6. Sappaññavaggo

1048.Samodhānetvāti yehi indriyādīhi bhāviyamānehi sotāpattimaggo anuppatto, tāneva. Dhammasamānatāya cetaṃ vuttaṃ. Aññāneva hi atthato taṃ taṃ maggaṃ sādhakāni indriyādīni. Tanti paveṇī kathitāti yaṃ kañci vineyyapuggalaṃ anapekkhitvā kevalaṃ tantivasena ṭhiti kathitā.

1049.Sattasu janesūti sattasu kittiyamānesu upāsakajanesu. Gambhīrātiādīsu dhammagambhīrāti pāḷigatiyā gambhīrā, tathā ca sallasuttaṃ heṭṭhā pakāsitameva. ‘‘Cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmī’’tiādinā (a. ni. 6.63; kathā. 539) āgataṃ cetanāsuttaṃ. Tattha ‘‘cetanāsahajātaṃ nānākkhaṇika’’ntiādinā paṭṭhāne āgatanayena, suttesu (a. ni. 3.101) ca ‘‘diṭṭhadhammavedanīya’’ntiādinā āgatanayena gambhīrabhāvo veditabbo, nibbānassa ceva ariyamaggassa ca pakāsanato asaṅkhatasaṃyuttassa lokuttaratthadīpakatā. ‘‘Atītaṃpāhaṃ rūpena khajjiṃ, etarahi khajjāmī’’tiādinā pañcannaṃ khandhānaṃ khādakabhāvassa, puggalassa khāditabbatāya vibhāvanena khajjanīyapariyāye (saṃ. ni. 3.79) visesato nissattanijjīvatā dīpitāti vuttaṃ ‘‘sattasuññatādīpakā khajjanikasuttantādayo’’ti. Upasampajja viharissāmāti ye tesu suttesu vuttapaṭipadaṃ sammadeva paripūrenti, te tesu upasampajja viharanti nāma. Etthāti ‘‘na kho neta’’nti ettha na-kāro ‘‘aññamañña’’nti ettha ma-kāro viya byañjanasandhimattameva, nāssa koci attho.

1050.Na kho panetanti na kho etaṃ, noti ca amhehīti atthoti āha ‘‘na kho amhehī’’tiādi. Assasantīti assāsanīyāti āha ‘‘assāsakarehī’’ti. Marissatīti māriso, ekantabhāvimaraṇo, so pana maraṇādhīnavuttikoti vuttaṃ ‘‘maraṇapaṭibaddho’’ti. Adhimuccehīti adhimuttiṃ uppādehi. Taṃ pana tathā cittassa paṇidhānaṃ ṭhapananti āha ‘‘ṭhapehī’’ti. Āgamanīyaguṇesūti pubbabhāgaguṇesu. Pamāṇaṃ nāma natthi anantāparimāṇattā. Nānākaraṇaṃ natthi vimuttiyā ninnānattā.

1055.Paññāpaṭilābhāyāti maggaphalapaññāya paṭilābhatthaṃ. Tenāha ‘‘satta sekkhā’’tiādi.