājakumāro tassa uyyānassa issaro na hoti, tathāpi anāthapiṇḍikena kiṇitakālato pubbe issarabhūtapubbattā pubbavohāravasena sabbadāpi jetavanantveva voharīyati. Yathā ca pattassa sāmiko pattassāmikoti viggahe kate yadipi dāyakehi kiṇitvā bhikkhussa dinnakālato paṭṭhāya kammāro pattassa issaro na hoti, tathāpi dāyakena kiṇitakālato pubbe issarabhūtapubbattā pubbavohāravasena pattassāmikotveva voharīyati, evaṃ yadipi bhikkhussa dinnakālato paṭṭhāya dāyako vihārassa issaro na hoti vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa, tathāpi dānakālato pubbe issarabhūtapubbattā pubbavohāravasena vihārassāmikotveva voharīyati, na mukhyato issarabhāvatoti viññāyati, tasmā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā dinnakālato paṭṭhāya saṅghādayo paṭiggāhakā eva vicāretuṃ issarā, na dāyako.
Kathaṃ viññāyatīti ce? Santesupi anāthapiṇḍikādīsu vihāradāyakesu ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitu’’ntiādinā (cūḷava. 317) saṅghena sammataṃ senāsanaggāhāpakaṃ anujānitvā, ‘‘anujānāmi, bhikkhave…pe… seyyaggena gāhetu’’ntiādinā (cūḷava. 318) senāsanaggāhāpakasseva vicāretuṃ issarabhāvassa vacanato ca ‘‘dve bhikkhū saṅghikaṃ bhūmiṃ gahetvā sodhetvā saṅghikaṃ senāsanaṃ karonti, yena sā bhūmi paṭhamaṃ gahitā, so sāmī’’ti ca ‘‘ubhopi puggalikaṃ karonti, soyeva sāmī’’ti ca ‘‘yo pana saṅghikaṃ vallimattampi aggahetvā āharimena upakaraṇena saṅghikāya bhūmiyā puggalikavihāraṃ kāreti, upaḍḍhaṃ saṅghikaṃ upaḍḍhaṃ puggalika’’nti ca saṅghapuggalānaṃyeva sāmibhāvassa aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ca viññāyati.
‘‘Tassa vā kule yo koci āpucchitabbo’’ti aṭṭhakathāvacanampi tesaṃ vihārassa issarabhāvadīpakaṃ na hoti, atha kho gamiko bhikkhu disaṃ gantukāmo vihāre āpucchitabbabhikkhusāmaṇeraārāmikesu asantesu te āpucchitvā gantabbabhāvameva dīpeti. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘imaṃ pana dasavidhampi seyyaṃ saṅghike vihāre santharitvā vā santharāpetvā vā pakkamantena āpucchitvā pakkamitabbaṃ, āpucchantena ca bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo…pe… tasmiṃ asati ārāmiko, tasmimpi asati yena vihāro kārito, so vihārassāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo’’ti. Evaṃ ārāmikassapi āpucchitabbato olokanatthāya vattasīseneva āpucchitabbo, na tesaṃ saṅghikasenāsanassa issarabhāvatoti daṭṭhabbaṃ.
‘‘Pacchinne kulavaṃse’’tyādivacanañca akappiyavasena katānaṃ akappiyavohārena paṭiggahitānaṃ khettavatthutaḷākādīnaṃ akappiyattā bhikkhūhi pariccattānaṃ kappiyakaraṇatthāya rājādīhi gahetvā puna tesaṃyeva bhikkhūnaṃ dānameva dīpeti, na tesaṃ rājādīnaṃ tehi bhikkhūhi aññesaṃ saṅghagaṇapuggalacetiyānaṃ dānaṃ. Yadi dadeyyuṃ, adhammikadānaadhammikapaaggahaadhammikaparibhogā siyuṃ. Vuttañhetaṃ parivāre (pari. aṭṭha. 329) ‘‘nava adhammikāni dānāni saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, puggalassa pariṇataṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmetī’’ti. Aṭṭhakathāyañca (pari. aṭṭha. 329) ‘‘nava adhammikāni dānānīti…pe… evaṃ vuttāni. Nava paṭiggahaparibhogāti etesaṃyeva dānānaṃ paṭiggahā ca paribhogā cā’’ti vuttaṃ. Tasmā yadi rājādayo issarāti gahetvā aññassa deyyuṃ, tampi dānaṃ adhammikadānaṃ hoti, taṃ dānaṃ paṭiggahā ca adhammikapaṭiggahā honti, taṃ dānaṃ paribhuñjantā ca adhammikaparibhogā hontīti daṭṭhabbaṃ.
Athāpi evaṃ vadeyyuṃ ‘‘vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitantiādīsu (cūḷava. 295, 315) ‘saṅghassā’ti ayaṃ saddo ‘dāna’nti ettha sāmisambandho na hoti, atha kho sampadānameva, ‘dāyakassā’ti pana sāmisambandho ajjhāharitabbo, tasmā sāmibhūto dāyakova issaro, na sampadānabhūto saṅgho’’ti. Te evaṃ vattabbā – ‘‘vihāradānaṃ saṅghassā’’ti idaṃ dānasamaye pavattavasena vuttaṃ, na dinnasamaye pavattavasena. Dānakāle hi dāyako attano vatthubhūtaṃ vihāraṃ saṅghassa pariccajitvā deti, tasmā tasmiṃ samaye dāyako sāmī hoti, saṅgho sampadānaṃ, dinnakāle pana saṅghova sāmī hoti vihārassa paṭiggahitattā, na dāyako pariccattattā, tasmā saṅgho vicāretuṃ issaro. Tenāha bhagavā ‘‘pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti (cūḷava. 273). Idaṃ pana saddalakkhaṇagarukā saddahissantīti vuttaṃ, atthato pana cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ dānakāleyeva dāyakasantakabhāvo dinnakālato paṭṭhāya paṭiggāhakasantakabhāvo sabbesaṃ pākaṭo, tasmā idampi vacanaṃ dāyakasantakabhāvasādhakaṃ na hotīti daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ hotu, tathāpi ‘‘sace bhikkhūhi pariccattabhāvaṃ ñatvā sāmiko vā tassa puttadhītaro vā añño vā koci vaṃse uppanno puna kappiyavohārena deti, vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.538-539) vuttattā vihārassāmikabhūtadāyakassa vā tassa puttadhītādīnaṃ vaṃse uppannānaṃ vā dātuṃ issarabhāvo siddhoyevāti. Na siddho. Kasmāti ce? Nanu vuttaṃ ‘‘bhikkhūhi pariccattabhāvaṃ ñatvā’’ti, tasmā akappiyattā bhikkhūhi pariccattameva kappiyakaraṇatthāya dāyakādīhi puna kappiyavohārena deti, vaṭṭati. Yathā appaṭiggahitattā bhikkhūhi aparibhuttameva khādanīyabhojanīyaṃ bhikkhusantakaṃyeva āpattimocanatthaṃ dāyakādayo paṭiggahāpeti, na paribhuttaṃ, yathā ca bījagāmapariyāpannaṃyeva bhikkhusantakaṃ bījagāmabhūtagāmabhāvato parimocanatthaṃ kappiyakārakādayo kappiyaṃ karonti, na apariyāpannaṃ, evaṃ akappiyaṃ bhikkhūhi pariccattaṃyeva taḷākādikaṃ kappiyakaraṇatthaṃ dāyakādayo puna denti, na apariccattaṃ, tasmā idampi vacanaṃ kappiyakaraṇattaṃyeva sādheti, na issarattanti viññāyati.
