43. Chandadānaniddesavaṇṇanā

399.Kammappatteti uposathādino kammassa patte yutte anurūpe. Saṅghe samāgateti catuvaggādike saṅghe ekattha sannipatite. Ettha ca chandahārakenāpi saddhiṃ catuvaggādiko veditabbo.

400.Chandadānādividhiṃ dassetuṃ ‘‘eka’’ntiādimāha. Upāgammāti santiṃ āpattiṃ pakāsetvā tato pacchā upagantvā. Chandaṃ dadeti vakkhamānesu tīsu ekenapi bahi uposathaṃ katvā āgato chandaṃ dadeyya, kenaci karaṇīyena sannipātaṭṭhānaṃ gantvā kāyasāmaggiṃ adento pana pārisuddhiṃ dento chandaṃ dadeyya.

402.Ubhinnaṃ dāne kiṃpayojananti āha ‘‘pārisuddhī’’tiādi. Pārisuddhippadānena saṅghassa attano cāpi uposathaṃ sampādetīti sambandho. Parisuddhi eva pārisuddhi, tassa padānaṃ, tena. Nanu ca pārisuddhitāpadānamattameva uposathakammaṃ nāmāti pārisuddhippadānaṃ attano uposathaṃ sampādetu, kathaṃ saṅghassāti? Vuccate – pārisuddhidānassa dhammakammatāsampādanena saṅghassāpi uposathaṃ sampādetīti.

Ettha pana catūsu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ. Cattāro pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ. Catūsu ekassa āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā ekassa āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ. Sace pana cattāro sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ. Pavāraṇakammesupi pañcasu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā ekassa āharitvā tayo dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, adhammena vaggaṃ pavāraṇakammantiādi vuttanayameva. Sesakammaṃ vibādhatīti avasesasaṅghakiccaṃ vibādheti aladdhādhippāyattāti adhippāyo.

403.Dvayanti uposathakaraṇañceva avasesakiccañca. Attano na sādhetīti sambandhanīyaṃ.

404.Hareyyāti pubbe vuttaṃ suddhikachandaṃ vā imaṃ vā chandapārisuddhiṃ hareyya. Paramparā na hārayeti paramparā na āhareyya. Kasmāti āha ‘‘paramparāhaṭā’’tiādi. Tenāti paṭhamato gahitachandapārisuddhikena. Paramparāhaṭāti yathā biḷālasaṅkhalikāya paṭhamaṃ valayaṃ dutiyaṃ pāpuṇāti, tatiyaṃ na pāpuṇāti, evaṃ dutiyassa āgacchati, tatiyassa na āgacchati. ‘‘Parimparāhaṭā chanda-pārisuddhi na gacchatī’’ti vā pāṭho.

405.Sabbūpacāranti ‘‘ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā’’ tiādi sabbaṃ upacāraṃ.

406.So āgato ārocetvā saṅghaṃ pavāreyyāti yojanā. Athāti anantaratthe. Āgatoti pavāraṇaṃ gahetvā āgato bhikkhu. Ārocetvāti bhikkhusaṅghassa ārocetvā. Evanti vakkhamānakkamena.

407-8.Gahetvā hārakoti sambandho. Nāhaṭāti āhaṭāva na hotīti attho. Hārako saṅghaṃ patvā tathā heyya, āhaṭā hotīti yojanā. Tathā heyyāti vibbhantādiko bhaveyya.

409.Saṅghaṃ patto pamatto vā sutto vā nārocayeyya anāpatti cāti sambandho. Ca-saddo chandapārisuddhiharaṇaṃ sampiṇḍetīti.

410.Duve uposathāti sulabhappavattivasena vuttaṃ. Tayo pana divasavaseneva uposathā cātuddasiko pannarasiko sāmaggikoti. Tattha hemantagimhavassānānaṃ tiṇṇaṃ utūnaṃ tatiyasattamapakkhesu dve dve katvā cha cātuddasikā, sesā pannarasikāti evaṃ ekasaṃvacchare catuvīsatiuposathā. Idaṃ tāva lokassa pakaticārittaṃ. ‘‘Āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabba’’ntiādivacanato (mahāva. 178) pana tathārūpapaccaye sati aññasmimpi cātuddase uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati.

411.Suttuddeso saṅghassevāti yojanā. Adhiṭṭhānañca taṃ uposatho cāti kammadhārayo. Sesānanti dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā. ‘‘Duve’’tiādinā ca cātuddaso pannaraso sāmaggīti divasavasena, suttuddeso adhiṭṭhānaṃ pārisuddhīti karaṇappakārena, saṅghuposatho gaṇuposatho puggaluposathoti puggalavasena cāti nava uposathā dīpitā honti.

412.Pubbakicceti –

‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;

Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168) –

Evaṃ aṭṭhakathācariyehi vutte pubbakaraṇānantaraṃ kattabbe pubbakicce.

Pubbakaraṇeti –

‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168) –

Evaṃ aṭṭhakathācariyeheva vutte sabbapaṭhamaṃ kattabbe pubbakaraṇe. Pattakalleti uposathādīnaṃ catunnaṃ aṅgānaṃ sambhavena patto kālo imassāti pattakālaṃ, pattakālameva pattakallaṃ. Kiṃ taṃ? Uposathādikammaṃ. Taṃ pana catūhi aṅgehi saṅgahitaṃ. Yathāhu aṭṭhakathācariyā –

‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,

Pattakallanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168);

Samāniteti sammā ānīte pavattiteti attho. Soti suttuddeso. Pañcadhāti nidānuddeso pārājikuddeso saṅghādisesuddeso aniyatuddeso vitthāruddesoti evaṃ pañcadhā.

