183.Āveṇikattho atisayattho ca visesasaddo hotīti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘puggalantarāsādhāraṇaṃ, nīlādisabbarūpasādhāraṇañcā’’ti vuttaṃ. Asādhāraṇakāraṇenāpi hi niddeso hoti yathā ‘‘bherisaddo, yavaṅkuro’’ti. Atisayakāraṇenapi yathā ‘‘atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (kathā. 355; paṭi. ma. 2.44). Dhātuattho evāti ‘‘dhātu’’iti imassa dhātusaddasseva attho. Dhātuvacanīyo hi attho upasaggena jotīyati.
Purimena asadiso vidhānadhāraṇatthānaṃ pākaṭo bhedoti. Visabhāgalakkhaṇā visadisasabhāvā avayavā bhāgā, tesu.
Yathāsambhavanti kiriyāmanodhātu upanissayakoṭiyā, vipākamanodhātu vipākamanoviññāṇassa anantarādināpi, itarassa sabbāpi upanissayakoṭiyāva. Dhammadhātu pana vedanādikā sahajātā sahajātādinā, asahajātā anantarādinā, upanissayena ārammaṇādinā ca manoviññāṇassa paccayoti evaṃ manodhātudhammadhātūnaṃ manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabbo. Dvārabhūtamanopi sutte ‘‘manodhātū’’ti vuccatīti āha ‘‘dvārabhūtamanovasena vā’’ti. Tassā manodhātuyā manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabboti sambandho.
Purimanayenāti visesanaṃ dutiyanayassa hīnattikavaseneva vibhattattā. Nānādhātūnañca cakkhudhātuādīnanti sambandho.
Na hi dve manoviññāṇadhātuyo santi aṭṭhārasadhātuvibhāgadassaneti adhippāyo. Khandhāyatanadhātindriyānaṃyeva vasena saṅkhepādivibhāgadassanaṃ tesaṃ bahulaṃ pariññeyyadhammasaṅgaṇhanato. Saccadesanā pana atisaṃkhittabhāvatoyevettha bahikatā.
Nijjīvassātiādi visesato sattasuññatādīpanatthā dhātudesanāti katvā vuttaṃ. Purimanayo aññesampi kamavuttīnaṃ dhātūnaṃ sambhavatīti adhippāyena vuttoti ‘‘manodhātuyeva vā’’tiādinā dutiyanayo vutto. Tattha avijjamānepi purecarānucarabhāveti purecarānucarābhisandhiyā abhāvepi kevalaṃ anantarapubbakālaanantarāparakālatāya manodhātu purecarānucarā viya daṭṭhabbāti vuttā.
‘‘Aññaṃ aggahetvā pavattituṃ asamatthatāyā’’ti etena viññāṇassa ekantasārammaṇatādassanena ‘‘ārammaṇena vinā sayameva nīlādiābhāsaṃ cittaṃ pavattatī’’ti evaṃ pavattitaṃ viññāṇavādaṃ paṭisedheti.
184.Ekanānāsantānagatānanti ekasantānagatānaṃ abhinnasantānagatānaṃ dvārānaṃ, nānāsantānagatānaṃ bhinnasantānagatānaṃ ārammaṇānanti yojanā. Ekanānājātikattāti cakkhādiekekajātikattā dvārānaṃ, nīlādianekajātikattā ārammaṇānaṃ.
Cakkhādi ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpādi pana anekameva saṃhatanti imassa vā atthavisesassa dassanatthaṃ cakkhurūpādīsu vacanabhedo kato. Kiṃ pana kāraṇaṃ cakkhādi ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpādi pana anekamevāti? Paccayabhāvavisesato. Cakkhu hi cakkhuviññāṇassa nissayapurejātaindriyavippayuttapaccayehi paccayo hontaṃ atthibhāveneva hoti tasmiṃ sati tassa bhāvato, asati abhāvato, yato taṃ atthiavigatapaccayehissa paccayo hotīti vuccatīti. Taṃnissayatā cassa na ekadesena allīyanavasena icchitabbā arūpabhāvato, atha kho garurājādīsu sissarājapurisādīnaṃ viya tappaṭibaddhavuttitāya. Itare ca paccayā tena tena visesena veditabbā. Svāyaṃ paccayabhāvo na ekasmiṃ na sambhavatīti ekampi cakkhu cakkhuviññāṇassa paccayo hotīti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’ti ekavacananiddeso kato.
Rūpaṃ pana yadipi cakkhu viya purejātaatthiavigatapaccayehi paccayo hoti puretaraṃ uppannaṃ hutvā vijjamānakkhaṇeyeva upakārakattā, tathāpi anekameva saṃhataṃ hutvā paccayo hoti ārammaṇabhāvato. Yañhi paccayadhammaṃ sabhāvabhūtaṃ, parikappitākāramattaṃ vā viññāṇaṃ vibhāventaṃ pavattati, tadaññesañca satipi paccayabhāve so tassa sārammaṇasabhāvato yaṃ kiñci anālambitvā pavattituṃ asamatthassa olubbha pavattikāraṇatāya ālambanīyato ārammaṇaṃ nāma. Tassa yasmā yathā yathā sabhāvūpaladdhi viññāṇassa ārammaṇapaccayalābho, tasmā cakkhuviññāṇaṃ rūpaṃ ārabbha pavattamānaṃ tassa sabhāvaṃ vibhāventameva pavattati. Sā cassa indriyādhīnavuttikassa ārammaṇasabhāvūpaladdhi na ekadvikalāpagatavaṇṇavaseneva hoti, nāpi katipayakalāpavaṇṇavasena, atha kho ābhogānurūpaṃ āpāthagatavaṇṇavasenāti anekameva rūpaṃ saṃhaccakāritāya viññāṇassa paccayo hotīti dassento bhagavā ‘‘rūpe cā’’ti bahuvacanena niddisi.