Tathāpi evaṃ vadeyyuṃ ‘‘jātibhūmiyaṃ jātibhūmikā upāsakā āyasmantaṃ dhammikattheraṃ sattahi jātibhūmikavihārehi pabbājayiṃsūti vacanato dāyako vihārassa issaroti viññāyati. Issarattāyeva hi te theraṃ pabbājetuṃ sakkā, no anissarā’’ti, na kho panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Kasmā? ‘‘Jātibhūmikā upāsakā’’icceva hi vuttaṃ, na ‘‘vihāradāyakā’’ti, tasmā tasmiṃ dese vasantā bahavo upāsakā āyasmantaṃ dhammikattheraṃ ayuttacārittā sakalasattavihārato pabbājayiṃsu, na attano vihāradāyakabhāvena issarattā, tasmā idampi udāharaṇaṃ na issarabhāvadīpakaṃ, atha kho aparādhānurūpakaraṇabhāvadīpakanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ yadā dāyako vihāraṃ patiṭṭhāpetvā deti, tassa muñcacetanaṃ patvā dinnakālato paṭṭhāya so vā tassa vaṃse uppanno vā janapadassāmikarājādayo vā issarā bhavituṃ vā vicāretuṃ vā na labhanti, paṭiggāhakabhūto saṅgho vā gaṇo vā puggalo vā soyeva issaro bhavituṃ vā vicāretuṃ vā labhatīti daṭṭhabbaṃ.
Tattha dāyakādīnaṃ issaro bhavituṃ alabhanabhāvo kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa, pathavādivatthupariccāgena ca puna gahaṇassa ayuttattā’’ti vimativinodaniyaṃ vacanato ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yaṃ dīyamānaṃ patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ, pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti (cūḷava. 273) bhagavatā vuttattā ca ‘‘pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehīti vacanena panettha parasantakābhāvo dīpito’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ca viññāyati. Saṅghādīnaṃ issaro bhavituṃ labhanabhāvo kathaṃ ñātabboti ce? Saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto, ‘‘puggalike puggalikasaññī aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa, attano puggalike anāpattī’’ti pācittiyapāḷiyaṃ (pāci. 117, 127) āgamanato ca ‘‘antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hotī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 321) samantapāsādikāyaṃ vacanato ca ‘‘abhiyogepi cettha cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa bhikkhūnaṃ dinnaṃ vihāraṃ vā pariveṇaṃ vā āvāsaṃ vā mahantampi khuddakampi abhiyuñjato abhiyogo na ruhati, acchinditvā gaṇhitumpi na sakkoti. Kasmā? Sabbesaṃ dhuranikkhepābhāvato. Na hettha sabbe cātuddisā bhikkhū dhuranikkhepaṃ karontīti. Dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassa ekapuggalassa vā santakaṃ abhiyuñjitvā gaṇhanto sakkoti te dhuraṃ nikkhipāpetu’’nti dutiyapārājikavaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.102) vacanato ca viññāyati.
Kathaṃ dāyakādīnaṃ vicāretuṃ alabhanabhāvo viññāyatīti ce? Santesupi veḷuvanavihārādidāyakesu tesaṃ vicāraṇaṃ ananujānitvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitu’’nti bhikkhusseva senāsanaggāhāpakasammutianujānato ca bhaṇḍanakārakesu kosambakabhikkhūsu sāvatthiṃ āgatesu anāthapiṇḍikena ca visākhāya mahāupāsikāya ca ‘‘kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī’’ti (mahāva. 468) evaṃ jetavanavihāradāyakapubbārāmavihāradāyakabhūtesu ārocitesupi tesaṃ senāsanavicāraṇaṃ avatvā āyasmatā sāriputtattherena ‘‘kathaṃ nu kho, bhante, tesu bhikkhūsu senāsane paṭipajjitabba’’nti ārocite ‘‘tena hi, sāriputta, vivittaṃ senāsanaṃ dātabba’’nti vatvā ‘‘sace pana, bhante, vivittaṃ na hoti, kathaṃ paṭipajjitabba’’nti vutte ‘‘tena hi vivittaṃ katvāpi dātabbaṃ, na tvevāhaṃ, sāriputta, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno senāsanaṃ paṭibāhitabbanti vadāmi, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 473) therasseva senāsanassa vicāraṇassa anuññātattā ca viññāyati.
Kathaṃ pana saṅghādīnaṃ senāsanaṃ vicāretuṃ labhanabhāvo viññāyatīti? ‘‘Evañca, bhikkhave, sammannitabbo – paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
Suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu senāsanaggāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti (cūḷava. 317).
Evaṃ saṅghena senāsanaggāhāpakaṃ sammannāpetvā puna tena saṅghasammatena senāsanaggāhāpakena senāsanaggāhakavidhānaṃ anujānituṃ anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’nti vacanato saṅghikasenāsanassa saṅghena vicāretuṃ labhanabhāvo viññāyati.
‘‘Dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassa ekapuggalassa vā dinnavihārādiṃ acchinditvā gaṇhante dhuranikkhepasambhavā pārājika’’nti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.102) āgamanato ca ‘‘attano puggalike anāpattī’’ti pāḷiyaṃ (pāci. 117) āgamanato ca ‘‘yasmiṃ pana vissāso ruhati, tassa santakaṃ attano puggalikamiva hotīti mahāpaccariādīsu vutta’’nti aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 112) vacanato ca gaṇassa dinno gaṇasantakavihāro gaṇeneva vicārīyate, no dāyakādīhi. Puggalassa dinno puggalikavihāropi paṭiggāhakapuggaleneva vicārīyate, no dāyakādīhīti viññāyati. Evaṃ vinayapāḷiyaṃ aṭṭhakathāṭīkāsu ca vihārassa saṅghikagaṇasantakapuggalikavasena tividhasseva vacanato ca tesaṃyeva saṅghagaṇapuggalānaṃ vihāravicāraṇassa anuññātattā ca dāyakasantakassa vihārassa visuṃ avuttattā ca dāyakānaṃ vihāravicāraṇassa ananuññātattā ca saṅghādayo eva vihārassa issarā honti, teyeva ca vicāretuṃ labhantīti daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ hotu, tesu paṭiggāhakabhūtesu saṅghagaṇapuggalesu so vihāro kassa santako hoti, kena ca vicāretabboti? Vuccate – saṅghikavihāre tāva ‘‘āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa dammī’’ti dinnattā paṭiggāhakesu kālakatesupi tadañño cātuddisasaṅgho ca anāgatasaṅgho ca issaro, tassa santako, tena vicāretabbo. Gaṇasantake pana tasmiṃ gaṇe yāva ekopi atthi, tāva gaṇasantakova, tena avasiṭṭhena bhikkhunā vicāretabbo. Sabbesu kālakatesu yadi sakalagaṇo vā taṃgaṇapariyāpannaavasiṭṭhapuggalo vā jīvamānakāleyeva yassa kassaci dinno, yena ca vissāsaggāhavasena gahito, so issaro. Sacepi sakalagaṇo jīvamānakāleyeva aññagaṇassa vā saṅghassa vā puggalassa vā deti, te aññagaṇasaṅghapuggalā issarā honti. Puggalikavihāre pana so vihārassāmiko attano jīvamānakāleyeva saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā deti, te issarā honti. Yo vā pana tassa jīvamānasseva vissāsaggāhavasena gaṇhāti, sova issaro hotīti daṭṭhabbo.