413.Vināntarāyanti rājantarāyo corantarāyo agyantarāyo udakantarāyo manussantarāyo amanussantarāyo vāḷantarāyo sarīsapantarāyo jīvitantarāyo brahmacariyantarāyoti (mahāva. 150) vuttesu dasasu yaṃ kiñci antarāyaṃ vinā. Saṅkhepenāti vinā vitthāraṃ. ‘‘Ettha dvīsu tīsu vā uddesesu visadesu therova issaro’’ti vuttattā avattantepi vaṭṭatīti yojanā. Etthāti pañcasu uddesesu. Avattanteti therassa vitthārena avattamāne appaguṇe. Vaṭṭatīti saṃkhittena uddisitumpi vaṭṭati. Imināva yassa kassaci uddesakassa avattantepi vaṭṭatīti viññāyati. Dvīsu vattamānesu issaratte adhike vattabbameva natthīti dassanatthaṃ ‘‘tīsū’’ti vuttaṃ. ‘‘Therova issaro’’tiādinā idaṃ paridīpeti – dve akhaṇḍā suvisadā vācuggatā, therādheyyaṃ pātimokkhaṃ, sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyattaṃ hoti, tasmā sayaṃ uddisitabbaṃ, aññā vā ajjhesitabboti.

414.Uddisante samā vā atha thokikā vā yadi āgaccheyyunti sambandhanīyaṃ. Uddisante āvāsikehi pātimokkhe uddissamāne. Samā vā thokikā vāti āvāsikehi samā vā thokikā vā āgantukā bhikkhū. Avasesakaṃ sotabbanti iminā ettāvatāpi uposatho katoyeva nāmāti dīpeti.

415.Uddiṭṭhamatteti uddiṭṭhaṃyeva uddiṭṭhamattaṃ. Matta-saddo avadhāraṇe. Sakalāya ekaccāya vā uṭṭhitāya samā vā thokikā vā yadi āgaccheyyunti yojanā. Sakalāyāti sabbāya parisāya. Esaṃ santike pārisuddhiṃ kareyyunti esaṃ āvāsikānaṃ samīpe te āgantukā bhikkhū pārisuddhiuposathaṃ kareyyunti attho. Atha bahukā ce, sabbavikappesu pubbakiccaṃ katvāti yojanīyaṃ. Vikappīyanti parikappīyantīti vikappā, avasesasavanapārisuddhiuposathavidhānā sabbe ca te vikappā ceti sabbavikappā. Tesu. Punuddiseti puna pātimokkhaṃ uddiseyya.

416.Itarānanti āgantukānaṃ. Itaroti cātuddaso. Ettha pana yesaṃ pannaraso, te atītaṃ uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbā. Ayametthādhippāyo – tādise paccaye sati cātuddasikassa katattā tesaṃ yathāvuttatatiyasattamapakkhasaṅkhātacātuddasike sampatte terasīcātuddasīkattabbattā anuposathattā pana tattha uposatho na katoti cātuddasoyeva pannaraso jāto. Samānetareti samā ūnā itareti padacchedo. Itareti āgantukā. Purimānaṃ anuvattantūti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho pannaraso’’ti pubbakicce kayiramāne purimānaṃ āvāsikānaṃ anuvattantūti attho. Sacedhikāti yadi āgantukā bahukā honti. Purimāti āvāsikā. Tesaṃ anuvattantūti tesaṃ āgantukānaṃ ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kayiramāne anuvattantu. Sesepīti āgantukānaṃ pannarasavārepi. Ayaṃ nayoti ‘‘āgantukānaṃ pannaraso itarānaṃ sacetaro’’tiādiko ayameva nayo. Ettha pana yesaṃ pannaraso, te tiroraṭṭhato vā āgatā atītaṃ vā uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbo.

417.Atītuposathassa cātuddasiyaṃ katattā cātuddasiyaṃ pannarasuposatho katoti pannarasī āvāsikānaṃ pāṭipado jātoti āha ‘‘āvāsikānaṃ pāṭipado’’ti. Itarānanti āgantukānaṃ. Uposathoti pannaraso uposatho. Samathokānanti attanā samānaṃ vā thokānaṃ vā āgantukānaṃ. Mūlaṭṭhāti āvāsikā. Kāmato dentūti attano icchāya dentu.

418.No ce dentīti yadi āvāsikā kāyasāmaggiṃ na denti, tesaṃ pana āvāsikānaṃ hiyyo uposathassa katattā ajja uposathakaraṇaṃ natthi. Bahūsu anicchāya kāyasāmaggiṃ dadeyyāti yojanā. Bahūsūti āgantukesu bahukesu. Bahi vā vajeti āvāsikabhikkhuparisā nissīmaṃ vā vajeyyāti attho.

419.Sāveyya suttanti pātimokkhasaṅkhātaṃ suttaṃ vāyamitvā sāveyya.

420.Sammajjituṃ …pe… udakāsanaṃ paññapetuñca mahātherena pesito kallo na kareyya tathāti sambandho. Kalloti agilāno. Tathāti dukkaṭaṃ atidisati. Āsanesu asati antamaso sākhābhaṅgampi kappiyaṃ kārāpetvā paññapetabbaṃ. Tele asati kapalle aggipi jāletabbo.

421-3.Paṭṭhapetvā dakāsananti paribhojanīyapānīyodakañca āsanañca sannihitaṃ katvā. Gaṇañattinti idāni vakkhamānaṃ gaṇena ṭhapetabbaṃ ñattiṃ. Teti aññe duve bhikkhū. Samattapubbārambhenāti samatto niṭṭhito pubbesu uttarāsaṅgaekaṃsakaraṇādīsu ārambho yassāti tipadabahubbīhi. Navena te evamīriyāti sambandho. Teti itare dve.

