47.‘‘Jinavacanayuttaṃ hī’’ti sabbatthādhikāro.
Liṅgañca nipaccate.
Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthayuttaṃ saddarūpaṃ liṅgaṃ nāma, jinavacanayoggaṃ liṅgaṃ idha ṭhapīyati nipphādīyati ca.
48.Buddhaiti ṭhite –
Tato ca vibhattiyo.
Tasmā liṅgā parā vibhattiyo honti. Cakārena tāsaṃ ekavacanādipaṭhamādisaññā ca.
‘‘Si yo aṃ yo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ sū’’ ti vibhattiyo. Si yo iti paṭhamā, aṃ yo iti dutiyā, nā hi iti tatiyā, sa naṃ iti catutthī, smā hi iti pañcamī, sa naṃ iti chaṭṭhī, smiṃ su iti sattamī.
Liṅgatthe paṭhamā.
Yo kammakattādivattantaramappatto sassarūpaṭṭho suddho, so liṅgattho nāma, tassābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti. Tassāpaniyame ekamhi vattabbe ekavacanaṃ si, vuccate nenetivacanaṃ, ekassatthassa vacanaṃ ekavacanaṃ. Evaṃ bahuvacanaṃ.
Atotveva.
So.
Akārantā parassa sissa o hoti.
Saralopo mādesappaccayādimhi saralope tu pakati.
Aṃādīsu paresu sarassa lopo hoti, tasmiṃ kate tu kvacādinā asavaṇṇe patte pakati hoti.
Naye paraṃ yutte. Evamupari saralopādi. Buddho.
Bahumhi vattabbe bahuvacanaṃ yo.
Ato vātveva.
Sabbayonīnamāe.
Akārantā paresaṃ paṭhamadutiyāyonīnaṃ yathāsaṅkhyaṃ āe vā honti. Buddhā.
Vāti kiṃ. Aggayo.
49.Liṅgatthe paṭhamātveva.
Ālapane ca.
Abhimukhīkaraṇamālapanaṃ, tadadhike liṅgatthe paṭhamā hoti.
‘‘Ālapane si gasañño’’ti sissa gasaññā. Geitveva.
Akārā pitādyantānamā.
Ge pare akāro pitusatthuattarājādīnamanto ca āttaṃ yāti.
‘‘Ākāro vā’’ti ge pare ākārassa rasso vā.
Sesato lopaṃ gasīpi.
So siṃ syā ca sakhāto gassevātyādiniddiṭṭhehaññe avaṇṇivaṇṇuvaṇṇokārantā sesā, tehi pare gasī lupyante. He - buddha, buddhā. Yo - buddhā.
50.Kammatthe dutiyā.
Yaṃ karoti, taṃ kammaṃ nāma. Tattha dutiyā hoti. Aṃbuddhaṃ. Yossa e-buddhe.
51.Tatiyātveva.
Kattari ca.
Yo karoti, sa kattā nāma. Tattha tatiyā hoti. Nā.
Ato nena.
Akārā paro nā enaṃ yāti. Buddhena.
Hi.
Suhisvakāro e.
Suhisu paresvakārassa e hoti.
Smāhisminnaṃ mhābhimhi vā.
Sabbasaddehi paresaṃ smāhisminnaṃ yathāsaṅkhyaṃ mhābhimhiiccete vā honti. Buddhebhi, buddhehi.
52.Karaṇe tatiyā.
Yena vā kayirate, taṃ karaṇaṃ nāma. Tattha tatiyā hoti. Sabbaṃ kattusamaṃ.
53.Sampadāne catutthī.
Yassa dātukāmo rocate, dhārayate vā, taṃ sampadānaṃ nāma. Tattha catutthī hoti. Sa.
Ato vātveva.
Āya catutthekavacanassa tu.
Akārā parassa catutthekavacanassa āyo vā hoti. Buddhāya.