Kathaṃ viññāyatīti ce? Saṅghike vihārassa garubhaṇḍattā avissajjiyaṃ avebhaṅgikaṃ hoti, na kassaci dātabbaṃ. Gaṇasantakapuggalikesu pana tesaṃ sāmikattā dānavissāsaggāhā ruhanti, ‘‘tasmā so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi. Yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hotī’’ti ca ‘‘dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālakate itaro sāmī, bahūnampi santake eseva nayo’’ti (mahāva. aṭṭha. 369) ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā viññāyati.
Evaṃ pana vissajjetvā adinnaṃ ‘‘mamaccayena asukassa hotū’’ti dānaṃ accayadānattā na ruhati. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 419) ‘‘sace hi pañcasu sahadhammikesu yo koci kālaṃ karonto ‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro upajjhāyassa hotu, ācariyassa hotu, saddhivihārikassa hotu, antevāsikassa hotu, mātu hotu, pitu hotu, aññassa vā kassaci hotū’ti vadati, tesaṃ na hoti, saṅghasseva hoti. Na hi pañcannaṃ sahadhammikānaṃ accayadānaṃ ruhati, gihīnaṃ pana ruhatī’’ti. Ettha ca ekacce pana vinayadharā ‘‘gihīnanti padaṃ sampadānanti gahetvā bhikkhūnaṃ santakaṃ accayadānavasena gihīnaṃ dadante ruhati, pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ dento na ruhatī’’ti vadanti. Evaṃ sante mātāpitūnaṃ dadantopi ruheyya tesaṃ gihibhūtattā. ‘‘Atha ca pana ‘mātu hotu, pitu hotu, aññassa vā kassaci hotū’ti vadati, tesaṃ na hotī’’ti vacanato na ruhatīti viññāyati, tasmā ‘‘gihīnaṃ panā’’ti idaṃ na sampadānavacanaṃ, atha kho sāmivacanamevāti daṭṭhabbaṃ. Tena gihīnaṃ pana santakaṃ accayadānaṃ ruhatīti sambandho kātabbo.
Kiñca bhiyyo – ‘‘sace hi pañcasu sahadhammikesu yo koci kālaṃ karonto mamaccayena mayhaṃ parikkhāro’’ti ārabhitvā ‘‘na hi pañcannaṃ sahadhammikānaṃ accayadānaṃ ruhati, gihīnaṃ pana ruhatī’’ti vuttattā sāmyatthe chaṭṭhībahuvacanaṃ samatthitaṃ bhavati. Yadi evaṃ ‘‘gihīna’’nti padassa asampadānatte sati katamaṃ sampadānaṃ hotīti? ‘‘Yassa kassacī’’ti padaṃ. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 419) ‘‘mātu hotu, pitu hotu, aññassa vā kassaci hotū’’ti. Ayamattho ajjukavatthunā (pārā. 158) dīpetabbo. Evaṃ jīvamānakāleyeva datvā matesu vinicchayo amhehi ñāto, kassaci adatvā matesu vinicchayo kathaṃ ñātabboti? Tatthāpi saṅghike tāva heṭṭhā vuttanayena saṅghova issaro, gaṇasantake pana ekaccesu avasesā issarā, sabbesu matesu saṅghova issaro. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘sabbesu matesu saṅghikaṃ hotī’’ti. Puggalike pana vihārassa garubhaṇḍattā avissajjiyaṃ avebhaṅgikaṃ saṅghikameva hoti.
Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā, anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjiyaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena vuttattā viññāyati. Evampi ‘‘garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ’’icceva bhagavatā vuttaṃ, na ‘‘vihāra’’nti, tasmā kathaṃ vihārassa garubhaṇḍabhāvoti viññāyatīti? ‘‘Vihāro vihāravatthu, idaṃ dutiyaṃ avebhaṅgika’’nti pāḷiyaṃ,
‘‘Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;
Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ.
‘‘Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;
Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayī’’ti. (cūḷava. aṭṭha. 321) –
Aṭṭhakathāyañca vuttattā viññāyati.
Iti dāyako vihāraṃ katvā kulūpakabhikkhussa deti, tassa muñcacetanuppattito pubbakāle dāyako vihārassāmiko hoti, dātuṃ vā vicāretuṃ vā issaro, muñcacetanuppattito paṭṭhāya paṭiggāhakabhikkhu sāmiko hoti, paribhuñjituṃ vā aññesaṃ dātuṃ vā issaro. So puggalo attano jīvamānakkhaṇeyeva saddhivihārikādīnaṃ nissajjitvā deti, tadā te saddhivihārikādayo sāmikā honti, paribhuñjituṃ vā aññassa vā dātuṃ issarā. Yadi pana kassaci adatvāva kālaṃ karoti, tadā saṅghova tassa vihārassa sāmiko hoti, na dāyako vā puggalo vā, saṅghānumatiyā eva puggalo paribhuñjituṃ labhati, na attano issaravatāyāti daṭṭhabbo.
Evaṃ mūlatoyeva saṅghassa dinnattā saṅghikabhūtavihāro vā mūle gaṇapuggalānaṃ dinnattā gaṇasantakapuggalikabhūtopi tesaṃ gaṇapuggalānaṃ aññassa nissajjanavasena adatvā kālakatattā pacchā saṅghikabhāvaṃ pattavihāro vā saṅghena vicāretabbo hoti. Saṅghenapi bhagavato anumatiyā senāsanaggāhāpakaṃ sammannitvā gāhāpetabbo. Vuttañhetaṃ senāsanakkhandhake (cūḷava. 317) ‘‘atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi ‘kena nu kho senāsanaṃ gāhetabba’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ – ‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitu’nti’’ādi.
Imasmiṃ ṭhāne ‘‘senāsanaggāho nāma vassakālavasena senāsanaggāho, utukālavasena senāsanaggāho, dhuvavāsavasena senāsanaggāhoti tividho hoti. Tesu vassakālavasena senāsanaggāho purimavassavasena senāsanaggāho, pacchimavassavasena senāsanaggāhoti duvidho. Utukālavasena senāsanaggāhopi antarāmuttakavasena senāsanaggāho, taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhoti duvidho’’ti ācariyā vadanti, etaṃ pāḷiyā ca aṭṭhakathāya ca asamentaṃ viya dissati. Pāḷiyañhi (cūḷava. 318) ‘‘atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi ‘kati nu kho senāsanaggāho’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ – tayome, bhikkhave, senāsanaggāhā purimako pacchimako antarāmuttako. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimako gāhetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo, aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo. Ime kho, bhikkhave, tayo senāsanaggāhā’’ti evaṃ āgato, aṭṭhakathāyampi (cūḷava. aṭṭha. 318) ‘‘tīsu senāsanaggāhesu purimako ca pacchimako cāti ime dve gāhā thāvarā. Antarāmuttake ayaṃ vinicchayo…pe… ayaṃ tāva antovasse vassūpanāyikādivasena pāḷiyaṃ āgatasenāsanaggāhakathā, ayaṃ pana senāsanaggāho nāma duvidho hoti utukāle ca vassāvāse cā’’ti evaṃ āgato, tasmā saṅghena sammatasenāsanaggāhāpakena vicāretabbā.