424.Kattabbaṃ katvā pubbakiccādikaṃ sampādetvā navo evaṃ īriyoti yojanā.

427.Yatthāti yasmiṃ vihāre ekekassa pārisuddhiṃ haritvānāti sambandho. Ekekassāti ettha vicchāyaṃ dvittaṃ. Kiriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe byāpituṃ icchā vicchā. Ettha pana chandapārisuddhiharaṇasaṅkhātāya kiriyāya catūsu ca tīsu ca dvīsu ca bhinnamekekaṃ byāpituṃ sambandhituṃ icchāti vicchā. Itarītareti etthāpi karaṇakiriyāvasena veditabbaṃ. Tayo dve eko vā taṃ taṃ saṅghuposathaṃ gaṇuposathaṃ puggaluposathaṃ vāti vuttaṃ hoti. Ayametthādhippāyo – catūsu ekassa āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā ekassa āharitvā dve saṅghuposathaṃ karonti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ. Atha pana ekassa āharitvā tayo saṅghuposathaṃ karonti, ekassa āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, adhammena vaggaṃ nāma hoti. Yadi pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā saṅghuposathaṃ karonti, adhammena samaggaṃ nāma hotīti. Tabbipariyāyena dhammena samaggaṃ veditabbaṃ.

428.Vagge samagge vā ‘‘vaggo’’ti saññino vimatissa vā karoto dukkaṭanti sambandho. Vaggeti vaggasaṅghe. Vimatissāti ‘‘vaggo nu kho, samaggo’’ti evaṃ vematikassa. Imināva kukkuccapakatavāropi upalakkhito. Karototi uposathaṃ karontassa. Bhedādhippāyena karototi yojanā. Ettha pana pāpassa balavatāya thullaccayaṃ vuttaṃ. Saññinoti saññāsīsena cittaṃ vuttaṃ, cittavatoti attho.

429-30.‘‘Ukkhittassā’’tiādinā vajjanīyapuggale dasseti. Ukkhittassāti kattuatthe sāmivacanaṃ. Nisinnasaddassa kammasādhanattā ukkhittādīhi kattūhi bhavitabbanti. ‘‘Sesāna’’nti visesanassa bhikkhūnaṃ byabhicārena sātthakatā. Abhabbassa paṇḍakādiekādasavidhassa abhabbassa. Nisinnaparisāyañca pātimokkhaṃ na uddiseti sambandho. Sabhāgāpattiko tathā na uddiseti yojetabbaṃ. Vikālabhojanādivatthuto samāno bhāgo koṭṭhāso etissāti sabhāgā, sā āpatti assāti bahubbīhi.

Chandena parivutthenāti ettha catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti. Tattha bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha meghuṭṭhānādinā kenacideva karaṇīyena anokāso, atha ‘‘aññattha gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjitvāva uṭṭhahanti, idaṃ parisapārivāsiyaṃ nāma kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

‘‘Yāva pana sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati, sace cātuddasikaṃ kātuṃ nisinnā, pannarasoti kātuṃ vaṭṭati, sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.

Evaṃ pana nisinne koci nakkhattapāṭhako bhikkhu ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, imaṃ kammaṃ mā karothā’’ti vadati, te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti, athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā’’ti (jā. 1.1.49) vatvā ‘‘kiṃ nakkhattena, karothā’’ti vadati, idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Ekasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ ānetvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

431.Āpannañca vematikañca adesayitvā vā nāvikatvā vā uposathaṃ kātuṃ na ca kappatīti sambandho. Nāvikatvāti garukāpattiṃ anāvikatvā. Na cāti neva.

432.Aṭṭhitoposathāti aṭṭhito avissaṭṭho uposatho yasminti bahubbīhi. Tadahūti tasmiṃ uposathadivase. Antarāyaṃ vā saṅghaṃ vā vinā adhiṭṭhātuṃ sīmameva vā na vajeti yojanā. Adhiṭṭhātunti iminā gaṇuposathampi upalakkheti. Sīmanti iminā nadimpi.

433.‘‘Aññamaññappavāraṇā’’tyādīnaṃ aññamaññehi kātabbā pavāraṇā. Tattha tiṇṇaṃ catunnañca gaṇañattiṃ ṭhapetvā aññamaññappavāraṇā, dvinnaṃ pana aṭṭhapetvāva. Adhiṭṭhānanti adhiṭṭhānappavāraṇā, yupaccayantānaṃ bhāve niyatanapuṃsakattā ‘‘adhiṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Sesā pañcādīhi kātabbā avasesā saṅghappavāraṇā saṅghavasena ñattiṃ ṭhapetvā kātabbā. Etena navasu saṅghappavāraṇādayo tisso dassitā. Nava hi pavāraṇā cātuddasī pannarasī sāmaggīti divasavasena, tevācī dvevācī ekavācīti kattabbākāravasena, saṅghe pavāraṇā, gaṇe pavāraṇā, puggale pavāraṇāti kārakavasena ca. Tattha purimavassaṃvutthānaṃ pubbakattikapuṇṇamā vā tesaṃyeva sace bhaṇḍanakārakehi upaddutā pavāraṇaṃ paccukkaḍḍhanti, atha kattikamāsassa kāḷapakkhacātuddaso vā pacchimakattikapuṇṇamā vā pacchimavassaṃvutthānañca pacchimakattikapuṇṇamā eva vā pavāraṇādivasā honti. Idaṃ pana pakaticārittaṃ. Tathārūpappaccaye sati dvinnaṃ kattikapuṇṇamānaṃ purimesu cātuddasesupi pavāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhinnassa pana saṅghassa sāmaggiyaṃ yo koci divaso pavāraṇādivaso hoti. Imā divasavasena tisso pavāraṇā. Kattabbākāravasena pana vakkhamānanayena viññātabbā.