‘‘Sāgamo se’’ti se sakārāgamo. Buddhassa. Naṃ.
Dīghantveva.
Sunaṃhisu ca.
Sunaṃhisu paresu sarādīnaṃ dīgho hoti. Casaddena kvaci na. Buddhānaṃ.
54.Apādāne pañcamī.
Yasmādapeti, bhayamādatte vā, tadapādānaṃ nāma, tattha pañcamī hoti. Smā.
Ato āetveva.
55.Smāsminnaṃ vā.
Akārā paresaṃ smāsminnaṃ āe vā honti. Buddhā, buddhamhā, buddhasmā. Buddhebhi, buddhehi.
56.Sāmismiṃ chaṭṭhī.
Yassa vā pariggaho, taṃ sāmī nāma. Tattha chaṭṭhī hoti. Buddhassa. Buddhānaṃ.
57.Okāse sattamī.
Yodhāro, tamokāsaṃ nāma. Tattha sattamī hoti. Smiṃ-buddhe, buddhamhi, buddhasmiṃ. Su-buddhesu.
Buddho buddha sukhaṃ dadāti sarato buddhaṃ tato dukkaraṃ,
Kiṃ buddhena mahiddhayopi munayo buddhena jātāsukhī;
Buddhasseva manaṃ dade padamahaṃ buddhā labheyyāccutaṃ,
Buddhassiddhi na kiṃ kare bhavabhave bhattyatthu buddhe mama.
59.Ito paraṃ tatiyāpañcamīnañca catutthīchaṭṭhīnañca sarūpattā pañcamīchaṭṭhiyo bhīyo upekkhante.
60.Atta, si.
Brahmattasakharājādito tveva.
Syā ca.
Brahmādito sissa ā hoti. Attā.
‘‘Yonamāno’’ti brahmādito yonaṃ ānottaṃ. Attāno.
61.He - atta, attā. Yo, attāno.
62.‘‘Brahmattasakharājādito amāna’’nti brahmādito aṃvacanassa ānaṃ vā hoti. Attānaṃ, attaṃ. Attāno.
63.Attena, attanā. Pakkhe-jinavacanānurodhena enābhāvo.
‘‘Attānto hismimanattaṃ’’ti himhi attantassa ano. Attanehi. Evaṃ karaṇe.
64.‘‘Sassa no’’ti nokāro. Attano. Attānaṃ.
65.Amhatumhantu rājabrahmattasakha satthupitādīhi smā nāva.
Amhādito smā nā iva hoti. Attanā.
66.‘‘Tato sminnī’’ti smino ni. Attani. ‘‘Anatta’’nti bhāvaniddesena sumhi ca ano. Attanesu.
67.Rājā attāva. Nā.
Savibhattissa rājassetveva.
Nāmhi raññā vā.
Nāmhi savibhattissa rājasaddassa raññā vā hoti. Raññā, rājena.
Rājassa rāju sunaṃhisu ca.
Sunaṃ hisu paresu rājassa rāju hoti, cakārena kvaci na.
‘‘Sunaṃhisu ceti’’ dīghe - rājūbhi, rājūhi, rājebhi, rājehi.
68.Savibhattissetyadhikāro.
‘‘Rājassa rañño rājino se’’ti se rañño rājino honti. Rañño, rājino.
‘‘Raññaṃ namhi vā’’ti namhi raññaṃ vā. Raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ.
69.Smāssanātulyattā-nāmhi raññā vā. Raññā, rājamhā, rājasmā.
70.‘‘Smimhi raññe rājinī’’ti smimhi raññe rājini honti. Raññe, rājini. Rājūsu, rājesu.
71.Guṇavantu, si.
Savibhattissa ntussetveva.
‘‘Ā simhī’’ti simhi savibhattissa ntussa ā. Guṇavā.
Yomhi paṭhametveva.
Ntussa nto.