Senāsanaggāho nāma utukāle senāsanaggāho, vassāvāse senāsanaggāhoti duvidho. Tattha utukālo nāma hemantautugimhautuvasena aṭṭha māsā, tasmiṃ kāle bhikkhū aniyatāvāsā honti, tasmā ye yadā āgacchanti, tesaṃ tadā bhikkhū uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthi. Ayaṃ utukāle senāsanaggāho nāma. Vassāvāse senāsanaggāho pana ‘‘purimako pacchimako antarāmuttako’’ti pāḷiyaṃ āgatanayena tividho hoti. Antarāmuttakopi hi āyatiṃ vassāvāsatthāya gāhitattā vassāvāse senāsanaggāhameva pavisati, na utukāle senāsanaggāho. Vuttañhi bhagavatā ‘‘aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti. Taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhoti ca neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ visuṃ āgato, utukāle senāsanaggāhoyeva tadaṅgasenāsanaggāhotipi taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhotipi vadanti, tasmā utukālavasena senāsanaggāhopi ‘‘antarāmuttakavasena senāsanaggāho taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhoti dubbidho’’ti na vattabbo.
Athāpi vadanti ‘‘yathāvuttesu pañcasu senāsanaggāhesu cattāro senāsanaggāhā pañcaṅgasamannāgatena senāsanaggāhāpakasammutiladdhena bhikkhunā antoupacārasīmaṭṭhena hutvā antosīmaṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ yathāvinayaṃ vicāretabbā honti, te pana vicāraṇā yāvajjakālā thāvarā hutvā na tiṭṭhanti, dhuvavāsavasena vicāraṇameva yāvajjakālā thāvaraṃ hutvā tiṭṭhatī’’ti, tampi tathā na sakkā vattuṃ. Kasmā? Senāsanaggāhāpakabhede ‘‘dhuvavāsavasena senāsanaggāho’’ti pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca natthi. Dhuvavāsavasena vicāraṇañca sammutiladdhena senāsanaggāhāpakena vicāretabbaṃ na hoti, atha kho samaggena saṅghena apalokanakammavasena duvaṅgasamannāgatassa bhikkhussa anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dānameva, tasmā samaggo saṅgho bahūpakāratāguṇavisiṭṭhatāsaṅkhātehi dvīhi aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ apalokanakammavasena sammannitvā tassa phāsukaṃ āvāsaṃ dhuvavāsavasena anuṭṭhāpanīyaṃ katvā deti, taṃ yāvajjakālā thāvaraṃ hutvā tiṭṭhatīti vattabbaṃ.
Samaggo saṅghova dhuvavāsavasena deti, na senāsanaggāhāpakoti ayamattho kathaṃ ñātabboti ce? ‘‘Saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā gaṇavācakaācariyassa vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā detī’’ti (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahūpakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detī’’ti ca ‘‘saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharagaṇavācakācariyānaṃ vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sallakkhetvā sammannitvā detī’’ti ca ‘‘bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampī’’ti (pari. aṭṭha. 495-496) ca ‘‘apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakaṃ saṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbaṃ kamma’’nti ca aṭṭhakathāsu (pari. aṭṭha. 482) vacanato sādhukaṃ nissaṃsayena ñātabboti.
Kathaṃ pana apalokanakammena dātabbabhāvo viññāyatīti? ‘‘Bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampi saṅghakiccaṃ karontānaṃ kappiyakārakādīnaṃ bhattavetanampi apalokanakammena dātuṃ vaṭṭatī’’ti parivāraṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 495-496) kammavagge āgatattā viññāyati. Kathaṃ pana duvaṅgasamannāgatassa bhikkhunoyeva dātabbabhāvo viññāyatīti? ‘‘Bahūpakāratanti bhaṇḍāgārikatādibahuupakārabhāvaṃ. Na kevalaṃ idamevāti āha ‘guṇavisiṭṭhatañcā’tiādi. Tena bahūpakārattepi guṇavisiṭṭhattābhāve, guṇavisiṭṭhattepi bahūpakārattābhāve dātuṃ na vaṭṭatīti dassetī’’ti vinayatthamañjūsāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. ṭī. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) vuttattā viññāyati.
Kasmā pana senāsanaggāhāpakena vicāretabbo senāsanaggāho yāvajjakālā na tiṭṭhatīti? Pañcaṅgasamannāgatassa senāsanaggāhāpakassa bhikkhuno dullabhattā, nānādesavāsīnaṃ nānācariyakulasambhavānaṃ bhikkhūnaṃ ekasambhogaparibhogassa dukkarattā ca imehi dvīhi kāraṇehi na tiṭṭhati. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyyā’’ti (cūḷava. 317). Aṭṭhakathāyampi (pāci. aṭṭha. 122) ‘‘evarūpena hi sabhāgapuggalena ekavihāre vā ekapariveṇe vā vasantena attho natthī’’ti vuttaṃ. Kasmā pana dhuvavāsatthāya dānavicāro yāvajjakālā tiṭṭhatīti? Pañcaṅgasamannāgatābhāvepi sīmaṭṭhakassa samaggassa saṅghassa anumatiyā kattabbattā. Vuttañhi ‘‘apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakaṃ saṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbaṃ kamma’’nti (pari. aṭṭha. 482).
Utukāle saṅghikasenāsane vasantena āgato bhikkhu na paṭibāhetabbo aññatra anuṭṭhāpanīyā. Vuttañhi bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassānaṃ temāsaṃ paṭibāhituṃ, utukālaṃ pana na paṭibāhitu’’nti (cūḷava. 318). ‘‘Aññatra anuṭṭhāpanīyā’’ti vuttaṃ, katame anuṭṭhāpanīyāti? Cattāro anuṭṭhāpanīyā vuḍḍhataro, bhaṇḍāgāriko, gilāno, saṅghato laddhasenāsano ca. Tattha vuḍḍhataro bhikkhu tasmiṃ vihāre antosīmaṭṭhakabhikkhūsu attanā vuḍḍhatarassa aññassa abhāvā yathāvuḍḍhaṃ kenaci anuṭṭhāpanīyo. Bhaṇḍāgāriko saṅghena sammannitvā bhaṇḍāgārassa dinnatāya saṅghassa bhaṇḍaṃ rakkhanto gopento vasati, tasmā so bhaṇḍāgāriko kenaci anuṭṭhāpanīyo. Gilāno gelaññābhibhūto attano laddhasenāsane vasanto kenaci anuṭṭhāpanīyo. Saṅghato laddhasenāsano samaggena saṅghena dinnasenāsanattā kenaci anuṭṭhāpanīyo. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 343) ‘‘cattāro hi na vuṭṭhāpetabbā vuḍḍhataro, bhaṇḍāgāriko, gilāno, saṅghato laddhasenāsanoti. Tattha vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo, bhaṇḍāgāriko saṅghena sammannitvā bhaṇḍāgārassa dinnatāya, gilāno attano gilānatāya, saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahūpakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā deti, tasmā so upakārakatāya ca saṅghato laddhatāya ca na vuṭṭhāpetabbo’’ti. Ṭhapetvā ime cattāro avasesā vuṭṭhāpanīyāva honti.