434.‘‘Pubbakicce’’tiādīsu –

‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Pavāraṇāya etāni, pubbakaraṇanti vuccati.

‘‘Chandappavāraṇā utukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;

Pavāraṇāya etāni, pubbakiccanti vuccati.

‘‘Pavāraṇā yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,

Pattakallanti vuccatī’’ti. –

Evaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttā pubbakiccādayo veditabbā. Ñattinti idāni vakkhamānaṃ sāmaññaṃ saṅghañattiṃ. Evaṃ pana ñattiyā ṭhapitāya kāraṇe sati tevācikadvevācikaekavācikasamānavassikavasenapi pavāretuṃ vaṭṭati. Ayameva pana ñatti ‘‘saṅgho pavāreyyā’’ti ettha ‘‘saṅgho tevācikaṃ pavāreyya, saṅgho dvevācikaṃ pavāreyya, saṅgho ekavācikaṃ pavāreyya, saṅgho samānavassikaṃ pavāreyyā’’tipi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Cātuddasiyaṃ pana sāmaggiyañca ‘‘cātuddasī sāmaggī’’ti vattabbaṃ.

437.Theresu ukkuṭikaṃ nisajja pavārentesu navo yāva sayaṃ pavāreti, tāva ukkuṭiko eva acchatūti yojanā. Acchatūti nisīdeyya.

440-2.Dhammasākacchā ca kalaho cāti dvando. Rattiyā khepitabhāvato tevācikāya okāse asati dasavidhe vā antarāye sati ‘‘suṇātu me…pe… samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti anurūpato ñattiṃ vatvā yathāṭhapitañattiyā anurūpena pavāreyyāti sambandho veditabbo. Anurūpatoti ‘‘suṇātu me…pe… dānaṃ dentehi ratti khepitā, sace…pe… ratti vibhāyissati, yadi saṅghassa pattakalla’’ntiādinā tena khepitarattiyā anurūpena. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ rājantarāyo, sace saṅgho tevācikaṃ…pe… saṅgho bhavissati, athāyaṃ rājantarāyo bhavissati, yadi saṅghassa pattakalla’’ntiādinā rājantarāyādīnaṃ anurūpena vāti attho. ‘‘Athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissatī’’ti pana peyyālavasena ante vuttaṃ brahmacariyantarāyaṃ gahetvā vuttaṃ. ‘‘Dvevācika’’ntiādikaṃ pana visuṃ visuṃ vattabbampi laṅghanakkamena sampiṇḍetvā vuttaṃ. Vacanasamaye pana ‘‘dvevācikaṃ pavāreyya’’iccādinā vattabbaṃ. Āgaccheyyuṃ yadi samāādikā cāti ‘‘āgaccheyyuṃ yadi samā’’iccādayo uposathe vuttā gāthāyo ca. Etthāti etissaṃ pavāraṇāyaṃ. Ayameva ca āharaṇakkamo –

Āgaccheyyuṃ yadi samā, pavārenteva thokikā;

Pavāritā te suppavāritā, aññehi ca pavāriyaṃ;

Pavāritesu sakalā-yekaccāyuṭṭhitāya vā.

Pavāreyyuñca te tesaṃ, santike bahukā sace;

Katvā sabbavikappesu, pubbakiccaṃ punuddiseti.

‘‘Āvāsikānaṃ pannaraso’’tiādikā gāthāyo pana etthāpi samānā.

443.Ñattiṃ vatvāti vakkhamānagaṇañattiṃ vatvā.

444.Samudīriyāti aññe dve tayo vā vakkhamānakkamena vattabbā.

446-8.Kattabbaṃ katvāti yojetabbaṃ. Kattabbanti pubbakiccādikaṃ. Navenapi ‘‘ahaṃ bhante…pe… paṭikarissāmī’’ti thero īriyoti yojetabbaṃ. Evanti idāni vakkhamānaṃ parāmasati.

449.‘‘Yasmi’’ntiādi vuttanayattā uttānameva.

450.Gāthāyoti ‘‘vagge samagge vaggoti, saññino’’tiādikā heṭṭhā vuttagāthāyo vā. Ayaṃ panettha viseso – karototi ettha pavāraṇaṃ karototi attho gahetabbo. Tatiya gāthāya ‘‘pātimokkhaṃ na uddise’’ti apanetvā ‘‘no kareyya pavāraṇa’’nti padaṃ pakkhipitabbaṃ. Catutthagāthāya ‘‘anuposathe’’tiādigāthābandhaṃ apanetvā ‘‘neva pavāraṇe kātuṃ, sā kappati pavāraṇā’’ti pakkhipitabbaṃ. Pañcamagāthāya ‘‘aṭṭhitoposathāvāsā’’ti apanetvā ‘‘pavāraṇāṭhitāvāsā’’ti pakkhipitabbaṃ.

451.Saṅghamhi pavāritevāti purimavassūpagate saṅghamhi pavārite eva. Pārisuddhiuposathaṃ kareyyāti na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbāti adhippāyo. Pacchimikāya upagantvā apariniṭṭhitavasso avuttho. Anupāgatoti vassaṃ anupāgato. Ayametthādhippāyo – purimikāya vassaṃ upagatā pañca vā atirekā vā pacchimikāya upagatā tehi samā vā ūnatarā vā purimikāya vā upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti, saṅghappavāraṇāya gaṇaṃ pūrenti saṅghappavāraṇāvasena ñattiṃ ṭhapetvā, atha ca ubhopi ekato hutvā saṅghaṃ na pūrenti, gaṇaṃ pana pūrenti, gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ, pacchā tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Yadi pana purimikāya eko, pacchimikāya eko, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimehi vassūpagatehi pacchā vassūpagatā ekenapi adhikā saṅghaṃ pūrenti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā tesaṃ santike pavāretabbanti. Gaṇepi eseva nayo. Evamuparipi yathāyogaṃ cintanīyaṃ.