Paṭhame yomhi savibhattissa ntussa ntokāro hoti. Guṇavanto.
Sunaṃhisu attaṃtveva.
Ntussanto yosu ca.
Sunaṃhisu, yosu, cakārena aññesupi paresu ntussanto attaṃ yāti. Guṇavantā.
72.Savibhattissetyadhikāro. Aṃitveva.
Avaṇṇo ca ge.
Ge pare savibhattissa ntussa aṃaā honti. Heguṇavaṃ,guṇava, guṇavā. Yo - guṇavanto, guṇavantā.
73.Attaṃ – guṇavantaṃ. Guṇavante.
74.‘‘Totitā sasmiṃ nāsvī’’ti savibhattissa ntussa nāmhi tā, se tokāro, smimhi ti ca vā. Guṇavatā, guṇavantena. Guṇavantebhi, guṇavantehi.
75.Guṇavato, guṇavantassa.
‘‘Namhi taṃ vā’’ti namhi ntussa taṃ vā. Guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Smā nāva.
76.Guṇavati, guṇavante, guṇavantamhi, guṇavantasmiṃ, guṇavantesu.
77.Gacchanta, si.
‘‘Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo a’’nti ntasaddassa aṃvā, silopo. Gacchaṃ, sissa o – gacchanto.
Gacchantādīnaṃ ntasaddotveva.
Sesesuntuva.
Vuttaṃ hitvā sesesu gacchantādīnaṃ ntasaddo ntu iva daṭṭhabbo. Gacchanto, gacchantāiccādi.
Sesaṃ guṇavantusamaṃ.
78.Gacchantādayo nāma antappaccayantā.
79.Aggi, silopo.
‘‘Ivaṇṇuvaṇṇā jhalā’’ti ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yathāsaṅkhyaṃ jhalasaññā.
Jhalato vātveva.
Ghapato ca yonaṃ lopo.
Ghapajhalato yonaṃ lopo vā hoti.
Yosu katanikāralopesu dīghaṃ.
Kato nikāro lopo ca yesaṃ tesu yosu sarānaṃ dīgho hoti. Aggī. Pakkhe-attantveva.
Yo svakatarasso jho.
Yosu akatarasso jho attaṃ yāti. Aggayo. Tathālapane.
80.Aṃ mo niggahītaṃ jhalapehi.
Jhalapato aṃ mo ca binduṃ yanti. Aggiṃ. Aggī, aggayo.
81.Agginā. Dīghe-aggībhi, aggīhi.
82.‘‘Jhalato sassa no vā’’ti sassa nottaṃ vā. Aggino, aggissa. Aggīnaṃ.
83.‘‘Jhalato ce’’ti smāssa nā. Agginā.
84.Aggimhi, aggismiṃ. Aggīsu.
85.Ādi aggīva. Smiṃno pana ‘‘ādito o ce’’ti aṃ, o ca vā. Ādi, ādo, ādimhi, ādismiṃ. Ādīsu.
86.Daṇḍī, si.
‘‘Agho rassa’’mādinā rasse sampatte ‘‘na sismimanapuṃsakānī’’ti simhi anapuṃsakānaṃ na rasso. Silopo, daṇḍī, yolope – daṇḍī. Pakkhe –
Agho rassamekavacanayosvapi ca.
Ekavacanayosu jhalapā rassaṃ yanti.
Jhato katarassātveva.
Yonaṃ no.
Katassā jhato yonaṃ nottaṃ hoti. Daṇḍino.
87.‘‘Jhalapā rassa’’nti ge pare jhalapānaṃ rasso. Hedaṇḍi. Daṇḍī, daṇḍino.
88.Vā aṃitveva.
‘‘Naṃ jhato katarassā’’ti aṃiccassa naṃ vā. Daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ. Daṇḍī, daṇḍino.
89.Daṇḍinā. Daṇḍībhi, daṇḍīhi.