Aparasmiṃ bhikkhumhi āgate vuṭṭhāpetvā senāsanaṃ dāpetabbaṃ. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 318) ‘‘utukāle tāva keci āgantukā bhikkhū purebhattaṃ āgacchanti, keci pacchābhattaṃ paṭhamayāmaṃ vā majjhimayāmaṃ vā pacchimayāmaṃ vā, ye yadā āgacchanti, tesaṃ tadāva bhikkhū uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthī’’ti. Etarahi pana saddhā pasannā manussā vihāraṃ katvā appekacce paṇḍitānaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘saṅghe dinnaṃ mahapphala’’nti ñatvā cātuddisaṃ saṅghaṃ ārabbha ‘‘imaṃ vihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa demā’’ti vatvā denti, appekacce attanā pasannaṃ bhikkhuṃ ārabbha vihāraṃ katvāpi dānakāle tena uyyojitā hutvā cātuddisaṃ saṅghaṃ ārabbha vuttanayena denti, appekacce karaṇakālepi dānakālepi attano kulūpakabhikkhumeva ārabbha pariccajanti, tathāpi dakkhiṇodakapātanakāle tena sikkhāpitā yathāvuttapāṭhaṃ vacībhedaṃ karonti, cittena pana kulūpakasseva denti, na sabbasaṅghasādhāraṇatthaṃ icchanti.
Imesu tīsu dānesu paṭhamaṃ pubbakālepi dānakālepi saṅghaṃ uddissa pavattattā sabbasaṅghikaṃ hoti. Dutiyaṃ pubbakāle puggalaṃ uddissa pavattamānampi dānakāle saṅghaṃ uddissa pavattattā saṅghikameva. Tatiyaṃ pana pubbakālepi dānakālepi kulūpakapuggalameva uddissa pavattati, na saṅghaṃ, kevalaṃ bhikkhunā vuttānusāreneva vacībhedaṃ karonti. Evaṃ sante ‘‘kiṃ ayaṃ vihāro cittavasena puggaliko hoti, vacībhedavasena saṅghiko’’ti cintāyaṃ ekacce evaṃ vadeyyuṃ –
‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;
Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā;
Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinīti. (dha. pa. 2) –
Vacanato cittavasena puggaliko hotī’’ti. Aññe ‘‘yathā dāyakā vadanti, tathā paṭipajjitabbanti (cūḷava. aṭṭha. 325) vacanato vacībhedavasena saṅghiko hotī’’ti.
Tatrāyaṃ vicāraṇā – idaṃ dānaṃ pubbe puggalassa pariṇataṃ pacchā saṅghassa pariṇāmitaṃ, tasmā ‘‘saṅghiko’’ti vutte navasu adhammikadānesu ‘‘puggalassa pariṇataṃ saṅghassa pariṇāmetī’’ti (pārā. 660) vuttaṃ aṭṭhamaṃ adhammikadānaṃ hoti, tassa dānassa paṭiggahāpi paribhogāpi adhammikapaṭiggahā adhammikaparibhogā honti. ‘‘Puggaliko’’ti vutte tīsu dhammikadānesu ‘‘puggalassa dinnaṃ puggalasseva detī’’ti vuttaṃ tatiyadhammikadānaṃ hoti, tassa paṭiggahāpi paribhogāpi dhammikapaṭiggahā dhammikaparibhogā honti, tasmā puggalikapakkhaṃ bhajati. Appekacce suttantikādigaṇe pasīditvā vihāraṃ kāretvā gaṇassa denti ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmantānaṃ dammī’’ti. Appekacce puggale pasīditvā vihāraṃ katvā puggalassa denti ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmato dammī’’ti. Ete pana gaṇasantakapuggalikā vihārā dānakālato paṭṭhāya paṭiggāhakasantakāva honti, na dāyakasantakā. Tesu gaṇasantako tāva ekaccesu matesu avasesānaṃ santako, tesu dharamānesuyeva kassaci denti, tassa santako. Kassaci adatvā sabbesu matesu saṅghiko hoti. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālakate itaro sāmī, bahūnaṃ santakepi eseva nayo. Sabbesu matesu saṅghikaṃva hotī’’ti.
Puggalikavihāropi yadi so paṭiggāhakapuggalo attano jīvamānakāleyeva saddhivihārikādīnaṃ deti, koci vā tassa vissāsena taṃ vihāraṃ aggahesi, tassa santako hoti. Kassaci adatvā kālakate saṅghiko hoti. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi. Yassa dinno, yena ca gahito, tasseva hotī’’ti. Pāḷiyañca (mahāva. 369) ‘‘bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ, yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ, yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjiyaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) vuttaṃ, tasmā iminā nayena vinicchayo kātabbo.
Saṅghike pana pāḷiyaṃ āgatānaṃ ‘‘purimako pacchimako antarāmuttako cā’’ti (cūḷava. 318) vuttānaṃ tiṇṇaṃ senāsanaggāhānañca aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 318) āgatānaṃ ‘‘utukāle ca vassāvāse cā’’ti vuttānaṃ dvinnaṃ senāsanaggāhānañca etarahi asampajjanato anuṭṭhāpanīyapāḷiyaṃ āgatassa attano sabhāvena anuṭṭhāpanīyassa dhuvavāsatthāya saṅghena dinnatāya anuṭṭhāpanīyassa vaseneva vinicchayo hoti. Vuḍḍhataragilānā hi attano sabhāvena anuṭṭhāpanīyā honti. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 343) ‘‘vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo, gilāno attano gilānatāyā’’ti. Bhaṇḍāgārikadhammakathikādayo dhuvavāsatthāya saṅghena dinnatāya anuṭṭhāpanīyā honti. Vuttañhi ‘‘saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā…pe… dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā deti, tasmā yassa saṅghena dinno, sopi anuṭṭhāpanīyo’’ti (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā). So evaṃ veditabbo – etarahi saṅghikavihāresu saṅghattheresu yathākammaṅgatesu tasmiṃ vihāre yo bhikkhu vuḍḍhataro, sopi ‘‘ayaṃ vihāro mayā vasitabbo’’ti vadati. Yo tattha byatto paṭibalo, sopi tatheva vadati. Yena so vihāro kārito, sopi ‘‘mayā pasīditapuggalo āropetabbo’’ti vadati. Saṅghopi ‘‘mayameva issarā, tasmā amhehi icchitapuggalo āropetabbo’’ti vadati. Evaṃdvidhā vā tidhā vā catudhā vā bhinnesu mahantaṃ adhikaraṇaṃ hoti.