452.Cātumāsiniyāti aparakattikapuṇṇamāyaṃ. Saṅghenāti paṭhamaṃ vassūpagatena saṅghena. Vutthā vassā yehi te vutthavassā, pacchimavassūpagatā. Sace appatarā siyunti iminā yadi adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pacchimavassūpagatehi paṭhamaṃ pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabboti dīpetīti.

453.Saṃvaraṇaṃ cakkhudvārādīnaṃ satikavāṭena pidahanaṃ saṃvaro. Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro natthi, na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati uppajjati, neva bhavaṅgasamaye āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye, javanakkhaṇe pana uppajjatīti tadā saṃvaro hoti, evaṃ honte pana so cakkhudvārādīnaṃ saṃvaroti vuccati. Cakkhusotādibhedehīti cakkhu ca sotañca, tāni ādi yesaṃ, teva bhedā cāti samāso, tehi dvārehi. Abhijjhādippavattiyā accantopakārakattā karaṇatthe cettha tatiyā. Etena cakkhusotaghānajivhākāyamanasaṅkhātāni dvārāni vuttāni. Rūpasaddādigocareti rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammasaṅkhāte visaye. Abhijjhādomanassādippavattinti ettha parasampattiṃ abhimukhaṃ jhāyatīti abhijjhā, balavataṇhā. Ādi-saddena micchādiṭṭhiādayo aneke akusalā dhammā saṅgahitā.

454.Sakaṃ cittaṃ kiṭṭhādiṃ duppasuṃ viya niggaṇheyyāti sambandho. Kiṭṭhanti kiṭṭhaṭṭhāne uppannaṃ sassaṃ gahitaṃ. Kiṭṭhaṃ adatīti kiṭṭhādi, taṃ. Sampajānoti sātthakasappāyagocaraasammohasaṅkhātena catusampajaññena sammā pajāno. Iminā indriyasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ.

455.Desanā saṃvaro eṭṭhi paccavekkhaṇanti bhedato suddhi catubbidhāti sambandho. ‘‘Paccavekkhaṇaṃ bhedato’’ti vattabbe niggahitalopo daṭṭhabbo, desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhīti catubbidhāti vuttaṃ hoti. Tattha sujjhatīti suddhi, yathādhammaṃ desanāya suddhi desanāsuddhi. Vuṭṭhānassāpi cettha desanāya eva saṅgaho daṭṭhabbo. Mūlāpattīnaṃ pana abhikkhutāpaṭiññāva desanāti heṭṭhā vuttā, sāvassa pārājikāpannassa visuddhi nāma hoti. Ayañhi yasmā pārājikaṃ āpanno, tasmā bhikkhubhāve ṭhatvā abhabbo jhānādīni adhigantuṃ. Bhikkhubhāvo hissa saggantarāyo ceva hoti, maggantarāyo ca. Vuttañhetaṃ –

‘‘Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhatī’’ti. (dha. pa. 311);

Aparampi vuttaṃ –

‘‘Sithilo hi paribbajo, bhiyyo ākirate raja’’nti. (dha. pa. 313);

Iccassa bhikkhubhāvo visuddhi nāma na hoti. Yasmā pana gihiādiko hutvā dānasaraṇasīlasaṃvarādīhi saggamaggaṃ vā jhānavimokkhamaggaṃ vā ārādhetuṃ bhabbo hoti, tasmāssa gihiādibhāvo visuddhi nāma hoti. Adhiṭṭhānavisiṭṭhena saṃvarena visuddhi saṃvaravisuddhi. Dhammena samena paccayānaṃ eṭṭhiyā suddhi eṭṭhisuddhi. Catūsu paccayesu paccavekkhaṇena suddhi paccavekkhaṇasuddhi. ‘‘Catubbidhā pātī’’tiādīsu pātimokkhasaṃvarasammatanti ‘‘pātimokkhasaṃvaro’’ti sammataṃ sīlaṃ.

456.Cittādhiṭṭhānasaṃvarā sujjhatīti indriyasaṃvaro saṃvarasuddhīti vuttoti yojanā.

457.Anesanaṃ pahāya dhammena uppādentassa eṭṭhiyā suddhattā ājīvanissitaṃ eṭṭhisuddhīti vuttanti sambandho. Uppādentassāti paccaye uppādentassa.

458.Paccavekkhaṇasujjhanāti hetumhi pañcamīti.

459.Paṃsukūlaṃ piṇḍiyālopo rukkhamūlaṃ pūtimuttabhesajjanti ime cattāro paccayā appagghanakatāya appā ceva kassacipi ālayābhāvena anavajjā ca gatagataṭṭhāne labbhamānatāya sulabhā cāti vuccanti, tenāha ‘‘appenā’’tiādi. Mattaññūti pariyesanappaṭiggahaṇaparibhogavissajjanesu catūsu mattaññutāvasena pamāṇaññū.

460.Kathaṃ santuṭṭhoti āha ‘‘atīta’’ntiādi. Paccuppannena yāpentoti yathālābhayathābalayathāsāruppavasena paccuppannena yathāvuttacatubbidhapaccayena yāpentoti.