90.Daṇḍino, daṇḍissa. Daṇḍīnaṃ.
91.Jhato katarassātveva.
‘‘Sminnī’’ti smino ni. Daṇḍini. Daṇḍīsu.
92.Bhikkhu, silopo.
Vā yonaṃtveva.
‘‘Lato vo kāro ce’’ti lato yonaṃ vottaṃ vā.
Attaṃ akatarassotveva.
Vevosu lo ca.
Vevosu akatarasso lo attaṃ yāti. Bhikkhavo, pakkhe – yolopa dīghā. Bhikkhū.
93.He-bhikkhu.
‘‘Akatarassā lato yvālapanassa vevo’’ti ālapane yossa vevokārā, attaṃ. Bhikkhave, bhikkhavo, bhikkhū.
94.Bhikkhuṃ. Bhikkhavo, bhikkhū. Sesaṃ aggīva.
95.Evaṃ jantu. Jantū, jantavo.
‘‘Lato vokāro ce’’tīha kāraggahaṇena yonaṃ nottaṃ, cakārena kvaci vononamabhāvova viseso. Jantuno, jantuyo.
96.Satthu, si.
‘‘Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ce’’ti satthādyantassa ā, silopo ca. Satthā.
Satthupitādīnantyadhikāro.
Aññesvārattaṃ.
Sitoññesu satthādyantassa āro hoti.
Tato yonamo tu.
Tato ārato yonaṃ o hoti. Satthāro.
97.He-sattha, satthā. Satthāro.
98.Satthāraṃ. Satthāre, satthāro.
99.‘‘Nā ā’’ti ārato nāssa ā. Satthārā. Satthārebhi, satthārehi.
100.U sasmiṃ salopo ca.
Se satthādyantassa u hoti salopo ca vā. Satthu, satthuno, satthussa.
‘‘Vā namhī’’ti namhi āro vā. Satthārānaṃ.
‘‘Satthunāttañce’’ti namhi satthādyantassa attaṃ vā. Dīghesatthānaṃ.
101.‘‘Tato smimī’’ti ārato smino i. ‘‘Āro rassamīkāre’’ti imhi ārassa rasso. Satthari. Satthāresu. Evaṃ nattādi.
102.Pitā sattheva. ‘‘Pitādīnamasimhī’’ti sitoññesu ārassa rassova viseso. Pitaro.
Namhi – pitūnantipi hoti. Evaṃ bhātuppabhutayo.
103.Abhibhū. Rasse-abhibhuvo. Yolopeabhibhū. Sesaṃ bhikkhūva, rassova viseso.
104.Evaṃ sabbaññū. Pubbeva yonaṃ nokāro ca. Sabbaññuno, sabbaññū.
105.Go.
Gāvaitveva.
‘‘Yosu ce’’ti gosaddokārassa āvo, ‘‘tato yonamo tu’’tīha tusaddena yonaṃ o. Gāvo. Tathālapane.
106.Avamhi ca.
Amhi pare gosaddokārassa āvaavā honti, casaddena hinaṃvajjitesu sesesupi.
107.‘‘Āvassu vā’’ti amhi āvantassa uttaṃ vā, gāhvaṃ, gāvaṃ, gavaṃ. Yo-gāvo. Gāvena, gavena. Gobhi, gohi.
108.‘‘Gāva se’’ti se ossa āvo. Gāvassa, gavassa. ‘‘Tato na’’mādo cakārena naṃiccassa aṃ, ossa avo ca. Gavaṃ.
109.‘‘Suhināsu ce’’tīha cakārena gossa gu ca. Dvitte-gunnaṃ, gonaṃ. Gāvā, gavā, gāvamhā, gavamhā, gāvasmā, gavasmā. Gobhi, gohi.
110.Gāve, gave, gāvamhi, gavamhi, gāvasmiṃ, gavasmiṃ. Gāvesu, gavesu, gosu.
Pulliṅgā.