Tesu vuḍḍhataro ‘‘na tvevāhaṃ, bhikkhave, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa āsanaṃ paṭibāhitabbanti vadāmi, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti pāḷipāṭhañca (mahāva. 473; cūḷava. 316), ‘‘vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo’’ti aṭṭhakathāvacanañca (pāci. aṭṭha. 119 ādayo; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) gahetvā ‘‘ahameva ettha vuḍḍhataro, mayā vuḍḍhataro añño natthi, tasmā ahameva imasmiṃ vihāre vasitumanucchaviko’’ti saññī hoti. Byattopi ‘‘bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampī’’ti parivāraṭṭhakathāvacanañca (pari. aṭṭha. 495-496), ‘‘anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetuṃ, nissayaṃ dātu’’ntiādipāḷivacanañca (mahāva. 76, 82) gahetvā ‘‘ahameva ettha byatto paṭibalo, na mayā añño byattataro atthi, tasmā ahameva imassa vihārassa anucchaviko’’ti saññī. Vihārakārakopi ‘‘yena vihāro kārito, so vihārasāmikoti vinayapāṭho (pāci. aṭṭha. 116) atthi, mayā ca bahuṃ dhanaṃ cajitvā ayaṃ vihāro kārito, tasmā mayā pasannapuggalo āropetabbo, na añño’’ti saññī. Saṅghopi ‘‘saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto’’tiādipāḷivacanañca (pāci. 116, 121, 126, 131), antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hotī’’tiādiaṭṭhakathāvacanañca (cūḷava. aṭṭha. 321) gahetvā ‘‘ayaṃ vihāro saṅghiko saṅghasantako, tasmā amhehi abhirucitapuggalova āropetabbo, na añño’’ti saññī.
Tattha vuḍḍhatarassa vacanepi ‘‘na tvevāhaṃ, bhikkhave’’tyādivacanaṃ (cūḷava. 316) tesu tesu āsanasālādīsu aggāsanassa vuḍḍhatarārahattā bhattaṃ bhuñjitvā nisinnopi bhikkhu vuḍḍhatare āgate vuṭṭhāya āsanaṃ dātabbaṃ sandhāya bhagavatā vuttaṃ, na dhuvavāsaṃ sandhāya. ‘‘Vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya’’tyādivacanañca (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) yathāvuḍḍhaṃ senāsane dīyamāne vuḍḍhatare āgate navakataro vuṭṭhāpetabbo, vuṭṭhāpetvā vuḍḍhatarassa senāsanaṃ dātabbaṃ, vuḍḍhataro pana navakatarena na vuṭṭhāpetabbo. Kasmā? ‘‘Attano vuḍḍhataratāyā’’ti utukāle yathāvuḍḍhaṃ senāsanadānaṃ sandhāya vuttaṃ, na dhuvavāsatthāya dānaṃ sandhāya, tasmā idampi vacanaṃ upaparikkhitabbaṃ, na sīghaṃ anujānitabbaṃ.
Byattavacanepi ‘‘bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa’’tyādivacanañca (pari. aṭṭha. 445-496) na bahussutamattena saṅghikavihārassa issarabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho tassa bhikkhussa bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā saṅghena phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dinne so bhikkhu kenaci tamhā vihārā anuṭṭhāpanīyo hoti, imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave’’tyādivacanañca (mahāva. 82) nissayācariyānaṃ lakkhaṇaṃ pakāsetuṃ bhagavatā vuttaṃ, na saṅghikavihārassa issarattaṃ, tasmā idampi vacanaṃ upaparikkhitabbaṃ, na sīghaṃ anujānitabbaṃ.
Dāyakavacanaṃ pana nānujānitabbaṃ paṭibāhitabbaṃ. Kasmā? ‘‘Yena vihāro kārito’’tyādipāṭhassa amukhyavohārattā. Yathā hi puthujjanakāle rūpādīsu sañjanassa bhūtapubbattā bhūtapubbagatiyā arahāpi ‘‘satto’’ti, evaṃ dānakālato pubbe tassa vihārassa sāmibhūtapubbattā dāyako ‘‘vihārasāmiko’’ti vuccati, na issarattā. Na hi sakale vinayapiṭake aṭṭhakathāṭīkāsu ca ‘‘vissajjetvā dinnassa vihārassa dāyako issaro’’ti vā ‘‘dāyakena vicāretabbo’’ti vā ‘‘dāyakasantakavihāro’’ti vā pāṭho atthi, ‘‘saṅghiko, gaṇasantako, puggaliko’’icceva atthi, tasmā tassa vacanaṃ nānujānitabbaṃ.
Saṅghassa vacanepi ‘‘saṅghiko nāma vihāro’’tyādivacanaṃ (pāci. 116, 121, 126, 131) saṅghasantakabhāvaṃ saṅghena vicāretabbabhāvaṃ dīpeti, saṅgho pana vicārento pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitvā tena yathāvuḍḍhaṃ vicāretabbo vā hoti, samaggena saṅghena duvaṅgasamannāgatassa bhikkhuno apalokanakammena dhuvavāsatthāya dātabbo vā. Tesu pañcaṅgasamannāgatassa bhikkhuno dullabhattā senāsanaggāhāpakasammutiyā abhāve sati duvaṅgasamannāgato bhikkhu pariyesitabbo. Evaṃ pana apariyesitvā bhaṇḍāgārikatādibahaūpakāratāyuttassa bahussutatādiguṇavisiṭṭhatāvirahassa bhikkhuno āmisagarukatādivasena saṅghena vihāro dātabbo na hoti, tasmā saṅghavacanampi upaparikkhitabbaṃ, na tāva anujānitabbaṃ.
Atha tīṇipi vacanāni saṃsandetabbāni. Tattha saṅghassa issarattā saṅgho pucchitabbo ‘‘ko puggalo tumhehi abhirucito’’ti, pucchitvā ‘‘eso’’ti vutte ‘‘kasmā abhirucito’’ti pucchitvā ‘‘eso puggalo amhe cīvarādipaccayehi anuggahetā, amhākaṃ ñātisālohito, upajjhāyo, ācariyo, saddhivihāriko, antevāsiko, samānupajjhāyako, samānācariyako, piyasahāyo, lābhī, yasassī, tasmā amhehi abhirucito’’ti vutte ‘‘na ettāvatā dhuvavāsatthāya vihāro dātabbo’’ti paṭikkhipitabbo. Atha ‘‘eso puggalo sabbehi amhehi vuḍḍhataro aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ arahati, dhuvavāsatthāya vihāro pana tassa dātabboti aṭṭhakathācariyehi na vutto’’ti vatvā paṭikkhipitabbo. Atha ‘‘dhammakathiko, vinayadharo, gaṇavācakaācariyo’’ti vutte ‘‘eso dhuvavāsatthāya dinnavihārassa anucchaviko, etassa dātabbo’’ti anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā gaṇavācakaācariyassa vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā detī’’ti vacanato viññāyati (pāci. aṭṭha. 129; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā).