461-2.Buddhānussati …pe… maraṇassatīti imā caturārakkhā nāmāti seso. Ārakattādināti ārakabhāvo ārakattaṃ, taṃ ādi yassa ‘‘arīnaṃ hatattā’’tiādikassa taṃ ārakattādi. Tena tena maggena savāsanānaṃ arānaṃ hatattā ārakā sabbakilesehi suvidūravidūre ṭhitoti ā-kārassa rassattaṃ, ka-kārassa ha-kāraṃ sānunāsikaṃ katvā ‘‘araha’’nti padasiddhi veditabbā. ‘‘Ārakā’’ti ca vutte sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato, visesatthinā ca visesassa anuppayojitabbattā ‘‘kilesehī’’ti labbhati.

Sammāti aviparītaṃ. Sāmanti sayameva, aparaneyyo hutvāti attho. ‘‘Sambuddho’’ti hi ettha saṃ-saddo ‘‘saya’’nti etassa atthassa bodhako daṭṭhabbo. Buddhatoti bhāvappadhānoyaṃ niddeso, buddhattāti attho. ‘‘Arahaṃ’’ iti vā ‘‘sammāsambuddho’’ iti vā bhagavato navabhede guṇe yā punappunaṃ anussati, sā buddhānussatīti yojanā. ‘‘Sammāsambuddho itī’’ti vattabbe a-kāro sandhivasena āgato. Iti-saddo panettha ādiattho, iccādīti attho. Navabhedeti ‘‘anuttaro purisadammasārathī’’ti ekato gahetvā. Ettha pana upacāro uppajjati, na appanā, tathā maraṇassatiyaṃ. Itaresu pana ubhayampi uppajjatīti veditabbaṃ. Buddhānussati.

463-4.‘‘Sīmaṭṭhā’’tiādinā mettābhāvanaṃ dasseti. Sīmaṭṭhasaṅgheti sīmāyaṃ tiṭṭhatīti sīmaṭṭho, sova saṅgho. Gocaragāmamhi issare janeti sambandho. Tattha mānuse upādāya sabbasattesūti yojetabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ gāme. Sukhitā hontu averāti padacchedo. Ādināti ‘‘abyāpajjā hontu, anīghā hontu, sukhī attānaṃ pariharantū’’ti iminā. Paricchijja paricchijjāti ‘‘imasmiṃ vihāre sabbe bhikkhū’’tiādinā evampi paricchinditvā paricchinditvā. Mettābhāvanā.

465-6.Idāni asubhaṃ niddisanto sabbapaṭhamaṃ sādhetabbaṃ sattavidhamuggahakosallaṃ ‘‘vaṇṇe’’ccādinā dasseti. Sattavidhañhi taṃ nayato āgataṃ vācāsajjhāyamanasāsajjhāyehi saddhiṃ. Tattha paṭhamaṃ vācāya sajjhāyantena cattāri tacapañcakādīni paricchinditvā anulomappaṭilomavasena kātabbaṃ. Yathā pana vacasā, tatheva manasāpi sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo. So pana lakkhaṇappaṭivedhassa paccayo. Tattha vaṇṇo nāma kesādīnaṃ vaṇṇo. Saṇṭhānaṃ tesaṃyeva saṇṭhānaṃ. Okāso tesaṃyeva patiṭṭhokāso. Disā nābhito uddhaṃ uparimadisā, adho heṭṭhimā. Paricchedo nāma ‘‘ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchinno’’ti evaṃ sabhāgaparicchedo ceva ‘‘kesā na lomā, lomā na kesā’’ti evaṃ amissakatāvasena visabhāgaparicchedo ca. Kesādikoṭṭhāse vavatthapetvāti sambandho. Vavatthapetvāti vuttanayena vavatthapetvā.

Evaṃ vavatthapentena yathāvuttaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ sampādetvā aṭṭhārasavidhaṃ manasikārakosallaṃ sampādetabbanti dassetuṃ ‘‘anupubbato’’tiādimāha. Tattha appanāto tayo ca suttantāti ime cattāropi nayatovāgate nātisīghādīsu pakkhipitvā dasavidhatā veditabbā. Anupubbatoti sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā. Nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ katvāti kiriyāvisesanaṃ. Vikkhepaṃ paṭibāhayanti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepaṃ paṭibāhanto. Paṇṇattiṃ samatikkammāti yāyaṃ ‘‘kesā lomā’’ti paṇṇatti, taṃ atikkamitvā, ‘‘paṭikkūla’’nti cittaṃ ṭhapetvāti adhippāyo. Anupubbato muñcantassāti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ anukkamena muñcato, tassa ‘‘bhāvanā’’ti iminā sambandho veditabbo.

467.Evaṃ ubhayakosallaṃ sampādetvā sabbakoṭṭhāse vaṇṇādivasena vavatthapetvā vaṇṇādivaseneva pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbāti dassetuṃ ‘‘vaṇṇā’’tiādimāha. Vaṇṇa…pe… okāsehi koṭṭhāse paṭikkūlāti bhāvanā asubhanti yojanā. Tatra kesā tāva pakativaṇṇena kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭatulādaṇḍasaṇṭhānā, disato uparimadisāya jātā, okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi, purato naḷāṭantena, pacchato gaḷavāṭakena paricchinnā, sīsakaṭāhaveṭhanaallacammaṃ kesānaṃ okāso. Paricchedato kesā sīsaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve kesā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo. ‘‘Kesā na lomā, lomā na kesā’’ti evaṃ avasesaekatiṃ sakoṭṭhāsehi amissīkatā kesā nāma pāṭiyekko eko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ vaṇṇādito nicchayanaṃ. Idaṃ pana nesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikkūlato nicchayanaṃ – kesā nāmete vaṇṇatopi paṭikkūlā āsayatopi saṇṭhānatopi gandhatopi okāsatopi paṭikkūlāti evaṃ sesakoṭṭhāsānampi yathāyogaṃ veditabbaṃ.