Yaṃ pana ‘‘rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.1) vuttaṃ, taṃ kathanti? Tampi yādisaṃ rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa ārammaṇapaccayo, tādisameva sandhāya vuttaṃ. Kīdisaṃ pana tanti? Samuditanti pākaṭoyamattho. Evañca katvā yadeke vadanti ‘‘āyatanasallakkhaṇavasena cakkhuviññāṇādayo sallakkhaṇārammaṇā, na dabyasallakkhaṇavasenā’’ti, taṃ yuttameva hoti. Na cettha samudāyārammaṇatā āsaṅkitabbā samudāyābhogasseva abhāvato, samuditā pana vaṇṇadhammā ārammaṇapaccayā honti. Kathaṃ pana paccekaṃ asamatthā samuditā ārammaṇā honti, na hi paccekaṃ daṭṭhuṃ asakkontā andhā samuditā passantīti? Nayidamekantikaṃ visuṃ asamatthānaṃ sivikāvahanādīsu samatthatāya dassanato. Kesādīnañca yasmiṃ ṭhāne ṭhitānaṃ paccekaṃ vaṇṇaṃ gahetuṃ na sakkā, tasmiṃyeva ṭhāne samuditānaṃ taṃ gahetuṃ sakkāti bhiyyopi tesaṃ saṃhaccakāritā paribyattā. Etena kiṃ cakkhuviññāṇassa paramāṇurūpaṃ ārammaṇaṃ, udāhu taṃsamudāyotiādikā codanā paṭikkhittā veditabbā. ‘‘Sotañca paṭicca sadde cā’’tiādīsupi ayameva nayo.
Evampi attho labbhatīti ‘‘manodhātuyāpī’’ti pi-saddena na kevalaṃ javanapariyosānā manoviññāṇadhātuyeva sampiṇḍīyati, atha kho tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātāpi sampiṇḍīyatīti evampi attho labbhati, sambhavatīti attho. Evaṃ satīti evaṃ aññamanodhātuppavattiyā oraṃ pavattacittānaṃ manoviññāṇadhātutādassane sati. Satipi manaso sambhūtabhāve manodhātuyā manoviññāṇadhātubhāvappasaṅgo na hotiyeva taṃsabhāvasseva manoviññāṇadhātubhāvena niddiṭṭhattā. Idāni tamevatthaṃ ‘‘pañcaviññāṇadhātumanodhātū’’tiādinā pākaṭataraṃ karoti. Tabbidhurasabhāvenāti pañcaviññāṇadhātūhi visadisasabhāvena. Uppattiṭṭhānena cāti manodhātukiriyamanoviññāṇadhātuādīhi paricchinnena uppajjanaṭṭhānena ca. Idāni ekattaggahaṇaṃ vināpi yathāvuttassa atthassa sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘anupanītepī’’tiādi vuttaṃ. Tattha sāmaññavasenāti sadisatāvasena. Tassāti bhavaṅgānantaraṃ uppannacittassa. Amanoviññāṇadhātubhāvāsiddhitoti manodhātubhāvāsiddhito. Na hi ‘‘manoviññāṇadhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantaraṃ uppajjati cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātū’’ti idaṃ vacanaṃ bhavaṅgānantaraṃ uppannacittassa manodhātubhāvaṃ sādheti. Siddhe hi manodhātubhāve taṃ tassa nivattakaṃ siyāti adhippāyo. Manoviññāṇadhātuyā pana uppannassa cittassa manoviññāṇadhātubhāvadīpakaṃ vacanaṃ tādisāya manodhātuyāpi manoviññāṇadhātubhāvameva dīpeyyāti kathaṃ tassā nivattakaṃ siyāti āha ‘‘na hi yaṃ codīyati, tadeva parihārāya hotī’’ti.
Yadi evaṃ pañcadvārāvajjanassa manoviññāṇadhātubhāvāpatti evāti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘manodhātuyāpī’’tiādi. Pañcaviññāṇehi manodhātūhi ca visiṭṭho sabhāvo pañcaviññāṇa…pe… sabhāvo, tassa vasena. Cutipaṭisandhibhavaṅgānanti tadārammaṇampi bhavaṅgantogadhaṃ katvā vuttaṃ. Javanāvasānānīti vā javanārammaṇattā tadārammaṇampi gahitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenevāha ‘‘chadvārikacittehi vā’’tiādi.
Visuṃ kātuṃ yuttanti āvajjanampi yadipi rūpādivisayaṃ hoti, javanaṃ viya ārammaṇarasānubhavanaṃ pana na hotīti edise ṭhāne visuṃ kātabbameva. Mano cāti ca-saddo ‘‘manañca paṭiccā’’tiādīsu viya na sampiṇḍanattho, atha kho byatirekattho daṭṭhabbo.
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.