Idha pana sādhakapāṭhe ‘‘bhaṇḍāgārikassa vā’’ti vijjamāne kasmā sādhyavacane bhaṇḍāgāriko na vuttoti? Etarahi bhaṇḍāgārassa abhāvā. Yadi kesuci vihāresu bhaṇḍāgāraṃ sammanneyya, so bhaṇḍāgāravihāre nisinno saṅghassa pattacīvararakkhaṇādikaṃ upakāraṃ kareyya, tassa bahūpakārataṃ sallakkhento saṅgho bhaṇḍāgārikassa phāsukaṃ āvāsaṃ etarahipi dhuvavāsatthāya dadeyya, so tassa visuṃ dhuvavāsavihāroti. Ettha sādhakapāṭhe ‘‘dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā’’tiādisaddena bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmoti vuttaguṇavante saṅgaṇhāti. Athāpi ‘‘eso puggalo bahussuto uddesaparipucchādīhi bhikkhūnaṃ bahūpakāro saṅghabhāranitthārako’’ti vadati, ‘‘sādhu esopi phāsukāvāsassa araho, anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dhuvavāsatthāya vihāro etassapi dātabbo’’ti vatvā anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahūpakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detī’’ti (mahāva. aṭṭha. 343) vacanato viññāyati.
Athāpi ‘‘ayaṃ puggalo dhammakathiko vinayadharo gaṇavācakācariyo saṅghassa bahūpakāro visiṭṭhaguṇayutto’’ti vadati, ‘‘sādhu etassapi puggalassa dhuvavāsatthāya vihāraṃ sallakkhetvā sammannitvāva dātabbo’’ti vatvā anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā gaṇavācakācariyassa vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā detī’’ti (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) vacanato viññāyati.
Athāpi ‘‘eso puggalo bahussuto saṅghabhāranitthārako’’ti vadati, ‘‘sādhu etassapi anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dātabbo’’ti vatvā anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampī’’ti parivāraṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 495-496) vuttattā viññāyati. Tato ‘‘evaṃ duvaṅgasampanno puggalo antosīmaṭṭho vā bahisīmaṭṭho vā’’ti pucchitvā ‘‘antosīmaṭṭho’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu tassa dātabbo’’ti sampaṭicchitabbaṃ. ‘‘Bahisīmaṭṭho’’ti vutte ‘‘na dātabbo’’ti paṭikkhipitabbaṃ. Kasmāti ce? ‘‘Na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ, yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 318) vacanatoti.
Atha ‘‘duvaṅgasamannāgate antosīmaṭṭhe asati ekaṅgasamannāgato antosīmaṭṭho atthī’’ti pucchitvā ‘‘atthī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu etassa dātabbo’’ti sampaṭicchitabbaṃ. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhentoti bhaṇḍāgārikassa bahūpakārataṃ dhammakathikādīnaṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.119-121) ekekaṅgavasena āgatattā viññāyati. ‘‘Antosīmaṭṭho ekaṅgasamannāgatopi natthi, bahisīmaṭṭhova atthī’’ti vutte ‘‘āgantvā antosīme ṭhitassa dātabbo’’ti vattabbo. Kasmāti ce? ‘‘Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbamevā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) vacanato viññāyati.
Sace pana ekaṅgayuttabhāvena vā duvaṅgayuttabhāvena vā samānā dve tayo bhikkhū antosīmāyaṃ vijjamānā bhaveyyuṃ, kassa dātabboti? Vaḍḍhatarassāti. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Na ca, bhikkhave, saṅghikaṃ yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhitabbaṃ, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 311) vacanatoti. Sace pana antosīmāyaṃ ekaṅgayutto vā duvaṅgayutto vā bhikkhu natthi, sabbeva āvāsikā bālā abyattā, evaṃ sati kassa dātabboti? Yo taṃ vihāraṃ āgacchati āgantuko bhikkhu, so ce lajjī hoti pesalo bahussuto sikkhākāmo, so tehi āvāsikehi bhikkhūhi aññattha agamanatthaṃ saṅgahaṃ katvā so āvāso dātabbo.
Ayamattho kathaṃ jānitabboti ce? ‘‘Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā, te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi so bhikkhu saṅgahetabbo anuggahetabbo upalāpetabbo upaṭṭhāpetabbo cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena. No ce saṅgaṇheyyuṃ anuggaṇheyyuṃ upalāpeyyuṃ upaṭṭhāpeyyuṃ cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 163) sammāsambuddhena paññattattā, aṭṭhakathāyañca (mahāva. aṭṭha. 163) ‘‘saṅgahetabboti ‘sādhu, bhante, āgatattha, idha bhikkhā sulabhā sūpabyañjanaṃ atthi, vasatha anukkaṇṭhamānā’ti evaṃ piyavacanena saṅgahetabbo, punappunaṃ tathākaraṇavasena anuggahetabbo, ‘āma vasissāmī’ti paṭivacanadāpanena upalāpetabbo. Atha vā catūhi paccayehi saṅgahetabbo ceva anuggahetabbo ca, piyavacanena upalāpetabbo, kaṇṇasukhaṃ ālapitabboti attho, cuṇṇādīhi upaṭṭhāpetabbo. Āpatti dukkaṭassāti sace sakalopi saṅgho na karoti, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā, na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhātabbo, attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni. Evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiṃcarā bhikkhū upaṭṭhākā atthi, ‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiṃ carā natthi, tasmiṃyeva pana vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘mayhaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’ti, sabbesaṃ anāpattī’’ti vuttattā. Evaṃ tādisaṃ bahisīmato antosīmamāgataṃ lajjīpesalabahussutasikkhākāmabhūtaṃ bhikkhuṃ antosīmāya dhuvanivāsatthāya phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dātabboti viññāyati.
Nanu ca ‘‘na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ, yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 318) bhagavatā vuttaṃ, atha kasmā nissīmato āgatassa dhuvavāsatthāya vihāro dātabboti? Vuccate – ‘‘nissīme ṭhitassā’’ti idaṃ anādare sāmivacanaṃ, tasmā nissīme ṭhitaṃyeva senāsanaṃ na gāhetabbanti attho daṭṭhabbo, na nissīme ṭhitassa tassa bhikkhussa antosīmaṃ paviṭṭhassapi senāsanaṃ na gāhetabbanti attho, tasmā pubbe bahisīmāyaṃ ṭhitepi idāni antosīmaṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya catupaccayabhāgo labbhati. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘asukavihāre kira bahuṃ cīvaraṃ uppannanti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabba’’nti. Antosīmaṭṭhesu pātimokkhaṃ uddisituṃ asakkontesu yattha pātimokkhuddesako atthi, so āvāso gantabbo hoti. Antovassepi pātimokkhuddesakena vinā vassaṃ vasituṃ na labhati. Yattha pātimokkhuddesako atthi, tattha gantvā vassaṃ vasitabbaṃ, tasmā bahisīmato āgatopi lajjīpesalabahussutasikkhākāmabhikkhu saṅgahetabbo hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
‘‘Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā, te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva yattha jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā, so āvāso gantabbo. No ce gaccheyyuṃ, āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse sambahulā bhikkhū vassaṃ vasanti bālā abyattā, te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, na, bhikkhave, tehi bhikkhūhi tasmiṃ āvāse vassaṃ vasitabbaṃ, vaseyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassāti’’ (mahāva. 163).