Uddhumātādivatthūsūti uddhumātakavinīlakavipubbakavicchiddakavikkhāyitakavikkhittakahatavi- kkhittakalohitakapuḷavakaaṭṭhikasaṅkhātesu dasesu aviññāṇakaasubhavatthūsu asubhākāraṃ gahetvā pavattā bhāvanā vā asubhanti sambandho. Asubhabhāvanā.

468.‘‘Maraṇaṃ me bhavissatī’’ti vā ‘‘jīvitaṃ me uparujjhatī’’ti vā ‘‘maraṇaṃ maraṇa’’nti vā yoniso bhāvayitvānāti yojanā. Jīvitanti rūpajīvitindriyañca arūpajīvitindriyañca. Yonisoti upāyena. Evaṃ pavattayatoyeva hi ekaccassa nīvaraṇāni vikkhambhanti, maraṇārammaṇā sati saṇṭhāti, upacārappattameva kammaṭṭhānaṃ hoti.

469-470.Yassa pana ettāvatā na hoti, tena vadhakapaccūpaṭṭhānādīhi aṭṭhahākārehi maraṇaṃ anussaritabbanti dassetuṃ ‘‘vadhakassevā’’tiādimāha. Vadhakassa iva upaṭṭhānāti ‘‘imassa sīsaṃ chindissāmī’’ti asiṃ gahetvā gīvāya sañcārayamānassa vadhakassa viya maraṇassa upaṭṭhānato. Sampattīnaṃ vipattitoti bhogasampattiyā jīvitasampattiyā ca vināsamaraṇasaṅkhātavipattito. Upasaṃharatoti yasamahattato puññamahattato thāmamahattato iddhimahattato paññāmahattato paccekabuddhato sammāsambuddhatoti imehi sattahākārehi attano upasaṃharaṇato. Kāyabahusādhāraṇāti asītiyā kimikulānaṃ, anekasatānaṃ rogānaṃ, bāhirānañca ahivicchikādīnaṃ maraṇassa paccayānaṃ sādhāraṇato. Āyudubbalatoti assāsapassāsūpanibaddhattairiyāpathūpanibaddhattādinā āyuno dubbalato. Kālavavatthānassa abhāvatoti ‘‘imasmiṃyeva kāle maritabbaṃ, na aññasmi’’nti evaṃ kālavavatthānassa abhāvato. Addhānassa paricchedāti ‘‘manussānaṃ jīvitassa paricchedo nāma etarahi paritto, addhā yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ jīvatī’’ti evaṃ addhānassa kālassa paricchedato.

Ettha pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā vipassanāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pattukāmena buddhaputtena yaṃ kātabbaṃ, taṃ ādikammikassa kulaputtassa vasena ādito paṭṭhāya saṅkhepenopadissāma. Catubbidhaṃ tāva sīlaṃ sodhetabbaṃ. Tattha tividhā visujjhanā anāpajjanaṃ, āpannavuṭṭhānaṃ, kilesehi ca appaṭipīḷanaṃ. Evaṃ visuddhasīlassa hi bhāvanā sampajjati. Yampidaṃ cetiyaṅgaṇavattādīnaṃ vasena ābhisamācārikasīlaṃ vuccati, tampi sādhukaṃ paripūretabbaṃ. Tato –

‘‘Āvāso ca kulaṃ lābho, gaṇo kammañca pañcamaṃ;

Addhānaṃ ñāti ābādho, gantho iddhīti te dasā’’ti. (visuddhi. 1.41) –

Evaṃ vuttesu dasasu palibodhesu yo palibodho, yo upacchinditabbo. Evaṃ upacchinnapalibodhena –

‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhīrañca kathaṃ kattā, no cāṭṭhāne niyojako’’ti. (a. ni. 7.37) –

Evaṃ vuttalakkhaṇaṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā kammaṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Taṃ duvidhaṃ hoti sabbatthakakammaṭṭhānañca pārihāriyakammaṭṭhānañca. Tattha sabbatthakakammaṭṭhānaṃ nāma bhikkhusaṅghādīsu mettā, maraṇassati ca, ‘‘asubhasaññā’’tipi eke. Etaṃ pana tayaṃ sabbattha atthayitabbaṃ icchitabbanti katvā, adhippetassa ca yogānuyogakammassa padaṭṭhānattā ‘‘sabbatthakakammaṭṭhāna’’nti vuccati. Aṭṭhatiṃsārammaṇesu pana yaṃ yassa caritānukūlaṃ, taṃ tassa niccaṃ pariharitabbattā yathāvutteneva nayena ‘‘pārihāriyakammaṭṭhāna’’nti vuccati, tato –

‘‘Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ, jarāvāsañca panthaniṃ;

Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca, phalaṃ patthitameva ca.

‘‘Nagaraṃ dārunā khettaṃ, visabhāgena paṭṭanaṃ;

Paccantasīmāsappāyaṃ, yattha mitto na labbhati.

‘‘Aṭṭhārasetāni ṭhānāni, iti viññāya paṇḍito;

Ārakā parivajjeyya, maggaṃ sappaṭibhayaṃ yathā’’ti. (visuddhi. 1.52) –

Vuttaaṭṭhārasasenāsanadosavajjitaṃ ‘‘idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ. Tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasireneva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā. Tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammavinayadharā mātikādharā. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati ‘idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko attho’ti. Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttāniṃ karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hotī’’ti (a. ni. 10.11) vuttapañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ upagamma tattha vasantena ‘‘dīghāni kesalomanakhāni chinditabbāni, jiṇṇacīvaresu aggaḷaanuvātaparibhaṇḍadānādinā daḷhīkammaṃ vā tantacchedādīsu tunnakammaṃ vā kātabbaṃ, kiliṭṭhāni rajitabbāni, sace patte malaṃ hoti, patto pacitabbo, mañcapīṭhādīni sodhetabbānī’’ti evaṃ vuttaupacchinnakhuddakapalibodhena katabhattakiccena bhattasammadaṃ vinodetvā ratanattayaguṇānussaraṇena cittaṃ sampahaṃsetvā ācariyuggahato ekapadampi asammuyhantena manasi kātabbanti.

