2. Nandanavaggo

11.Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññatarā tāvatiṃsakāyikā devatā nandane vane accharāsaṅghaparivutā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāriyamānā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na te sukhaṃ pajānanti, ye na passanti nandanaṃ;

Āvāsaṃ naradevānaṃ, tidasānaṃ yasassina’’nti.

‘‘Evaṃ vutte, bhikkhave, aññatarā devatā taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Na tvaṃ bāle pajānāsi, yathā arahataṃ vaco;

Aniccā sabbasaṅkhārā , uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.

12.Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Nandati puttehi puttimā,

Gomā gohi tatheva nandati;

Upadhīhi narassa nandanā,

Na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti.

‘‘Socati puttehi puttimā,

Gomā gohi tatheva socati;

Upadhīhi narassa socanā,

Na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.

13.Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi gosamitaṃ dhanaṃ;

Natthi sūriyasamā ābhā, samuddaparamā sarā’’ti.

‘‘Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā’’ti.

14.‘‘Khattiyo dvipadaṃ seṭṭho, balībaddo catuppadaṃ.

Komārī seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttāna pubbajo’’ti.

‘‘Sambuddho dvipadaṃ seṭṭho, ājānīyo catuppadaṃ;

Sussūsā seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttānamassavo’’ti.

15.‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu.

Saṇateva brahāraññaṃ , taṃ bhayaṃ paṭibhāti ma’’nti.

‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;

Saṇateva brahāraññaṃ, sā rati paṭibhāti ma’’nti.

16.‘‘Niddā tandī vijambhitā , aratī bhattasammado.

Etena nappakāsati, ariyamaggo idha pāṇina’’nti.

‘‘Niddaṃ tandiṃ vijambhitaṃ, aratiṃ bhattasammadaṃ;

Vīriyena naṃ paṇāmetvā, ariyamaggo visujjhatī’’ti.

17.‘‘Dukkaraṃ duttitikkhañca, abyattena ca sāmaññaṃ.

Bahūhi tattha sambādhā, yattha bālo visīdatī’’ti.

‘‘Katihaṃ careyya sāmaññaṃ, cittaṃ ce na nivāraye;

Pade pade visīdeyya, saṅkappānaṃ vasānugo’’ti.

‘‘Kummova aṅgāni sake kapāle,

Samodahaṃ bhikkhu manovitakke;

Anissito aññamaheṭhayāno,

Parinibbuto nūpavadeyya kañcī’’ti.

18.‘‘Hirīnisedho puriso, koci lokasmiṃ vijjati.

Yo nindaṃ apabodhati , asso bhadro kasāmivā’’ti.

‘‘Hirīnisedhā tanuyā, ye caranti sadā satā;

Antaṃ dukkhassa pappuyya, caranti visame sama’’nti.

‘‘Kacci te kuṭikā natthi, kacci natthi kulāvakā;

Kacci santānakā natthi, kacci muttosi bandhanā’’ti.

‘‘Taggha me kuṭikā natthi, taggha natthi kulāvakā;

Taggha santānakā natthi, taggha muttomhi bandhanā’’ti.

‘‘Kintāhaṃ kuṭikaṃ brūmi, kiṃ te brūmi kulāvakaṃ;

Kiṃ te santānakaṃ brūmi, kintāhaṃ brūmi bandhana’’nti.

‘‘Mātaraṃ kuṭikaṃ brūsi, bhariyaṃ brūsi kulāvakaṃ;

Putte santānake brūsi, taṇhaṃ me brūsi bandhana’’nti.

‘‘Sāhu te kuṭikā natthi, sāhu natthi kulāvakā;

Sāhu santānakā natthi, sāhu muttosi bandhanā’’ti.

20.Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yena āyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā āyasmantaṃ samiddhiṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti.

Atha kho sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘daharo tvaṃ bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’’ti.

‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti.

‘‘Kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti?

‘‘Ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ. Na tāhaṃ sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’’ti.

‘‘Na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṃ, bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Idhāhaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṃ gattāni parisiñcituṃ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho, bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsiṃ –

‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Atha kho, bhante, sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā maṃ etadavoca – ‘daharo tvaṃ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’’’ti.

‘‘Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, taṃ devataṃ etadavocaṃ – ‘na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi; kālikañca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’’ti.

‘‘Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca – ‘kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti? Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, taṃ devataṃ etadavocaṃ – ‘ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ, na tāhaṃ sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’’’ti.

‘‘Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca – ‘na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho, tvaṃ bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’ti. Sace, bhante, tassā devatāya saccaṃ vacanaṃ, idheva sā devatā avidūre’’ti.

Evaṃ vutte, sā devatā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘puccha, bhikkhu, puccha, bhikkhu, yamahaṃ anuppattā’’ti.

Atha kho bhagavā taṃ devataṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;

Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.

‘‘Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati;

Tañhi tassa na hotīti, yena naṃ vajjā na tassa atthi;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti .

‘‘Na khvāhaṃ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti.

‘‘Samo visesī uda vā nihīno,

Yo maññatī so vivadetha tena;

Tīsu vidhāsu avikampamāno,

Samo visesīti na tassa hoti;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti.

‘‘Imassāpi khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti.

‘‘Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā, acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe;

Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ, pariyesamānā nājjhagamuṃ;

Devā manussā idha vā huraṃ vā, saggesu vā sabbanivesanesu;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti.

‘‘Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi –

‘‘Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā,

Kāyena vā kiñcana sabbaloke;

Kāme pahāya satimā sampajāno,

Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhita’’nti.

Tassuddānaṃ –

Nandanā nandati ceva, natthiputtasamena ca;

Khattiyo saṇamāno ca, niddātandī ca dukkaraṃ;

Hirī kuṭikā navamo, dasamo vutto samiddhināti.