Evaṃ bahisīmato āgatassapi saṅghassa upakāraṃ kātuṃ sakkontassa visiṭṭhaguṇayuttassa dātabbabhāvo viññāyati, tasmā ‘‘amhākaṃ gaṇo na hoti, amhākaṃ vaṃso paveṇī na hoti, amhākaṃ sandiṭṭhasambhatto na hotī’’tiādīni vatvā na paṭikkhipitabbo. Gaṇādibhāvo hi appamāṇaṃ, yathāvuttabahūpakāratādibhāvoyeva pamāṇaṃ. Sāmaggikaraṇato paṭṭhāya hi samānagaṇo hoti. Tathā hi ukkhittānuvattakānaṃ laddhinānāsaṃvāsakānampi laddhivissajjanena tividhaukkhepanīyakammakatānaṃ kammanānāsaṃvāsakānampi osāraṇaṃ katvā sāmaggikaraṇena saṃvāso bhagavatā anuññāto. Alajjiṃ pana bahussutampi saṅgahaṃ kātuṃ na vaṭṭati. So hi alajjīparisaṃ vaḍḍhāpeti, lajjīparisaṃ hāpeti. Bhaṇḍanakārakaṃ pana vihāratopi nikkaḍḍhitabbaṃ. Tathā hi ‘‘bhaṇḍanakārakakalahakārakameva sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ labhati. So hi pakkhaṃ labhitvā saṅghampi bhindeyya. Alajjīādayo pana attano vasanaṭṭhānatoyeva nikkaḍḍhitabbā, sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ na vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 128) vuttaṃ.
Vuḍḍhāpacāyanādisāmaggirasarahitaṃ visabhāgapuggalampi saṅgahaṃ kātuṃ na labhati. Vuttañhi ‘‘evarūpena hi visabhāgapuggalena ekavihāre vā ekapariveṇe vā vasantena attho natthi, tasmā sabbatthevassa nivāso vārito’’ti (pāci. aṭṭha. 122), tasmā āvāsiko vā hotu āgantuko vā, sagaṇo vā hotu aññagaṇo vā, bahussutasīlavantabhūto bhikkhu saṅgahetabbo. Vuttañhi bhagavatā –
‘‘Bahussutaṃ dhammadharaṃ, sappaññaṃ buddhasāvakaṃ;
Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ nanditumarahati;
Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti. (a. ni. 4.6) –
Ayaṃ antosīmaṭṭhena saṅghena bahūpakāratāguṇavisiṭṭhatāsaṅkhātehi guṇehi yuttassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dāne vinicchayo.
Yadā pana saṅghatthero jarādubbalatāya vā rogapīḷitatāya vā vivekajjhāsayatāya vā gaṇaṃ apariharitukāmo aññassa dātukāmo, attano accayena vā kalahavivādābhāvamicchanto saddhivihārikādīnaṃ niyyātetukāmo hoti, tadā na attano issaravatāya dātabbaṃ, ayaṃ vihāro saṅghiko, tasmā saṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ kāraṇaṃ ācikkhitvā bahūpakāratāguṇavisiṭṭhatāyuttapuggalo vicināpetabbo. Tato saṅgho cattāri agatigamanāni anupagantvā bhagavato ajjhāsayānurūpaṃ lajjīpesalabahussutasikkhākāmabhūtaṃ puggalaṃ vicinitvā ‘‘ayaṃ bhikkhu imassa vihārassa anucchaviko’’ti āroceti. Mahātherassapi tameva ruccati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce ruccati, attano bhārabhūtaṃ vuttappakāraaṅgaviyuttaṃ puggalaṃ dātukāmo hoti. Evaṃ sante saṅgho chandādiagatiṃ na gacchati, puggalova gacchati, tasmā saṅghasseva anumatiyā vihāro dātabbo.
Sace pana saṅgho yaṃ kañci āmisaṃ labhitvā yathāvuttaguṇaviyuttassa bhikkhuno dātukāmo hoti, puggalo pana bhagavato ajjhāsayānurūpaṃ vuttappakāraaṅgayuttabhūtasseva bhikkhussa dātukāmo, tadā puggalopi saṅghapariyāpannoyevāti katvā dhammakammakārakassa puggalasseva anumatiyā vihāro dātabbo, na saṅghānumatiyā. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.538-539) ‘‘sace saṅgho kiñci labhitvā āmisagarukatāya na nivāreti, eko bhikkhu nivāreti, sova bhikkhu issaro. Saṅghikesu hi kammesu yo dhammakammaṃ karoti, sova issaro’’ti. Vuttañhi –
‘‘Chandā dosā bhayā mohā;
Yo dhammaṃ ativattati;
Nihīyati tassa yaso;
Kāḷapakkheva candimā.
‘‘Chandā dosā bhayā mohā;
Yo dhammaṃ nātivattati;
Āpūrati tassa yaso;
Sukkapakkheva candimā’’ti. (dī. ni. 3.246; a. ni. 4.17-18; pāri. 382, 386);
Yadā pana theropi kiñci avatvā yathākammaṅgato, saṅghopi na kassaci vicāreti, evaṃ saṅghikavihāre abhikkhuke suññe vattamāne tasmiṃ dese yena kenaci sāsanassa vuddhimicchantena ācariyena antosīmaṭṭhakā bhikkhū evaṃ samussāhetabbā ‘‘mā tumhe āyasmanto evaṃ akattha, antosīmaṭṭhakesu bhikkhūsu bahūpakāratādiyuttaṃ puggalaṃ vicinatha, vicinitvā labhantā tassa puggalassa samaggena saṅghena dhuvavāsatthāya vihāraṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detha, no ce antosīmaṭṭhakesu bhikkhūsu alattha, atha bahisīmaṭṭhakesu bhikkhūsu vicinatha. Bahisīmaṭṭhakesu bhikkhūsu vicinitvā yathāvuttaaṅgayuttapuggale labbhamāne taṃ puggalaṃ antosīmaṃ pavesetvā antosīmaṭṭhakassa saṅghassa anumatiyā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detha. Evaṃ karontā hi tumhe āyasmanto appicchakathā-santosakathā-sallekhakathā-pavivittakathāvīriyārambhakathā-sīlakathā-samādhikathā-paññākathā-vimuttikathā-vimuttiñāṇadassanakathāsaṅkhātadasakathāvatthusampannaṃ puggalaṃ upanissāya assutapubbaṃ dhammaṃ suṇissatha, sutapubbaṃ dhammaṃ pariyodāpissatha, kaṅkhaṃ vinodissatha, diṭṭhiṃ ujuṃ karissatha, cittaṃ pasādessatha. Yassa lajjino pesalassa bahussutassa sikkhākāmassa bhikkhuno bhikkhaṃ anusikkhamānā saddhāya vaḍḍhissanti, sīlena vaḍḍhissanti, sutena vaḍḍhissanti, cāgena vaḍḍhissanti, paññāya vaḍḍhissantī’’ti. Vuttañhetaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.14) ‘‘katamo upanissayagocaro dasakathāvatthuguṇasamannāgato kalyāṇamitto, yaṃ nissāya assutaṃ suṇāti, sutaṃ pariyodapeti, kaṅkhaṃ vitarati, diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittaṃ pasādeti. Yassa vā anusikkhamāno saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati, ayaṃ vuccati upanissayagocaro’’ti. Evaṃ samussāhetvā dhammakathaṃ katvā antosīmaṭṭhakasaṅgheneva dhuvavāsavihāro dāpetabboti.
Evaṃ jinasāsanassa, vaḍḍhikāmo supesalo;
Akāsi paññavā bhikkhu, suṭṭhu āvāsanicchayanti.
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre
Vihāravinicchayakathālaṅkāro.