471-2.Nāmarūpanti cittacetasikasaṅkhātaṃ nāmañca aṭṭhavīsatividhaṃ rūpañca. ‘‘Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, nāmarūpato na añño attādiko koci atthī’’ti evaṃ jhānalābhī ce, jhānato vuṭṭhāya jhānagataṃ vā vipassanāyāniko ce, pakiṇṇakabhūtaṃ nāmarūpaṃ pariggahetvā. Pātimokkhasaṃvarādi sīlavisuddhi, caturārakkhavasena dīpitā sopacārasamādhisaṅkhātā cittavisuddhi ca vuttāva nāmāti iminā diṭṭhivisuddhi kathitā. Tato tassa paccayañca pariggahetvāti sambandho. Tassa paccayanti ‘‘paṭisandhikkhaṇe nāmarūpadvayameva avijjātaṇhāupādānakammehi uppajjati, na issarādikāraṇenā’’tiādinā tassa kāraṇaṃ, iminā kaṅkhāvitaraṇavisuddhi dassitā.

Hutvā abhāvato aniccāti sabbepi nāmarūpasaṅkhārā uppajjitvā abhāvāpajjanato aniccā. Udayabbayapīḷanā dukkhāti uppādanirodhavasena pīḷanato dukkhā. Avasavattittā anattāti attano vase avattanato anattāti evaṃ saṅkhārehi saddhiṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā. Punappunaṃ sammasantoti yathāvuttanayena sammasanto samathayāniko vipassanāyāniko ca yogāvacaro. Iminā maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ca dassitā. Saṅkhārānameva hi udayabbayādinānupassanato udayabbayabhaṅgabhayaādīnavanibbidāmuñcitukamyatāpaṭisaṅkhānupassanāsa- ṅkhārupekkhāñāṇasaṅkhātassa aṭṭhavidhassa ñāṇassa vasena sikhāppattaṃ vipassanāñāṇaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma. Anupubbena sabbasaṃyojanakkhayaṃ pāpuṇeyyāti iminā ñāṇadassanavisuddhi dassitā. Sabbasaṃyojanakkhayanti orambhāgiyānaṃ pañcannaṃ saṃyojanānaṃ heṭṭhā maggattayena khepitattā, itaresaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ khepitattā ca sabbesaṃ saṃyojanānaṃ khayante jātaṃ arahattamaggaṃ.

473.Yasmā kāraṇā yā sikkhanā, ayaṃ bhikkhukiccaṃ, ato tasmā kāraṇāti attho.

474.Niccaso lokavicārinoti niccaṃ loke vicarato. Mālutasseva parissamo na sambhotīti yojanā. Mālutassevāti vātassa iva. Na sambhotīti na hoti.

475-6.Tambapaṇṇi eva tambapaṇṇiyo, ketu viya ketu, tambapaṇṇiye ketūti tappuriso. Tena racitā dhammavinayaññupasaṃsitā ayaṃ khuddasikkhā parimāṇato gāthānaṃ pañcamattehi satehi ettāvatā niṭṭhānamupāgatāti sambandho.

Kārāpitetirucire pavare vihāre;

Mānādhikāripurinā garunā guṇena;

Vassaṃ vasaṃ damiḷaso vidhahaṃ akāsiṃ;

Ākaṅkhaṭīka jinasāsanasampavuddhiṃ.

Puññena sattharacanājanitena tena;

Sambuddhasāsanavarodayakāraṇena;

Lokāmisesu pana me samayaṃ alaggo;

Sambuddhasāsanavarodayamācareyyaṃ.

Atthesu akkharapadesu vinicchayesu;

Pubbāparesu likhitaṃ khalitaṃ yadatthi;

Ohāya khantumarahanti vadantu santā;

Diṭṭhāparādhamatha vā kimulālanena.

Yenantatantaratanākaramanthanena;

Manthācalollasitañāṇavarena laddhā;

Sārāmatātisukhitā sukhayanti caññe;

Te me jayanti garavo garavo guṇehi.

Paratthasampādanato, puññenādhigatenahaṃ;

Paratthasampādanako, bhaveyyaṃ jātijātiyaṃ.

Sisso āha –

Paramappicchatānekasantosopasamesinaṃ;

Sucisallekhavuttīnaṃ, sadāraññanivāsinaṃ.

Sāsanujjotakārīnaṃ, ācerattamupāgataṃ;

Udumbaragirikhyātayatīnaṃ yatipuṅgavaṃ.

Medhaṅkara iti khyātanāmadheyyaṃ tapodhanaṃ;

Theraṃ thiradayāmedhānidhānaṃ sādhupūjitaṃ.

Sissaṃ sahāyamāgamma, kalyāṇamittamattano;

Sodhetuṃ sāsanaṃ satthu, parakkamamakāsi yo.

Susaddasiddhiṃ yo yoganicchayaṃ sabbhi vaṇṇitaṃ;

Akā subodhālaṅkāraṃ, vuttodayamanākulaṃ.

Saṅgharakkhitanāmena, mahātherena dhīmatā;

Nivāsabhūtenānekaguṇānappicchatādinaṃ.

Teneva racitā sādhu, sāsanodayakārinā;

Khuddasikkhāya ṭīkāpi, sumaṅgalappasādanī.